Trampa un Baidena debates

Trampa un Baidena debates: kurš tajās patiesībā uzvarējis

55
(atjaunots 14:29 01.10.2020)
Par amerikāņu politiskās sistēmas stāvokli spilgti liecina fakts: pēc Donalda Trampa un Džo Baidena debatēm mediju reakcijas spektrā vislabāk atmiņā iespiedās CNN žurnālistes emocionālā replika – saturīgs, nedrukājams un grūti iztulkojams termins ar atejas konotāciju.

Dīvainā kārtā debašu saturs un stilistika nodrošināja amerikāņu sabiedrības naidīgi noskaņoto segmentu pārsteidzošu vienprātību. Spriežot pēc reakcijas sociālajos tīklos, demokrāti un republikāņi ienīst viens otru ar tikpat neliekuļotu asinskāri, taču tagad viņus vieno kauns par amerikāņu politikas stāvokli, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Pazīstamais amerikāņu polittehnologs un sociologs Franks Luncs (Frank Luntz), kurš debašu naktī strādāja ar vēlētāju fokusgrupu, uzrakstīja: "Vēlētāju izplatītākā atbilde, kādu līdz šim esmu dzirdējis: "Man ir skumji, ka tas notiek manā valstī.""

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Starptautisko finansistu aprindu reakciju teicami apraksta fragments no britu ekonomista, Šveices bankas UBS darbinieka Pola Donovana vēstules bankas klientiem: "...Iespējams, ir vērts pieminēt vienīgi to, ka debates, palielināja domas par apstrīdētajiem vēlēšanu rezultātiem. Starptautiskie investori bija gatavi pieturēties pie mazliet galēja viedokļa šajā jautājumā (tāpat kā agrāk viņi pieturējās pie galēja viedokļa par eirozonas nākotni). Ņemot vērā starptautisko investoru nozīmi ASV tirgiem, tas var veicināt vēlēšanu nestabilitāti."

Ciniski izsakoties, debates nebija nekādas debates politiskajā nozīmē, tās vairāk atgādināja profesionālo bokseru tradicionālo "skatienu dueli" un verbālo sadursmi preses konferencē pirms divkaujas. Tikai Trampa un Baidena duelis notiks pat ne vēlēšanu iecirkņos, - tiesās un, iespējams, amerikāņu pilsētu ielās.

Spilgtāko iespaidu debatēs atstāja abu kandidātu maksimālas nekaunības epizodes un personiski pārmetumi. Baidens ieteica Trampam "aizvērties", nosauca ASV prezidentu par "klaunu" un "Putina kucēnu".

Tramps pārmeta Baidenam, ka viņš vēlas ieviest ASV "sociālistisku" veselības aprūpes sistēmu, un uzsvēra, ka Baidens ir uz galēji kreisu elementu "āķa" paša partijā. Bez tam demokrātu kandidāts dabūja pa ādu par to, ka viņa dēls "saņēmis 3,5 miljonus dolāru" no Krievijas uzņēmējas un guvis labumu skandalozajā Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma".

Zināmā mērā abi strīdnieki guva vērā ņemamus panākumus: diezin vai viņi kādu spēja pārliecināt nobalsot par sevi, toties radīja ārkārtīgi negatīvu iespaidu par visu amerikāņu politisko klasi.

Grūti teikt, kurš šajās debatēs "uzvarēja", vēl grūtāk ir noteikt, kuram kandidātam domājamā uzvara patiešām palīdzēs vēlešanās, jo saikne starp uzvaru televīzijas batālijās un vēlētāju sirdīs ASV nav īsti saprotama.

Telekanāls CNN apgalvo, ka Baidens esot uzvarējis ar milzu pārsvaru: "Seši no desmit debašu skatītājiem paziņoja, ka bijušais viceprezidents Džo Baidens otrdien uzstājies labāk, un tikai 28% uzskata, ka labāks bijis prezidents Donalds Tramps – saskaņā ar CNN aptauju, ko SSRS organizēja starp debašu skatītājiem."

Pat ja pieņemsim, ka CNN, neskatoties uz savu acīmredzamo politisko nostāju un naidu pret trampistiem, būtu pasūtījis godīgu aptauju, atliek atsaukt atmiņā salīdzinoši neseno paradoksālo pieredzi.

2016. gadā tas pats telekanāls pēc Klintones un Trampa pirmajām debatēm publicēja sekojošus socioloģiskos datus:

"Saskaņā ar CNN/ORC aptauju starp debašu skatītājiem, Hilarija Klintone tika atzīta par uzvarētāju debatēs pirmdienas vakarā, pēc 62% skatītāju domām, savukārt tikai 27% paziņoja, ka, pēc viņu domām, tā bijusi Donalda Trampa labākā nakts. Tā atgādina Mita Romnija dominējošo uzstāšanos debatēs ar prezidentu Baraku Obamu pirmajās prezidenta debatēs 2012. gadā. Proporcijā vairāk nekā divi pret vienu debašu skatītāji paziņoja, ka Klintone paudusi savu viedokli skaidrāk nekā Tramps un labāk izpratusi (valsts – red.) problēmas."

Spriežot pēc agrākajām šāda veida epizodēm, labākais, ko var izdarīt prezidenta kandidāts, - ciest sakāvi pirmajās debatēs, pie tam konkrētu sakāvi no telekanāla CNN aptauju organizatoru viedokļa vai viņu "aptaujātāju" specifiskās demokrāfiskās izlases viedokļa.

Pilnīgi iespējams, ka vienīgā patiesi nozīmīgā epizode debatēs bija kašķis par koronavīrusu un to, kā labāk cīnīties ar epidēmiju.

Abu kandidātu viedokļu starpību Donalds Tramps formulēja rupji, tomēr loģiski: viņš atbalsta ekonomikas atgriešanos pie normāla darba režīma un sagaida, ka koronavīrusa vakcīna nupat jau saņems atbilstošo iestāžu nepieciešamās atļaujas, savukārt Baidens atbalsts absolūti pretēju pieeju ar jauniem ierobežojumiem un atkārtotu ekonomikas iesaldēšanu epidēmijas apkarošanas vārdā.

Demokrātu likme šajā stāstā ir loģiska. Viņiem vajag pataisīt Trampu par sirmgalvju slepkavu un apsūdzēt viņu par to, ka koronavīrusa upuru skaits valstī mērojams simtos tūkstošu. Piedevām viņiem vajadzīgs iegansts masveida (domājams, falsificētai) balsošanai pa pastu. Taču lieta tāda, ka vēlēšanas tādā formātā var pārvērsties par referendumu ekonomikā, un bez darba masveidā palikušie vēlētāji, noguruši no epidēmijas un gatavi darīt visu, lai tikai viņiem atkal būtu alga un normāla dzīve, itin labi var izlemt, ka vēl četri gadi Trampa (lai arī viņš pats viņiem nepatīk) vadībā ir daudz labāk nekā vēl viena totāla karantīna un eksistences līdzekļu zudums. Tiesa, dažiem vēlētājiem situācija var atņemt motīvu tiktāl, ka viņi vispār neies balsot.

Tas pats Franks Luncs piezīmēja: "Faktiski šīs debates pārliecināja dažus neizlēmīgus vēlētājus nebalsot nemaz. Nekad neesmu redzējis tādu reakciju pēc debatēm."

Tātad debates jau ir nesušas zināmu labumu visai cilvēcei. Pēc kaunpilnā politiskā cirka tikai retais visā pasaulē sadomās apskaust slavēto "amerikāņu demokrātiju" un Vašingtonas politisko sistēmu.

55
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Tramps, ASV
Pēc temata
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni
ASV gatavo krāsaino revolūciju. Baidenu grib pataisīt par Tihanovsku
Donalda Trampa karš un miers
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

69
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

69
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari