Erdogans

Erdogans pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu

55
(atjaunots 23:16 10.10.2020)
Kanāda apturēja atļaujas militārās produkcijas eksportam uz Turciju. Tas ir saistīts ar parādījušos informāciju, ka karadarbībās Kalnu Karabahā tiek izmantoti Turcijā ražoti droni, kuri savukārt ir aprīkoti ar kanādiešu raidītājiem un lāzera tēmēšanas sistēmām.

Atbildes paziņojumā Turcijas ĀM izkritizēja Otavu par dubultajiem standartiem un neatbilstību "sadarbības garam", turklāt apsūdzot, ka tā ieņem šo pozīciju nebūt ne pirmo dienu – jau kopš militārās operācijas "Miera avots" sākumā, kuru Turcija uzsāka pērnā gada oktobrī Sīrijas ziemeļaustrumos.

Šis incidents papildināja Ankaras ārpolitisko domstarpību un konfliktu kolekciju. Notiekošo grūti raksturot savādāk, jo rodas iespaids, ka Turcijas prezidents pieņēmis lēmumu izlamāties ar visiem starptautiskajiem partneriem visplašākajā jautājumu spektrā.

Redžeps Tajips Erdogans acu priekšā pārvēršas patriotu-radikāļu ikonā visā pasaulē, nevis tikai Turcijā. Viņš iemieso sevī viņu sapni par nacionālu līderi, kurš virzās pie uzstādītā mērķa, rīkojoties tieši, nepievēršot uzmanību šķēršļiem un ieņemot maksimāli stingru oficiālo pozīciju jebkurā jautājumā.

Tas, neapšaubāmi, ir unikāls gadījums mūsdienu pasaulē, turklāt runa ir par tik pamanāmu reģionālo lielvalsti, kāda ir Turcija.

Praktiski katrs valsts vadītājs regulāri tiek pakļauts kritikai par pārlieko piesardzību un gatavību nevēlamiem kompromisiem, par asu stūru izlīdzināšanu, izvairīgumu un pat sakāves izjūtām. Šādi pārmetumi skan gan pret Putinu, gan Trampu, gan Sji. Pats amizantākais, ka nereti analoģiskas apsūdzības dzirdamas no tieši pretējām pusēm. To pašu Angelu Merkeli vienlaikus nosoda gan par Amerikas norādījumu izpildi, gan politikas īstenošanu Kremļa interesēs.

Šāda fenomena iemesli ir acīmredzami: valsts vadītājs, pieņemot lēmumu sarežģītā jautājumā, ir spiests ņemt vērā tik lielu faktoru un ierobežojumu daudzumu, ka rezultātā bieži vien arī iznāk tas pats rezultāts, kurš sniedz pamatu dažādām apsūdzībām, līdz pat nacionālo interešu nodevībai.

Šādā fonā Turcijas prezidents, protams, iespaido ar savu ģeopolitisko spēļu vērienīgumu, kuras vienlaikus veic viņš, ar principiālo citu piedalošos valstu interešu ignorēšanu, ar izaicinoši skandalozu pozīciju un gatavību jebkurā brīdī ne vien piedraudēt ar kara metožu pielietošanu, bet arī patiešām to izdarīt: Sīrija, Lībija, saasinājums ar grieķiem, skaidrošanās ar NATO (S-400 dēļ) un tagad – Kalnu Karabaha.

Ja pārējās lielvalstis, kas ir saistītas ar Armēnijas un Azerbaidžānas noregulēšanu, pieturas pie savas pozīcijas virs saķeršanās, tad Turcija nevis vienkārši sniedz atbalstu Baku, bet arī kopumā uzstāj uz militāra konflikta atrisinājuma – kas ir vienkārši neiedomājami mūsdienu politikā.

Īsāk sakot, Turcijas līderis apņēmīgi tiecas pie uzstādītā savas valsts neoosmaņu varenības atdzimšanas mērķa un pat jau ir guvis zināmus panākumus šajā ceļā. Un ir vērts atzīt, ka šādai uzvedības līnijai patiešām ir savs valdzinājums, sevišķi starptautiskajai arēnai ierasto pagrīdes spēļu, aizkulišu vienošanu un diplomātisko pastaigu fonā.

Taču vienīgi spriest par Turcijas ārpolitikas ilgtermiņa efektivitāti pagaidām ir atklāti pāragri. Turklāt ar katru jaunu konfliktu, kurā iesaistās Ankara, pieaug izredzes, ka tas beigsies tai ne pārāk labi.

Pēdējie gadi ir rādījuši daudzus visdažādākos piemēros tam, kādā veidā valsts var izturēt zem to pārspējošā spiediena, kas nāk no ārpuses. Taču viens faktors pastāv vienmēr un visur: viena vai otra atbalsta saņemšana (lai arī vienkāršas sakārtotas ekonomiskās sadarbības veidā) no citiem ģeopolitiskiem spēkiem. Starp citu, tas ir svarīgi ne tikai valstīm ar attiecīgi ierobežotām iespējām – Venecuēla, KTDR vai Irāna. Tas attiecas arī uz vadošām pasaules lielvalstīm. Pat Krievijai, kurai pieder kolosāls iekšējās stabilitātes krājums autonomai pastāvēšanai, attiecību attīstība ar Ķīnu asākajā pretošanās periodā ar Rietumiem 2014.-2015. gadā nospēlēja savu pozitīvo lomu.

Un arī pašai Turcijai šajā kontekstā ir ko atcerēties – arī pavisam nesenas pagātnes notikumu vidū. Aiz militārā valsts apvērsuma mēģinājuma 2016. gada vasarā skaidri stāvēja Savienotās Valstis, savukārt Eiropa, praktiski neslēpjoties, juta līdzi par dumpja veiksmi. Varu – un, ar lielu varbūtības daļu, dzīvi – Turcijas līderim toreiz izglāba Maskava, laicīgi sniedzot kritiski nozīmīgu informāciju.

Lieta te nebūt nav tajā, ka Erdogans ātri aizmirsa viņa labā paveikto labo lietu – lielajā politikā sentimentiem nav vietas.

© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Svarīgs ir kas cits: Turcijas prezidents laiž gar acīm galveno šī stāsta mācību, kuras nozīme sastāv tajā, ka visi pēdējā laika viņa valsts ārpolitiskie sasniegumi kļuva iespējami spēles situācijā citu lielvalstu pretrunās: starp Krieviju un ASV, starp ASV un Eiropu, pašā Eiropā. Tieši pateicoties tam Ankara guva nopietnu manevra brīvību gan Sīrijā, gan Lībijā, gan tālāk pēc saraksta, jo vienmēr bija atradies spēks, kuram izrādījās izdevīgi, ja ne atbalstīt, tad vismaz nepretoties tās kārtējajai avantūrai.

Taču tagad, spriežot pēc visa, Redžeps Tajips Erdogans ir guvis ticību saviem spēkiem un veiksmei tik lielā mērā, ka īsā laika posmā ar savu kareivīgo sparu un principiālo svešu interešu ignorēšanu ar vienu rokas mājienu pagadījās nopietni sabojāt attiecības ar visām galvenajām planētas lielvalstīm.

Šādos apstākļos, kā rāda prakse, fortūna diezgan ātri izsīkst. Turklāt par kraha iemeslu bieži vien kļūst nevis ienaidnieku kaltie plāni, bet gan savlaicīgi nepastiepta palīdzības roka.

55
Tagi:
Turcija, Erdogans
Temats:
Spriedze Karabahā (40)
Pēc temata
Erdogans tiksies ar Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas vadītājiem
"Spēlē uz visu banku": kā ASV padzen Krieviju no ieroču tirgus
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) Sopka 2

Baltkrievijas armijas jaunās iespējas: "Sopka 2" redz debesis virs Rīgas

15
(atjaunots 16:29 27.01.2021)
Minska ir gatava dialogam ar Rietumu "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija neatstāj nekādas izvēles iespējas.

NATO militārās aktivitātes pieaugums pie Baltkrievijas robežām rada simetrisku reakciju – Baltkrievijas armija dinamiskāk nomaina bruņojumu un paplašina Gaisa spēku un pretgaisa aizsardzības mūsdienīgo potenciālu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Aizsardzības ministrija informēja par jaunā radiolokācijas kompleksa "Sopka 2" darbības sākumu Baranoviču pilsētas apkaimē. Krievijā ražotais komplekss jau sācis kaujas dežūras. Ik dienas te strādā 150-200 speciālisti. Galvenie uzdevumi – radiolokācijas izlūkošana un informācijas nosūtīšana augstākajiem komandpunktiem.

Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2" ir paredzēts informācijas saņemšanai un analīzei par situāciju gaisa telpā 450 kilometru rādiusā. Augstā izšķirtspēja ļauj precīzi noteikt objektu attālumu un augstumu, identificēt atsevišķus objektus grupas sastāvā, fiksēt lidmašīnu un citu lidaparātu piederību.

Ņemot vērā Austrumeiropas ģeogrāfiju un mūsdienu tehnoloģijas, spēcīgais komplekss "Sopka 2" no Baranovičiem spēj pilnībā kontrolēt Baltkrievijas gaisa telpu un debesis virs kaimiņvalstu galvaspilsētām – Varšavas (350 km), Viļņas (190 km), Rīgas (450 km) un Kijevas (430 km).

Nepieciešamības gadījumā kontroli iespējams pārveidot par bezlidojumu zonu, jo Baltkrievijas PGA spēki plāno nomainīt bruņojumu pret labākajām zenītraķešu sistēmām pasaulē – S-400. Tomēr Baltkrievijas militārās doktrīnas pamatā ir aizsardzības koncepcija, labus kaimiņus jaunie radiolokācijas kompleksi un bruņojuma sistēmas neapdraud.

Analoģiski kompleksi "Sopka 2" teicami parādījuši savas iespējas skarbākajos klimatiskajos apstākļos Krievijā – Tālajos Austrumos (Primorje) un Arktikā (Vrangeļa salā). TRK ir antenas kupols, kas var strādāt vējā līdz 40 m/sek. un salā līdz -40 grādiem. Līgumu par kompleksa piegādi Baltkrievijas AM un Krievijas gaisa kosmiskās aizsardzības koncerna "Almaz Antei" pārstāvji parakstīja starptautiskā foruma "Armija 2018" laikā.

Трассовый радиолокационный комплекс Сопка-2
Trašu radiolokācijas komplekss (TRK) "Sopka 2"

Aizsardzības spēju parametri

Baltkrievija negrozāmi palielina Gaisa kara spēku un PGA iespējas: bruņojumā tiek pieņemtas jaunākās paaudzes radiolokācijas stacijas "Protivnik G" (ražotas Krievijā), "Vostok D" un “Rosa RB" (ražotas Baltkrievijā), kas spēj operatīvi identificēt visus mūsdienīgos gaisa uzbrukuma līdzekļus un sniegt datus zenītraķešu spēkiem un GKS.

Piemēram, mobilā, kompaktā, uzticamā daudzfunkcionālā radiolokācijas stacija "Protivnik G" var pavadīt līdz 200 mērķus aptuveni 450 km attālumā un līdz 150 km augstumā. Tai ir paplašināta aerodinamisko un ballistisko mērķu atrašanas zona. Iepriekš Baltkrievijā sākts darbs pie jaunas mobilas radiolokācijas stacijas "Nebosklon" mērķu atrašanai un informācijas nosūtīšanai. Mūsdienu PGA sistēmas nodrošina asimetrisku pretdarbību potenciālajiem draudiem un ir daudz lētākas nekā lielās RLS.

Nesen iegādātā daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM eskadriļa ļāva paplašināt GKS trieciena iespējas un efektīvāk nodrošināt sauszemes spēku aizsardzību no pretinieka aviācijas triecieniem. Baltkrievijas BS tālākās attīstības prioritātes – vadības, pretgaisa aizsardzības, izlūkošanas un radioelektroniskās cīņas, raķešu spēku sistēmas. Ik gadus bruņojumā tiek uzņemti vidēji 25 jaunākās tehnikas paraugi. Krievijā ražoto divizionu S-300 un "Tor M2" vienības ik gadus sekmīgi veic praktiskās šaušanas mācības, kurās izmanto spārnoto un ballistisko raķešu imitatorus un citus mērķus Ašuluka poligonā Krievijā.

Global Firepower miliārā spēka reitingā Baltkrievija 2021. gadā ierindojusies 50. vietā no 138, apsteidzot Uzbekistānu, Portugāli, Maroku (jāpiebilst, ka šo valstu militārie budžeti daudzkārt pārsniedz Baltkrievijas budžetu). Augustā tā ieņēma 53. vietu, reintinga pieaugums liecina, ka Rietumu analītiķi atzīst Baltkrievijas militārās jomas sekmīgo attīstību un augošo aizsardzības jomu.

Darbs turpinās, un amerikāņu analītiskais izdevums Military Watch uzskata, ka tuvākajā nākotnē Baltkrievija varētu iegādāties Krievijas taktiskos raķešu kompleksus "Iskander", kuri "ļaus apšaudīt NATO aviobāzes kara agrīnā posmā". Interesanti, kāpēc tādas runas vispār ir vajadzīgas?

Augoši draudi

Neskatoties uz Baltkrievijas un NATO ilggadējo konstruktīvo mijiedarbību Eiroatlantiskās partnerības padomes un programmas "Partnerība miera labad" ietvaros, attiecības ar bloku nepārprotami ir sabojātas. Baltkrievija saskata draudus alianses darbībās tuvāko kaimiņu teritorijā un plānos krasi palielināt ASV militāro klātbūtni Polijā (ASV 5. armijas korpusa dislokācija un taktisko raķešu sistēmu domājamā izvēršana). Bez tam Varšava plāno iegādāties amerikāņu iznīcinātājus-bumbvedējus F-35A (uzbrukuma ierocis), bet Baltijas valstis aizcina ASV pāriet pie jauna posma militārajā konfrontācijā ar Krieviju – pie amerikāņu bruņoto spēku pastāvīgas dislokācijas reģionā.

Jau vairākus gadus pie Baltkrievijas robežām dārd amerikāņu un franču tanku dzinēji, regulāri izlūkošanas lidojumos dodas Pentagona stratēģiskie bezpilota lidaparāti. Pundurmanevri reģionā izaug līdz starpkontinentālu karaspēka operāciju līmenim, tādām kā Defender Europe. Pie tam ASV plāno piešķirt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai jaunu militārās palīdzības porciju 168,7 miljonu dolaru apmērā.

Rietumu "partneru" destruktīvā dalība protestos deva iespēju saskatīt "demokratizatoru" patiesās sejas un mērķus. Republikas suverenitātes un neatkarības pārbaudi ļāva izturēt nelokāmie Bruņotie spēki – to klātbūtne pie rietumu robežām sagrāva kaimiņu tumšos plānus. Tagad jau visiem ir skaidrs, ka valsts apvērsums pēc Valsts departamenta metodikas Baltkrievijā nenotiks.

Minska vēl joprojām ir gatava dialogam ar "partneriem", tomēr Austrumeiropas atklātā militarizācija tai neatstāj izvēli. Savu interešu aizsardzībai Baltkrievij radījusi kompaktu, mobilu, labi sagatavotu un ekipētu armiju, kas spēj stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem un draudiem.

15
Tagi:
armija, Krievija, Baltkrievija, NATO
Pēc temata
Pārvietoti "Abrams": ko amerikāņi sadomājuši pie Baltkrievijas robežām
"Mēs redzējām instrukcijas": KF ārlietu ministrs stāsta, kas musina opozīciju Baltkrievijā
Minska uzskata, ka NATO gatavojas pielietot spēku pret Baltkrieviju
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Neatkarības dienai veltītais lāpu gājiens

"Nolēmuši necīnīties ar krieviem". Nacionālistiem radies jauns pretinieks

28
(atjaunots 11:55 27.01.2021)
Jautājums par viendzimuma laulībām radījis dziļu plaisu Latvijas valdošajā koalīcijā. Premjers Krišjānis Kariņš brīdināja, ka vīrieša un sievietes savienības pieminēšana Satversmē likšot valstij atgriezties padomju pagātnē.

Kaimiņu Igaunijā tāda pati problēma radījusi skandālu: opozīcija ierosināja apspriest PSRS atjaunošanu un pievienošanos Krievijai. Kāpēc politiķi Baltijā tā satraukušies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Atpakaļ PSRS nevajag

Kariņš uzskata, ka Saeimā iesniegtie grozījumi ir atgriešanās pagātnē. Premjers aicināja nepieļaut Satversmes grozījumus un nostiprināt Latvijas attīstību inkluzīvas valsts ceļā.

Likumprojektu par konstitucionālo ģimenes jēdzienu iesniedza Nacionālā apvienība. Stāsts par laulībām sākās novembrī, kad Satversmes tiesa uzdeva Saeimai noregulēt likumdošanu viendzimuma pāru aspektā. Tagad valdošajā koalīcijā radušās domstarpības.

NA pārmet koalīcijas līguma pārkāpumu, saskaņā ar kuru Satversmes grozījumus var iesniegt tikai ar vispārēju atbalstu. Kariņš rāja "homofobos" nacionālistus: sak, valstij nevajag skatīties pagātnē, nevajag tiekties atgriezties PSRS režīmā. Nacionālistiem ir pašiem sava pieeja: balotējoties Rīgass domē, viņi ierosināja organizēt geju parādi 9. maijā.

Viendzimuma laulības apsprieda arī valdībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka būtu labi apstiprināt Satversmi kā vērtību, nepieļaujot Eiropas cilvēktiesību tiesas ārējo iejaukšanos un tamlīdzīgas lietas. Par to, vai vajadzētu Satversmi pasargāt no pārliekas tolerances, Bordāns izteicās miglaini. Pēc viņa domām, rezultātam jābūt tādam, lai nerastos šaubas: katram cilvēkam patiešām ir nozīme, tomēr ģimene nodrošina latviešu nācijas stabilu pastāvēšanu. Šķiet, viendzimuma laulības viņš neatbalsta.

Nacionālisti un populisti

Tomēr valdībai bija arī citas problēmas, piemēram, cīņa ar koronavīrusu. Janvāra sākumā premjers apstiprināja veselības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos, ņemot vērā vakcinācijas neskaidrās perspektīvas.

Atlaistajai ministrei radās iespaids, ka viņas atlaišana faktiski ir premjera mēģinājums uzkraut atbildību citu plecos un sameklēt vaininieku. Valdības soļus viņa nosauca par ne īpaši koordinētu krīzes pārvaldi. Valdības sekmes zemu vērtēja arī republikas pilsoņi – aptaujas liecina, ka Ministru kabinetu veidojošo partiju atbalsts kopumā sasniedz apmēram 20%.

Pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Nekādu citādu domstarpību deputātiem nebija – iespējams, tāpēc, ka valdošā koalīcija juta, cik trauslas ir tās pozīcijas. Arī Ministru kabinets pārsvarā strādāja saskaņoti ar parlamentu.

Tomēr valdošā koalīcija ir nedabiska, uzskata Rīgas bijušais mērs, partijas "Saskaņa" loceklis Nils Ušakovs. "No vienas puses – liberāļi un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji, no otras – ksenofobi, nacionālisti, konservatori un populisti," viņš uzskaitīja.

"Liberāļi atbalstīja ksenofobus un nacionālistus, kuri ienīst absolūti visus - krievus, ebrejus, musulmaņus, Krieviju, Briseli, krievu skolas, angļu skolas, saraksts ir bezgalīgs," atgādināja Ušakovs.

Viņš ir pārliecināts, ka patiesībā koalīcijas politiķi pūlas novērst uzmanību no neveiksmēm veselības aprūpē: "Katastrofa ar atbalstu krīzes upuriem, neloģiski un novēloti ierobežojumi, nepatikšanas ar vakcināciju, medicīnas sabrukums kopumā.

Šajā situācijā nacionālisti izmanto vienīgo viņiem saprotamo instrumentu - mēs nezinām, kā strādāt, mēs sākam histēriju. Mēs nevaram pārvarēt vīrusu, mums jāsāk cīnīties ar kādu. Šoreiz viņi nolēma cīnīties nevis ar krieviem, bet ar seksuālajām minoritātēm."

Pierādiet, ka esat gejs

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ kaimiņos – Igaunija – politiskā konfrontācija tāpat sākusies viendzimuma laulību jautājuma dēļ. Tur valdošā koalīcija ierosināja referendumu par to, vai laulībām Igaunijā vēl joprojām ir jābūt vīrieša un sievietes savienībai. Opozīcijas partijas apsolīja bloķēt iniciatīvu un izjauca parlamenta komisijas darbu, pārplūdinot to ar neskaitāmiem labojumiem.

To vidū bija arī provokatīvi vai absurdi jautājumi, piemēram: "Vai Igaunijā dzīve būtu labāka, ja tā būtu Krievijas sastāvā? Vai laulību jēdzienam Igaunijā ir jāsakrīt pēc satua ar laulību jēdzienu Uzbekistānas Republikā? Vai vajag Igaunijā aizliegt nažus un dakšiņas?" Starp ierosinājumiem izskanēja arī ideja atjaunot Padomju Savienību.

Galu galā referendumu atcēla, premjerministrs Jiri Ratass demisionēja, tiesa, korupcijas skandāla dēļ. Pagaidām jaunā koalīcija strīdas par vairākiem jautājumiem, arī par krievu skolām, tomēr jau vienojusies par bērnudārzu pāreju pie igauņu valodas.

Savukārt Igaunijas tiesiskā prakse attiecībās ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem joprojām ir pretrunīga. Piemēram: uz Igauniju no Ugandas atbraucis vīrietis cenšas saņemt bēgļa statusu, pamatojot lūgumu ar to, ka viņš ir gejs. Tomēr policisti pēc afrikāņa nopratināšanas noraidīja lūgumu saukties par homoseksuālistu. Tiesa nostājās policijas pusē: noteica, ka prasītāja pienākums ir pārliecinoši pierādīt savu seksuālo orientāciju.

Saglabājis ASV pilsonību

Nacionālās stratēģijas institūta direktora vietnieks Aleksandrs Kostins atzīmēja, ka Baltijas politiķu diskusijās tiek noklusētas nacionālās minoritātes, tostarp arī lielākā – krievi. "Latvijā viņiem ar likumu ierobežotas fundamentālās pilsoniskās tiesības, piemēram, atņemtas balsstiesības. Analogs mūsdienu vēsturē var būt tikai aparteīda režīms DĀR," piebilda politologs.

Latvijā nav pat spilgti izteiktas diskusijas mazākumtautības jautājumā. "Politikā dominē mīts par to, ka sak, viņiem krievi nesuši nelaimes. Un trīsdesmit gadu laikā nekas nav mainījies," piezīmēja Kostins.

Viņš pauda cerību, ka jaunā starpresoru komisija starptautiskās attīstības veicināšanas jautājumos, kuras vadītāja pienākumus uzņēmies Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, strādās pietiekami efektīvi. Pēc eksperta domām, Maskavai neapšaubāmi jāsaista ārvalstu sadarbības jautājumi ar cilvēktiesību problēmām. Krievijas politologs, speciālists Baltijas valstu lietās Aleksandrs Nosovičs ir pārliecināts: patiesībā Latvijas valdošajā koalīcijā domstarpību nav. "Ne tā saucamie liberāļi, ne nacionālisti robežas nepārkāpj: koalīcija neuzņem krievus, par ko tiek uzskatīta Ušakova partija "Saskaņa", - viņš paskaidroja. – Tāpēc Nacionālā apvienība var "zīgot", maršēt ar esesiešiem, nākt klajā ar radikāliem izteikumiem. Valdošās koalīcijas un premjera Kariņa, ASV pilsoņa, acīs viņi ir savējie."

Nosovičs uzskata, ka gan Igaunijā, gan Latvijā konflikts viendzimuma laulību dēļ slēpj citus politiskos procesus. "Iespējams, tā ir izrāde Briselei: austrumu perifērijas valstīm jāparāda atbilstība Eiropas vērtībām. Tāpēc nacionālisti tēlo sliktos puišus, ko vajag uzvarēt, lai Rīga nodemonstrētu uzticību ES standartiem. Tad Latvijai iedos vairāk naudas, bet tādiem nolūkiem var arī izrādi sarīkot," atzīmēja politologs.

Pie tam valdošā koalīcija saskārusies ar leģitimitātes krīzi. Latvijas premjera partija nespēj pārvarēt pat 5% barjeru, visu valdību atbalsta apmēram 20% pilsoņu. Skandālam vajadzētu novērst iedzīvotāju uzmanību no Ministru kabineta kļūdām, pārvarēt vilšanos par valdības soļiem epidēmijas laikā, piezīmēja eksperts. Igaunijā šim nolūkam izmantoja referendumu, Lietuvā – aizliegumu iebraukt Krievijas māksliniekam Filipam Kirkorovam.

28
Tagi:
LGBT, Nacionālā apvienība, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

0
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
0
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā