Aleksejs Navaļnijs, foto no arhīva

Kāpēc Navaļnijs ar vāciešiem spēlē "Novičok"?

135
(atjaunots 18:21 05.10.2020)
Pamazām stāsts ar "Novičoku" Aleksejam Navaļnijam norimst. Pesimisti raizējās, ka Berlīni piespiedīs izmantot Navaļnija lietu izmaiņām politikā austrumu frontē, tomēr nu jau ir skaidrs, ka "Ziemeļu straume 2" neapstāsies.

Tas gan varētu būt svarīgs simbolisks žests, kas demonstrētu principiālu pavērsienu Eiropas politikā. Pie tam ap Navaļniju saceļas aizvien lielāks troksnis – Eiropas Savienības samitā atkal nosodīja "ķīmisko ieroču pielietošanu" un aicināja Krieviju izmeklēt notikušo, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pats Navaļnijs sniedzis pirmo interviju vācu žurnālam Spiegel un par saindēšanu apsūdzēja Vladimiru Putinu.

Akcija Navaļnija atbalstam, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Гальперин

Loģika ir dzelžaina – ja saindēja ar "Novičok", to pavēlēt varēja tikai prezidents, jo šī inde ir tikai Krievijas specdienestu rokās. Tās pielietošana Krievijā netika atklāta, toties – dīvaini gan! - indes pēdas tika atrastas analīzēs Vācijā. Vācieši vēl joprojām nav snieguši informāciju krieviem, taču pieprasa tikt skaidrībā ar "Novičok" pielietošanu. Jautājums: vai tas tiešām bija "Novičok? – skaitās muļķīgs un nevietā. Protams, bija, jums tas vienkārši jāatzīst un jāsameklē slepkavas.

Priekš kam meklēt, ja pats Navaļnijs jau ir atradis pasūtītāju, ja rietumu publikai jau otro mēnesi no vietas iegalvo, ka tā esot krievu tradīcija: indēt visus Kremlim nevēlamos ar baiso indi. Tas taču nekas, ka tā ir absolūti neefektīva, toties precīzi norāda uz pasūtītāju.

"Spiegel: Bet ja tas tomēr nebija Putins? 

Navaļnijs: Ja tas nebūtu bijis viņš, tad viss būtu daudz sliktāk. Ar vienu krūzīti "Novičok" pietiktu, lai nogalinātu visus cilvēkus lielā metro stacijā Berlīnē. Ja piekļuve kaujas vielai ir ne trim, bet 30 cilvēkiem, tie ir globāli draudi. Tas būtu šausmīgi."

Jā, labāk būtu neatslābināties, pārbijušos vāciešus brīdina Navaļnijs, ar mani "Novičok" izmēģinājumi nebeigsies:

"Vācijas valdības pārsteidzoši skaidrie izteikumi, visticamāk, nav īpaši saistīti ar manu personu. Drīzāk tā ir apziņa, cik bīstams ir Krievijas ceļš. Ja Kremlis piedalās šādās operācijās, kādēļ tad nenoindēt kādu vācu politiķi, kurš iebilst, piemēram, pret "Ziemeļu straumi 2"?"

Taču intervijā Navaļnijs neaicina apturēt "Ziemeļu straumi 2" – tiesa, tam arī nav nekādas jēgas, jo Merkele savu viedokli nemainīs, savukārt Krievijā šādi vārdi izraisītu tikai sašutumu. Toties viņš iesaka Berlīnei ieviest "pasākumus pret konkrētiem ļaunprāšiem", jo "kamēr Krievijas elite spēj izmantot Eiropas infrastruktūru, nekas nemainīsies. <…> Viņiem būs sāpīgi, ja Eiropa beidzot slēgs viņiem robežas, konfiscēs viņu aktīvus un vairs neļaus viņiem iebraukt".

Viņi ir jānogriež no Eiropas, lai... Ko? Lai pastiprinātu Krievijas un Rietumu konfliktu? Tā notiks, turklāk laikā, kad Krievijā turpinās elites nacionalizācija, turklāt Putins to uzsāka ilgi pirms konfrontācijas ar Rietumiem Krimas dēļ. Jau pēc atgriešanās Kremlī 2012. gadā viņš sāka aktīvi atradināt eliti no dubultās lojallitātes, bet pēc 2014. gada šis process paātrinājās. Rietumu sankcijas to pat sekmēja. Tomēr tas nenozīmē, ka Krievijas pilsonim ir jāmudina ārzemju valstis ieviest sankcijas pret saviem līdzpilsoņiem.

Protams, Navaļnija acīs viņi nav nekādi savējie – viņi taču ir slepkavas! Jau agrāk viņš klāstīja, ka "mēs cīnāmies ar baisiem ļaundariem, kuri ir gatavi pastrādāt sliktākos noziegumus" Mēs – tas nav tikai Navaļnijs vien, tā ir teju vai visa krievu tauta. Viņš vāciešiem stāsta tās pašas pasakas, ko sacer "Putina drīzās krišanas liecinieki". "Sistēma cīnās par savu izdzīvošanu, un tagad mēs to izjutām", "viņa (Putina) galvā kaut kas mainījies", "Eiropas pasākumus pret konkrētiem ļaunprāšiem atbalstīs 95% Krievijas pilsoņu". Tātad Navaļnijs pārdosdvāciešiem un citām rietumvalstīm realitāti, kurā jau daudzus gadus dzīvo Krievijas "cīnītāji ar režīmu" – vēl mazdrusciņ, un Putins kritīs, it īpaši, ja ārvalstis mums palīdzēs.

Skaidrs, ka apsūdzības pret prezidentu - "Es apgalvoju, ka aiz šī soļa stāv Putins, citu versiju man nav" – izraisīja ļoti asu reakciju Krievijā. Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins nosauca Navaļniju par "zemisku nekauņu", ko "patiesi glāba visi – sākot ar ārstiem un pilotiem un beidzot ar prezidentu". Situāciju ar Navaļnija saindēšanu inscenējuši Rietumi, "lai radītu spriedzi Krievijā un neļautu aizstāvēt Baltkrievijas suverenitāti," sacīja Volodins, savukārt pats Navaļnijs "nepārprtotami strādā ar rietumvalstu specdienestiem un varasiestādēm".

Nevis Navaļnijs strādā ar CIP, bet gan CIP strādā ar Navaļniju – precizēja Kremlī. Prezidenta preses sekretārs Peskovs norādīja, ka ar Navaļniju strādā speciālisti no CIP un "sniedz viņam dažādas instrukcijas", turklāt "ne pirmo reizi". Navaļnijs pauda sašutumu un nolēma iesūdzēt tiesā Peskovu, pieprasot, lai viņš pierāda viņa saikni ar Amerikas izlūkdienestu. Kas tad tur ir jāpierāda? Mūsu atlantiskie pretinieki jau sen demonstrē ne tikai īpašu interesi par Navaļniju – šis periods beidzās jau pirms viņa studijām Jēlā, viņi izdara konkrētu likmi. Navaļnijs nav "CIP projekts" – viņš ir sava veida kopuzņēmums, ko dibināja pašmāju rietumnieciski noskaņotie spēki oligarhu un liberālās elites vidū Krievijā, taču pēc tam akcijas nopirka arī rietumu "partneri". Nav jēgas minēt, kam šobrīd ir kontrolpakete kopuzņēmumā "Navaļnij", tomēr laikā, kamēr viņš uzturas Vācijā, iespējams, akcijas pārdalīs.

Vai Navaļnijs vispār atgriezīsies Krievijā? Jā – viņam taču ir jācīnās par nosprausto mērķi. Kādu? Izmainīt kārtību un kustības virzienu Krievijā. Lūk, kā Navaļnijs apraksta šodienas šausmas:

"Rit cīņa starp tiem, kuri pieprasa brīvību, un tiem, kas vēlas atstumt mūs atpakaļ pagātnē, dīvainā pareizticīgā Padomju Savienības imitācijā, ko rotā kapitālisms un oligarhi."

Lūk, kā Navaļnijs apraksta "politiskās klases Krievijā":

"Daļa sabiedrības atkārto Putina izteikumus par to, ka valstij ir jāiet savs īpašais ceļš. Runa ir par sava veida monarhiju, kuras pamatā ir kaut kādas garīgās vērtības. Pretī stāv cilvēki, kuri, kā es, uzskata to par meliem un liekulību un kuri ir pārliecināti, ka Krievija var attīstīties tikai pēc Eiropas parauga."

Tātad viss ir vienkārši – ir Putina zombētie cilvēki, kuri tic Krievijas īpašajam ceļam, ar spēcīgu valsti (ko nicīgi dēvē par "PSRS imitāciju") un varu, kas balstās uz "kaut kādām" (jeb nepastāvošām vai arī Navaļnijam nesaprotamām) sabiedrības atbalstītām garīgām vērtībām.

Un ir Eiropas paraugs šiem mūžīgi atpalikušajiem krievu barbariem – citviet Navaļnijs saka: viņš vēloties "lai Krievija iet pa Eiropas attīstības ceļu".

Viss ir sens kā pasaule – rietumnieki un slavofīli? Nē – Navaļnijs grib stāvēt augstāk, viņš vienkārši ir "cīnītājs ar autoritārismu" un par "vadītāju ievēlēšanu", kā labad pat "kādu laiku centās apvienot liberālo un nacionālistisko nometni". Protams, atceramies, kā nu ne: Bolotnaja laukums 2011. gadā, nesekmīgais  prorietumnieciskais oligarhu revanšs, ko piesedza tuvredzīgi "demokrāti" un "nacionālisti". Tieši toreiz iemirdzējās Navaļnija zvaigzne, un tieši toreiz "projekts" piesaistīja nopietnu ārējo spēlētāju uzmanību.

Arī tagad Navaļnijs atbalsta suverēnu kārtību un varu Krievijā, iebilst pret dzīves veidu, kura pamatā ir visai tautai kopīgas morālas vērtības, piedāvājot sava ceļa meklējumu vietā iet pa Eiropas, rietumu ceļu.

Laba programma, aktuāla. Daļa galvaspilsētas publikas arī tagad ļoti gaida drīzu "brīnumainā kārtā izglābtā" Navaļnija  atgriešanos. Un viņš, protams, atgriezīsies – tikai par "Novičok" nāksies sniegt paskaidrojumus. Un par apmelošanu nāksies atbildēt – tiesas priekšā, lai arī tā vēl nebūs Dieva tiesa.

135
Tagi:
Novičok, Vācija, Navaļnijs

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

31
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

31
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

72
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

72
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
Sergejs Lavrovs

Lavrovs apsūdz ASV un ES par totalitārisma uzspiešanu

0
(atjaunots 09:11 10.05.2021)
Maskava uzskata par nepieņemamiem ASV un ES mēģinājumus uzspiest totalitārismu pasaulē, uzsvēra Krievijas ārlietu ministrs.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Maskava uzskata par nepieņemamiem ASV un ES mēģinājumus uzspiest totalitārismu pasaulē, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ANO Drošības padomes sēdē tiešsaistē, vēsta RIA Novosti.

Ilustrējot tamlīdzīgas darbības, viņš pieminēja nelikumīgās vienpusējās sankcijas, kas tiek "ieviestas bez jebkāda starptautiskā tiesiskā pamatojuma".

"Pandēmijas apstākļos tamlīdzīgas restrikcijas krasi samazina vairāju jaunattīstības valstu iespējas pretoties infekcijas izplatībai," piezīmēja Krievijas ārlietu ministrs.

Pēc Lavrova vārdiem, rietumvalstis pūlas apturēt policentriskas pasaules veidošanos. Viņš paskaidroja, ka šim nolūkam tiek izvirzīta tā saucamās "uz noteikumiem balstītās kārtības" koncepcija, kas iecerēta kā starptautisko tiesību aizstājējs.

Minētie noteikumi tiek izstrādāti slegtos formātos, bet pēc tam uzspiesti visiem pārējiem, uzsvēra diplomāts.

"Krievija aicina cisas valstis, veidojot savu līniju ārpolitikā, bez ierunām pieturēties pie (ANO – red.) mērķiem un principiem, nodrošinot cieņu pret valstu suverēno vienlīdzību, neiejaukšanos to iekšējās lietās, strīdu noregulēšanu ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, atteikšanos no spēka vai tā pielietošanas draudiem," paziņoja Lavrovs.

Viņš uzsvēra, ka Maskava uzskata par kaitīgām jebkādas darbības, apejot ANO Statūtus, kuru mērķis ir uzurpēt lēmumu pieņemšanas procesus.

"Rietumi vairs nerūpējas par starptautisko tiesību normām un tagad pieprasa, lai visi izpildītu to noteikumus un ievērotu to noteikto kārtību," secināja ministrs.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, Krievija, Rietumi, ES, ASV
Pēc temata
Krievija un Eiropas Savienība: šķiršanās un čības pa pastu
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Sodīt Krieviju". Sergejs Lavrovs – par attiecībām ar ES
Ilga spēle: kāpēc Krievijai ir vairāk trumpju konfliktā ar Rietumiem?