Klinšu zīmējumi, foto no arhīva

Bija vēl kāds cilvēka genomā atrastas nezināma priekšteča pēdas

87
(atjaunots 13:50 04.10.2020)
Nesen amerikāņu pētnieki konstatēja, ka cilvēka DNS satur agrāk nezināma priekšteča pēdas. Spriežot pēc visa, senie sapiens krustojās ne tikai ar neandertāliešiem un deņisoviešiem, bija vēl kāds.

Domājams, tas ir Homo erectus – tā genoms vēl joprojām nav atšifrēts. Zinātnieki jau agrāk ir pieminējuši mīklainu arhaisku sugu, kas atstājusi piejaukumu melanēziešu un mūsdienu afrikāņu DNS. Kas ir šis noslēpumainais hominīds? Ko no tā mantojuši mūsdienu cilvēki? Par to portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.

Sveši gēni

2016. gadā speciālisti no Teksasas universitātes (ASV) Amerikas Cilvēka ģenētikas biedrības ikgadējā sapulcē paziņoja: Klusā okeāna salās dzīvojošo melanēziešu DNS atrasts zinātnei nepazīstams hominīds. Pie tāda secinājuma ļāva nonākt to genoma salīdzinājums ar neandertāliešu, deņisoviešu un afrikāņu DNS.

Меланезийцы в традиционной одежде, Нумеа, Новая Каледония
© AP Photo / ROB GRIFFITH
Melanēzieši tradicionālajos tērpos, Numeja, Jaunkaledonija

Pētnieki plānoja noskaidrot, cik lielu daļu gēnu mēs esam mantojuši no izmirušajiem Homo. Negaidot viņi atklāja, ka liela daļa seno gēnu, ko uzskatīja par Deņisova cilvēka genomu, patiesībā pieder citas sugas cilvēkam.

Tajā pašā gadā līdzīgus slēdzienus – neatkarīgi no amerikāņiem - izdarīja dāņu zinātnieki. Viņi izanalizēja aptuveni simt Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju un Austrālijas aborigēnu genomus un ievēroja arhaiskās DNS piejaukumu. No pirmā acu uzmetiena tā atgādināja deņisoviešu DNS, taču, spriežot pēc dažām atšķirībām, runa ir par citu hominīdu sugu.

Nezināmu cilvēku pēdas

Pētījumi radīja virkni jautājumu: mūsdienu cilvēka genomu, kurā meklēja svešus gēnus, speciālisti salīdzināja ar to radījumu DNS, no kā viņš varēja tos saņemt.

Tobrīd neandertāliešu genoms jau bija pietiekami labi izpētīts, taču galvenais avots, kas deva informāciju par Deņisova cilvēkiem, vēl joprojām bija pirksta falangas kauls un daži zobi no alas Altajā. Tā kā, saskaņā ar pašreizējo uzskatu, ar Homo sapiens krustojās deņisovieši Āzijas dienvidos vai Indonēzijas austrumos – tālas populācijas atšķiras viena no otras – noslēpumainā hominīda pēdas itin labi varēja piederēt arī viņiem.

Tomēr četrus gadus vēlāk pētnieki no Kalifornijas universitātes Losandželosā (ASV) ierosināja jaunu metodiku seno piejaukumu meklēšanai mūsdienu cilvēku DNS. Vairs nevajadzēja zināt tā homo genomu, no kura gēns mantots. Tātad zinātnieki varēja konstatēt mūsu senču hibridizācijas pēdas ar izmirušu veidu Homo, no kā nav palicis pāri nekas – ne kauli, ne zobi, ne darba rīki.

Предки западноафриканского племени йоруба скрещивались с неизвестными пока видами людей, которые отделились от общего ствола около 625 тысяч лет назад
Rietumāfrikā dzīvojošās jorubas cilts priekšteči krustojušies ar pagaidām nezināmu cilvēku pārstāviem, kuri no kopējā "stumbra" atdalījušies pirms 625 tūkstošiem gadu

Vispirms jaunā pieeja tika izmēģināta ar joruba un mende tautām no Rietumāfrikas. Eksperti izanalizēja 405 pilnus šo cilvēku genomus un reģistrēja 2-19% iepriekš nezināmas arhaiskas DNS. Tātad mūsdienu afrikāņu priekšteči krustojās ar cilvēku veidiem, kas atdalījušies no kopējā "stumbra" aptuveni pirms 625 tūkstošiem gadu – pirms neandertāliešu un deņisoviešu parādīšanās.

Demogrāfiskā modelēšana parādīja: hibridizācija notikusi ne vēlāk kā pirms 43 tūkstošiem gadu – aptuveni laikā, kad Eiropā neandertālieši sāka krustoties ar Homo sapiens. Tiesa, pagaidām nav gluži skaidrs, par ko atbild noslēpumainā priekšteča nodotie gēni un kāda loma tiem bijusi Rietumāfrikas tautu izdzīvošanā.

Noslēpumainais priekštecis

Pusgadu vēlāk zinātnieki no Kornellas universitātes (ASV) izmantoja līdzīgu metodiku, analizējot divu neandertāliešu, viena deņisovieša un divu mūsdienu cilvēku genomus. Rezultātā noskaidrojās, ka senajiem dažādu sugu hominīdiem bijuši dzimumsakari, un viņi mainījušies gēniem it reizi, kad abas grupas sastapušās laikā un telpā. Domājams, krustošanās gadījumu skaits ir lielāks, nekā domāts agrāk.

Piemēram, neandertālieši juta seksuālu interesi ne tikai par Sapiens: aptuveni pirms 200-300 tūkstošiem gadu viņi krustojās ar nezināmu senu hominīdu sugu un mantoja no viņiem gandrīz 3% genoma.

Фестиваль Науки МГУ
Homo sapiens vizualizācija, kas dzīvoja pirms 30 000 gadiem

Pie tam hibridizācijas pēdas atrastas arī Deņisova cilvēka DNS – 1% genoma viņš saņēmis no noslēpumainā arhaiskā radinieka. Pēc tam, pateicoties deņisoviešu un Homo sapiens krustošanās gadījumiem, 15% šo gēnu nonākuši mūsdienu cilvēka genomā.

Darba autori uzskata, ka runa ir par Homo erectus – sapiens tiešo priekšteci, kurš, iespējams, dzīvoja Eirāzijas teritorijā vienlaikus ar agrīnajiem neandertāliešiem un deņisoviešiem. Tomēr to nav iespējams pierādīt: pētnieki pagaidām nav saņēmuši un sekvencējuši viņā DNS.

87
Tagi:
cilvēce
Pēc temata
Kā cilvēks reiz jau pārdzīvojis "kodolziemu"
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Neizpētītā planēta. Dīvaini un pārsteidzoši fakti par Zemi
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

14
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

14
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

17
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

17
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

0
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

0
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā