Erdogans

Erdogans pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu

56
(atjaunots 23:16 10.10.2020)
Kanāda apturēja atļaujas militārās produkcijas eksportam uz Turciju. Tas ir saistīts ar parādījušos informāciju, ka karadarbībās Kalnu Karabahā tiek izmantoti Turcijā ražoti droni, kuri savukārt ir aprīkoti ar kanādiešu raidītājiem un lāzera tēmēšanas sistēmām.

Atbildes paziņojumā Turcijas ĀM izkritizēja Otavu par dubultajiem standartiem un neatbilstību "sadarbības garam", turklāt apsūdzot, ka tā ieņem šo pozīciju nebūt ne pirmo dienu – jau kopš militārās operācijas "Miera avots" sākumā, kuru Turcija uzsāka pērnā gada oktobrī Sīrijas ziemeļaustrumos.

Šis incidents papildināja Ankaras ārpolitisko domstarpību un konfliktu kolekciju. Notiekošo grūti raksturot savādāk, jo rodas iespaids, ka Turcijas prezidents pieņēmis lēmumu izlamāties ar visiem starptautiskajiem partneriem visplašākajā jautājumu spektrā.

Redžeps Tajips Erdogans acu priekšā pārvēršas patriotu-radikāļu ikonā visā pasaulē, nevis tikai Turcijā. Viņš iemieso sevī viņu sapni par nacionālu līderi, kurš virzās pie uzstādītā mērķa, rīkojoties tieši, nepievēršot uzmanību šķēršļiem un ieņemot maksimāli stingru oficiālo pozīciju jebkurā jautājumā.

Tas, neapšaubāmi, ir unikāls gadījums mūsdienu pasaulē, turklāt runa ir par tik pamanāmu reģionālo lielvalsti, kāda ir Turcija.

Praktiski katrs valsts vadītājs regulāri tiek pakļauts kritikai par pārlieko piesardzību un gatavību nevēlamiem kompromisiem, par asu stūru izlīdzināšanu, izvairīgumu un pat sakāves izjūtām. Šādi pārmetumi skan gan pret Putinu, gan Trampu, gan Sji. Pats amizantākais, ka nereti analoģiskas apsūdzības dzirdamas no tieši pretējām pusēm. To pašu Angelu Merkeli vienlaikus nosoda gan par Amerikas norādījumu izpildi, gan politikas īstenošanu Kremļa interesēs.

Šāda fenomena iemesli ir acīmredzami: valsts vadītājs, pieņemot lēmumu sarežģītā jautājumā, ir spiests ņemt vērā tik lielu faktoru un ierobežojumu daudzumu, ka rezultātā bieži vien arī iznāk tas pats rezultāts, kurš sniedz pamatu dažādām apsūdzībām, līdz pat nacionālo interešu nodevībai.

Šādā fonā Turcijas prezidents, protams, iespaido ar savu ģeopolitisko spēļu vērienīgumu, kuras vienlaikus veic viņš, ar principiālo citu piedalošos valstu interešu ignorēšanu, ar izaicinoši skandalozu pozīciju un gatavību jebkurā brīdī ne vien piedraudēt ar kara metožu pielietošanu, bet arī patiešām to izdarīt: Sīrija, Lībija, saasinājums ar grieķiem, skaidrošanās ar NATO (S-400 dēļ) un tagad – Kalnu Karabaha.

Ja pārējās lielvalstis, kas ir saistītas ar Armēnijas un Azerbaidžānas noregulēšanu, pieturas pie savas pozīcijas virs saķeršanās, tad Turcija nevis vienkārši sniedz atbalstu Baku, bet arī kopumā uzstāj uz militāra konflikta atrisinājuma – kas ir vienkārši neiedomājami mūsdienu politikā.

Īsāk sakot, Turcijas līderis apņēmīgi tiecas pie uzstādītā savas valsts neoosmaņu varenības atdzimšanas mērķa un pat jau ir guvis zināmus panākumus šajā ceļā. Un ir vērts atzīt, ka šādai uzvedības līnijai patiešām ir savs valdzinājums, sevišķi starptautiskajai arēnai ierasto pagrīdes spēļu, aizkulišu vienošanu un diplomātisko pastaigu fonā.

Taču vienīgi spriest par Turcijas ārpolitikas ilgtermiņa efektivitāti pagaidām ir atklāti pāragri. Turklāt ar katru jaunu konfliktu, kurā iesaistās Ankara, pieaug izredzes, ka tas beigsies tai ne pārāk labi.

Pēdējie gadi ir rādījuši daudzus visdažādākos piemēros tam, kādā veidā valsts var izturēt zem to pārspējošā spiediena, kas nāk no ārpuses. Taču viens faktors pastāv vienmēr un visur: viena vai otra atbalsta saņemšana (lai arī vienkāršas sakārtotas ekonomiskās sadarbības veidā) no citiem ģeopolitiskiem spēkiem. Starp citu, tas ir svarīgi ne tikai valstīm ar attiecīgi ierobežotām iespējām – Venecuēla, KTDR vai Irāna. Tas attiecas arī uz vadošām pasaules lielvalstīm. Pat Krievijai, kurai pieder kolosāls iekšējās stabilitātes krājums autonomai pastāvēšanai, attiecību attīstība ar Ķīnu asākajā pretošanās periodā ar Rietumiem 2014.-2015. gadā nospēlēja savu pozitīvo lomu.

Un arī pašai Turcijai šajā kontekstā ir ko atcerēties – arī pavisam nesenas pagātnes notikumu vidū. Aiz militārā valsts apvērsuma mēģinājuma 2016. gada vasarā skaidri stāvēja Savienotās Valstis, savukārt Eiropa, praktiski neslēpjoties, juta līdzi par dumpja veiksmi. Varu – un, ar lielu varbūtības daļu, dzīvi – Turcijas līderim toreiz izglāba Maskava, laicīgi sniedzot kritiski nozīmīgu informāciju.

Lieta te nebūt nav tajā, ka Erdogans ātri aizmirsa viņa labā paveikto labo lietu – lielajā politikā sentimentiem nav vietas.

© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Svarīgs ir kas cits: Turcijas prezidents laiž gar acīm galveno šī stāsta mācību, kuras nozīme sastāv tajā, ka visi pēdējā laika viņa valsts ārpolitiskie sasniegumi kļuva iespējami spēles situācijā citu lielvalstu pretrunās: starp Krieviju un ASV, starp ASV un Eiropu, pašā Eiropā. Tieši pateicoties tam Ankara guva nopietnu manevra brīvību gan Sīrijā, gan Lībijā, gan tālāk pēc saraksta, jo vienmēr bija atradies spēks, kuram izrādījās izdevīgi, ja ne atbalstīt, tad vismaz nepretoties tās kārtējajai avantūrai.

Taču tagad, spriežot pēc visa, Redžeps Tajips Erdogans ir guvis ticību saviem spēkiem un veiksmei tik lielā mērā, ka īsā laika posmā ar savu kareivīgo sparu un principiālo svešu interešu ignorēšanu ar vienu rokas mājienu pagadījās nopietni sabojāt attiecības ar visām galvenajām planētas lielvalstīm.

Šādos apstākļos, kā rāda prakse, fortūna diezgan ātri izsīkst. Turklāt par kraha iemeslu bieži vien kļūst nevis ienaidnieku kaltie plāni, bet gan savlaicīgi nepastiepta palīdzības roka.

56
Tagi:
Turcija, Erdogans
Temats:
Spriedze Karabahā (47)
Pēc temata
Erdogans tiksies ar Eiropas Savienības un Eiropas Komisijas vadītājiem
"Spēlē uz visu banku": kā ASV padzen Krieviju no ieroču tirgus
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Makrons atkārtoti pārliecinājās par NATO "smadzeņu nāvi"
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

34
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

34
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

40
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

40
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Akcija Nemirstīgais pulks Rīgā, 2019. gada 9. maijā

Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 12:16 06.05.2021)
Jūrmalas dome šogad atļāvusi piemiņas akciju "Nemirstīgais pulks" par godu 9. maijam – Uzvaras dienai.

RĪGA, 6. maijs — Sputnik. Jūrmalas pilsētas dome devusi atļauju rīkot akciju "Nemirstīgais pulks" 9. maijā, pastāstīja pasākuma organizators Jānis Kuzins. Taču akcijā varēja piedalīties tikai 10 cilvēki.

Kuzins pastāstīja TASS, ka, atbildot uz viņa pieprasījumu, Jūrmalas dome ziņoja, ka neiebilst pret akciju "Nemirstīgais pulks", ja tiks ievērotas visas prasības. Patlaban ļauts organizēt sapulces, gājienus un piketus, kuros piedalās ne vairāk kā 10 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus un nodrošinot dalībniekiem gaismu atstarojošas vestes.

Gājiens notiks 9. maijā no pl. 16:00 līdz 18:30 no Slokas autoostas līdz vietējiem brāļu kapiem, teica Kuzins.

Vienlaikus Rīgā "Nemirstīgais pulks" šogad nenotiks, taču organizatori aicina paņemt savu tuvinieku fotogrāfijas, kuri karoja pret fašismu Lielā Tēvijas kara gados, ierasties pie pieminekļa un pēc ziedu nolikšanas iziet savu "Nemirstīgo pulku".

"Katru gadu gandrīz visā pasaulē uzvarētāju pēcteči paceļ virs galvām savus varoņus: tēvus, vectēvus, vecvectēvus… Nemirstīgais pulks, tāpat kā ģimenes atmiņa ir bezgalīgi! Nāciet ar savu varoņu portretiem pie pieminekļa, ievērojot visus noteikumus un dodieties individuālajā Nemirstīgajā pulkā!" teikts organizatoru paziņojumā Facebook.

Sabiedriskā akcija "Nemirstīgais pulks" notiek 9. maijā – Uzvaras dienā Krievijā un citās valstīs. Gājiena laikā cilvēki nes savu tuvinieku, Lielā Tēvijas kara dalībnieku fotogrāfijas. Akcija "Nemirstīgais pulks" pirmo reizi tika organizēta 2012. gadā Tomskā pēc vietējo teležurnālistu iniciatīvas. Kopš 2015. gadā akcija oficiāli atzīta par Viskrievijas pasākumu.

Aprīlī kustības "Krievijas Nemirstīgais pulks" centrālā štāba līdzpriekšsēdētāja Jeļena Cunajeva pastāstīja, ka "Nemirstīgā pulka" tradicionālais gājiens šodien varētu notikt 24. jūnijā, ja to pieļaus epidemioloģiskā situācija. 9. maijā, kā jau iepriekš plānots, pasākums notiks tiešsaistes formātā.

Baltijas valstīs 1.-10. maijā notiek interneta akcija "Nemirstīgais pulks - Baltija". Akcijas dalībnieki var īpaši izveidotā lapā Facebook pastāstīt par savu tuvinieku likteni Lielajā Tēvijas karā un publicēt fotogrāfijas.

Tās organizators – nekomerciālā apvienība Baltinpress (Tallina), "Komsomoļskaja Pravda" Ziemeļeiropā un Baltijas krievu sadraudzības "Tautieši" vietne.


0
Tagi:
Uzvaras diena, Jūrmala, Nemirstīgais pulks
Pēc temata
"Nemirstīgais pulks" noslēdza virtuālo gājienu
Translācijai "Nemirstīgais pulks tiešsaistē" ir vairāk nekā 20 miljoni skatījumu
Nekādas politikas: cilvēki visā pasaulē stājas "Nemirstīgā pulka" rindās
Margarita Dragile par uzbrukumiem "Nemirstīgajam pulkam" un formastērpa aizliegumu