Polijas un Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Polija un Ungārija iemācīs Eiropas Savienībai demokrātiju un sagraus to

75
(atjaunots 11:55 03.10.2020)
Tikai pavisam nesen kāda Eiropas Savienības locekļa aiziešana šķita absolūti neiedomājama, taču īsā laikā viss ir kardināli mainījies.

Eiropas Komisija pirmo reizi laidusi klajā pārskatu par likuma virsvadību ES, raksta Irina Alksnis portālā RIA Novosti. Nekādu sensāciju dokuments neatnesa. Kā jau bija sagaidāms, lielāko porciju kritikas saņēma divas Austrumeiropas valstis, kas jau labu laiku sagādā Briselei pamatīgu migrēnu – Ungārija un Polija. Tās jau ierasti apsūdzētas par pieļāvīgu attieksmi pret korupciju, vārda brīvības pārkāpumiem un neatkarīgu tiesu trūkumu.

Varšava un Budapešta tādam pavērsienam bija gatavas. Dažas dienas iepriekš abu valstu ārlietu ministri paziņoja, ka tiek veidots institūts, kas nodarbosies ar tieši to pašu tēmu, kam veltīts EK pārskats – kontrolēs likuma virsvaras stāvokli Eiropas Savienībā.

Ungārijas premjerministrs pieprasīja pārskata līdzautores – EK priekšsēdētāja vietnieces vērtības un pārredzamības jautājumos Veras Jourovas – demisiju par Ungārijai nedraudzīgiem izteikumiem. Cita starpā viņa nosauca Viktora Orbana vadīto Ungāriju par "slimu demokrātiju".

Labi zināms, ka Polijai un Ungārijai izdevies ļoti ērti iekārtoties ES. No vienas puses, valsts saņem finansiālo atbalstu, kura mērogus kaimiņi var tikai apskaust. No otras puses, to suverenitātes līmenis ir neaizsniedzams pat daudziem vecajiem savienības locekļiem. Vārdu sakot, abas valstis dara, ko grib, sūta Briseli ar tās pretenzijām vienu māju tālāk un pie tam nekaunīgi pieprasa banketa turpinājumu – dāsnas dotācijas.

Tāds stāvoklis rada daudzu novērotāju neizpratni: kāpēc ES, kas jau sen asi kritizē abas valstis par to neatbilstību Eiropas demokrātiskajiem standartiem, tomēr nesper efektīvus soļus, lai mainītu situāciju, piemēram, nesoda renegātus ar naudiņu?

Atbilde ir vienkārša: tādu instrumentu nav. Pareizāk sakot, teorētiski tie ir, tomēr procedūras ir tik sarežģītas un prasa tik augsta līmeņa vienprātību, ka ir faktiski neiespējami pielietot tās praksē.

Toties tagad Budapeštai un Varšavai ir iemesls panervozēt. Patiesībā abu valstu straujie nesenie soļi rāda, ka tās lieliski apzinās, cik nelabvēlīga situācija veidojas.

Tuvākajā laikā Eiropai būs jāsadala līdzekļi no pandēmijā cietušo nacionālo ekonomiku atjaunošanai paredzētā palīdzības fonda. Jūlijā notika ES ārkārtas budžeta samits, kurā cita starpā tika panākta vienošanās par izmaksu piesaisti tiesiskas valsts standartu un Eiropas pamatvērtību ievērošanai.

Nesen Vācija, pašreizējā ES Padomes priekšsēdētāja, sagatavoja projektu par ekonomiskajām sankcijām ES dalībvalstīm par likuma virsvaras principa pārkāpumiem. Svarīga nianse – pārkāpumu fakts jāapstiprina "pietiekami tieši". Jādomā, ka Eiropas Komisijas publicētais pārskats tiks uzskatīts par pietiekami tiešu pārkāpumu apstiprinājumu.

Vārdu sakot, Polijai un Ungārijai patiešām draud izredzes zaudēt vērā ņemamu daļu saņemamo subsīdiju, tātad automātiski parādās jautājums par to reakciju tamlīdzīgos apstākļos.

Tomēr jāsaka, ka abu valstu nesenie asie izteikumi, ieskaitot solījumus pašiem pamācīt Eiropai demokrātiju un likuma virsvaru, liek manīt, kāda tā, domājams, būs: izredzes, ka Varšava un Budapešta nolieksies spiediena priekšā, izskatās nelielas. Daudz ticamāka ir gluži pretēja izeja – burtiski – izeja no Eiropas Savienības.

Tikai pavisam nesen kāda Eiropas Savienības locekļa aiziešana šķita absolūti neiedomājama, taču īsā laikā viss ir kardināli mainījies – gan politiskā, gan ekonomiskā, gan ideoloģiskā kontekstā.

Ungārija un Polija attīstās ārkārtīgi sekmīgi – labāk nekā daudzas citas valstis Eiropā. Abas prātīgi izmantojušas iespējas un finansiālo atbalstu, ko tām pusotru gadu desmitu sniegusi Brisele. Abām valstīm ir pamats domāt, ka bez Briseles tās nepazudīs. Toties ideja palikt ES sastāvā bez ierastā naudas pieplūduma tādos apstākļos ātri zaudē savu pievilcību.

Protams, Eiropas Savienībai vēl joprojām ir virkne iespēju finansiāli nodarīt pāri Varšavai un Budapeštai par brīvdomību. Taču galu galā Lielbritāniju tas neapturēja, pie tam Brexit, līdztekus daudziem citiem aspektiem, izgaisināja izstāšanās no ES psiholoģisko tabu un demonstrēja visai pasaulei, ka tas ir iespējams un pasaules gals pie tam neiestājas.

Pasaules politiskajā sistēmā turpinās strauja degradācija, ambiciozas lielvalstis sākušas cīņu par vietu uz zemes un sava statusa celšanu. Polija un Ungārija šajos procesos jau iesaistījušās, lai arī izmanto atšķirīgas stratēģijas. Starp citu, ar to saistīta virkne problēmu to attiecībās ar vienoto Eiropu.

Protams, rezultāts ir neprognozējams, tomēr variants "izdarīt un, iespējams, nožēlot" abu valstu tagadējai vadībai izskatās vēlamāks, nekā visu pamest, salikt rokas klēpī un kļūt par Rietumeiropas valstu paklausīgiem vasaļiem, jau iepriekš kapitulējot jaunajās ģeopolitiskajās sacensībās.

Tomēr ES nevar ļaut abām nekaunīgajām Austrumeiropas valstīm arī turpmāk nesodīti graut tās autoritāti. Tagad Brisele vienkārši ir spiesta abas jūtami sodīt, lai demonstrētu savu varu. Tomēr visnotaļ ticamās izredzes zaudēt vēl divus savienības locekļus nesīs smagu triecienu vienotajai Eiropai, tās svaram, iespējām un prestižam.

Tātad vēl nav nemaz zināms, kas galu galā nožēlos smagāk.

75
Tagi:
Polija, Ungārija, Eiropas Savienība
Zenītraķešu komplekss S-400 Triumf, foto no arhīva

Krievijas sistēmas S-400 "iekaro" vēl vienu valsti. Kas gaidāms nākotnē?

19
(atjaunots 11:41 18.01.2021)
Krievijā ražoto zenītraķešu sistēmu S-400 miermīlīgā ekspansija pārņem jaunas Eirāzijas valstis. Pēc Ķīnas, Turcijas un Indijas arī Baltkrievija plāno apbruņot ar "Triumf" Gaisa spēkus un pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Sistēmu S-400 iepirkuma procesu sākusi Irāka, Katara un Maroka (Āfrikas ziemeļrietumi). ZRS S-400 sekmīgi izplatās, pateicoties savām unikālajām īpatnībām, kam nav tuvu analogu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Golubs nesen informēja par PGA vienību gaidāmo pārapbruņošanu ar jaunākajām sistēmām S-400 "Triumf", kas piedevām izstrādātas, speciāli ņemot vērā ASV Gaisa spēku piektās paaudzes iznīcinātāju F-22 un F-35 iespējas (NATO plāno dislocēt simtiem F-35 Eiropā).

Līdztekus armijā turpinās pirmslīguma darbs – karavīri apgūst zenītraķešu-lielgabala kompleksu "Pancir S". Noslēgti kontrakti par daudzfunkcionālo trieciena helikopteru MI-35 un iznīcinātāju Su-30SM otrās partijas piegādēm. 2021. gadā Baltkrievijas BS saņems jaunos radarus "Protivnik G" un "Vostok". Iepriekš gaisa telpas apsardzi Baranoviču rajonā uzņēmās jaunais Krievijā ražotais S-diapazona trašu radiolokācijas komplekss "Sopka 2". Rietumu sankciju un ekonomisko grūtību dēļ Krievija kļuvusi par bruņojuma piegādātāju Baltkrievijai bez alternatīvām.

Baltkrievijas debesis kļūst par nepārvaramu robežu jebkuram agresoram. GKS un PGA vienības mācās risināt uzdevumus sarežģītākajos apstākļos, ņemot vērā Sīrijā, Lībijā un Kalnu Karabahā gūto pieredzi par pretinieka raķešu un bezpilota lidaparātu pielietošanu.

Optimistiska dinamika

Aktīvā militāri tehniskā sadarbība ar Krieviju stiprina piecdesmit pasaules valstu, tostarp – arī NVS valstu drošību un suverenitāti. Ārvalstu speciālisti uzskata, ka Krievijā ražotās kara lidmašīnas un PGA sistēmas ir efektīvākie aizsardzības instrumenti.

Zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pirmā pasūtīja Ķīna. Ziņas par Krievijas un Ķīnas līgumu par divu ZES S-400 pulka komplektu iepirkumu parādījās 2014. gada novembrī. Komplekts ietver mobilo komandpunktu, divus starta iekārtu divizionus, radiolokācijas stacijas un vairāk nekā 120 jaunās divu tipu vadāmās zenītraķetes. S-400 izmēģinājumi Ķīnā sekmīgi aizritēja 2018. gada decembrī – aptuveni 250 km attālumā šāviņi likvidēja ballistisko mērķi, kas pārvietojās ar 3000 m/sek. ātrumu. Sistēmu S-400 otro pulka komplektu Ķīna saņēma 2019. gada decembrī. Ķīnas speciālisti uzskata, ka Krievijas "Triumf" galvenā priekšrocība ir darbības rādiuss līdz 400 km (to nespēj neviena "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēma pasaulē), spēju likvidēt pretinieka tālās darbības radiolokācijas lidmašīnas, novēršot informācijas noplūdi karadarbības laikā un spiegošanu lielā attālumā. Sistēmas S-400 ļauj droši kontrolēt ĶTR perifēriju un strīdīgos rajonus.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Krievija un Turcija vienojās par ZRS S-400 "Triumf" piegādēm 2017. gadā, līguma cena – 2,5 miljardi dolāru. Līgums radīja nopietnu krīzi ASV un Turcijas attiecībās. Vašingtona piedraudēja ar sankcijām un Turcijas izslēgšanu no amerikāņu iznīcinātāju F-35 ražošanas programmas – valsts pieprasīja atteikties no darījuma un iegādāties tikai amerikāņu kompleksus Patriot. Ankara neizpildīja ASV ultimatīvās prasības, un 2019. gada vasarā saņēma četrus ZRS S-400 divizionus (pirmo komplektu).

Turcija plāno iegādāties vēl vienu komplektu un veidot drošāko un mūsdienīgāko PGA sistēmu svarīgu objektu aizsardzībai valstī. Ankaras apkaimē izvērstā sistēma S-300 izmēģinājumu gaitā fiksēta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā. Tātad kaujas dežūras režīmā, kad mērķu reģistrācija un likvidācija notiek automātiski. "Triumf" spēs likvidēt F-16 Fighting Falcon 400 kilometru attālumā no Ankaras. Principiāla vienošanās par ZRS S-400 otrā komplekta piegādēm Turcijai tika panākta 2020. gada jūnijā.

2018. gada oktobrī Indija parakstīja līgumu 5,43 miljardu dolāru vērtībā par piecu S-400 pulka komplektu piegādēm. Deli ir noskaņota apņēmīgi, neskatoties uz  ASV neredzēto spiedienu. Izdevums "The Times of India" pastāstīja, ka Krievijas "Triumf" tiks dislocēti Indijas rietumu, ziemeļu un austrumu reģionos (ņemot vērā Ķīnas un Pakistānsa radīto draudu spektru) un radīs īstu revolūciju valsts PGA. Līdz janvāra beigām 100 speciālisti no Indijas – pirmā grupa – ieradīsies Krievijā, lai apgūtu ZRS S-400 ekspluatāciju un militāro pielietojumu. Pirmo "Triumf" pulka komplektu Indija plāno pieņemt bruņojumā 2021. gada beigās. Visus piecus ZRS S-400 pulka komplektus Krievija plāno piegādāt līdz 2025. gadam.

Triumfālas perspektīvas

Pārrunas par "Triumf" iegādi sākusi Maroka, Katara, Irāka. Iepriekš par Krievijas ZRS iegādes iespējām interesējās Alžīra, Vjetnama, Ēģipte, Saūda Arābija un citi – kopā vairāk nekā 12 valstis.

Pieprasījums ārvalstīs pārsniedz eksportētāja piedāvājumu (prioritāte tomēr ir Krievijas Gaisa kosmiskajiem spēkiem). Lai arī saskaņā ar Likumu par pretestību ASV pretiniekiem ar sankciju starpniecību (to prezidents Donalds Tramps parakstīja 2017. gada augustā), pret šīm valstīm iespējamas sankcijas, tās nemulsina valstis, kas vēlas saņemt labāko lielā darbības rādiusa PGA sistēmu pasaulē.

Sistēmas "Triumf" maina pasauli. Ja ZRS S-400 iegādāsies, piemēram, Irāna, ASV aviācijas bāzes kuģi Persijas līča zonā kļūs par absolūti bezjēdzīgām spēļmantiņām. Vašingtonai noteikti nāksies koriģēt pasaules uzskatu un pārvērtēt savu stilu dialogā ar Irānu. Tas jau notiek Irākā.

ASV vēstniecība un armijas bāzes Irākā nereti saskaras ar raķešu apšaudēm. Amerikāņu zenītraķešu kompleksi nespēja atvairīt raķešu uzbrukumus.  Reaktīvie lādiņi regulāri sprāgst Bagdādes "zaļajā zonā", tāpēc ASV bija spiestas evakuēt lielāko daļu diplomātiskās pārstāvniecības personāla un iznomāt no irākiešiem Krievijas ZRLK "Pancir S".

Tomēr atgriezīsimies pie ZRS S-400. "Triumf" ir svarīgas priekšrocības – RLS panorāmas redzesloks un iespēja elastīgi izmantot četru tipu raķetes (veidot vairāku līmeņu PGA). Dažādu tipu raķetes ļauj efektīvi likvidēt hiperskaņas mērķus, kara aviāciju, dronus, spārnotās, taktiskās un ballistiskās raķetes visā pieejamajā augstuma diapazonā – no 5 metriem līdz 30 kilometriem un attālumā no 400 km līdz 2 km. Vienā "Triumf" baterijā var būt līdz 72 notēmētas raķetes, tā var apšaudīt līdz 36 mērķus, kuru ātrums sasniedz 4800 m/sek. Sistēma S-400 spēj integrēt dažādu tipu ZRK (S-300, Pancir S1, Tor M1) un vadīt dažāda darbības rādiusa PGA līdzekļu tīklu jebkādos radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Jāpiebilst, ka jau 2021. gadā Krievijas bruņotie spēki saņems mūsdienīgo sistēmu S-500, kas gatava karam līdz 200 km augstumā. Krievijas partneriem laiks atkal stāties rindā.

19
Tagi:
krievu ierocis, Krievija, S-400
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
Maketi pa ādu nesados. ASV armija iznīcinājusi it kā S-400 un it kā Su-34
S-400 "Triumf" darbībā: interesants ieraksts no izmēģinājumiem
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

78
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

78
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

0
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

0
Tagi:
Latvija, NATO