Pancirj-S1 – pašgājējs zenītraķešu un lielgabala komplekss.

Krievijas "Pancirj" labākais līdzeklis pret ienaidnieka droniem

114
(atjaunots 11:26 04.10.2020)
Savienotās Valstis atzina, ka zaudēts bezpilota lidaparāts pēc Krievijā ražotā kompleksa trieciena Lībijā.

Krievijas konkurentu – rietumvalstu – mēģinājumi pasaules bruņojuma tirgū diskreditēt labākos zenītraķešu un raķešu-lielgabalu kompleksus pasaulē sabrūk, saduroties ar skarbo patiesību. Kaujas apstākļos Krievijas bruņojums manāmi pārspēj jaunākos rietumvalstu izstrādājumus. To spilgti apliecina mobilais komplekss "Pancirj S", stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV bruņoto spēku štābs Āfrikā (AFRICOM) novēloti atzinis, ka 2019. gada novembrī Lībijā ar Krievijā ražoto zenītraķešu un lielgabalu kompleksu (ZRLK) "Pancirj S1/E" notriekts amerikāņu bezpilota uzbrukuma lidaparāts MQ-9 Reaper un itāļu armijas daudzfunkcionālais bezpilota lidaparāts MQ-1 Predator. AFRICOM izlūkdienesta priekšniece kontradmirāle Haidija Berga nianses neatklāja, taču agrāk izskanēja informācija, ka 20. un 21. novembrī Lībijas galvaspilsētas Tripoles rajonā ASV un NATO droni likvidēti ar "Pancirj" uguni, ar ko bruņota Halifa Haftara Lībijas nacionālā armija. AAE iegādājās Krievijā 50 kompleksus, sekmīgi ekspluatēja, bet vēlāk nogādāja Lībijā.

Zināms, ka droni MQ-9 Reaper un MQ-1 Predator tika izstrādāti kā neievainojami mednieki darbam pa mērķiem uz zemes, tomēr modernais "Pancirj" viņiem nebija pa zobam. Jāpiebilst, ka no finansiālo apsvērumu un efektivitātes viedokļa ZRLK "Pancirj S1/E" (NATO klasifikācijā SA-22 Greyhound, eksporta cena – līdz 14 milj. dolāru) manāmi apsteidz dārgos (līdz 30 milj. dolāru) smagos amerikāņu dronus.

Agrāk MQ-9 Reaper tika notriekti arī virs Irānas, Sīrijas un Jemenas, tomēr viegli ievainojamais "pļāvējs" joprojām ir ASV un vairāku citu NATO valstu uzbrukuma dronu flagmanis. Pentagons tikai plāno tuvākajā laikā radīt speciālu dronu saimi, kas būtu paredzēti Krievijas kompleksu "Pancirj S1" iznīcināšanai. Jaunie amerikāņu droni būs relatīvi nelieli, līdz 100 kg smagi, maksimālais ātrums – 130 km/h, darbības rādiuss – līdz 350 km. Pagaidām ASV armija izstrādā "Pancirj" likvidācijas metodes Jumas poligonā Arizonā ar to, kas tai ir.

Olimpisks atrāviens

Karadarbības gados dažādos planētas reģionos kompleksi "Pancirj" ir likvidējuši vairāk nekā simtu bezpilota lidaparātu un izpelnījušies augstu speciālistu vērtējumu. Sīrijā komplekss izpelnījies augstu reputāciju kā efektīvākais līdzeklis pret "gudro raķešu" bariem un mazpamanāmu bezpilota lidaparātu spietiem.

Ņemot vērā ekspluatācijas pieredzi Sīrijā, ZRLK modernizētā eksporta versija "Pancirj S1M" ir ieguvusi iespēju efektīvi fiksēt un likvidēt maksimālā attālumā jebkāda tipa bezpilota lidaparātus. "Pancirj SM" jaunā modifikācija fiksē mērķus līdz 75 km attālumā, jaunās raķetes solīja likvidācijas rādiusu līdz 40 km attālumā.

Zenītraķešu un lielgabalu komplekss Pancirj S1
© Sputnik / Максим Блинов

Domāju, septembra beigās "Pancirj" būtu noderējis arī Kalnu Karabahā, tas varētu samazināt konflikta pušu dzīvās puses zaudējumus un kaitējumu tehnikai. Armēnijas un Azerbaidžānas armijas aktīvi pielieto izlūkošanas un uzbrukuma dronus, ko visnotaļ grūti fiksēt un likvidēt.

Mūsdienās gaisa mērķu spēks un ātrums pastāvīgi pieaug, izmēri un pamanāmība samazinās. Sīrijā pretinieks organizēja kombinētus triecienus no gaisa – bezpilota lidaparāti un raķetes tuvojās mērķim vienlaicīgi no dažādiem virzieniem (līdz 13 droni vienā uzbrukumā), taču nesekmīgi. "Pancirj" uguns vadības sistēma ir integrēta ar fāzēto antenas režģi, komplekss pavada gaisa mērķus un savas raķetes, atšķir pat lidaparātu sīkas detaļas. Kompleksam ir trīs radari – optiskais, tālās reģistrācijas (līdz 50 km) un mērķa pavadīšanas radars. Tiem nav "aklās zonas".

ZRLK "Pancirj S" ir vienīgā aizsardzības sistēma pasaulē, kas apvieno spēcīgu artilērijas un vairāku režīmu raķešu bruņojumu, integrētu radiolokācijas-optisko vadības sistēmu. Komplekss droši aizsargā militāros un civilos objektus vismaz 20 kilometru rādiusā (pretgaisa aizsardzības kupola augstums – 15 km) no visām mūsdienu spārnotajām un virsskaņas raķetēm, aviācijas bumbām un bezpilota lidaparātiem.

"Pancirj" ir pielādēts ar četriem desmitiem divpakāpju vadāmo zenītraķešu ar cietā kurināmā paātrinātāju un šķembu-serdeņu lādiņu, tas spēj vienlaikus likvidēt vairākus mērķus, kas pārvietojas ar ātrumu līdz 1000 metri sekundē. Pie tam relatīvi lēti (neracionāli būtu tērēt zenītkompleksu S-300 un S-400 dārgās raķetes lētiem pretinieka droniem). ZRLK iespējas būtiski paplašina divi 30 mm kalibra sešstobru lielgabali ar šaušanas ātrumu 5000 šāvieni minūtē (mērķu likvidācijas rādiuss – līdz 5 km).

Ka-52 (Aligators) – jaunākās paaudzes armijas helikopteris. Paredzēts sauszemes mērķu, nelielā ātrumā lidojošu mērķu un dzīvā spēka iznīcināšanai. Trieciena helikoptera Ka-59 (Melnā haizivs) divvietīga modifikācija.
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Komplekss "Pancirj" uzņemts Krievijas Sauszemes spēku un Jūras kara flotes bruņojumā, sekmīgi izmēģināts aiz Polārā loka (izmēģinājumu kaujas dežūrai tas dislocēts Kolas pussalā), tam ir milzīgs eksporta potenciāls. Pie tam Krievija jau saņēmusi vairāk nekā 15 pieteikumus no ārvalstu partneriem. "Parcirj" nav tiešu analogu visā pasaulē, un tuvākajā laikā tādi nav gaidāmi. Amerikāņiem būs ļoti grūti izstrādāt "Anti-Pancirj" bezpilota lidaparātu saimi.

Konceptuāla divkauja

Uzticama pretgaisa aizsardzība ir bruņoto spēku un uzbrukuma bruņojuma noturības pamats. Ņemot vērā mūsdienu prasības pret PGA efektivitāti, "Pancirj S" saņēmis jauno hiperskaņas raķeti (ātrums – līdz 5 Mahiem). Uz "apdzīvojamā" raķešu-lielgabala kompleksa bāzes Krievijas speciālisti izstrādā zenītraķešu robotu "Pancirj". Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi principiālo lēmumu, noteiktas taktiski tehniskās prasības. Mašīna ar mākslīgo intelektu var automātiski fiksēt, identificēt un likvidēt mērķus bez operatora palīdzības. Tas ir ļoti nozīmīgi ārkārtīgi zemas vai ārkārtīgi augstas temperatūras apstākļos, situācijā, ja pretinieks izmanto masu iznīcības ieročus (ķīmiskos, bioloģiskos, kodolieročus). Tātad Krievija sper nākamo soli pretgaisa aizsardzības jomā un neslēps savus sasniegumus no uzticamiem sabiedrotajiem un partneriem.

Amerikāņu izdevums The National Interest dēvē "Pancirj" par ideālu ieroci plašu uzbrukumu atvairīšanai ar bezpilota lidaparātu pielietojumu. Raksta autors ar bažām atzīmēja, ka Krievijas armijas sauszemes spēki vienmēr ir gatavi uzbrukumam no gaisa un to rīcībā ir daudzveidīgs PGA arsenāls. ASV Sauszemes spēki ir raduši paļauties uz GKS spēju nivelēt draudus no gaisa, un tiem nav efektīvu tuvā darbības rādiusa PGA kompleksu, tādu kā "Pancirj". Pie tam ZRLK šāviens pa gaisa mērķi izmaksā simtiem reižu mazāk nekā bezpilota lidaparāts, savukārt "Pancirj" zaudējumi kaujas apstākļos ir minimāli – tie pārsvarā saistīti ar sarežģītas tehnikas nemākulīgu ekspluatāciju.

114
Tagi:
Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis, Krievija
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

36
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

36
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

21
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

21
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā

0
(atjaunots 20:09 26.10.2020)
INF līgums bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā, uzskata Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF), vēsta RIA Novosti

"Līgums INF bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā. Īpaša loma Līgumam bija prognozējamības un savaldības uzturēšanas aspektā raķešu jomā Eiropas teritorijā," teikts dokumentā, ko publicēja Kremļa preses dienests.

Pagājušajā gadā ASV ar vienpusēju lēmumu izstājās no INF, pie tam pārmetot Krievijai līguma pārkāpumus. Maskava noliedza visas apsūdzības un bija gatavi nodemonstrēt raķeti, kas radījusi šaubas, tomēr Vašingtona nenāca pretī.

Putins uzskata līguma laušanu par kļūdu, kas "pastiprina raķešu bruņojuma sacensību izvēršanās, konfrontācijas potenciāla pieauguma risku un tālāku ceļu pie nekontrolējamas eskalācijas".

Valsts vadītājs atzīmēja, ka, ņemot vērā spriedzi Krievijas un NATO attiecībās acīmredzami arī draudi Eiropas drošībai.

"Šajos apstākļos nepieciešami aktīvi centieni mazināt uzticības deficītu, stiprināt reģionālo un globālo stabilitāti, kā arī mazināt riskus, ko rada savstarpēja nesapratne un domstarpības raķešu bruņojuma jomā," viņš uzsvēra.

Ierosinājumi

Prezidents ieteica izstrādāt instrumentus, kas ļautu mazināt spriedzi un satraukumu.

"Piemēram, runa varētu būt par pārbaudes pasākumiem kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā," teikts paziņojumā.

Uzsvērts, ka visu darbību pamatā jābūt abpusēju soļu principam: Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus.

"Mēs apstiprinām gatavību pieturēties pie Krievijas Federācijas iepriekš izsludinātā moratorija sauszemes bāzes vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanai, kamēr atbilstošajos reģionos neparādīsies analoģiskas klases ASV ražots raķešu bruņojums," paziņoja Putins un piezīmēja, ka Krievija vēl aizvien cer uz atbildes moratoriju.

Noslēgumā viņš vēlreiz uzsvēra, ka Maskava ir gatava kopīgam darbam, un pauda cerību, ka arī tās partneri meklēs iespējas, kā uzturēt stabilitāti un novērst raķešu krīzes pasaulē bez INF.

0
Tagi:
Eiropa, Putins, NEW START līgums
Pēc temata
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu