Militārās mācības, foto no arhīva

Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā

54
(atjaunots 13:42 03.10.2020)
Karadarbība Kalnu Karabahā demonstrē konflikta pušu bruņojuma manāmi pieaugušo tehnoloģisko līmeni.

Azerbaidžānas un Armēnijas karaspēki aktīvi izmanto izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus, ņemot vērā pieredzi Sīrijā. Rezultātā likumsakarīgi pieaug dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. 

Atšķirībā no līdzīgiem notikumiem nesenā pagātnē, pašreizējo karadarbības uzliesmojumu Kalnu Karabahā ar smagā bruņojuma pielietojumu pavada videoieraksti no kaujas lauka, ko pārraida gaisā pastāvīgi kursējošie Azerbaidžānas un Armēnijas izlūkošanas un trieciena droni.

29. septembrī Armēnijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka Azerbaidžāna uzbrukusi armijas daļai Vardenas pilsētas rajonā Armēnijas teritorijā, izmantojot Turcijā ražotu bezpilota lidaparātu. Iepriekš Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Armēnijas bruņotie spēki apšaudījuši apdzīvotās vietas saskarsmes līnijā Karabahā.

Turpinās pozīciju cīņas, pretinieki organizē atsevišķus triecienus. Par karadarbības relatīvi ieturēto raksturu netieši liecina arī tas, ka nav vērojama manāma bēgļu plūsma no konflikta zonas.

Karstās debesis

Patlaban eksperti var orientēties tikai uz Armēnijas un Azerbaidžānas aizsardzības resoru oficiālo informāciju. Karabahas spēki it kā jau esot notriekuši 49 Azerbaidžānas dronus, savukārt Armēnija pazaudējusi 18 bezpilota lidaparātus. Domāju, dati ir būtiski pārspīlēti. Salīdzinājumam: desmit gadu laikā Kalnu Karabahā notriekti aptuveni 20 Azerbaidžānas un Armēnijas droni. Tomēr bezpilota lidaparātu karš reģionā ir reāls. Sīrijā gūtā pieredze rāda, ka mūsdienu bruņotajos spēkos bezpilota kompleksu nozīme pakāpeniski pieaug.

Karadarbības stratēģiju un taktiku nākotnē lielā mērā noteiks autonomo lidaparātu pielietošana ar mākslīgo intelektu, izlūkošanas un uzbrukuma iekārtām, kas aizsniegs mērķus simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā.

Jau šodien droni nodrošina nepārtrauktu kontroli karadarbības zonā.

Konfliktā Karabahā Baku pārsvarā izmanto Izraēlā ražotos bezpilota lidaparātus – Aerostar, Hermes, Heron un Harop ar celtspēju līdz 50 kg un darbības rādiusu līdz 250 km. Šos aparātus var izmantot izlūkošanai, uguns korekcijai un kā vadāmu lādiņu pret karavīriem un viegli bruņotu pretinieka tehniku. Droni ir dārgi, un PGA līdzekļi tos ātri fiksē. Piemēram, Hermes maksā apmēram 20 miljonus dolāru, taču to var notriekt ceļā uz mērķi. Izdevumu optimizācijai Azerbaidžāna organizējusi paštēmējošo baražējošo lādiņu "Zarba" (Izraēlas kompānijas Aeronautics Defense Systems drona-kamikadze "Orbiter 1K" paveids ar optiski elektronisko novērošanas sistēmu redzamajā un infrasarkanajā diapazonā) ražošanu saskaņā ar licenci.

Erevānas rīcībā lielu līdzekļu nav, tāpēc tā balstās uz pašmāju aizsardzības rūpniecības iespējām. Armēnija ražo un izmanto "Krunk" tipa vieglos bezpilota izlūkošanas un trieciena aparātus (kravas celtspēja līdz 20 kg, darbības rādiuss – līdz 150 km), lētos un kalnu apvidū efektīvos mazos dronus "Baze" ("kamikadze" ar kumulatīvo lādiņu līdz diviem kilogramiem). Vairāk kā 95% Armēnijas armijas rīcībā esošo bezpilota lidaparātu ir ražoti pašu mājās.

Dienvidkaukāzs joprojām ir pārāk karsts, lai tajā iestātos stabils miers, un pārāk šaurs mūsdienīgajam bruņojuma, kura skaits aizvien pieaug. Tomēr pagaidām cīņas laukā nav novērojams, ka viena no pusēm būtu guvusi totālu pārsvaru.

54
Tagi:
drons, Sīrija, krīze, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (47)
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte
Kalnu Karabahas prezidents aicina gatavoties ilgstošam karam
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā
Piotr Velikiy

"Bez tām neiztikt": Krievijas Ziemeļu flote atbildēs NATO Jūras spēkiem

12
(atjaunots 10:17 22.04.2021)
Neparasti konstruktoru risinājumi, slepenība, izcila patstāvība un nestandarta uzdevumi – līdz 2027. gadam Krievijas JKF Ziemeļu flote saņems vismaz četras jaunās "Lada" projekta dīzeļelektriskās zemūdenes.

Šodien tamlīdzīgi kuģi īpaši vajadzīgi Arktikā. Par to, kā mainīsies valsts spēcīgākā jūras kara grupējuma sastāvs, portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Dīzeļa sērija

Ceturtās paaudzes projekta "Lada" dīzeļelektriskās zemūdenes (DEZ) tiek būvētas kopš 90. gadu beigām. Flagmanis "Sankt-Peterburg" patlaban turpina izmēģinājumu ekspluatāciju. Vēl divas zemūdenes - "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" ir dažādās būves stadijās. Vēl divas tiks sāktas 2022. gadā.

"Lada" ir novatorisks projekts. Izstrādātāji no konstruktoru biroja "Rubin" tām izmantoja Krievijas kuģubūvē neraksturīgo viena korpusa shēmu. Pateicoties speciālajam segumam, mūsdienīgām radioelektroniskajām sistēmām un augstajam automatizācijas līmenim, "Lada" izceļas ar īpašu slepenību.

Piedevām perspektīvā "Lada" saņems anaerobās spēkiekārtas, kas ļauj nepacelties uz virsmas akumulatoru uzlādei.

"Lada" ir viens no Krievijas flotes "ilgbūves" projektiem. Kuģu nodošanas termiņš ne vienu vien reizi atlikts, apšņāpts finansējums, apturēti darbi. Apvienotās kuģubūves korporācijas vadītājs Aleksejs Rahmanovs pastāstīja, ka problēmas saistītas ar iekārtu piegādēm. Šī iemesla dēļ pat tika pieņemts lēmums Klusā okeāna flotes vajadzībām "Ladu" vietā uzbūvēt sešas cita projekta zemūdenes.

Flagmanis "Sankt-Peterburg" jūrniekiem nodots tikai 2010. gadā. Pēc būtības, tas kļuva par izmēģinājumu laboratoriju – ilgs laiks bija vajadzīgs papildinājumiem ekspluatācijas gaitā un "bērna kaišu" novēršanai.

"Lada" ir relatīvi kompakta: tonnāža – apmēram 1800 tonnas, ātrums zem ūdens – 21 mezgls, darba dziļums – 250 metri. Ekipāža – 35 cilvēki, autonoms darbs – 45 diennaktis. Flagmanis bruņots tikai ar torpēdām un mīnām, nākamās sērijā saņems spārnotās raķetes "Kalibr".

Neaizvietojamās neredzamās zemūdenes

Eksperti uzskata, ka patlaban Ziemeļu flotei ļoti vajadzīgas dīzeļa zemūdenes. Pagaidām ir tikai dažas novecojušas projekta "Paltus" zemūdenes, bet parsvarā zemūdens spēkus veido daudzfunkcionālās un stratēģiskās atomzemūdenes. Rezultātā tās bieži nākas atraut no pamata uzdevumiem un izmantot taktiskajās operācijās. Flotes bijušais komandieris Vjačeslavs Popovs atzina, ka tāda situācija ir 90. gadu krīzes atbalss.

"Ziemeļu flotē vienmēr ir bijušas vajadzīgas dīzeļzemūdenes, - viņš pastāstīja. – Katram projektam ir savs mērķis, un citas to nespēs aizvietot pilnībā. Mūsdienu DEZ no kodolzemūdenēm atšķiras ar pilnīgu beztrokšņainību, tās ir ļoti grūti ieraudzīt. Galvenais uzdevums – cīņa ar pretinieka zemūdenēm."

Admirālis paskaidroja, ka tādu zemūdeņu trūkumu kompensē ar citiem līdzekļiem – aviāciju, kuģiem, raķešnesējiem. Pie tam bieži vien uzdevumiem, ko spēj atrisināt viena vai divas DEZ, nākas atraut daudz iespaidīgājus spēkus.

"Ziemeļu flotei ir vajadzīgi visu tipu kuģi un zemūdenes – no DEZ līdz aviācijas bāzes kuģiem, - ir pārliecināts Popovs. – Kad komandēju floti, mums bija trīs BEZ brigādes. Pakāpeniski tās norakstīja dienesta termiņa beigās, bet nomaiņai neko īsti neatsūtīja – nolēma ar DEZ papildināt Melnās jūras floti. Acīmredzot, politisku iemeslu dēļ."

Saskarsmes punkts

Aukstā kara gados Ziemeļu flote bija ārkārtīgi svarīgs kodolsavaldīšanas elements – tā saņēma modernākās stratēģiskās atomzemūdenes un raķešu kuģus.

Šodien vēsture atjaunojas: Ziemeļu flote saņēmusi atsevišķa kara apgabala statusu. Šurp ierodas jaunākais bruņojums un tehnika. Piemēram, Ziemeļu flote pirmā apguva jaunās "Borey" projekta atomzlemūdenes un daudzfunkcionālās zemūdenes "Yasen", dziļa modernizācija tiek veikta raķešu atomkreiserim "Admiral Nakhimov", pēc tā uz stāpeļiem stāsies TRAK "Piotr Velikiy"

Vienlaikus Ziemeļu frote saņēmusi vairākas daudzfunkcionalās fregates ar spārnotajām raķetēm "Kalibr" un pretkuģu raķetēm "Oniks". Piedevām sērijas flagmaņa vimpelis "Admiral Groshkov" izmēģina perspektīvo hiperskaņas kompleksu "Cirkon".

Pašreizējos apstākļos Krievija nevar iztikt bez spēcīga priekšposteņa Ziemeļos. Arktikai pievērsa lielvaru uzmanība – šeit atrodami milzīgi derīgo izrakteņu krājumi. Daudzas valstis cenšas pastiprināt militāro klātbūtni reģionā. Citu starpā sarosījušās arī ASV, kas par saviem galvenajiem sāncenšiem Arktika uzskata Krieviju un Ķīnu.

Pēdējos gados amerikāņi pārpilda Ziemeļus ar ieročiem: Aļaskā būvē radiolokācijas stacijas, turp pārvieto desmitiem trieciena iznīcinātāju, Pentagons plāno izvērst reģiona jauna tipa vienības – daudzdomēnu grupas. Savelk arī citus papildspēkus.

Norvēģija tagad dislocētas ASV stratēģiskās aviācijas lidmašīnas, vairākas iekonservētas jūras kara bāzes netālu no Krievijas robežām atkal plānots atvērt un atsākt ekspluatāciju.

12
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Krievija, NATO
Pēc temata
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs
Neredzamā patruļa: Krievijā izstrādāts nirstošais kuģis
Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?

44
(atjaunots 18:44 21.04.2021)
Kā "atlantiskā solidaritāte" izpaužas reālajā dzīvē? Nē, runa nav par NATO Statūtu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Tagad solidaritāte nozīmē, ka abos Atlantijas krastos jābūt vienlīdz riebīgām attiecībām ar Krieviju.

Ja ASV un Krievijas attiecības pasliktinās, Eiropai nav tiesību atpalikt. Un vienalga, ko par to domā Berlīnē vai Parīzē – ir jārada īpaši satraukta atmosfēra, kurā eiropieši pat nepaspēj nožēlot notiekošo, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Nepaspēja ASV ne ieviest jaunās sankcijas pret Krieviju, kas iekļāva diplomātu izraidīšanu, kad Polija jau steigšus izsludināja par persona non grata trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus. Taču tā bija tikai iesildīšanās pirms zalves – Čehijas lēmuma izraidīt 18 diplomātus un pēc "Skripaļu lietas" pazīstamos Boširovu un Petrovu apsūdzēt par sprādzienu armijas noliktavās 2014. gadā. "Tas bija lielākais uzbrukums mūsu teritorijai kopš 1968. gada," klāstīja Čehijas parlaments, valdība prasa pārējām ES valstīm nosodīt "krievu diversijas" vai pieņemt vēl kādas jaunas sankcijas.

Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Un to visu pavada divas Rietumiem galvenās ar Krieviju saistītās tēmas, kas plešas plašumā un spriedszē jau vairākas nedēļas: bailes no "Krievijas gaidāmā iebrukuma Ukrainā" un "Alekseja Navaļnija lēnās slepkavības cietumā". Džoana Roulinga un Benedikts Kamberbačs lūdz Putinu sniegt Navaļnijam medicīnisko palīdzību (it kā kāds to viņam būtu liedzis), Emanuels Makrons iesaka iezīmēt Krievijai kaut kādas "sarkanās līnijas", ko tai nevajadzētu pārkāpt (pārsvarā, protams, runa ir par Ukrainu), tomēr pieprasa godīgu dialogu.

Tamlīdzīgu spriedzi daudzi neizturēs, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Igaunijas eksprezidents Ilvess ne pa jokam nobijies un iesaka aizliegt jebkādus braucienus no Krievijas uz Eiropu, proti, iesaldēt visas vīzas, lai norobežotu eiropiešus no "atstumtās valsts" agresijas, kā viņš izteicās. Kā gan citādi? "Uz likmes ir Eiropas drošība. Pietiek."

Patiešām, nu jau pietiks ākstīties, viss taču ir skaidrs – jānolaiž "dzelzs priekškars", jāaizveras no Krievijas, pie viena arī Ukraina jāuzņem NATO. Nesen Ukrainas vēstnieks Vācijā tak pieprasīja nodrošināt ("pēc iespējas ātrāk un bez kādām atrunām") Ukrainas iestāšanos militārajā blokā, jo "tieši Vācija ir vēsturiski atbildīga par fašistu noziegumiem pret ukraiņu tautu". Kā tad – toreiz jūs mūs slepkavojat, tagad jums ir jāaizstāv. No kā? No tiem pašiem krieviem, ar ko toreiz karojāt! Kas tad tur nav skaidrs? Ņemiet krievu zemes, kamēr dod.

Protams, visa tā trakomāja nenāk par labu Eiropai – tur jau tāpat ir grūti laiki, arī pandēmija tikai padziļina ielaistās problēmas, bet tai uzspiež eskalāciju ar Krieviju. Kas vajadzīgs atlantistiem? Tas ir skaidrs – lai Baidena un Putina gaidāmās kaulēšanās laikā (tā šķiet Vašingtonai) ASV prezidents varētu ieņemt pēc iespējas spēcīgāku pozīciju, uzstāties kā neapšaubāms Rietumu pasaules līderis. Citādi nebūs labi, ja viņam aiz muguras Eiropā darīsies velns zina kas, - Putins meistarīgi spēlē liek galdā vienoto Rietumu šķelšanos (paši atlantisti par to visus jau pārliecinājuši), tāpēc nevajag dot viņam iespēju publiski apšaubīt to, ka Baidens ir īsts visa atlantiskā bloka virsaitis. Realitāte gan plānus sašūpo – nav jau nekādas vienotības starp ES un ASV, ne arī vienprātības pašā ES. Kur nu Eiropā – pat ES galvenajās valstīs aug pretrunas elites rindās. Vācijas valdošā partija nekādi nevar izvēlēties, kas mantos kanclera krēslu pēc Merkeles, Francijā elite nervozē sakarā ar Marinas Lepēnas augošajām izredzēm ieņemt prezidenta vietu. Kāda Ukraina, kāds Navaļnijs, kādas "sarkanās līnijas"!

Runa pat nav par to, ka lielākā daļa Eiropas elites (nerunājot jau par iedzīvotājiem) nevēlas tālāku attiecību degradāciju ar Krieviju – runa ir par problēmām pašu mājās, par problēmām ES, kas jārisina tūlīt uz vietas, nepievēršoties mākslīgi kurinātiem konfliktiem. Tomēr nav arī iespējams tos ignorēt, jo apgrozījumā jau ir vairākas tēmas uzreiz: Ukraina, Navaļnijs, "krievu slepkavas no GRU Eiropā" (vispirms nenoslaktēja līdz galam Skripaļus, tagad kļūdījās – pirms laika uzspridzināja noliktavu Čehijā) – tam visam vajadzētu ļoti biedēt eiropiešus un radīt dabisku politiķu reakciju (sankcijas!).

Tikai nez kāpēc liekas, ka visas šīs pūles ne pie kā nenovedīs – "sprādzienu noliktavā Vrbeticē" neizdosies pacelt līdz "Solsberijas incidenta" līmenim. Ne no propagandiskā efekta viedokļa, ne sekām ES un KF attiecībās – toreiz Eiropa bija stiprāk piesieta anglosakšiem (sveiki, Brexit!), piedevām liela nozīme bailēm no Trampa (ja nu viņš patiešām sazvērēsies ar Putinu pret ES?).

Tagad Eiropa vairs gandrīz nevar saasināt attiecības ar Krieviju, turklāt proatlantisko un rusofobo spēku spoiediens Eiropas elites aprindās satiekas ar eirocentriksās elites pretestību, kam ļoti negribas zaudēt reālo kontroli pašu mājās, tiecoties pēc gaisīgas kontroles pār Ukrainu.

"Sarkanās līnijas" tagad top nevis Eiropas austrumos, kur nu vēl Krievijā (atlantistiem tur neko novilkt tik un tā neizdosies), bet gan Rietumeiropas sirdī. Un tās pārkāpt – gan attiecībās ar savām tautām un nacionālo suverenitāti – būs bīstami pašai Eiropas elitei.

44
Tagi:
Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru – arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Jurijs Svetovs

Eksperts: balagāns Čehijā un Baltijā AES dēļ vajadzīgs uzbrukumam "Rosatom"

0
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Skandāls Čehijā un Baltijā radīts tādēļ, ka korporācija "Rosatom" iekarojusi labu reputāciju un būvē elektrostacijas dažādās valstīs, uzskata politologs.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Korporācija "Rosatom" tiks izslēgta no konkursa dalībnieku saraksta par AES "Dukovani" paplašināšanas būvdarbiem Čehijā, pavēstīja valsts rūpniecības un tirdzniecības ministrs Karels Havlīčeks. Pēc viņa vārdiem, ir grūti iedomāties, ka pēc nesenajiem notikumiem Krievijas valsts korporācijai tiks piedāvāts piedalīties drošības pārbaudes procesā.

Runa ir par apsūdzībām, kas Prāgā izskanējušas pret Krievijas specdienestiem – Čehijā uzskata, ka Krievijas izlūki esot organizējuši sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

Politologs Jurijs Svetovs intervijā radio Sputnik pastāstīja, ka tas ir uzbrukums Krievijas korporācijai, kas konkurē ekonomikai nozīmīgā nozarē.

"Mēs novērojam uzbrukumu "Rosatom" no visdažādākajām pusēm, jo tā ir sekmīga kompānija, kas iekarojusi labu reputāciju, kas būvē elektrostacijas dažādās valstīs. paskatieties uz visu balagānu, kas griežas ap AES Baltkrievijā. To uzbūvēja "Rosatom". Tās pamatos ir visas iespējamās pārbaudes izgājis projekts. Tomēr trīs Baltijas valstis pastāvīgi kliedz par to, ka AES "apdraud" visu Eiropu. Krievijai pat izvirzīta prasība, lai tā pierādītu, ka Latvijai un Lietuvai piegādātā elektrība nav ražota BelAES, jo pagaidām visi ir vienā lokā BRELL," norādīja politologs.

Pēc Svetova domām, notikumi Čehijā ir vajadzīgi, lai radītu trokšņa efektu, kas novērsīs pasaules uzmanību no situācijas Baltkrievijā un Prāgas nodoma iepirkt Krievijas vakcīnu "Sputnik V". Viņš piebilda, ka, visticamākais, šajā gadījumā triecienu saņems "Rosatom".

0
Tagi:
skandāls, Rosatom, Baltija, Čehija
Pēc temata
AES "Akkuyu": kā Krievija būvē pirmo atomstaciju Turcijā
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām