Sīrijas karavīri ar Krievijas karogu, foto no arhīva

"Tā karo tikai krievi": kāpēc Krievija izcīnījusi uzvaru Sīrijā

221
(atjaunots 14:39 04.10.2020)
Desmitiem tūkstošiem uzlidojumu, noasiņojoši teroristu grupējumi un izglābta valsts – pirms pieciem gadiem, 2015. gada 30. septembrī Krievija sāka vienu no sekmīgākajām kara operācijām vēstulē.

Tolaik Gaisa kosmiskie spēki vērsa pirmos raķešu un bumbu triecienus pa ekstrēmistu objektiem Sīrijā. Dažu aktīvas karadarbības mēnešu laikā izdevās absolūti mainīt stāvokli par labu Asada armijai. Par to, kā tas notika, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pēdējā cerība

2015. gada rudenī karš Sīrijā turpinājās jau četrus gadus. Lielāko daļu valsts bija ieņēmuši teroristisko organizāciju "Islāma valsts", "Al Kaida" un "Džebhat an Nusra" (Krievija un vairākās citās pasaules valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi". Valdības spēki kontrolēja tikai astoņus procentus SAR teritorijas. Prezidents Bašars Asads bija spiests lūgt palīdzību Krievijā.

Krievijas lidmašīnu un helikopteru dislokācijai izraudzīja nelielu lidostu netālu no Latākijas. Dažu mēnešu laikā te parādījās Hmeimimas armijas bāze. Turp pārvietoja aptuveni piecdesmit triecienniekus, bumbvedējus, transporta un uzbrukuma helikopterus. Pēc tam grupējums pieauga, līdz kļuva par vienu no spēcīgākajiem reģionā.

Jau pirmā kampaņas mēneša laikā Krievijas piloti izpildīja aptuveni pusotru tūkstoti uzlidojumu, likvidēja 1600 teroristu objektus. Pārsvarā uzbrukumi tika vērsti pret kaujinieku sagatavošanas nometnēm, komandpunktiem, ieroču un munīcijas noliktavām. Notika uzbrukumi teroristu sagrābtajām naftas atradnēm, autocisternu kolonnām, kas izveda "melno zeltu" uz ārzemēm pārdošanai.

Пуск крылатых ракет Оникс по объектам террористов в Сирии
© Photo Министерство обороны РФ
Spārnotā raķete "Oniks" tiek palaista no krasta raķešu kompleksa "Bastion" pret teroristu objektiem Sīrijā

Bumbvedēji un trieciennieki strādāja nepārtraukti, dienām un naktīm. 2015. gada novembrī aviācijas grupējums uzstādīja rekordu: 134 uzlidojumi diennaktī. 2015. gada nogalē operācijā iesaistījās "smagsvarnieki" – stratēģiskie Tu-160, Tu-95 un tālā darbības rādiusa Tu-22M3. "Stratēģi" un "tālinieki" no liela augstuma likvidēja dzīvā spēka pulcēšanās vietas, komandpunktus un kaujinieku treniņu nometnes Idlibas un Alepo provincēs.

Operācijās piedalījās arī Jūras kara flote. Pirmo reizi cīņā iesaistījās aviācijas bāzes kreiseris "Admiral Kuznecov", mazie raķešu kuģi apšaudīja kaujiniekus ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" no Kaspijas jūras akvatorijas. Dažas teroristu pozīcijas likvidēja krasta raķešu kompleksi "Bastion".

XXI gadsimta barbari

Pēc Krievijas iejaukšanās stāvoklis Sīrijā mainījās. Ar aviācijas atbalstu valdības spēki rīkojās daudz sekmīgām. Apdzīvotās vietas viena pēc otras nonāca regulārās armijas rokās.

Krievija palīdzēja sabiedrotajiem ne tikai no gaisa, arī uz zemes. Vērienīgas kopīgās operācijas rezultātā tika atbrīvota senā Palmīra.

ISIS kaujinieki iebruka pilsētā 2015. gada maijā. Viņi noslepkavoja simtiem karavīru un civiliedzīvotāju, sarīkoja demonstratīvus nāvessodus un demolēja arhitektūras pieminekļus – viņi uzspridzināja slaveno Triumfa arku ar kolonādi, II gadsimtā celto Baalšamina templi, semītu augstākajai dievībai – Belam veltīto svētvietu, izlaupīja nacionālo muzeju un Palmīras nekropoli.

Военнослужащие Сирийской Арабской Республики возле историко-архитектурного комплекса Древней Пальмиры в сирийской провинции Хомс
© Sputnik / Михаил Алаеддин
Sīrijas Arābu Republikas karavīri pie vēsturiskā arhitektūras kompleksa senajā Palmīrā, Homsas provincē

2016. gada marta vidū Sīrijas armija ar Krievijas GKS lidmašīnu un helikopteru atbalstu ieņēma valdošās augstienas Palmīras apkaimē. Kaujinieki nežēlīgi pretojās, tomēr jau mēneša beigās Asada spēki ieņēma lielāko daļu pilsētas. 28. martā Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs informēja, ka, pateicoties Krievijas pilotu un Speciālo operāciju spēku vienību atbalstam, SAR karavīri pārņēmuši savā ziņā Palmīru.

Valda uzskats, ka šī uzvara nesa lūzuma punktu karā. Pilsēta atrodas gandrīz pašā valsts centrā, svarīgu transporta artēriju krustojumā. Pēc tās atbrīvošanas SAR armija devās pret citiem kaujinieku atbalsta punktiem, bet Krievijas sapieri ķērās pie kaujinieku atstājajām daudzajām mīnām un fugasiem.

Разминирование российскими инженерами исторической Цитадели древней крепости Алеппо
© Photo Министерство обороны РФ
Krievijas karavīri atmīnē senā cietokšņa citadeli Alepo

Teroristi bija nomīnējuši platību aptuveni divsimt hektāru platībā Palmīrā un tās apkaimē. Jau pirmajā dienā tika atrasti un neitralizēti 150 spridzekļu. Pakāpeniski Starptautiskā pretmīnu centra speciālisti attīrīja pilsētas vēsturisko daļu un dzīvojamos kvartālus no nāvīgajām lamatām.

2016. gada decembrī ekstrēmisti no jauna sagrāba Palmīru, tomēr pilsētā noturējās neilgi – 2017. gada martā Sīrijas armija ar Krievijas kara padomnieku un aviācijas palīdzību patrieca kaujiniekus no pilsētas.

Aizgāja ar uzvaru

2016. gada ziemā SAR armijas vienības atbrīvoja Alepo, pēc tam iztīrīja Deirezoru. Prezidents Bašars Asads un bruņotā opozīcija parakstīja pamiera vienošanos. Kaujas nav izbeigušās pilnībā, tās ir pārvietojušās uz valsts dienvidiem, savukārt armijas panākumi lika pamatus starptautisko pārrunu sērijai par situācijas noregulēšanu Sīrijā.

Gadu vēlāk, 2017. gada 11. decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu noslēgt GKS operāciju un izvest no valsts trieciena aviācijas grupējumu. Sīrijā palikusi aviobāze Hmeimimā un JKF materiāltehniskā nodrošinājuma punkts Tartusā. 2018. gada nogalē valsti atstāja lielākā daļa Krievijas Bruņoto spēku kontingenta. Tagad valstī strādā tikai kara padomnieki, Speciālo operāciju spēku vienības, Karojošo pušu samierināšanas centra speciālisti un kara policijas vienības.

Местные жители возвращаются в сирийский город Хаджин
© AFP 2019 / DELIL SOULEIMAN
Vietējie iedzīvotāji atgriežas Hadžinas pilsētā

Valdības spēki kontrolē gandrīz visu valsts teritoriju. Bandītisko grupējumu atliekas ir ieslodzītas ziemeļrietumos – Idlibas provincē, no kuras teroristi periodiski organizē uzbrukumus.

Krievijas kampaņas panākumi atzīti pat Rietumos. Piemēram, nesen amerikāņu analītiķi iesniedza Kongresā pārskatu, kas apstiprina: bez Krievijas palīdzības Asads nebūtu ticis galā ar kaujiniekiem.

Sīrija pakāpeniski atgriežas pie mierīgas dzīves: bēgļi atgriežas mājās, viņus izmitina, tiek īstenotas humānitārās programmas. Sagrautos rūpniecības objektus atjauno, būvē jaunus uzņēmumus.

Operācija Sīrijā parādīja visai pasaulei Krievijas jaunā bruņojuma iespējas un spilgti ilustrē kaujas aviācijas un flotes efektīvu pielietojumu. Likvidēti apmēram 122 tūkstoši teroristu objektu un vairāk nekā 133 tūkstoši kaujinieku, atbrīvots pusotrs tūkstotis apdzīvoto vietu. Krievijas GKS lidmašīnas organizējušas četrdesmit tūkstošus uzlidojumu. Sīrijas tuksnesis kļuva par savdabīgu poligonu militāro tehnoloģiju izmēģināšanai kaujas apstākļos un karavīru apmācībai. Sīrijā pabijuši 63 tūkstoši karavīru, tostarp – 25 tūkstoši virsnieku un vairāk nekā 400 ģenerāļu. Pieredzi spēku komandēšanai kaujā guvuši visi kara apgabalu un armiju komandieri, divīziju, brigāžu un pulku komandieri.

Российские военнослужащие во время церемонии встречи президента РФ Владимира Путина на авиабазе Хмеймим в Сирии 11 декабря 2017
© Sputnik / Михаил Климентьев
Krievijas karavīri Hmeimimas aviobāzē Sīrijā, 2017. gada 11. decembris

Speciālisti izmēģinājuši reālos kaujas apstākļos 231 modernizēta un perspektīva bruņojuma paraugu – jūras un gaisa bāzes spārnotās raķetes, precīzos lādiņus, lidmašīnas un helikopterus, pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

221
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Krievija, Sīrija
Pēc temata
"Mēs te paliksim ilgi": kā Krievija iekārtojusi savu bāzi Sīrijā
"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Kādiem nolūkiem Krievija pastiprina patruļas Sīrijā
Neatkarības dienai veltītais lāpu gājiens

"Nolēmuši necīnīties ar krieviem". Nacionālistiem radies jauns pretinieks

3
(atjaunots 11:55 27.01.2021)
Jautājums par viendzimuma laulībām radījis dziļu plaisu Latvijas valdošajā koalīcijā. Premjers Krišjānis Kariņš brīdināja, ka vīrieša un sievietes savienības pieminēšana Satversmē likšot valstij atgriezties padomju pagātnē.

Kaimiņu Igaunijā tāda pati problēma radījusi skandālu: opozīcija ierosināja apspriest PSRS atjaunošanu un pievienošanos Krievijai. Kāpēc politiķi Baltijā tā satraukušies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.

Atpakaļ PSRS nevajag

Kariņš uzskata, ka Saeimā iesniegtie grozījumi ir atgriešanās pagātnē. Premjers aicināja nepieļaut Satversmes grozījumus un nostiprināt Latvijas attīstību inkluzīvas valsts ceļā.

Likumprojektu par konstitucionālo ģimenes jēdzienu iesniedza Nacionālā apvienība. Stāsts par laulībām sākās novembrī, kad Satversmes tiesa uzdeva Saeimai noregulēt likumdošanu viendzimuma pāru aspektā. Tagad valdošajā koalīcijā radušās domstarpības.

NA pārmet koalīcijas līguma pārkāpumu, saskaņā ar kuru Satversmes grozījumus var iesniegt tikai ar vispārēju atbalstu. Kariņš rāja "homofobos" nacionālistus: sak, valstij nevajag skatīties pagātnē, nevajag tiekties atgriezties PSRS režīmā. Nacionālistiem ir pašiem sava pieeja: balotējoties Rīgass domē, viņi ierosināja organizēt geju parādi 9. maijā.

Viendzimuma laulības apsprieda arī valdībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka būtu labi apstiprināt Satversmi kā vērtību, nepieļaujot Eiropas cilvēktiesību tiesas ārējo iejaukšanos un tamlīdzīgas lietas. Par to, vai vajadzētu Satversmi pasargāt no pārliekas tolerances, Bordāns izteicās miglaini. Pēc viņa domām, rezultātam jābūt tādam, lai nerastos šaubas: katram cilvēkam patiešām ir nozīme, tomēr ģimene nodrošina latviešu nācijas stabilu pastāvēšanu. Šķiet, viendzimuma laulības viņš neatbalsta.

Nacionālisti un populisti

Tomēr valdībai bija arī citas problēmas, piemēram, cīņa ar koronavīrusu. Janvāra sākumā premjers apstiprināja veselības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos, ņemot vērā vakcinācijas neskaidrās perspektīvas.

Atlaistajai ministrei radās iespaids, ka viņas atlaišana faktiski ir premjera mēģinājums uzkraut atbildību citu plecos un sameklēt vaininieku. Valdības soļus viņa nosauca par ne īpaši koordinētu krīzes pārvaldi. Valdības sekmes zemu vērtēja arī republikas pilsoņi – aptaujas liecina, ka Ministru kabinetu veidojošo partiju atbalsts kopumā sasniedz apmēram 20%.

Pētījumu aģentūras SKDS direktors Arnis Kaktiņš, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

Nekādu citādu domstarpību deputātiem nebija – iespējams, tāpēc, ka valdošā koalīcija juta, cik trauslas ir tās pozīcijas. Arī Ministru kabinets pārsvarā strādāja saskaņoti ar parlamentu.

Tomēr valdošā koalīcija ir nedabiska, uzskata Rīgas bijušais mērs, partijas "Saskaņa" loceklis Nils Ušakovs. "No vienas puses – liberāļi un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji, no otras – ksenofobi, nacionālisti, konservatori un populisti," viņš uzskaitīja.

"Liberāļi atbalstīja ksenofobus un nacionālistus, kuri ienīst absolūti visus - krievus, ebrejus, musulmaņus, Krieviju, Briseli, krievu skolas, angļu skolas, saraksts ir bezgalīgs," atgādināja Ušakovs.

Viņš ir pārliecināts, ka patiesībā koalīcijas politiķi pūlas novērst uzmanību no neveiksmēm veselības aprūpē: "Katastrofa ar atbalstu krīzes upuriem, neloģiski un novēloti ierobežojumi, nepatikšanas ar vakcināciju, medicīnas sabrukums kopumā.

Šajā situācijā nacionālisti izmanto vienīgo viņiem saprotamo instrumentu - mēs nezinām, kā strādāt, mēs sākam histēriju. Mēs nevaram pārvarēt vīrusu, mums jāsāk cīnīties ar kādu. Šoreiz viņi nolēma cīnīties nevis ar krieviem, bet ar seksuālajām minoritātēm."

Pierādiet, ka esat gejs

Dīvainas apstākļu sakritības dēļ kaimiņos – Igaunija – politiskā konfrontācija tāpat sākusies viendzimuma laulību jautājuma dēļ. Tur valdošā koalīcija ierosināja referendumu par to, vai laulībām Igaunijā vēl joprojām ir jābūt vīrieša un sievietes savienībai. Opozīcijas partijas apsolīja bloķēt iniciatīvu un izjauca parlamenta komisijas darbu, pārplūdinot to ar neskaitāmiem labojumiem.

To vidū bija arī provokatīvi vai absurdi jautājumi, piemēram: "Vai Igaunijā dzīve būtu labāka, ja tā būtu Krievijas sastāvā? Vai laulību jēdzienam Igaunijā ir jāsakrīt pēc satua ar laulību jēdzienu Uzbekistānas Republikā? Vai vajag Igaunijā aizliegt nažus un dakšiņas?" Starp ierosinājumiem izskanēja arī ideja atjaunot Padomju Savienību.

Galu galā referendumu atcēla, premjerministrs Jiri Ratass demisionēja, tiesa, korupcijas skandāla dēļ. Pagaidām jaunā koalīcija strīdas par vairākiem jautājumiem, arī par krievu skolām, tomēr jau vienojusies par bērnudārzu pāreju pie igauņu valodas.

Savukārt Igaunijas tiesiskā prakse attiecībās ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem joprojām ir pretrunīga. Piemēram: uz Igauniju no Ugandas atbraucis vīrietis cenšas saņemt bēgļa statusu, pamatojot lūgumu ar to, ka viņš ir gejs. Tomēr policisti pēc afrikāņa nopratināšanas noraidīja lūgumu saukties par homoseksuālistu. Tiesa nostājās policijas pusē: noteica, ka prasītāja pienākums ir pārliecinoši pierādīt savu seksuālo orientāciju.

Saglabājis ASV pilsonību

Nacionālās stratēģijas institūta direktora vietnieks Aleksandrs Kostins atzīmēja, ka Baltijas politiķu diskusijās tiek noklusētas nacionālās minoritātes, tostarp arī lielākā – krievi. "Latvijā viņiem ar likumu ierobežotas fundamentālās pilsoniskās tiesības, piemēram, atņemtas balsstiesības. Analogs mūsdienu vēsturē var būt tikai aparteīda režīms DĀR," piebilda politologs.

Latvijā nav pat spilgti izteiktas diskusijas mazākumtautības jautājumā. "Politikā dominē mīts par to, ka sak, viņiem krievi nesuši nelaimes. Un trīsdesmit gadu laikā nekas nav mainījies," piezīmēja Kostins.

Viņš pauda cerību, ka jaunā starpresoru komisija starptautiskās attīstības veicināšanas jautājumos, kuras vadītāja pienākumus uzņēmies Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, strādās pietiekami efektīvi. Pēc eksperta domām, Maskavai neapšaubāmi jāsaista ārvalstu sadarbības jautājumi ar cilvēktiesību problēmām. Krievijas politologs, speciālists Baltijas valstu lietās Aleksandrs Nosovičs ir pārliecināts: patiesībā Latvijas valdošajā koalīcijā domstarpību nav. "Ne tā saucamie liberāļi, ne nacionālisti robežas nepārkāpj: koalīcija neuzņem krievus, par ko tiek uzskatīta Ušakova partija "Saskaņa", - viņš paskaidroja. – Tāpēc Nacionālā apvienība var "zīgot", maršēt ar esesiešiem, nākt klajā ar radikāliem izteikumiem. Valdošās koalīcijas un premjera Kariņa, ASV pilsoņa, acīs viņi ir savējie."

Nosovičs uzskata, ka gan Igaunijā, gan Latvijā konflikts viendzimuma laulību dēļ slēpj citus politiskos procesus. "Iespējams, tā ir izrāde Briselei: austrumu perifērijas valstīm jāparāda atbilstība Eiropas vērtībām. Tāpēc nacionālisti tēlo sliktos puišus, ko vajag uzvarēt, lai Rīga nodemonstrētu uzticību ES standartiem. Tad Latvijai iedos vairāk naudas, bet tādiem nolūkiem var arī izrādi sarīkot," atzīmēja politologs.

Pie tam valdošā koalīcija saskārusies ar leģitimitātes krīzi. Latvijas premjera partija nespēj pārvarēt pat 5% barjeru, visu valdību atbalsta apmēram 20% pilsoņu. Skandālam vajadzētu novērst iedzīvotāju uzmanību no Ministru kabineta kļūdām, pārvarēt vilšanos par valdības soļiem epidēmijas laikā, piezīmēja eksperts. Igaunijā šim nolūkam izmantoja referendumu, Lietuvā – aizliegumu iebraukt Krievijas māksliniekam Filipam Kirkorovam.

3
Tagi:
LGBT, Nacionālā apvienība, Latvija, Igaunija
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu
Kā kārtīgi oktobrēni: Lembergs par valdību un ES dubultajiem standartiem krīzes laikā
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

28
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
28
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu