Kalnu Karabaha

Spriedze Karabahā mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā

66
(atjaunots 10:09 01.10.2020)
Bruņotās konfrontācijas saasināšanās Kalnu Karabahā, Baku un Erevācijas ilggadējās militāri politiskās pretrunas trešās valstis tagad izmantoto negatīviem mērķiem.

Rodas iespaids, ka kāds cenšas ievilkt Krieviju lielā karā Kaukāzā, lai atvilktu tās spēkus un līdzekļus no Baltkrievijas, Sīrijas, "Ziemeļu straumes 2" un citiem ģeopolitiskās konfrontācijas punktiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Konflikta tiešie dalībnieki – Baku un Erevāna – apzināti vai piespiedu kārtā "iegāž" Maskavu, grauj NVS un KDLO drošības sistēmas. Pastāv arī ģeopolitiskie riski – tie saistīti ar vairāku rietumvalstu ārējo "spēka projekciju", kam Kaukāzā ir savtīgas intereses.  

Kalnu Karabaha problēmu militārā ceļā atrisināt nav iespējams. Šim postulātam piekrīt abas konflikta puses – gan Azerbaidžāna, gan Armēnija, kas aizsargā pārrunās neiesaistītās neatzītās Kalnu Karabaha Republikas intereses, gan arī EDSO Minskas grupa ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Pārrunu process ir lēns un sarežģīts, tomēr nav arī objektīvu iemeslu pāriet pie aktīvas karadarbības ar smago artilēriju, tankiem, raķešu kompleksiem un trieciena aviāciju.

Armēnijas un Azerbaidžānas Aizsardzības ministriju "sacensības" pretinieka likvidēto tanku video publikācijās un satraucošā zaudējumu statistika abās pusēs Krievijā raisa neliekuļotu līdzjūtību armēņu un azerbaidžāņu tautām. Karadarbība ir objektīvi neizdevīga visām konflikta pusēm, un tālākas eskalācijas gadījumā sekas var būt negaidītas: ārvalstu miernešu ievešana (drošības zonu veidošana) vai – notikumu ļaunākās attīstības gadījumā – plašs karš Kaukāza dienvidos starp KDLO valstīm (pirmkārt, Krieviju) un NATO (tādus mājienus izsaka Turcija).

Atgādināšu, ka reģionā ar jauktu azerbaidžāņu un armēņu iedzīvotāju sastāvu konflikts sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Sākotnēji miernešu lomā bija PSRS IeM Iekšējie spēki, kam izdevās trīs gadus savaldīt aktīvu bruņotu konfrontāciju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma un IeM spēku izvešanas cīņas iedegās ar jaunu spēku, un līdz 1994. gadam Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār lielāko daļu Kalnu Karabaha un septiņiem apkārtējiem rajoniem. Pārrunas par konflikta noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros rit kopš 1992. gada, tomēr bruņotā konfrontācija periodiski saasinās.

Jauna koordināšu sistēma

No karadarbības zonas Kalnu Karabahā pienāk visai pretrunīgas ziņas. Azerbaidžāna un Armēnija pārmet viena otrai eskalācijas sākumu, abas it kā atbild uz bruņotām provokācijām. Šajā fonā Azerbaidžāna pirmdien izsludināja daļēju mobilizāciju, prezidents Ilhams Alijevs ieviesis karastāvokli vairākās republikas pilsētās un reģionos. Armēnijā vispārēja mobilizācija un karastāvoklis tika izsludināti dienu iepriekš.  

Azerbaidžānas valdība apgalvoja, ka 27. septembrī armēņu spēki atstājuši septiņus ciemus tā saucamajā "drošības joslā" (padomju laikā šī Azerbaidžānas PSR teritorija neietilpa Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā, armēņu spēku kontrolē nonāca 90. gadu sākumā). 28. septembra rītā neatzītās Kalnu Karabaha Republikas prezidents Araiks Arutjuņans atzīmēja: "Esam zaudējuši pozīcijas un zaudēsim vēl, taču esam arī iekarojuši pozīcijas". Turpinās pozīciju karš. Nevienas puses totāls pārākums nav novērojams.

Baku un Erevāna vienlīdz ir gatavas "atjaunot vēsturisko taisnīgumu", pielietojot spēcīgas zalves reaktīvās sistēmas un "Iskander", trieciena aviāciju un bezpilota lidaparādus. Katra karadarbības diena sola jaunus upurus un kaitējumu. Tagad jau vairs nav lielas nozīmes tam, kurš 27. septembrī pirmais atklāja uguni no smagās artilērijas un tankiem, kas parādīs operatīvās mākslas pārākumu kaujas laukā. Tagad pats galvenais ir apturēt eskalāciju pie Kalnu Karabahas robežas, atgriezties pie pārrunu galda, nosargāt dzīvības. Jāpatur prātā arī sabiedroto saistības.

Ja Baku un Erevāna uzskata sevi par Maskavas sabiedrotajām, tām jāņem vērā Krievijas viedoklis, jāapzinās, kādas sekas nesīs esošās savstarpējo attiecību sistēmas un reģionālās drošības sistēmas sagraušana. Pat ņemot vērā sarežģītās pretrunas, bruņotā konflikta pušu argumentus un apsvērumus, Krievijai nav vajadzīgs karš Kaukāzā. Valsts ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses "nekavējoties pārtraukt uguni".

Domāju, veselais saprāts gūs virsroku, un stāvoklis nepasliktināsies līdz militārās eskalācijas galējībai ar koalīciju grupējumu iesaistīšanos. Turklāt starptautiskā reakcija par spriedzi kopumā ir konstruktīva. Bažas pauž un starpnieka pakalpojumus piedāvā Eiropas Savienības valstis, ASV, Irāna.

Vardarbīga scenārija attīstību atbalsta vien Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, tomēr pārsvarā tikai vārdos. Pat kareivīgajai Ankarai būs, ko zaudēt bīstamā spēlē Kaukāza dienvidos. Uzbrukums Armēnijai neizbēgami vedīs pie KDLO atbildes, tātad – pie kara ar Krieviju (un tā nav nekāda Kipra vai Grieķija). Kurš tad īsti ir traģisko notikumu galvenais pasūtītājs un labuma guvējs?

Pārsteidzoša tālredzība

Piektdien, 25. septembrī, manāmi apsteidzot notikumus un Vašingtonas oficiālo reakciju, ASV diplomātiskās pārstāvniecības Azerbaidžānā un Armēnijā brīdināja savus pilsoņus par kaistošo atmosfēru. ASV vēstniecība Armēnijā ieteica neapmeklēt Kalnu Karabahu, reģionus uz ziemeļiem no Diližana nacionālā parka, līdz Gruzijas robežai Tavušas apgabalā. Arī ASV vēstniecība Azerbaidžānā ieteica saviem pilsoņiem nepamest Abšeronas pussalu "sakarā ar spriedzes pieaugumu Armēnijas un Azerbaidžānas robežas  zonās. Iespējams, tā nav vienkārša sakritība, bet gan sarežģītas militāri politiskas kombinācijas rezultāts.

Savienoto Valstu centieniem dominēt pie Krievijas robežām ekonomikā un militārajā jomā itin labi atbilst plānotu vidējas intensitātes bruņoto konfliktu sērijā Kaukāzā un citos reģionos. NVS valstu iedzīvotāju nav žēl, toties Krievijas resursi pavisam noteiki būs pievērsti militāro draudu likvidācijai. Tas ir, Maskavai būs mazāk spēku un līdzekļu konkurencei ar Vašingtonu citos pasaules reģionos. Konflikta saasināšanās Kalnu Karabahā nepārprotami sagādā raizes Krievijai un atbilst ASV nacionālajām interesēm.

66
Tagi:
konflikts, Kalnu Karabaha, Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Krievija
Temats:
Spriedze Karabahā (40)
Pēc temata
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
NATO tas ne sapņos nerādās: 150 tūkstoši Krievijas karavīru pārbauda cīņas gatavību
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

50
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

50
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

88
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

88
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Mobilā laboratorija koronavīrusa analīžu nodošanai, foto no arhīva

Šodien Covid-19 tests pozitīvs, rīt negatīvs: eksperte skaidro, tas ir iespējams

0
(atjaunots 08:17 20.01.2021)
SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja paskaidroja, vai var ticēt Covid-19 testa rezultātiem un kāpēc ir gadījumi, kad cilvēkam pēc visiem simptomiem ir Covid-19, bet analīze ir negatīva.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Covid-19 testa rezultāts ir atkarīgs no tā, kā un kad tas tika veikts, Stella Lapiņa, SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja kanālā RīgaTV 24 ēterā.

Ir gadījumi, kad cilvēks izslimojis ar Covid-19 bez simptomiem, bet dažu dienu laikā viņa tests ir pozitīvs, jo organismā vēl ir vīrusa nedzīvās daļiņas. Šo pozitīvu Covid-19 testu viņš saņēma, piemēram, tajā pašā "Centrālajā laboratorijā". Daži neuzticas šiem rezultātiem un atkārtoti veic testu, piemēram, E. Gulbja laboratorijā, un tests rada negatīvu rezultātu. Pēc Lapiņas vārdiem, daudzi ar šādu informāciju daļas sociālajos tīklos, medijos un pauž neapmierinātību ar to, ka viņiem esot izdarīta nepareiza analīze.

Lapiņa skaidro, ka pozitīvo testu nodotie paraugi tiek saglabāti un tālāk nodoti pētniecībai un tāpēc pierādīt, ka tests ir pozitīvs, nav grūti. Bet pierādīt negatīvus testus ir sarežģītāk, jo to paraugi tiek utilizēti.

Taču jebkurā gadījumā visi speciālistu secinājumi ir balstīti uz pierādījumiem.

Lapiņa uzsvēra, ka ir daudz atkarīgs no tā, kā tika paņemts tests, cik precīzi un kvalificēti darbojās medicīnas darbinieks, kurš veica šo procedūru, cik apzinīgi sagatavojies pats pacients, vai viņš ievērojis visas rekomendācijas.

Tāpat arī pasaules praksē ir fiksēti tādi gadījumi, kad pacientam ir smaga slimības gaita, bet visi testi ir negatīvi.

Uz jautājumu, kā tas iespējams, Lapiņa atbildēja, ka vīruss jau ir noslīdējis uz leju un nonācis bronhos un plaušās, bet lai dabūtu paraugu no turienes jāveic sarežģīta manipulācija, ko principā nav jēgas veikt.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šobrīd Covid-19 testu ir iespējams veikt bez ārsta nosūtījuma.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Prēmija par pandēmiju: Covid-19 kā zelta lietus līst pār ierēdņiem
Latvija atļaus ieceļot no valstīm ar augstu Covid-19 saslimstību
Latvijā reģistrēti pirmie vidēji smagas Covid-19 gaitas gadījumi bērniem
"Bīstama blakusparādība": kā vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā