Sīrijas karavīri ar Krievijas karogu, foto no arhīva

"Tā karo tikai krievi": kāpēc Krievija izcīnījusi uzvaru Sīrijā

156
(atjaunots 14:39 04.10.2020)
Desmitiem tūkstošiem uzlidojumu, noasiņojoši teroristu grupējumi un izglābta valsts – pirms pieciem gadiem, 2015. gada 30. septembrī Krievija sāka vienu no sekmīgākajām kara operācijām vēstulē.

Tolaik Gaisa kosmiskie spēki vērsa pirmos raķešu un bumbu triecienus pa ekstrēmistu objektiem Sīrijā. Dažu aktīvas karadarbības mēnešu laikā izdevās absolūti mainīt stāvokli par labu Asada armijai. Par to, kā tas notika, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Pēdējā cerība

2015. gada rudenī karš Sīrijā turpinājās jau četrus gadus. Lielāko daļu valsts bija ieņēmuši teroristisko organizāciju "Islāma valsts", "Al Kaida" un "Džebhat an Nusra" (Krievija un vairākās citās pasaules valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi". Valdības spēki kontrolēja tikai astoņus procentus SAR teritorijas. Prezidents Bašars Asads bija spiests lūgt palīdzību Krievijā.

Krievijas lidmašīnu un helikopteru dislokācijai izraudzīja nelielu lidostu netālu no Latākijas. Dažu mēnešu laikā te parādījās Hmeimimas armijas bāze. Turp pārvietoja aptuveni piecdesmit triecienniekus, bumbvedējus, transporta un uzbrukuma helikopterus. Pēc tam grupējums pieauga, līdz kļuva par vienu no spēcīgākajiem reģionā.

Jau pirmā kampaņas mēneša laikā Krievijas piloti izpildīja aptuveni pusotru tūkstoti uzlidojumu, likvidēja 1600 teroristu objektus. Pārsvarā uzbrukumi tika vērsti pret kaujinieku sagatavošanas nometnēm, komandpunktiem, ieroču un munīcijas noliktavām. Notika uzbrukumi teroristu sagrābtajām naftas atradnēm, autocisternu kolonnām, kas izveda "melno zeltu" uz ārzemēm pārdošanai.

Пуск крылатых ракет Оникс по объектам террористов в Сирии
© Photo Министерство обороны РФ
Spārnotā raķete "Oniks" tiek palaista no krasta raķešu kompleksa "Bastion" pret teroristu objektiem Sīrijā

Bumbvedēji un trieciennieki strādāja nepārtraukti, dienām un naktīm. 2015. gada novembrī aviācijas grupējums uzstādīja rekordu: 134 uzlidojumi diennaktī. 2015. gada nogalē operācijā iesaistījās "smagsvarnieki" – stratēģiskie Tu-160, Tu-95 un tālā darbības rādiusa Tu-22M3. "Stratēģi" un "tālinieki" no liela augstuma likvidēja dzīvā spēka pulcēšanās vietas, komandpunktus un kaujinieku treniņu nometnes Idlibas un Alepo provincēs.

Operācijās piedalījās arī Jūras kara flote. Pirmo reizi cīņā iesaistījās aviācijas bāzes kreiseris "Admiral Kuznecov", mazie raķešu kuģi apšaudīja kaujiniekus ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" no Kaspijas jūras akvatorijas. Dažas teroristu pozīcijas likvidēja krasta raķešu kompleksi "Bastion".

XXI gadsimta barbari

Pēc Krievijas iejaukšanās stāvoklis Sīrijā mainījās. Ar aviācijas atbalstu valdības spēki rīkojās daudz sekmīgām. Apdzīvotās vietas viena pēc otras nonāca regulārās armijas rokās.

Krievija palīdzēja sabiedrotajiem ne tikai no gaisa, arī uz zemes. Vērienīgas kopīgās operācijas rezultātā tika atbrīvota senā Palmīra.

ISIS kaujinieki iebruka pilsētā 2015. gada maijā. Viņi noslepkavoja simtiem karavīru un civiliedzīvotāju, sarīkoja demonstratīvus nāvessodus un demolēja arhitektūras pieminekļus – viņi uzspridzināja slaveno Triumfa arku ar kolonādi, II gadsimtā celto Baalšamina templi, semītu augstākajai dievībai – Belam veltīto svētvietu, izlaupīja nacionālo muzeju un Palmīras nekropoli.

Военнослужащие Сирийской Арабской Республики возле историко-архитектурного комплекса Древней Пальмиры в сирийской провинции Хомс
© Sputnik / Михаил Алаеддин
Sīrijas Arābu Republikas karavīri pie vēsturiskā arhitektūras kompleksa senajā Palmīrā, Homsas provincē

2016. gada marta vidū Sīrijas armija ar Krievijas GKS lidmašīnu un helikopteru atbalstu ieņēma valdošās augstienas Palmīras apkaimē. Kaujinieki nežēlīgi pretojās, tomēr jau mēneša beigās Asada spēki ieņēma lielāko daļu pilsētas. 28. martā Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs informēja, ka, pateicoties Krievijas pilotu un Speciālo operāciju spēku vienību atbalstam, SAR karavīri pārņēmuši savā ziņā Palmīru.

Valda uzskats, ka šī uzvara nesa lūzuma punktu karā. Pilsēta atrodas gandrīz pašā valsts centrā, svarīgu transporta artēriju krustojumā. Pēc tās atbrīvošanas SAR armija devās pret citiem kaujinieku atbalsta punktiem, bet Krievijas sapieri ķērās pie kaujinieku atstājajām daudzajām mīnām un fugasiem.

Разминирование российскими инженерами исторической Цитадели древней крепости Алеппо
© Photo Министерство обороны РФ
Krievijas karavīri atmīnē senā cietokšņa citadeli Alepo

Teroristi bija nomīnējuši platību aptuveni divsimt hektāru platībā Palmīrā un tās apkaimē. Jau pirmajā dienā tika atrasti un neitralizēti 150 spridzekļu. Pakāpeniski Starptautiskā pretmīnu centra speciālisti attīrīja pilsētas vēsturisko daļu un dzīvojamos kvartālus no nāvīgajām lamatām.

2016. gada decembrī ekstrēmisti no jauna sagrāba Palmīru, tomēr pilsētā noturējās neilgi – 2017. gada martā Sīrijas armija ar Krievijas kara padomnieku un aviācijas palīdzību patrieca kaujiniekus no pilsētas.

Aizgāja ar uzvaru

2016. gada ziemā SAR armijas vienības atbrīvoja Alepo, pēc tam iztīrīja Deirezoru. Prezidents Bašars Asads un bruņotā opozīcija parakstīja pamiera vienošanos. Kaujas nav izbeigušās pilnībā, tās ir pārvietojušās uz valsts dienvidiem, savukārt armijas panākumi lika pamatus starptautisko pārrunu sērijai par situācijas noregulēšanu Sīrijā.

Gadu vēlāk, 2017. gada 11. decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu noslēgt GKS operāciju un izvest no valsts trieciena aviācijas grupējumu. Sīrijā palikusi aviobāze Hmeimimā un JKF materiāltehniskā nodrošinājuma punkts Tartusā. 2018. gada nogalē valsti atstāja lielākā daļa Krievijas Bruņoto spēku kontingenta. Tagad valstī strādā tikai kara padomnieki, Speciālo operāciju spēku vienības, Karojošo pušu samierināšanas centra speciālisti un kara policijas vienības.

Местные жители возвращаются в сирийский город Хаджин
© AFP 2019 / DELIL SOULEIMAN
Vietējie iedzīvotāji atgriežas Hadžinas pilsētā

Valdības spēki kontrolē gandrīz visu valsts teritoriju. Bandītisko grupējumu atliekas ir ieslodzītas ziemeļrietumos – Idlibas provincē, no kuras teroristi periodiski organizē uzbrukumus.

Krievijas kampaņas panākumi atzīti pat Rietumos. Piemēram, nesen amerikāņu analītiķi iesniedza Kongresā pārskatu, kas apstiprina: bez Krievijas palīdzības Asads nebūtu ticis galā ar kaujiniekiem.

Sīrija pakāpeniski atgriežas pie mierīgas dzīves: bēgļi atgriežas mājās, viņus izmitina, tiek īstenotas humānitārās programmas. Sagrautos rūpniecības objektus atjauno, būvē jaunus uzņēmumus.

Operācija Sīrijā parādīja visai pasaulei Krievijas jaunā bruņojuma iespējas un spilgti ilustrē kaujas aviācijas un flotes efektīvu pielietojumu. Likvidēti apmēram 122 tūkstoši teroristu objektu un vairāk nekā 133 tūkstoši kaujinieku, atbrīvots pusotrs tūkstotis apdzīvoto vietu. Krievijas GKS lidmašīnas organizējušas četrdesmit tūkstošus uzlidojumu. Sīrijas tuksnesis kļuva par savdabīgu poligonu militāro tehnoloģiju izmēģināšanai kaujas apstākļos un karavīru apmācībai. Sīrijā pabijuši 63 tūkstoši karavīru, tostarp – 25 tūkstoši virsnieku un vairāk nekā 400 ģenerāļu. Pieredzi spēku komandēšanai kaujā guvuši visi kara apgabalu un armiju komandieri, divīziju, brigāžu un pulku komandieri.

Российские военнослужащие во время церемонии встречи президента РФ Владимира Путина на авиабазе Хмеймим в Сирии 11 декабря 2017
© Sputnik / Михаил Климентьев
Krievijas karavīri Hmeimimas aviobāzē Sīrijā, 2017. gada 11. decembris

Speciālisti izmēģinājuši reālos kaujas apstākļos 231 modernizēta un perspektīva bruņojuma paraugu – jūras un gaisa bāzes spārnotās raķetes, precīzos lādiņus, lidmašīnas un helikopterus, pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

156
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, Krievija, Sīrija
Pēc temata
"Mēs te paliksim ilgi": kā Krievija iekārtojusi savu bāzi Sīrijā
"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Kādiem nolūkiem Krievija pastiprina patruļas Sīrijā
Slānekļa noliktava, foto no arhīva

ASV slānekļa ražotājus glābj naftas milži. Ka tik tie paši nenoslīkst

7
(atjaunots 17:39 30.10.2020)
Esošais stāvoklis un naftas ieguves prognozes ASV joprojām ir novērojumiem aktuāla tēma. Jo lielākā daļa tās ir saistīta ar slānekļa naftu, kura, ar zināmām atrunām, ir lokana pasaules naftas tirgus svira.

Kopējā aina, kas tiek publicēta Amerikas Enerģētikas ministrijas iknedēļas pārskatos, ir skaidra: visnotaļ ass, trīs mēnešu garumā, kritums no marta augstākajiem punktiem 13 miljonu barelu dienā līdz 10,5 miljoniem (tātad par 20%). Tālāk sākās vērā ņemamas svārstības šajā rādītāja (pluss-mīnuss pusmiljons barelu), kas saistītas arī ar sezonālajām viesuļvētrām. Saskaņā ar aktuālākajiem skaitļiem, summārā ieguve ASV ir noslīdējusi pat zemāk, nekā 10 miljoni barelu dienā, taču, atkārtosim, nedēļas dati bieži tiek koriģēti, tādēļ tie drīzāk rāda vispārīgu tendenci.

Kas būs tālāk? Tradicionāls nākotnes ieguves indikators ir strādājošo urbšanas iekārtu skaits. Šeit mēs arī redzējām strauju kritumu pēc marta notikumiem – no maksimālajām 682 vienībām līdz minimumam 172 vienību apmērā augustā, pēc kā notika vāja atkopšanās līdz 205 vienībām šobrīd.

Svarīgs ieguvi ietekmējošs faktors ir tā saucamie nepabeigtie urbumi, kuri jau ir izurbti, taču tajos nav veikts slāņa hidropārrāvums . Tādi jau ir 7,7 tūkstoši – tas ir samērā nopietns apjoms, kurš ilgstošākā laika periodā var uzturēt ieguvi pat pie zema jauno urbumu apjoma. Šobrīd nepabeigto urbumu skaits sācis nedaudz samazināties, un, kas ir galvenais, savā aktuālākajā prognozē Amerikas Enerģētikas ministrija tieši norāda: tagad tie veido ieguves uzturēšanas rezervi mazā strādājošo urbšanas iekārtu skaita fonā. Starp citu, novembrī šis pārskats paredz jaunu slānekļa naftas ieguves kritumu ASV.

Vienvārdsakot, vesels lērums nenoteiktību, kā rezultātā cienījamas organizācijas sniedz daždažādas prognozes: no summārās ieguves izaugsmes līdz 11,5-12 miljoniem līdz noslīdēšanai uz 10 miljoniem barelu dienā ap 2021. gada vidu.

Vēl pirms krīzes divi lielākie Amerikas naftas un gāzes milži – ExxonMobil un Chevron – jau investēja slānekļa ieguvē. Rezultātā radās iespaids, ka neparedzētā gadījumā parādus vai pat slānekļa izstrādātāju bankrotus izpirks lielās kompānijas.

Daļēji tā arī notiek. Pirms dažām dienām ConocoPhillips paziņoja par slānekļa izstrādātāja Concho Resources iegādi par 9,7 miljardiem dolāru. Tādējādi, vēl viens Amerikas naftas milzis kļūst arī par lielu slānekļa milzi. Tiesa, interesanti, ka pirkums notika nevis naudas formā, bet gan akciju maiņas veidā.

Līdzīga situācija notika oktobra sākumā, kad Chevron nopirka Noble Energy (un tie nav tikai slānekļi, bet arī gāzes ieguve jūrā Vidusjūras austrumos).

Savukārt vidēja izmēra kompānijās situācija ir tāda: Devon Energy nopirka WPX Energy, savukārt Pioneer Natural Resources apspriež Parsley Energy pārņemšanu. Vēl daži slānekļa izstrādātāji no veiksmīgāku vai lielāku kompāniju puses tiek izskatīti kā kandidāti uz iegādi vai pārņemšanu.

Tātad konsolidācija un pārņemšana sektorā ir acīmredzamas. Kompānijas sagaida ieguvumus no ekonomijas uz apjomu rēķina, apvienojot blakus esošos ieguves rajonus un tā tālāk. Un, protams, šādas pārņemšanas, sevišķi no milžu puses, ļauj pastumt malā parādu sloga problēmu.

Jāsaka, viss notiek aptuveni tā, kā arī bija domāts gada sākumā – nozares izdzīvošana uz pārņemšanas rēķina no transnacionālo kompāniju (TNK) puses. Pandēmija tikai paātrināja visus šos procesus. Taču krīze naftas nozarē ir novedusi arī pie citām sekām: slānekļa izstrādātājus pārņemošo kompāniju finanšu stabilitāte sāk šķobīties, un tas nozīmē, ka "sagremot" problemātiskās kompānijas bez sekām būs grūtāk.

Visspilgtākais piemērs, laikam, ir ExxonMobil. Gada sākumā kompānijas akciju cenas bija par divām reizēm augstākas, nekā šobrīd, turklāt tā, atšķirībā no daudziem Eiropas kolēģiem, nesamazināja ceturkšņa dividendes. Šobrīd ceturkšņa dividendes attiecība pret pašreizējām akciju cenām sastāda milzīgus 10% gadā, attiecīgi gada sākumā tā bija divas reizes mazāka. Skaidrs, ka akciju cenu kritums divas reizes pie nemainīga dividenžu apjoma nozīmē tikai vienu – pieaugušos riskus un bažas, ka kompānija nespēs turpmāk uzturēt to pašu izmaksu un finanšu stabilitātes līmeni kopumā. Līdzīga situācija vērojama arī citās lielākās kompānijās.

Būtībā, lielākās TNK vēlējās izvilkt slānekļa ieguvi ar savu mērogu un finanšu stabilitāti – šis uzdevums turpina būt aktuāls, taču sasniegt to kļūst grūtāk. Un tas nozīmē, ka finanšu disciplīnas jautājumi atkal iziet priekšplānā, un nav vērts gaidīt izaugsmi izaugsmes labad, kā mēs nesen redzējām slānekļa sektorā.

Piebildīsim arī to, ka "zaļā programma" radīja spiedienu uz visām naftas un gāzes kompānijām, tai skaitā lielākajām no tām. Ārkārtīgi sasteigti būtu runāt par to, ka bankas nekreditēs naftas kompānijas ne ar kādām procentu likmēm, taču nekļūs par pārsteigumu tas, ja "zaļā programma" kopā ar slānekļa izstrādātāju iegādēm palielinās jaunā parāda vērtību arī lielākajām nozares kompānijām.

Apkoposim. Slānekļa nozares sabrukumu nav vērts gaidīt, taču var gaidīt, ka jaunie slānekļa lauku īpašnieki stingrāk ievēros finanšu disciplīnu, atbildīgāk izturēsies pret ieguldījumu rentabilitāti. Savukārt, vai konsolidācija sektorā palīdzēs samazināt pašizmaksas un tādā veidā vismaz saglabāt ieguves apjomus esošajā līmenī – to rādīs laiks.

7
Tagi:
ASV, nafta, naftas tirgus
Kiberuzbrukumi, foto no arhīva

Londona apstiprina: notiek netīrs karš pret Krieviju

66
(atjaunots 19:00 29.10.2020)
Lielbritānija atzinusies, ka uzbrūk Krievijai kibertelpā. Augstākā līmeņa amatpersonas atklāti paziņo, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju pret Krievijas līderiem un viņu interesēm", kā arī "medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus".

Lielbritānija atklāti atzinusies, ka sākusi informatīvo un kiberkaru pret Krieviju. Protams, pats par sevi šīs fakts nevienu nepārsteidz: neviens par to nekādas iluzijas nelolo. Taču lorda Marka Sedvila atzīšanās ir pirmais publiskais apliecinājums Londonas diversijām pret Krieviju no Lielbritānijas augstu stāvošas amatpersonas puses. Līdz šim ko tādu kautrējās runāt skaļi.

Domājams, Sedvils ir informēts par tādām operācijām – vēl nesen viņš bija premjerministra padomnieks nacionālās drošības lietās un vienlaikus vadīja visu Vaitholas birokrātisko aparātu. Savukārt avīze The Times, kam intervijā viņš nāca klajā ar interesantajām ziņām, pamatoti pieņēma, ka līdz ar oficiālo diplomātisko karjeru Sedvils esot bijis MI-6 virsnieks.

Tātad, ko īsti atzina bijušais ierēdnis, kurš cer līdz šī gada beigām ieņemt vietu Lordu palātā? Viņš pastāstīja, ka Lielbritānija uzbrūk Krievijai kibertelpā. "Fakts, ka jūs neredzat, kā mēs to izmantojam, nenozīmē, ka mēs to nedarām," apgalvoja Sedvils, pie tam paziņoja, ka "Lielbritānija veikusi slepenu uzbrukumu sēriju Krievijas līderiem un viņu interesēm". Un piebilda, ka Londona medī Krievijas oligarhu īpašumus un kontus.

Pēdējā punktā Krievija pat paldies pateiks. Vladimirs Putins jau vairākkārt brīdināja biznesmeņus par tādu risku un aicināja "turēt savus kapitālus tur, kur tie ir nopelnīti". Tādēļ tamlīdzīgi izteikumi un Rietumu specdienestu darbības tikai pamudinās Krievijas biznesu sekot sava prezidenta aicinājumam. Briti apstiprina: Krievijā kapitāli saglabājas drošāk.

Savukārt, runājot par kiberuzbrukumiem un kaitnieciskām kampaņām pret Krieviju, lords Sedvils acīmredzami samelojās – viņš klāstīja, ka Londona tos uzsākusi pēc skaļā incidenta ar Skripaļu saindēšanu Solsberijā, "atbildes triecienam". Kā nu ne, pirms tam MI-6 pat neskatījās uz Krievijas pusi.

Atgādināsim, ka Skripaļi sajutās slikti 2018. gada 4. martā. Savukārt britu specdienesta netīrās lietas Krievijā vairākkārt fiksētas ilgi pirms šiem notikumiem. Atsauksim atmiņā, piemēram, britu firmas Strategic Communications Laboratory (SCL Group) darbību, kuras specializācija ir psiholoģiskais un informācijas karš. Tā nekad nav slēpusi, ka savās dezinformācijas kampaņās izpilda Lielbritānijas, ASV, kā arī NATO militāro un izlūkošanas struktūru pasūtījumus un dara to jau kopš 90. gadu sākuma.

SCL netīrās darba metodes nāca gaismā tajā pašā 2018. gada martā saistībā ar skandālu ar tās meitas struktūru Cambridge Analytica. Arī tas notika tāpēc, ka rietumu elite sadumpojās pret firmu par tās piedalīšanos vēlēšanu kampaņā ASV Donalda Trampa pusē. Citādi to vēl šobaltdien neviens nebūtu aizticis.

Toreiz šīs struktūras pārstāvji, domājot, ka sarunājas ar potenciālajiem pasūtītājiem (patiesībā tie bija žurnālisti, kuri strādāja aizsegā), pastāstīja, ka specializējas viltus profilu veidošanā sociālajos tīklos, dezinformācijas iemešanā Internetā, darbā ar mērķauditoriju, kam stāsta melus, un tā tālāk. Tātad, pēc būtības, atzina, ka sen un plaši nodarbojas ar to pašu informācijas karu.

Jau 2015. gadā NATO nolīga SCL darbam "Krievijas virzienā". Savā portfolio kompānija neslēpa, ka to nolīga "oranžās revolūcijas" organizācijai Kijevā jau 2004. gadā. Toreiz "oranžo" uzvara tika panākta ar Viktora Juščenko mistiskās "saindēšanas" palīdzību. Kā jau atzīst arī Kijevā, nekādas saindēšanas nebija. Neviļus uzrodas domas par to pašu speciālistu saikni ar mazāk mistisko Skripaļu noindēšanas mēģinājumu un ar citām atsevišķu Krievijas personu "saindēšanām".

SCL atzina arī, ka to noalgojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija un Kijevas varasiestādes, "lai sagrautu un novājinātu Doņeckas Tautas Republiku".

Uzsvērsim, ka tas viss notika ilgi pirms incidenta Solsberijā. Un lordam Sedvilam, kurš kopš 2017. gada aprīļa ieņēma padomnieka drošības lietās amatu, neapšaubāmi, tas labi zināms. Vienkārši viņš vēl naivi domā, ka džentlmeņiem joprojām tic uz vārda.

Visi, saprot, ka mūsu laikos visur tiek pielietoti kiberieroči un kiberizsekošana. Ne tikai pret pretiniekiem, bet arī attiecībā uz sabiedrotajiem. Kādu troksni sacēla viens skandāls ar vairākus gadus ilgušo Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefona noklausīšanos, ko īstenoja amerikāņu specdienesti. Ir smieklīgi uzskatīt, ka viņi necentās daudz aktīvāk izsekot Krieviju jau pirms gadījuma ar Skripaļiem.

Atsevišķi rietumu specdienesti pat lepojas ar to, kā viņi "klausās krievus". Tā, Nīderlandes mediji ar entuziasmu stāsta par to, ka vietējā specdienesta AIVD hakeri 2014. gada vasarā ierastas Krievijas valsts iestāžu uzlaušanas operācijas ietvaros iekļuvuši kādas Maskavas augstskolas tīmeklī un, pateicoties tās pastāvīgajai novērošanai, esot atklājuši hakeru tīklu Cozy Bear. Pievērsiet uzmanību, nekādu skandālu saistībā ar "krievu hakeriem" tobrīd vēl nebija, bet Nīderlandes oficiālie kiberspiegi jau uzlauza Krievijas tīmekļus. Turklāt ļoti lepojas ar to.

Tagad britu lordi iegalvo, ka mēģinājums uzlauzt Kremļa iekšējo tīmekli (tieši par to raksta The Times, komentējot Sedvila interviju) – ir tikai atbilde uz nezināmu personu pastrādāto saindēšanu netālu no Portondaunas, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas slepenās ķīmiskās laboratorijas.

Jaunais lords lielās, ka atbildes kārtā uz Skripaļu lietu Londona iznīcinājusi "visu Krievijas izlūkošanas tīklu Apvienotajā Karalistē". Interesanti, no kurienes tad britu prese ņem svaigākās "sensācijas" par to, ka "Putina spiegi cenšas izsekot karalieni"?

Ja tic avīzei The Sunday Express, "GIP hakeri" centās iegūt informāciju par Elizabetes II vizīti tajā pašā slepenajā laboratorijā Portondaunā. Žēl, ka avīze nepaskaidroja, kādiem mērķiem "Putina spiegiem" (kuru tīkls Lielbritānijā it kā jau likvidēts) jāpieliek tādas pūles un ko viņi var uzzināt no 94 gadus vecās karalienes vizīšu grafika. Kādā kleitā viņa apmeklēja laboratoriju? Vai arī nopietni cerēja atrast mūžīgā eliksīra recepti, ko tur izstrādā pēc viņas pasūtījuma? Tādus jautājumus britu prese neuzdod, kad runa ir par nepamatotām apsūdzībām pret Krieviju.

Protams, visi lieliski zināja, ka Rietumu specdienesti jau sen sākuši slepenu un ļoti netīru karu pret Krieviju, izmantojot dezinformāciju, kiberuzbrukumus, spiegošanu un atklātas diversijas, un saprata, ka britiem šajā karā nebūt nav pēdējā loma.

Tomēr līdz šim visi noliedza šo faktu un apgalvoja, ka Krievijas apsūdzības radījusi "paranoja" – sak, tā esot "reliģija Putina Krievijā". Paldies lordam Sedvilam par pārlieko atklātību. Tagad Maskavai ir uz ko atsaukties, kad runa būs par kārtējo pret Krieviju vērsto provokāciju, un mēs varēsim pieņemt, kas saistīts ar kārtējām viltus ziņām par Krieviju vai kārtējo mistisko "saindēšanu".

66
Tagi:
kiberuzbrukums, informācijas kari, Krievija, Lielbritānija
Protesta akcija Rīgā, foto no arhīva

Naudas sodu ražas nebūs: Rīgas policisti sola nerīkot masku reidus

0
(atjaunots 17:32 30.10.2020)
Rīgas policisti apsolīja, ka nerīkos speciālus masku režīma pārkāpēju atklāšanas reidus. Atgādinām, ka par sejas maskas nelietošanu paredzēts naudas sods no 10 līdz 50 eiro.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz naudas sodu ieviešanu par masku režīma neievērošanu publiskās vietās. Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku sastādīs no 10 līdz 50 eiro, tiesa, pārkāpējs varēs iztikt arī ar brīdinājumu. Policijas darbinieki uz vietas lems, ko lai dara ar pārkāpēju. Tiks vērtēta viņa rīcības bīstamības pakāpe.

Bet policisti sola, ka speciāli nemedīs šādus pārkāpējus. Masku reidi sabiedriskās vietās netiek plānoti, vēsta Mixnews.lv.

Taču masku režīma ievērošanu policija tomēr uzraudzīs, bet tas būs ierastās patrulēšanas laikā, pastāstīja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Pēc viņa sacītā, policisti nesodīs visus pēc kārtas. Katrs šāds pārkāpums tiks vērtēts individuāli – laiks, notikuma vieta, apstākļi, tai skaitā subjektīvie.

Tāpat policijā atzīmēja, ka viņu kadru resursi nav neierobežoti, lai būtu iespēja piešķirt atsevišķus cilvēkus reidu rīkošanai. Ja pavasarī policijai vēl bija iespēja īstenot šādas speciālās pārbaudes, tad tagad, kad skolās notiek mācības, policistiem nākas nodarboties arī ar patrulēšanu pie mācību iestādēm.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, Latvijas iedzīvotājiem ir jālieto sejas aizsargmaska (vienreizējā lietojuma vai daudzreizējā lietojuma) sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts utt.). Lakati un šalles, kurus pavasarī bija ļauts lietot maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepiemērotu aizsardzību pret Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības apsvērumu dēļ.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, policija, Latvija
Pēc temata
No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu
Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas