Kalnu Karabaha

Spriedze Karabahā mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā

61
(atjaunots 10:09 01.10.2020)
Bruņotās konfrontācijas saasināšanās Kalnu Karabahā, Baku un Erevācijas ilggadējās militāri politiskās pretrunas trešās valstis tagad izmantoto negatīviem mērķiem.

Rodas iespaids, ka kāds cenšas ievilkt Krieviju lielā karā Kaukāzā, lai atvilktu tās spēkus un līdzekļus no Baltkrievijas, Sīrijas, "Ziemeļu straumes 2" un citiem ģeopolitiskās konfrontācijas punktiem, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Konflikta tiešie dalībnieki – Baku un Erevāna – apzināti vai piespiedu kārtā "iegāž" Maskavu, grauj NVS un KDLO drošības sistēmas. Pastāv arī ģeopolitiskie riski – tie saistīti ar vairāku rietumvalstu ārējo "spēka projekciju", kam Kaukāzā ir savtīgas intereses.  

Kalnu Karabaha problēmu militārā ceļā atrisināt nav iespējams. Šim postulātam piekrīt abas konflikta puses – gan Azerbaidžāna, gan Armēnija, kas aizsargā pārrunās neiesaistītās neatzītās Kalnu Karabaha Republikas intereses, gan arī EDSO Minskas grupa ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Pārrunu process ir lēns un sarežģīts, tomēr nav arī objektīvu iemeslu pāriet pie aktīvas karadarbības ar smago artilēriju, tankiem, raķešu kompleksiem un trieciena aviāciju.

Armēnijas un Azerbaidžānas Aizsardzības ministriju "sacensības" pretinieka likvidēto tanku video publikācijās un satraucošā zaudējumu statistika abās pusēs Krievijā raisa neliekuļotu līdzjūtību armēņu un azerbaidžāņu tautām. Karadarbība ir objektīvi neizdevīga visām konflikta pusēm, un tālākas eskalācijas gadījumā sekas var būt negaidītas: ārvalstu miernešu ievešana (drošības zonu veidošana) vai – notikumu ļaunākās attīstības gadījumā – plašs karš Kaukāza dienvidos starp KDLO valstīm (pirmkārt, Krieviju) un NATO (tādus mājienus izsaka Turcija).

Atgādināšu, ka reģionā ar jauktu azerbaidžāņu un armēņu iedzīvotāju sastāvu konflikts sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Sākotnēji miernešu lomā bija PSRS IeM Iekšējie spēki, kam izdevās trīs gadus savaldīt aktīvu bruņotu konfrontāciju. Pēc Padomju Savienības sabrukuma un IeM spēku izvešanas cīņas iedegās ar jaunu spēku, un līdz 1994. gadam Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār lielāko daļu Kalnu Karabaha un septiņiem apkārtējiem rajoniem. Pārrunas par konflikta noregulēšanu EDSO Minskas grupas ietvaros rit kopš 1992. gada, tomēr bruņotā konfrontācija periodiski saasinās.

Jauna koordināšu sistēma

No karadarbības zonas Kalnu Karabahā pienāk visai pretrunīgas ziņas. Azerbaidžāna un Armēnija pārmet viena otrai eskalācijas sākumu, abas it kā atbild uz bruņotām provokācijām. Šajā fonā Azerbaidžāna pirmdien izsludināja daļēju mobilizāciju, prezidents Ilhams Alijevs ieviesis karastāvokli vairākās republikas pilsētās un reģionos. Armēnijā vispārēja mobilizācija un karastāvoklis tika izsludināti dienu iepriekš.  

Azerbaidžānas valdība apgalvoja, ka 27. septembrī armēņu spēki atstājuši septiņus ciemus tā saucamajā "drošības joslā" (padomju laikā šī Azerbaidžānas PSR teritorija neietilpa Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā, armēņu spēku kontrolē nonāca 90. gadu sākumā). 28. septembra rītā neatzītās Kalnu Karabaha Republikas prezidents Araiks Arutjuņans atzīmēja: "Esam zaudējuši pozīcijas un zaudēsim vēl, taču esam arī iekarojuši pozīcijas". Turpinās pozīciju karš. Nevienas puses totāls pārākums nav novērojams.

Baku un Erevāna vienlīdz ir gatavas "atjaunot vēsturisko taisnīgumu", pielietojot spēcīgas zalves reaktīvās sistēmas un "Iskander", trieciena aviāciju un bezpilota lidaparādus. Katra karadarbības diena sola jaunus upurus un kaitējumu. Tagad jau vairs nav lielas nozīmes tam, kurš 27. septembrī pirmais atklāja uguni no smagās artilērijas un tankiem, kas parādīs operatīvās mākslas pārākumu kaujas laukā. Tagad pats galvenais ir apturēt eskalāciju pie Kalnu Karabahas robežas, atgriezties pie pārrunu galda, nosargāt dzīvības. Jāpatur prātā arī sabiedroto saistības.

Ja Baku un Erevāna uzskata sevi par Maskavas sabiedrotajām, tām jāņem vērā Krievijas viedoklis, jāapzinās, kādas sekas nesīs esošās savstarpējo attiecību sistēmas un reģionālās drošības sistēmas sagraušana. Pat ņemot vērā sarežģītās pretrunas, bruņotā konflikta pušu argumentus un apsvērumus, Krievijai nav vajadzīgs karš Kaukāzā. Valsts ĀM aicināja Kalnu Karabahas konflikta puses "nekavējoties pārtraukt uguni".

Domāju, veselais saprāts gūs virsroku, un stāvoklis nepasliktināsies līdz militārās eskalācijas galējībai ar koalīciju grupējumu iesaistīšanos. Turklāt starptautiskā reakcija par spriedzi kopumā ir konstruktīva. Bažas pauž un starpnieka pakalpojumus piedāvā Eiropas Savienības valstis, ASV, Irāna.

Vardarbīga scenārija attīstību atbalsta vien Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, tomēr pārsvarā tikai vārdos. Pat kareivīgajai Ankarai būs, ko zaudēt bīstamā spēlē Kaukāza dienvidos. Uzbrukums Armēnijai neizbēgami vedīs pie KDLO atbildes, tātad – pie kara ar Krieviju (un tā nav nekāda Kipra vai Grieķija). Kurš tad īsti ir traģisko notikumu galvenais pasūtītājs un labuma guvējs?

Pārsteidzoša tālredzība

Piektdien, 25. septembrī, manāmi apsteidzot notikumus un Vašingtonas oficiālo reakciju, ASV diplomātiskās pārstāvniecības Azerbaidžānā un Armēnijā brīdināja savus pilsoņus par kaistošo atmosfēru. ASV vēstniecība Armēnijā ieteica neapmeklēt Kalnu Karabahu, reģionus uz ziemeļiem no Diližana nacionālā parka, līdz Gruzijas robežai Tavušas apgabalā. Arī ASV vēstniecība Azerbaidžānā ieteica saviem pilsoņiem nepamest Abšeronas pussalu "sakarā ar spriedzes pieaugumu Armēnijas un Azerbaidžānas robežas  zonās. Iespējams, tā nav vienkārša sakritība, bet gan sarežģītas militāri politiskas kombinācijas rezultāts.

Savienoto Valstu centieniem dominēt pie Krievijas robežām ekonomikā un militārajā jomā itin labi atbilst plānotu vidējas intensitātes bruņoto konfliktu sērijā Kaukāzā un citos reģionos. NVS valstu iedzīvotāju nav žēl, toties Krievijas resursi pavisam noteiki būs pievērsti militāro draudu likvidācijai. Tas ir, Maskavai būs mazāk spēku un līdzekļu konkurencei ar Vašingtonu citos pasaules reģionos. Konflikta saasināšanās Kalnu Karabahā nepārprotami sagādā raizes Krievijai un atbilst ASV nacionālajām interesēm.

61
Tagi:
konflikts, Kalnu Karabaha, Azerbaidžāna, Armēnija, ASV, Krievija
Temats:
Spriedze Karabahā (25)
Pēc temata
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
NATO tas ne sapņos nerādās: 150 tūkstoši Krievijas karavīru pārbauda cīņas gatavību
"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu
Armēnija izsludina kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju: Latvija aicina uzsākt dialogu
ASV iznīcinātājs F-16

"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

5
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Amerikāņi mācās karot ar Krieviju maksimāli reālos apstākļos. Nesen Pentagons izsludināja PSRS un Krievijā ražoto ieroču maketu partijas iepirkumu.

Mācībās pilna mēroga bruņojumu izsniegs karavīriem, kuri tēlos pretinieku. Pasūtītājs pieprasījis, lai maketi būtu izgatavoti no ļoti izturīga uretāna, kas nesalūzīs arī pēc ilggadīgiem treniņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ienaidnieka tēls

Iepirkuma aprakstā precizēts, ka runa ir par prettanku granātmetējiem RPG-7, pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Strela 2", Kalašņikova automātiem un ložmetējiem, Dragunova snaipera šautenēm, granātām F-1, RGD-5 un RG-42.

Tas viss jānogādā Beninga fortā – vienā no lielākajām armijas bāzēm ASV. Tajā ik gadus tiek apmācīti līdz 96 tūkstoši karavīru 85 specialitātēs. Katrs tanku un kājnieku vienību kareivis sāk dienestu Beninga fortā. Acīmredzot, Pentagons nolēmis tuvināt mācību programmu reāliem kaujas apstākļiem, kas radīsies kara gadījumā ar Krieviju.

Amerikāņi jau agrāk ir lietojuši svešu bruņojumu, tehniku, pat uniformu. Piemēram, septembra beigās viņi organizēja manevrus, kuros plaši izmantoja uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Mērķim bija izraudzīti zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" maketi. Savukārt daudzajās mācībās Eiropā pretinieka lomā bieži vien ir NATO kareivji formastērpos, kas aizdomīgi atgādina Krievijas "ciparu".

Tādas "maskuballes" jēga ir skaidra – atbrīvoties no bailēm pretinieka priekšā, iemācīties atpazīt ienaidnieka tehniku un kareivjus, iepazīties ar citu taktiku.

Tāda veida mācību priekšrocības ASV aptvēra jau aukstā kara gados, kad sākās programma OPFOR (Opposing Force). Armijā tika izveidotas speciālas vienības, kas mācībās tēloja Varšavas līguma valstu bruņotos spēkus.

OPFOR kareivji nēsāja padomju armijas formastērpam līdzīgu formu, rīkojās saskaņā ar domājamā pretinieka noteikumiem un aktīvi izmantoja austrumu bloka militāro tehniku.

OPFOR vienības ASV iemēģināja padomju BMP-1, ko 70. gadu beigās ASV nodeva Ēģiptes prezidents Anvars Sadats. Tās dzenāja pa poligoniem, rūpīgi izpētīja, apšaudīja no dažādiem kalibriem. Rezultātā uz kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley tika uzstādīts 25 mm lielgabals M242 Bushmaster, kas spēja cauršaut jebkuras padomju vieglās bruņutehnikas priekšējās bruņas.

Imitācijas un trofejas

Tomēr amerikāņiem katastrofāli trūka pretinieka tehnikas paraugu un rezerves daļu. Galu galā OPFOR tika apbruņotas ar dīvainiem "mutantiem" – vienības saņēma par padomju mašīnām nomaskētu amerikāņu tehniku.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

80. gados ASV noliktavās sakrājās aptuveni tūkstotis vieglo tanku Sheridan. Tos nolēma izmantot OPFOR interesēs. Uz šo mašīnu bāzes radīja tanku T-72, BMP-1, pašgājēja zenītiekārtu "Šilka" un pašgājējlielgabalu "Gvozdika" imitācijas. Vēlāk parādījās par T-72 un BMP-2 maskēti bruņutransportieri M113 un M2 Bradley.

Par īstu zelta laikmetu OPFOR kļuva periods pēc PSRS sabrukuma. Varšavas līguma organizācijas bijušās valstis labprāt pārdeva amerikāņiem vai pat dāvināja bez maksas militāro tehniku. Toreiz OPFOR vienības saņēma tankus T-72 un T-80U, kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, bruņutransportierus BTR-80, zenītraķešu-lielgabalu kompleksus "Tunguska", artilērijas sistēmas un daudz ko citu.

Visa tehnika tiek izmantota. Piemēram, daļu "trofeju" pastāvīgi izmanto ASV Jūras kājnieku korpusa 1. divīzijas 3. amfībiju-trieciena bataljons Kemppendltonas bāzē Kalifornijā. Bruņutehnika tiek izmantota poligonā pastāvīgās dislokācijas vietā.

Jūras kājnieku rīcībā ir arī vairāki helikopteri Mi-24, kas saņemti no bijušā sociālistiskā bloka valstīm. Militāro mācību kursā bija iekļauts vingrinājums ar mērķi mazināt karavīru bailes no krievu šausmīgā "krokodila". Vienība sagulst līdzenā laukā, bet helikopters vairākkārt nolido minimālā augstumā un maksimālā ātrumā virs karavīriem. Aukstā kara laikā Mi-24 lomu tēloja helikopteri-amfībijas Sikorsky SH-3 SeaKing un franču Aerospatiale SA 330.

"Sarkanie" meistari

Gaisa pretinieka loma mācībās ASV parasti tiek piešķirta eskadriļai "Agresors", kas saformēta 70. gadu sākumā. Tā lido ar PSRS un Krievijas kara lidmašīnu imitācijām. Vispirms tās bija amerikāņu F-5 ar sarkanām zvaigznēm uz spārniem, bet jau 1973. gadā atveda pirmo oriģinālo MiG-21F-13, ko izraēlieši sagrāba no arābiem. Jau dažus gadus vēlāk Nevadas debesīs pacēlās MiG-21bis un MiG-23.

Pēc PSRS sabrukuma "agresoru" rokās tika modernākas mašīnas. Piemēram, 2016. gada decembrī tika nofotografēts iznīcinātāja Su-27 mācību lidojums Nevadā kopā ar amerikāņu F-16. Domājams, Su-27 nokļuvis ASV no Ukrainas. Mediji vēstīja, ka amerikāņiem ir vairākas tādas mašīnas, kā arī vairāk nekā divi desmiti frontes iznīcinātāju MiG-29. Tomēr "agresoru" parka pamatā ir Krievijas kamuflāžas krāsās "tērpti" F-5, F-15, F-16 un F/A-18.

Līdztekus "atmosfērai" šīs vienības imitē pretinieka lidmašīnu taktiku un tehniskās īpatnības. ASV Gaisa spēkos valda uzskats, ka tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa.

Jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi ievēroja, ka liela daļa jauno pilotu "sastingst", pirmo reizi tiekoties ar pretinieku. Zaudētās sekundes daudziem maksāja dzīvību.

Komandieri uzskata, ka regulāri treniņi ar "agresoriem" vajadzētu pilotiem padarīt ienaidnieka tēlu ierastāku.

5
Tagi:
Pentagons, ASV GS, Krievijas GKS
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

34
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

34
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (25)
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

0
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs