Militārās mācības, foto no arhīva

Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā

54
(atjaunots 13:42 03.10.2020)
Karadarbība Kalnu Karabahā demonstrē konflikta pušu bruņojuma manāmi pieaugušo tehnoloģisko līmeni.

Azerbaidžānas un Armēnijas karaspēki aktīvi izmanto izlūkošanas un uzbrukuma bezpilota lidaparātus, ņemot vērā pieredzi Sīrijā. Rezultātā likumsakarīgi pieaug dzīvā spēka un tehnikas zaudējumi, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. 

Atšķirībā no līdzīgiem notikumiem nesenā pagātnē, pašreizējo karadarbības uzliesmojumu Kalnu Karabahā ar smagā bruņojuma pielietojumu pavada videoieraksti no kaujas lauka, ko pārraida gaisā pastāvīgi kursējošie Azerbaidžānas un Armēnijas izlūkošanas un trieciena droni.

29. septembrī Armēnijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka Azerbaidžāna uzbrukusi armijas daļai Vardenas pilsētas rajonā Armēnijas teritorijā, izmantojot Turcijā ražotu bezpilota lidaparātu. Iepriekš Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Armēnijas bruņotie spēki apšaudījuši apdzīvotās vietas saskarsmes līnijā Karabahā.

Turpinās pozīciju cīņas, pretinieki organizē atsevišķus triecienus. Par karadarbības relatīvi ieturēto raksturu netieši liecina arī tas, ka nav vērojama manāma bēgļu plūsma no konflikta zonas.

Karstās debesis

Patlaban eksperti var orientēties tikai uz Armēnijas un Azerbaidžānas aizsardzības resoru oficiālo informāciju. Karabahas spēki it kā jau esot notriekuši 49 Azerbaidžānas dronus, savukārt Armēnija pazaudējusi 18 bezpilota lidaparātus. Domāju, dati ir būtiski pārspīlēti. Salīdzinājumam: desmit gadu laikā Kalnu Karabahā notriekti aptuveni 20 Azerbaidžānas un Armēnijas droni. Tomēr bezpilota lidaparātu karš reģionā ir reāls. Sīrijā gūtā pieredze rāda, ka mūsdienu bruņotajos spēkos bezpilota kompleksu nozīme pakāpeniski pieaug.

Karadarbības stratēģiju un taktiku nākotnē lielā mērā noteiks autonomo lidaparātu pielietošana ar mākslīgo intelektu, izlūkošanas un uzbrukuma iekārtām, kas aizsniegs mērķus simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā.

Jau šodien droni nodrošina nepārtrauktu kontroli karadarbības zonā.

Konfliktā Karabahā Baku pārsvarā izmanto Izraēlā ražotos bezpilota lidaparātus – Aerostar, Hermes, Heron un Harop ar celtspēju līdz 50 kg un darbības rādiusu līdz 250 km. Šos aparātus var izmantot izlūkošanai, uguns korekcijai un kā vadāmu lādiņu pret karavīriem un viegli bruņotu pretinieka tehniku. Droni ir dārgi, un PGA līdzekļi tos ātri fiksē. Piemēram, Hermes maksā apmēram 20 miljonus dolāru, taču to var notriekt ceļā uz mērķi. Izdevumu optimizācijai Azerbaidžāna organizējusi paštēmējošo baražējošo lādiņu "Zarba" (Izraēlas kompānijas Aeronautics Defense Systems drona-kamikadze "Orbiter 1K" paveids ar optiski elektronisko novērošanas sistēmu redzamajā un infrasarkanajā diapazonā) ražošanu saskaņā ar licenci.

Erevānas rīcībā lielu līdzekļu nav, tāpēc tā balstās uz pašmāju aizsardzības rūpniecības iespējām. Armēnija ražo un izmanto "Krunk" tipa vieglos bezpilota izlūkošanas un trieciena aparātus (kravas celtspēja līdz 20 kg, darbības rādiuss – līdz 150 km), lētos un kalnu apvidū efektīvos mazos dronus "Baze" ("kamikadze" ar kumulatīvo lādiņu līdz diviem kilogramiem). Vairāk kā 95% Armēnijas armijas rīcībā esošo bezpilota lidaparātu ir ražoti pašu mājās.

Dienvidkaukāzs joprojām ir pārāk karsts, lai tajā iestātos stabils miers, un pārāk šaurs mūsdienīgajam bruņojuma, kura skaits aizvien pieaug. Tomēr pagaidām cīņas laukā nav novērojams, ka viena no pusēm būtu guvusi totālu pārsvaru.

54
Tagi:
drons, Sīrija, krīze, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (40)
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte
Kalnu Karabahas prezidents aicina gatavoties ilgstošam karam
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā

Ko nu iesākt? Igauņu armiju pārvarējis ģenerālis Sals

34
(atjaunots 16:36 21.01.2021)
Igaunijā noticis tas, par ko visi tur nopietni bažījās. Republikas bruņotos spēkus neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks.

Šoziem igauņu karavīri beidzot visu ir sapratuši par valsts nacionālā karoga krāsām. Viņu karogs apzimē baltu sniegu apakšā, aukstas zilas debesis augšā un vienu treknu melnu joslu pa vidu. Pēc visiem tiem manevriem svaigā gaisā acīs tumst un zobi klab, konstatēja radio Sputnik autors Mihails Šeinkmans.

Tapas poligonā ar vareno igauņu armiju gadījusies varena nelaime. Noticis tas, no kā visi baidījās. Armiju neitralizējis un sakāvis reālais, ne iedomātais pretinieks. Tātad tomēr iebrucis. Un ne jau kaut kur pamalē, - viņu pašu mācībās. Tur, kur igauņi paši, nu, vai pēc  vecāko brāļu scenārija lemj, ko un kā viņiem uzvarēt. Uzvar gan vienmēr vienus un tos pašus krievus.

Bet te... varbūt pandēmija iejaucās, varbūt puiši neiespringa pēc svētkiem, tomēr viņi pavisam piemirsuši, ka ģenerālis Sals dien Krievijas armijā. Jāpiebilst gan, ka pie viņiem bija -12. No krievu viedokļa tas drīzāk bija kapteinis Vēsums. Tik un tā igauņu karavīri dabūja cepures, bet izrādījās, ka tās nemaz nesilda pat tādā laikā. Bet citu viņiem nav. Tikai vieglas galvassegas ar sintētisko kažoku. Kepkas.

Tikai puteņos kļūst skaidrs, ka jēgas no tām pamaz. Ātri uzsūc valgmi, pārklājas ar ledu. Piedevām vēl tik tikko turas uz galvas – krīt nost ne tikai aktīvu kustību dēļ – to pat vējš nopūš. Nav jau gluži tā, ka igauņi būtu tādi siltumnīcas dīgsti, tomēr sals it nemaz nevairo cīņasspēju, ja ekipējums, tā sakot, neiet krastā. Varēja tak paši tos manevrus "nosačkot". Būtu vismaz pagaidījuši. Citādi tak skudriņas skrien. Nē, nekā nebija. Lūdzu, te jums būs apstākļi, tur – klajas debesis. Nē, sals veselībai par labu nenāk, tie ir tīrie meli. Krievu propaganda.

Igauņi teju vai nepameta kvazicīņas lauku. Jā, karsti gan ir igauņu puiši, bet ar nosalušām ausīm neko daudz nesakarosi. Labi, ka komandieri apžēlojās un atļāva puišiem uzvilkt kapuces, lai arī noteikumi to neparedz. Vismaz sasildījas, ja ne uzvarēja.

Pavisam cita lieta ir ausaines: siltas, uzticamas, ar dabisku kažokādu – tagad atceras tie, kam gadījies ostīt pulveri vēl padomju laikos. Paklusām gan, jo te par tādām atmiņām var pa taisno no Tapas uz etapu aiziet. It īpaši, ja ar tādām pašām skumjām atcerēsies kokardi, kas to ausaini rotāja.

Bet Igaunijā pat bez īsta sala pagadās īsti atsaldētie. Tie, kas ar Krieviju karo, paši savos kabinetos sēdēdami. Bet karavīri jau nav pie vainas. Viņiem dota pavēle. Protams, viņi gatavi pildīt jebkuru pavēli, pat nosaldēt ausis, lai vecmāmiņai iespītētu. Vecmāmiņai – ne jau ļaunākajam ienaidniekam. Ja nu kļūs kurli pašā nepiemērotākajā brīdī un nesadzirdēs ienaidnieka doto, iespējams, labāko padomu viņu dzīvītē – padodieties vai tiksiet iznīcināti.  

34
Tagi:
armija
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc pat NATO Baltija nevar iztikt bez Krievijas
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
NATO karavīri Baltijā sūdzas: viņus "izseko krievi"
Ziemeļu straume 2

"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni

17
(atjaunots 12:46 21.01.2021)
Savā inaugurācijā Džo Baidens saņēma ne visai patīkamu dāvanu no ASV galvenā partnera — Vācijas. Tā ir rūpīgi iesaiņota un ar lentīti pārsieta problēmu kvintesence, ar kurām būs jānodarbojas jaunajai administrācijai.

Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret Krievijas kuģi "Fortūna", kas piedalās "Ziemeļu straumes 2" būvniecībā. Turklāt, pēc Vācijas mediju ziņām, ASV vēstniecība Berlīnē informēja Vācijas valdību par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Vācu varas iestādes uz to reaģēja ar aizvainojoši aukstasinīgu komentāru, sak, tās "ar nožēlu ņēmušas to vērā", proti, pat neizrādīja formālu satraukumu.

Šie notikumi organiski turpina citu nozīmīgu incidentu dienu iepriekš.

Bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks un Džo Baidena ārpolitikas padomnieks vēlēšanās Nikolass Bērnss nāca klajā ar ideju: vienlaicīgi iesaldēt Amerikas sankcijas pret gāzesvadu un tā būvdarbus, lai jaunā administrācija saņemtu "iespēju konfidenciāli un apdomīgi aprunāties ar Vācijas valdību un citām iesaistītajām valstīm".

Acīmredzot Bernss rīkojās nevis pēc savas iniciatīvas, bet gan atskaņoja Vašingtonas priekšlikumu.

Taču vācieši tam vienkārši atmeta ar roku. Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Klauss Ernsts nosauca Vācijas enerģētikas politikas apspriešanu ar Savienotajām Valstīm par "absolūti nepiedienīgu". Viņš uzsvēra, ka "Ziemeļu straumes 2" būvniecība ir vienīgi Eiropas darīšana, tai ir visas nepieciešamās atļaujas un tāpēc tā ātri jāpabeidz.

Amerikāņu ārpolitiku pēdējo gadu desmitu laikā, kurā radās viena vienīga kļūme – Donalda Trampa prezidentūra  un ko iecerējuši atjaunot demokrāti, visbiežāk raksturo kā globālismu. Tajā ir divas galvenās un vienādi nozīmīgas sastāvdaļas – procedūrinstitucionālā un ideoloģiskā.

Par ideoloģiju atbild visliberālāko ideju apjomīgais komplekss — no LGBT progresa līdz nepieciešamībai cilvēcei atteikties no gaļas izmantošanas pārtikā ekoloģisko apsvērumu dēļ. Turklāt adeptu radikālisms, prasība uzticēties "vienīgajai pareizajai mācībai" un citādi domājošo vajāšana kļūst arvien stingrāka.

Institucionālā daļa sabiedrībai tāpat ir labi pazīstama – tā ir pārnacionālo organizāciju, dokumentu un procedūru sistēma. Populārs ir viedoklis (un tas ir pamatots), ka tieši tāpat ASV ilgus gadus stiprinājusi savu virskundzību ar mērķi uzspiest pasaulei tām izdevīgus spēles noteikumus un uz visiem laikiem stiprināt savu globālo līderību.

Taču sen jau ir skaidrs, ka kaut kas ir aizgājis greizi. Daudzas valstis iemācījušās spēlēt un uzvarēt tām netaisnīgā sistēmā. Krievija un tās veiksmīgā PTO noteikumu izmantošana savā labā ir drīzāk piemērs, nevis izņēmums. Par to runāja Donalds Tramps visus četrus gadus, bez svārstīšanas izvedot ASV no daudziem starptautiskajiem līgumiem un organizācijām: patiesībā tie nav tik izdevīgi Amerikai, kā visi pieraduši domāt.

Nav grūti uzminēt, ka nedaudziem privileģētiem ASV partneriem, kuru vidū ir arī Vācija, ir īpašie bonusi, un, kā jau kļuvis skaidrs, tie prot šos bonusus labi izmantot.

Tieši tāpēc Berlīnei bija tik neizdevīgs Tramps, kurš nekautrējās klāt vaļā visu taisnību un jauca nost visu to shēmu, ko Vācija paklusam izveidojusi savas suverenitātes atgūšanai, izmantojot Ameriku savās interesēs.

Tāpēc Vācijas valdība ar sajūsmu sagaidīja Baidenu kā jauno ASV prezidentu: tas sola vāciešiem komfortablākā attiecību formāta atgriešanos – ar propagandiskās retorikas pilnīgu sakritību un nesteidzīgu politisku procesu kuluāros, kura aizsegā var veiksmīgi virzīt Vācijas izdevīgos jautājumus.

Tas notiek arī ar "Ziemeļu straumi 2". Pēdējo mēnešu laikā ir veikti soļi, lai maksimāli pasargātu gāzesvadu no aizokeāna sankciju spiediena. Tika nomainīti tas pašas "Fortūnas" īpašnieki. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlaments izveidoja fondu, kam jāveicina projekta darbība.

Interesantākais ir tas, ka ar šīs struktūras palīdzību vācieši cenšas ar vienu šāvienu nošaut divus zaķus: līdztekus būvdarbu atbalstam tās nodrošina arī informatīvi ideoloģisko pavadību, jo jaunās organizācijas nosaukums ir "Klimata un vides aizsardzības fonds Mēklenburga-Priekšpomerānija", bet oficiālais mērķis –veicināt "Vācijas klimatisko mērķu sasniegšanu". Tādējādi tiek pārtverti ekoloģijas jautājumi, jo uzbrukumiem "Ziemeļu straumei 2" valsts teritorijā visbiežāk tiek izmantoti "zaļie".

Džo Baidena komanda nokļuvusi sarežģītā situācijā. Viņi nevar - kā to būtu darījis Tramps - sarīkot savam stratēģiskajam partnerim skaļu skandālu, pieņemot pret viņu radikāli stingrus pasākumus. Tas vienkārši ir pretrunā ar Rietumu vienotības atjaunošanas nostādnēm, ar kurām demokrāti atgriežas pie varas. Pie tam Berlīne demonstrē Vašingtonai visdziļāko ideoloģisko atbalstu, ko kārtējo reizi parādija sinhronā sašutumā attiecībā uz Alekseja Navaļnija aizturēšanu Krievijā.

Taču ierastās darba metodes – mazi kašķīši kuluāros un pakāpeniska spiediena palielināšana draud vilkties mēnešiem ilgi: vācieši lieliski prot organizēt starptautiski birokrātisku ķēpāšanos. Pa to laiku "Ziemeļu straumi 2" vienkārši pabeigs, un amerikāņi būs visur nosebojušies.

Rezultātā jau no Džo Baidena prezidentūras pirmajām dienām jaunā administrācija būs spiesta savā darbā izvēlēties starp kategoriski nepieņemamu trampismu un ideoloģiski pareizu, bet kategoriski neefektīvu liberālu globālismu.

Tomēr Vācijai ir savas grūtības. Nesen "Gazprom" brīdināja par riskiem "Ziemeļu straumei 2" politiskā spiediena dēļ, kas var novest pie projekta apturēšanas vai pat atcelšanas. Tas ir brīdinājums - pirmām kārtām Berlīnei, kas, tiecoties pēc neatkarības un ģeopolitiskās nostiprināšanās, nolēma izspēlēt izaicinoši antikrievisku kārti – Navaļnija saindēšanas lietu, un kārtējo reizi aizmirsusi, cik sāpīgi Krievija prot atbildēt uz šādu rīcību.

17
Tagi:
sankcijas, Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2": kāpēc ASV liek šķēršļus gāzesvadam un ko par to domā Eiropa
ASV neatmetīs centienus kaitēt "Ziemeļu straumei 2"
"Strādā par spīti visam": "Ziemeļu straume 2" izgājusi finiša taisnē
Eksperts: "Gazprom" ir viss, lai pabeigtu "Ziemeļu straumi 2"
Bankomāts

Bankomāti "mūk" prom no ielām, skaidrā nauda pieejama mazāk

0
(atjaunots 09:05 22.01.2021)
Kāpēc Latvijas pilsētu ielās pazūd bankomāti? Vai tad tos lieto retāk? Izrādās, cilvēki tomēr skaidro naudu noņem, un bankomāti vēl aizvien ir populāri.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Iespējams, esat pamanījuši, ka daudzi bankomāti vairs neatrodas ierastajās vietās. Tos aizvien biežāk pārvieto iekštelpās. Šādu tendenci apstiprina Latvijas lielāko banku pārstāvji. Daudzi bankomāti, kas bija pieejami visu diennakti, tiek pārvietoti uz lielveikalu vai citu plaši apmeklētu būvju iekštelpām un turpmāk pieejami tikai konkrētās iestādes darba laikā, stāsta Skaties.lv, atsaucoties uz "900 sekundes".

Centrtieces spēks

Viens piemērs: Sarkandaugavā, Rīgā, Tilta ielā agrāk bija Swedbank filiāle, un bankomāts pieejams no ielas, tagad šādas iespējas vairs nav

"Bankomāti maina atrašanās vietu," apstiprināja Swedbank pārstāvis Jānis Krops, norādot, ka bankomātu izzušana ir tikai šķietama. Swedbank ir gandrīz 370 bankomāti Latvijā, un aizvadītajā gadā to skaits pat par diviem bankomātiem esot pieaudzis. Tomēr ielās tie redzami arvien retāk.

"Te ir taisnība, ka bankomāti mēdz "migrēt" uz tirdzniecību centriem, vienkārši tāpēc, ka mēs tur biežāk uzturamies," atzina Swedbank pārstāvis.

Ne tikai Swedbank bankomāti ir biežāk pieejami lielveikalos, tāpat notiek arī ar citām Latvijas populārākajām bankām.

"Mēs skatāmies, lai tos bankomātus tiešām izmanto," norādīja bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. Viņš atgādināja, ka lielveikalos bankomātus lieto vairāk cilvēku. Taču tas ir tikai viens no pārmaiņu iemesliem.

"Jā, vairāk tie bankomāti pārceļo uz iekštelpām, tas saistīts arī ar drošības apsvērumiem, jo iekštelpās cilvēki jūtas drošāk un pieprasījums lielāks," piebilda bankas valdes loceklis.

Banku pārstāvji spiesti atzīt, ka bankomāti, kas izvietoti ielās, cieš no vandālisma. "Cilvēki mēģina salauzt kaut ko," konstatēja SEB Bankas pārstāve Jeļena Novaka. Viņa  atzina, ka bankomātu pārcelšana uz iekštelpām diemžēl nozīmē ierobežotu pieejamību: "Jāsaprot, ka bankomāts ir iekšā, tad pieejamība ir saistīta ar veikala darba laiku, ja bankomāts ārā, tad tas pieejams diennakti."

Negribam maksāt "svešiem"

Taču ir arī labās ziņas. Piemēram, SEB banka ir atjaunojusi iespēju lauku novados izņemt naudu mazumtirdzniecības veikalos, kuru sarakstu var atrast bankas mājaslapā. Tāpat arī citu banku mājaslapās ir sadarbības veikalu saraksti.

Tomēr aizvien biežāk seniori žēlojas, ka sarūk bankomātu un banku filiāļu skaits – kad vajadzīga skaidrā nauda, sirmgalvji spiesti izmantot "svešas" bankas bankomātu.

"Es ar savu Swedbank kartiņu noņēmu nelielu summu Luminor bankomātā. Komisija bija 2,15 eiro! Patvaļa! Man taču ir grūti aiziet līdz citam bankomātam!" bija sašutis pensionārs.

Patiešām, tagad senioriem ir daudz vairāk grūtību, ņemot vērā izmaiņas ierastajā dzībē. Bankas organizē optimizāciju, filiāļu un bankomātu skaits sarūk, tomēr skaidrā nauda vēl aizvien ir vajadzīga. Īpaši neērti ir pensionāriem – ne visiem ir dators, ne visi saprot, kā un kas darbojas.

Piedevām lielas raizas sagādā komisijas nauda, ko banka iekasē par naudas saņemšanu no "sveša" bankomāta. Tātad tās summa ir jānoskaidro iepriekš.

Noņem retāk, toties biežāk

Bankas Luminor sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga pastāstīja, ka pērn vidējā no bankomātiem izņemtās naudas summa nav mainījusies, tomēr pandēmijas ietekmē krities bankomātu lietošanas biežums, tātad cilvēki izņem naudu retāk, toties lielākas summas.

Tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm no bankomātiem izņemtās summas ir vismazākās. Lietuvā tās ir par 32% lielākas, Igaunijā – par 18%. Pirmajos pandēmijas mēnešos bija vērojama liela bankomātu izmantošanas un izņemto summu lejupslīde.

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto dažādus bezskaidras naudas norēķinus, tomēr skaidrās naudas nozīme nebūt nekrītas. Pērn augustā līdz 32% kritās skaidrās naudas īpatsvars norēķinos – tas ir zemākais rādītājs pēdējos gados. Tomēr no bankomātiem izņemtās skaidrās naudas apjoms ir aptuveni saglabājies.

0
Tagi:
nauda, bankas
Pēc temata
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Simt tūkstoši nav domāti visiem: ieguldītājiem jābūt gataviem likumīgi nesaņemt neko
Krievija vēlas pastiprināt Latvijas maksājumu sistēmas kontroli