Toksikologs: diagnoze "saindēšanās" Navaļnijam neapstiprinājās

114
(atjaunots 20:30 08.10.2020)
Saindēšanās tika izslēgta, diagnosticēti ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi. Tos mediķi sekmīgi ārstēja un dažu stundu laikā spēja ievērojami uzlabot Alekseja Navaļnija stāvokli.

Sibīrijas federālā apgabala un Omskas apgabala galvenais toksikologs, medicīnas zinātņu doktors, Omskas 1. pilsētas ātrās medicīnās palīdzības slimnīcas nodaļas vadītājs Aleksandrs Sabajevs intervijā RIA Novosti pastāstīja par Alekseja Navaļnija ārstēšanu.

Aleksandr, tieši pie jums nonāca Aleksejs Navaļnijs, vēlākais Berlīnes pacients. Uzreiz uzdošu vienkāršu jautājumu: vai bija saindēšanās?

Saindēšanās nebija. Saindēšana tika izskatīta starp citiem pašsajūtas pasliktināšanās iemesliem. Taču pirmo sešu stundu laikā pie mums klīnikā diagnoze "akūta saindēšanās" tika svītrota. Pat vairāk, to neapstiprināja nedz klīniskie, nedz anamnētiskie, nedz ķīmiski toksikoloģiskie pētījumi. Tas ir, mēs nekonstatējām nekādus datu par to, ka tā būtu akūta saindēšanās.

Aleksejs Navaļnijs, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Bet kas tad bija? Tagad jau, man liekas, ir bezjēdzīgs šis jēdziens "ārsta noslēpums", ja jau pat Putins apsūdzēts par Navaļnija saindēšanu. Jau paziņots, ka Navaļnijs saindēts, viņam tur kaut kas atrasts. Tas viss jau ir izplatījies visā pasaulē, milzīga politiska lieta. Kas tad īsti bija? Ko jūs pats ierakstījāt slimības vēsturē?

– Pilnīgi pareizi, diagnoze ir tā pati, kas skanēja visu šo laiku: ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi. Nekā tur slēpjama nav. Tas patiešām ir smags metabolisks stāvoklis. Tā  nav akūta ķīmiska slimība, kā to klāsta daži pacienta atbalstītāji. Tie ir smagi metaboliski traucējumi, kas radās, visticamāk, dažas stundas, varbūt pat dienas pirms akūtas pašsajutas pasliktināšanās, kad pacients atradās lidmašīnā.

Mums nācās cīnīties ar šiem smagajiem metaboliskajiem traucējumiem, ko līdz uzturēšanās beigām mūsu klīnikā izdevās stabilizēt un novest pie pozitīvas dinamikas.

Uzreiz piebildīšu, ka akūta ķīmiska slimība un metaboliskas slimības – tie ir dažādi patoloģiski procesi, kam nav nekā kopīga.

– Bet kas īsti kļuva par o, kā jūs teicāt, smago metabolisko traucējumu iemeslu?

– Iemesli var būt vairāki. To vidū ir alimentārs faktors, jeb uztura un iespējamā alkoholisko dzērienu lietošanas faktori. Ir arī diētas neievērošanas faktors, jeb kaut kādu diētu ievērošana. Galvenie iemesli parasti ir tieši šie. Taču tas, ka metaboliskie traucējumi bija, to apstiprina laboratorijas testi. To apstiprina astoņi mūsu veiktie bioķīmiskie testi, 11 skābes pamatstāvokļa izmeklējumi un 25 glikēmijas līmeņa izmeklējumi – viss mūsu veiktais diagnostikas komplekss. Viss ir apstiprināts, viss ir iedokumentēts, sasaukti astoņi paplašināti konsīliji ar visnotaļ kvalificētu speciālistu dalību. Tādēļ diagnoze "saindēšanās" ir svītrota, izslēgta. Kopumā mēs bijām vienisprātis par diagnozi, kura arī skan mums kā galvenā.

– Un tas viss – hroniska pankreatīta fonā?

Akcija Navaļnija atbalstam, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

– Bez šaubām. Aizkuņģa dziedzeris, tā funkcija cieta, arī mūsu veiktie testi rāda, ka tas simptomu komplekss, kas raksturo aizkuņģa dziedzera funkciju, nobīdījies patoloģisku izmaiņu virzienā.

– No tā var nomirt?

– Protams.

Bet vai var teikt, ja jūs izglābāt Alekseju no nāves?

Bez šaubām. Pēc slimības gaitas varu pateikt, ka pati lielākā pacienta stāvokļa krīze bija vērojama vienos naktī no 20. uz 21. augustu, kad laktāta līmenis asinīs paaugstinājās līdz kritiski bīstamajam. Tas sastādīja 12 (normālais – 2). 7-8 stundas valdīja krīzes situācija. Šajā laikā mēs varējām gaidīt poliorgānu mazspēju, kas novestu pie pacienta nāves burtiski diennakts laikā.

– Kā jūs to novērsāt, ko darījāt?

– Veicām intensīvo terapiju, pa daļām ievadījām īsas iedarbības insulīnu, veicām adekvātu neiroveģetatīvo korekciju, nodrošinājām normālu miegu. Protams, ir jāatzīmē, ka cilvēks ir jauns, netika atklātas hroniskas, ielaistas slimības. Taču darbs noritēja intensīvi – tas ir visu funkciju un sistēmu monitorings katru stundu.

– Viņš turpināja palikt komā?

Jā, komā, taču tā bija virspusēja koma. Ir dziļa koma, bet ir virspusēja, tātad apziņas uzlabošanās.

Mēs neizmantojām ķīmiskās slimības ārstēšanas standartu, kurā tiek pielietotas pavisam citas tehnoloģijas. Mēs izmantojām metaboliskās komas, metabolisko izmaiņu ārstēšanas standartu, smagu un fatālu, ja tās nenovērš. Tādēļ arī ieguvām visnotaļ labu rezultātu – gan laboratorisko, gan klīnisko.

Aleksejs Navaļnijs
© Sputnik / Валерий Мельников

Starp citu, šeit jāpiezīmē arī par komas stāvokli. Uzņemšanas laikā tika novērtēts, ka koma atbilst 5 ballēm, bet transportēšanas brīdī uz lidostu - jau 9 balles, tātad komas dziļums pazeminājās. Principā, pie 9 ballēm pacients jau var atvērt acis, tādi īslaicīgi elementi jau parādījās.

– Kādā laika periodā iespējams runāt par saindēšanos?

– Termins "saindēšanās" un diagnoze "saindēšanās" ir aktuāla pirmo sešu stundu laikā pēc notikušā, lai kur tas notiktu – lidmašīnā, viesnīcā, slimnīcā. Ja mēs apstiprinām saindēšanos, jāveic detoksikācija ultrahemodiafiltrācijas formātā.

– Nu, šur tur runā, ka varbūt kaut kā ne uzreiz, kaut kur vēlāk piebēra klāt kaut ko dozēti, lai speciāli tā notiktu, lai tas nebūtu manāms…

– Tas ir, pēc mūsu klīnikas vai pirms?

Jūsu klīnikā taču tas nenotika, vai ne?

Nē, nē! Tas ir izslēgts! Tas ir izslēgts vienkārša iemesla pēc: strādāja mūsu brigāde, mūsu speciālisti. Bija trīs speciālisti no Maskavas institūtiem. Palāta bija atsevišķa, slēgta nepiederošām personām. Pat no slimnīcas strādāja tikai konkrētās nodaļas darbinieki. Par to es atbildu, jo pats personīgi redzēju un vadīju šo procesu.

Jūs sakāt, ka 44 stundu laikā pie jums pacients nogāja lielu ceļu no 5 līdz 9 ballēm (komai – Sputnik.), jau sāka vērt vaļā acis un reaģēt uz ārējiem kairinājumiem. Cik ilgi Aleksejs paliktu komā jūsu slimnīcā ar šādu dinamiku?

Tādā perspektīvā ir grūti spriest. Varu teikt tikai vienu: apkopojot 42 stundas ilgo uzturēšanos pie mums, mēs ar kolēģiem secinājām, ka patiešām, ja viss turpināsies bez jebkādiem negaidītiem apstākļiem, pozitīvu efektu varēja sasniegt, šķiet, 5-7 diennaktī.

Tātad pie samaņas 5-7 dienā?

Jā, parasti tā notiek. Nākšana pie samaņas, pēc tam elpošanas atjaunošanās.

– Tātad jūs gaidījāt, ka Aleksejs atgūs samaņu. Spriežot pēc jūsu aprakstītās dinamikas, jau pēc trim dienām. Bet Vācijā viņā palika komā vairāk nekā divas nedēļas. Kā tas var būt? Ar ko to var izskaidrot?

– Man nav ziņu, vai koma bija divas nedēļas vai vienu.

Ziņoa taču, ka viņš ir komā, komā, komā – un tā turpinājās 15 dienas.

Grūti teikt.

Pēc tam viņš pamodās un pateica: "Gribu uz Krieviju." Tika ziņots, jā.

Redziet, es varu spriest no agrākās pieredzes ar tādu pacientu nākšanu pie samaņas. Viņš nav unikāls no diagnozes viedokļa. Šādas lietas mēs esam sastapuši, un bieži. Pieredze liecina, ka tāda vecuma vīrietis ar tādu konstitūciju, bet tādām hroniskām slimībām – nu, 5-6 diena.

– Pagaidiet. Man stāstīja, ka viņam esot hronisks pankreatīts.

– Nu, hronisks pankreatīts – tā nav tik fatāla saslimšana, ja to kontrolē, tā nenovedīs pie tik nopietniem traucējumiem. Šeit vispirms ir kaut kādi provocējoši traucējumi. Kādi – to mums nepateica. Viņam noteikti ir zināms, no kā tas varēja notikt. Ja viņam apjautāties, viņš atbildēs.

Tad gribu novilkt paralēles. Viņam taču jautāja, un viņš atbildēja: "Mani Putins saindēja."

Nē, nē. Saindēšanās nav. Ķīmiskas slimības nav, nebija. Tā ir viennozīmīga atbilde. Uzsveru, mūsu konsīlijos mēs saindēšanās tematu svītrojām pirmajā dienā. Kas notika tālāk – tas mums nav zināms. Bet pirmajā diennaktī saindēšanās temats tika izsmelts. Nekādu datu par saindēšanos mums nebija.

– Kādu iespaidu uz jums atstāja Navaļnija āriene, kad viņš tagad parādījās publikā?

– Izskats absolūti atbilst viņa saslimšanai, tai diagnozei, kuru mēs uzstādījām. Jā, pacienti ar šādām problēmām samērā ātri atlabst, jo normalizējās ogļhidrātu vielmaiņas, uztura līmenis un tā tālāk. Tas viss samērā ātri atjaunojas. Ķīmiskās slimības atstāj ļoti smagas ārējas pazīmes.

Kā viņš izskatītos, ja tā būtu ķīmiska trauma, ķīmiska slimība?

Pirmkārt, viņš joprojām nespētu iziet ēterā, sarunāties, dzīvot tik aktīvu dzīvi. Viņš gulētu slimnīcā. Tas ir viennozīmīgi.

Tā būtu, ja tā, piemēram būtu saindēšanās ar dihlofosu, vai ne?

Jā. Par ar dihlofosu pie mums pacienti 60-70 dienas atradās stāvoklī, ko es raksturoju kā smagu. Tas ir tikai reanimācijas periods. Tikai pēc tam sākas rehabilitācijas periods, jo mēs runājam par neiroparalītisko indi.

Ne mēs runājam, bet mums saka.

Mums saka, mūs tur aizdomās, ka mēs neesam atpazinuši neiroparalītisko indi. Jau pēc nosaukuma ir skaidrs, kāds ir tādas indes iznākums – neiroparalītisks, jeb pilna organisma paralīze. Taču nervu sistēma atjaunojas ļoti lēni, un mēs vispār negaidītu labu efektu agrāk, nekā pēc pusgada. Tas ir, gadījumā, ja viss būtu labvēlīgi, ja runājam par neiroparalītiskajām indēm.

Kādu efektu mēs nosauktu par labu? Jūs sakāt, labu efektu varētu gaidīt. Vai viņš patiešām tāpat lēkātu pa trepēm?

Nē, šajā gadījumā efekts būtu labs, ja pēc pusgada būtu ratiņkrēsls. Elementāras kustības, elementāri paņemt karoti, krūzi, elementāri sākt kustināt rokas, izmantot krēslu.

– Aleksandr, iepriekš jūt teicāt, ka izglābāt Navaļniju no nāves. Vai varat teikt, ka esat saskāries ar cilvēka nepateicību?

– Man ir grūti komentēt šo situāciju, mēs par to nedomājam, ārsti. Ar visādām situācijām dzīvē saskaramies: gan ar pateicību, gan nepateicību, gan ar aizvainojumiem un vilšanos, bet vispār tā retorika plašsaziņas līdzekļos zināmā mērā raisa sašutumu: cilvēks, kurš pozicionē sevi politikā, izmanto savos izteicienos attiecībā pret politiskām personām, vienkāršiem cilvēkiem un medicīnas darbiniekiem tādas aizvainojošas, marginālas replikas. Tas gan nepatīkami pārsteidz, turklāt, protams, tas viss vēl arī masu medijos izplatās. Tas ir nepatīkami. Bet pateicība – tā ir katra cilvēka personīgā lieta.

114
Tagi:
Navaļnijs
ASV iznīcinātājs F-16

"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

8
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Amerikāņi mācās karot ar Krieviju maksimāli reālos apstākļos. Nesen Pentagons izsludināja PSRS un Krievijā ražoto ieroču maketu partijas iepirkumu.

Mācībās pilna mēroga bruņojumu izsniegs karavīriem, kuri tēlos pretinieku. Pasūtītājs pieprasījis, lai maketi būtu izgatavoti no ļoti izturīga uretāna, kas nesalūzīs arī pēc ilggadīgiem treniņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ienaidnieka tēls

Iepirkuma aprakstā precizēts, ka runa ir par prettanku granātmetējiem RPG-7, pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Strela 2", Kalašņikova automātiem un ložmetējiem, Dragunova snaipera šautenēm, granātām F-1, RGD-5 un RG-42.

Tas viss jānogādā Beninga fortā – vienā no lielākajām armijas bāzēm ASV. Tajā ik gadus tiek apmācīti līdz 96 tūkstoši karavīru 85 specialitātēs. Katrs tanku un kājnieku vienību kareivis sāk dienestu Beninga fortā. Acīmredzot, Pentagons nolēmis tuvināt mācību programmu reāliem kaujas apstākļiem, kas radīsies kara gadījumā ar Krieviju.

Amerikāņi jau agrāk ir lietojuši svešu bruņojumu, tehniku, pat uniformu. Piemēram, septembra beigās viņi organizēja manevrus, kuros plaši izmantoja uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Mērķim bija izraudzīti zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" maketi. Savukārt daudzajās mācībās Eiropā pretinieka lomā bieži vien ir NATO kareivji formastērpos, kas aizdomīgi atgādina Krievijas "ciparu".

Tādas "maskuballes" jēga ir skaidra – atbrīvoties no bailēm pretinieka priekšā, iemācīties atpazīt ienaidnieka tehniku un kareivjus, iepazīties ar citu taktiku.

Tāda veida mācību priekšrocības ASV aptvēra jau aukstā kara gados, kad sākās programma OPFOR (Opposing Force). Armijā tika izveidotas speciālas vienības, kas mācībās tēloja Varšavas līguma valstu bruņotos spēkus.

OPFOR kareivji nēsāja padomju armijas formastērpam līdzīgu formu, rīkojās saskaņā ar domājamā pretinieka noteikumiem un aktīvi izmantoja austrumu bloka militāro tehniku.

OPFOR vienības ASV iemēģināja padomju BMP-1, ko 70. gadu beigās ASV nodeva Ēģiptes prezidents Anvars Sadats. Tās dzenāja pa poligoniem, rūpīgi izpētīja, apšaudīja no dažādiem kalibriem. Rezultātā uz kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley tika uzstādīts 25 mm lielgabals M242 Bushmaster, kas spēja cauršaut jebkuras padomju vieglās bruņutehnikas priekšējās bruņas.

Imitācijas un trofejas

Tomēr amerikāņiem katastrofāli trūka pretinieka tehnikas paraugu un rezerves daļu. Galu galā OPFOR tika apbruņotas ar dīvainiem "mutantiem" – vienības saņēma par padomju mašīnām nomaskētu amerikāņu tehniku.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

80. gados ASV noliktavās sakrājās aptuveni tūkstotis vieglo tanku Sheridan. Tos nolēma izmantot OPFOR interesēs. Uz šo mašīnu bāzes radīja tanku T-72, BMP-1, pašgājēja zenītiekārtu "Šilka" un pašgājējlielgabalu "Gvozdika" imitācijas. Vēlāk parādījās par T-72 un BMP-2 maskēti bruņutransportieri M113 un M2 Bradley.

Par īstu zelta laikmetu OPFOR kļuva periods pēc PSRS sabrukuma. Varšavas līguma organizācijas bijušās valstis labprāt pārdeva amerikāņiem vai pat dāvināja bez maksas militāro tehniku. Toreiz OPFOR vienības saņēma tankus T-72 un T-80U, kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, bruņutransportierus BTR-80, zenītraķešu-lielgabalu kompleksus "Tunguska", artilērijas sistēmas un daudz ko citu.

Visa tehnika tiek izmantota. Piemēram, daļu "trofeju" pastāvīgi izmanto ASV Jūras kājnieku korpusa 1. divīzijas 3. amfībiju-trieciena bataljons Kemppendltonas bāzē Kalifornijā. Bruņutehnika tiek izmantota poligonā pastāvīgās dislokācijas vietā.

Jūras kājnieku rīcībā ir arī vairāki helikopteri Mi-24, kas saņemti no bijušā sociālistiskā bloka valstīm. Militāro mācību kursā bija iekļauts vingrinājums ar mērķi mazināt karavīru bailes no krievu šausmīgā "krokodila". Vienība sagulst līdzenā laukā, bet helikopters vairākkārt nolido minimālā augstumā un maksimālā ātrumā virs karavīriem. Aukstā kara laikā Mi-24 lomu tēloja helikopteri-amfībijas Sikorsky SH-3 SeaKing un franču Aerospatiale SA 330.

"Sarkanie" meistari

Gaisa pretinieka loma mācībās ASV parasti tiek piešķirta eskadriļai "Agresors", kas saformēta 70. gadu sākumā. Tā lido ar PSRS un Krievijas kara lidmašīnu imitācijām. Vispirms tās bija amerikāņu F-5 ar sarkanām zvaigznēm uz spārniem, bet jau 1973. gadā atveda pirmo oriģinālo MiG-21F-13, ko izraēlieši sagrāba no arābiem. Jau dažus gadus vēlāk Nevadas debesīs pacēlās MiG-21bis un MiG-23.

Pēc PSRS sabrukuma "agresoru" rokās tika modernākas mašīnas. Piemēram, 2016. gada decembrī tika nofotografēts iznīcinātāja Su-27 mācību lidojums Nevadā kopā ar amerikāņu F-16. Domājams, Su-27 nokļuvis ASV no Ukrainas. Mediji vēstīja, ka amerikāņiem ir vairākas tādas mašīnas, kā arī vairāk nekā divi desmiti frontes iznīcinātāju MiG-29. Tomēr "agresoru" parka pamatā ir Krievijas kamuflāžas krāsās "tērpti" F-5, F-15, F-16 un F/A-18.

Līdztekus "atmosfērai" šīs vienības imitē pretinieka lidmašīnu taktiku un tehniskās īpatnības. ASV Gaisa spēkos valda uzskats, ka tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa.

Jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi ievēroja, ka liela daļa jauno pilotu "sastingst", pirmo reizi tiekoties ar pretinieku. Zaudētās sekundes daudziem maksāja dzīvību.

Komandieri uzskata, ka regulāri treniņi ar "agresoriem" vajadzētu pilotiem padarīt ienaidnieka tēlu ierastāku.

8
Tagi:
Pentagons, ASV GS, Krievijas GKS
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

34
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

34
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu