Gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbi Vācijā, foto no arhīva

Vai Amerikas SDG izdosies aizstāt Krievijas gāzi

41
(atjaunots 17:20 28.09.2020)
Arvien biežāk masu medijos var dzirdēt viedokli: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG"; kritiķi atbild, ka Eiropas gāzes biržā tā tiek pārdota par tādām pašām cenām, kā visa pārējā gāze. Kam tad ir taisnība?

Pēdējā laikā problēmu fonā ar "Ziemeļu straumes 2" būvniecības pabeigšanu arvien biežāk masu medijos izskan viedoklis: "Bez Krievijas piegādēm Eiropa stipri pārmaksās par dārgo Amerikas SDG." Šīs tēzes kritizētāji smīkņā, norādot: paskatieties, tā pati Amerikas SDG tiek pārdota Eiropas gāzes biržā par tādām pašām cenām (un tagad vispār par ārkārtīgi zemām) kā visa pārējā gāze.

Kam tad ir taisnība? Dzīve, kā jau vienmēr, ir sarežģītāka par parastām shēmām: piedāvājam tikt skaidrībā ar šo lietu.

Iesākumam, atgādināsim, ka "Ziemeļu straume - 2", pārsvarā, tiek būvēta, lai aizvietotu lielāko daļu Ukrainas tranzīta, jo nākotnē gaidīt būtisku Krievijas gāzes eksporta pieaugumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu "standarta" 200 miljardiem kubikmetru) nenākas. Un arī Ukrainas tranzīts (vismaz pagaidām) ļauj transportēt krietni vairāk par esošajiem apjomiem. Tādēļ varētu likties, ka no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara puses nekas nemainīsies.

Turklāt: Ukrainas tranzīts ir apmaksāts uz četriem gadiem (pa 40 miljardiem kubikmetru gadā), savukārt "Ziemeļu straumei 2" būs 55 miljardu kubikmetru jauda. Tātad šajā prātojumu posmā hipotētiska atteikšanās no "Ziemeļu straumes 2" (ZS2) būvniecības pabeigšanas uz visiem laikiem vai uz nenoteiktu laiku novedīs vien pie acīmredzamām "Gazprom" finanšu zaudējumiem (jo nāksies vienkārši norakstīt milzīgas būvniecības izmaksu summas), taču nepalīdzēs likt Eiropai pirkt amerikāņu SDG Krievijas gāzes vietā.

Tādēļ, ja vadās pēc tēzes, ka Amerika, radot grūtības ZS2, plāno iegūt jaunu nišu savai SDG (uz "Ziemeļu straumes 2" jaudas apjomu, vai esošo Ukrainas tranzītu – tātad ap 50 miljardiem kubikmetru gāzes), tas nozīmē vienu: līdz ar ZS2 bloķēšanu jāapstājas (nav svarīgi, kādu iemeslu dēļ: caurules vecums, tranzīta tarifa aizliedzošais lielums vai citi apstākļi) pašam Ukrainas tranzītam.

Domājam tālāk. Vai tas palīdzēs amerikāņu SDG?

Pirmkārt, gāze (vai SDG) jebkurā gadījumā kļūs dārgāka, 50 miljardu kubikmetru dzēšana no tirgus – tie ir visnotaļ būtiski apjomi pasaules tirdzniecībai. Savukārt augstākas biržu cenas neizbēgami novedīs pie rentabilitātes celšanās arī Amerikas SDG pārdošanās.

Otrkārt, galvenais. Šeit ir jāatgādina, ka sava esošā sašķidrinātās dabasgāzes eksporta ietvaros ASV jebkurā gadījumā saņem garantētu maksu par sašķidrināšanu. No zemiem globālajiem kotējumiem cieš tirgotāji. Tātad Savienotajām Valstīm, lielākoties nav nepieciešamības kaut kādā veidā stimulēt SDG pārdošanu no jau uzbūvētajām rūpnīcām.

Daudz svarīgāk – noslēgt SDG līgumus ar jauniem projektiem. Jo pēc tam, kad šobrīd SDG importētāji no ASV ir saskārušies ar situāciju, kad viņi pat nepērk degvielu, taču iemaksā obligāto nodevu par sašķidrināšanu (un tā ir aptuveni puse no SDG galīgās cenas), pierunāt kādu noslēgt līgumu ar šādiem nosacījumiem par jaunām kravām būs grūti. Bet nerealizētu projektu vēl ir daudz. Un šeit arī noderētu Eiropas tirgus.

No tā arī izriet tā šķietamā pretruna, par kuru mēs sākām spriest pašā sākumā. Jā, šobrīd amerikāņu SDG, kā jebkura cita, patiešām tiek pārdota par zemām cenām, tai skaitā arī Eiropā. Tirgū ir krīze, bet produkcija vienalga ir jārealizē, rūpnīcas jau ir uzbūvētas, tirgotāji noslēguši iegādes līgumu ar nosacījumu "sašķidrini vai maksā".

No otras puses, arī Eiropai ir jāsaprot, ka lētā amerikāņu gāze, tie ir pārpalikumi, kuri citos apstākļos ātri aizies uz Āzijas, bieži ienesīgākiem, tirgiem. Gribat garantētas piegādes – noslēdziet ilgtermiņa līgumu un maksājiet vairāk.

Par cik tad amerikāņu SDG būs dārgāka, salīdzinājumā ar citām piegādēm?

Te ir vērts atzīmēt, ka pašlaik pastāv gāzes (SDG) cenas veidošanās trīs pamatvarianti: (1. variants) tūlītējie darījumi, (2.) sasaiste ar naftu un (3.) amerikāņu SDG, kas balstās uz gāzes cenu ASV teritorijā pluss maksa par sašķidrināšanu.

Tankeris gāzes pārvadāšanai, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Tiek uzskatīts, ka, tirgum atgriežoties pie normas, gāzes biržas cena būs ap 200 dolāriem par 1000 kubikmetru. Aptuveni tādas pašas būs arī gāzes cenas ar sasaisti ar naftu pie tās cenas 50 dolāru apmērā par barelu. Jebkurā gadījumā, pārsvarā esošas "Gazprom" gāzes cenas ES jau ir saistītas ar biržu cenām, tādēļ orientēties labāk ir tieši uz šiem kotējumiem, nevis uz sasaisti ar naftu.

Bet par kādu cenu tiks piegādāta amerikāņu SDG? Tās cena ir atkarīga no gāzes vērtības pašās ASV (tā svārstās, un tas ir galvenais nenoteiktības faktors), sašķidrināšanas izmaksām un piegādes cenām uz Eiropu. Neiedziļinoties aprēķinu detaļās, var runāt par diapazonu no 220 līdz 270 dolāriem par 1000 kubikmetru.

Citiem vārdiem sākot, ja sākumā, 2013. gadā, amerikāņu SDG izskatījās lētāk par pārējām piegādēm (toreiz bija dārga nafta un dārgāka SDG tūlītējo darījumu tirgū), tad esošajos apstākļos (lētāk kļuvusī nafta, augstāka konkurence SDG tirgū) tā izrādās dārgāka.

Vēl viens jautājums. Bet kāpēc Eiropai ir jāpērk tieši Amerikas SDG. Kāpēc ne Kataras vai Krievijas? Vēl jo vairāk, kas izrādīsies nepārsteidzoši, ja tuvākajā laikā daļa Kataras gāzes tiks pārdota ar sasaisti ar biržu tirgus cenām?

Ja noliek malā aspektus, kas saistīti ar īpašajām attiecībām starp ES un ASV, tad šādu iemeslu nav. Kopumā ES var aizstāt iespējamo deficītu ar jebkuru gāzi.

Iespējams, šī iemesla dēļ šobrīd arī tiek runāts par samainīšanu: vairāki jauni SDG termināli Vācijā tieši Amerikas SDG izvietošanai (teiksim, 10-20 miljardiem kubikmetru gāzes, jeb 20-40% ZS2 jaudas) apmaiņā pret atļauju pabeigt cauruļvada būvniecību.

Apkoposim.

Pirmais. Krievijas gāzes aizvietošana ar Amerikas SDG ir iespējama tikai pie vienlaicīgas divu nosacījumu izpildīšanas: ZS2 projekta slēgšanas un Ukrainas tranzīta izbeigšanas. Šajā gadījumā Krievijas eksporta ierobežošana atbalstīs cenas visā gāzes tirgū.

© Sputnik / Александр Кондратюк

Otrais. Jebkurā gadījumā Amerikas SDG būs ne vairākas reizes, bet par 10-30% dārgāka, nekā pārējā gāze tirgū, pat iespējams par tādu pašu cenu – viss ir atkarīgs no Amerikas iekšējiem gāzes kotējumiem. Taču, noslēdzot ilgtermiņa līgumus par SDG piegādi no ASV, Eiropas uzņemas visu risku, kas saistīts ar ASV gāzes iekšzemes cenām.

Savukārt lētā Amerikas (un visa pārējā) SDG, kuru mēs šobrīd redzam Eiropā, tas ir gāzes iztrūkuma rezultāts tirgū: tirgotāji pārdod to, lai vismaz daļēji kompensētu zaudējumus, ko nes Amerikas SDG iepirkšanas līgumi. Ja Eiropa sagribēs garantētas piegādes no ASV, tad maksāt nāksies pēc Amerikas SDG cenas veidošanās formulas, un atteikties vairs neiznāks.

Un pēdējais. Uzspiežot Eiropai savu SDG, ASV pirmkārt domā nevis par pašreizējām piegādēm, bet gan par perspektīvajām. Runa ir par jaunām sašķidrināšanas rūpnīcām un to nodrošināšanu ar garantētiem SDG piegādes līgumiem. Rūpnīcu būvniecība aizņem aptuveni četrus gadus, un tieši ap to laiku beigsies spēkā esošais tranzīta līgums ar Ukrainu.

41
Tagi:
gāzesvads, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, SDG
Pēc temata
Rietumi gatavi pašnāvnieciskam karam
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Sāka lēst zaudējumus: "Ziemeļu straumes 2" celtnieki saņēmuši pārmetumu lavīnu
Zenītraķešu komplekss S-400 Triumf, foto no arhīva

Krievijas sistēmas S-400 "iekaro" vēl vienu valsti. Kas gaidāms nākotnē?

20
(atjaunots 11:41 18.01.2021)
Krievijā ražoto zenītraķešu sistēmu S-400 miermīlīgā ekspansija pārņem jaunas Eirāzijas valstis. Pēc Ķīnas, Turcijas un Indijas arī Baltkrievija plāno apbruņot ar "Triumf" Gaisa spēkus un pretgaisa aizsardzības sistēmu.

Sistēmu S-400 iepirkuma procesu sākusi Irāka, Katara un Maroka (Āfrikas ziemeļrietumi). ZRS S-400 sekmīgi izplatās, pateicoties savām unikālajām īpatnībām, kam nav tuvu analogu, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Baltkrievijas Gaisa kara spēku un pretgaisa aizsardzības spēku komandieris ģenerālmajors Igors Golubs nesen informēja par PGA vienību gaidāmo pārapbruņošanu ar jaunākajām sistēmām S-400 "Triumf", kas piedevām izstrādātas, speciāli ņemot vērā ASV Gaisa spēku piektās paaudzes iznīcinātāju F-22 un F-35 iespējas (NATO plāno dislocēt simtiem F-35 Eiropā).

Līdztekus armijā turpinās pirmslīguma darbs – karavīri apgūst zenītraķešu-lielgabala kompleksu "Pancir S". Noslēgti kontrakti par daudzfunkcionālo trieciena helikopteru MI-35 un iznīcinātāju Su-30SM otrās partijas piegādēm. 2021. gadā Baltkrievijas BS saņems jaunos radarus "Protivnik G" un "Vostok". Iepriekš gaisa telpas apsardzi Baranoviču rajonā uzņēmās jaunais Krievijā ražotais S-diapazona trašu radiolokācijas komplekss "Sopka 2". Rietumu sankciju un ekonomisko grūtību dēļ Krievija kļuvusi par bruņojuma piegādātāju Baltkrievijai bez alternatīvām.

Baltkrievijas debesis kļūst par nepārvaramu robežu jebkuram agresoram. GKS un PGA vienības mācās risināt uzdevumus sarežģītākajos apstākļos, ņemot vērā Sīrijā, Lībijā un Kalnu Karabahā gūto pieredzi par pretinieka raķešu un bezpilota lidaparātu pielietošanu.

Optimistiska dinamika

Aktīvā militāri tehniskā sadarbība ar Krieviju stiprina piecdesmit pasaules valstu, tostarp – arī NVS valstu drošību un suverenitāti. Ārvalstu speciālisti uzskata, ka Krievijā ražotās kara lidmašīnas un PGA sistēmas ir efektīvākie aizsardzības instrumenti.

Zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pirmā pasūtīja Ķīna. Ziņas par Krievijas un Ķīnas līgumu par divu ZES S-400 pulka komplektu iepirkumu parādījās 2014. gada novembrī. Komplekts ietver mobilo komandpunktu, divus starta iekārtu divizionus, radiolokācijas stacijas un vairāk nekā 120 jaunās divu tipu vadāmās zenītraķetes. S-400 izmēģinājumi Ķīnā sekmīgi aizritēja 2018. gada decembrī – aptuveni 250 km attālumā šāviņi likvidēja ballistisko mērķi, kas pārvietojās ar 3000 m/sek. ātrumu. Sistēmu S-400 otro pulka komplektu Ķīna saņēma 2019. gada decembrī. Ķīnas speciālisti uzskata, ka Krievijas "Triumf" galvenā priekšrocība ir darbības rādiuss līdz 400 km (to nespēj neviena "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēma pasaulē), spēju likvidēt pretinieka tālās darbības radiolokācijas lidmašīnas, novēršot informācijas noplūdi karadarbības laikā un spiegošanu lielā attālumā. Sistēmas S-400 ļauj droši kontrolēt ĶTR perifēriju un strīdīgos rajonus.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Krievija un Turcija vienojās par ZRS S-400 "Triumf" piegādēm 2017. gadā, līguma cena – 2,5 miljardi dolāru. Līgums radīja nopietnu krīzi ASV un Turcijas attiecībās. Vašingtona piedraudēja ar sankcijām un Turcijas izslēgšanu no amerikāņu iznīcinātāju F-35 ražošanas programmas – valsts pieprasīja atteikties no darījuma un iegādāties tikai amerikāņu kompleksus Patriot. Ankara neizpildīja ASV ultimatīvās prasības, un 2019. gada vasarā saņēma četrus ZRS S-400 divizionus (pirmo komplektu).

Turcija plāno iegādāties vēl vienu komplektu un veidot drošāko un mūsdienīgāko PGA sistēmu svarīgu objektu aizsardzībai valstī. Ankaras apkaimē izvērstā sistēma S-300 izmēģinājumu gaitā fiksēta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon pie RLS darbības zonas robežas – 600 km attālumā. Tātad kaujas dežūras režīmā, kad mērķu reģistrācija un likvidācija notiek automātiski. "Triumf" spēs likvidēt F-16 Fighting Falcon 400 kilometru attālumā no Ankaras. Principiāla vienošanās par ZRS S-400 otrā komplekta piegādēm Turcijai tika panākta 2020. gada jūnijā.

2018. gada oktobrī Indija parakstīja līgumu 5,43 miljardu dolāru vērtībā par piecu S-400 pulka komplektu piegādēm. Deli ir noskaņota apņēmīgi, neskatoties uz  ASV neredzēto spiedienu. Izdevums "The Times of India" pastāstīja, ka Krievijas "Triumf" tiks dislocēti Indijas rietumu, ziemeļu un austrumu reģionos (ņemot vērā Ķīnas un Pakistānsa radīto draudu spektru) un radīs īstu revolūciju valsts PGA. Līdz janvāra beigām 100 speciālisti no Indijas – pirmā grupa – ieradīsies Krievijā, lai apgūtu ZRS S-400 ekspluatāciju un militāro pielietojumu. Pirmo "Triumf" pulka komplektu Indija plāno pieņemt bruņojumā 2021. gada beigās. Visus piecus ZRS S-400 pulka komplektus Krievija plāno piegādāt līdz 2025. gadam.

Triumfālas perspektīvas

Pārrunas par "Triumf" iegādi sākusi Maroka, Katara, Irāka. Iepriekš par Krievijas ZRS iegādes iespējām interesējās Alžīra, Vjetnama, Ēģipte, Saūda Arābija un citi – kopā vairāk nekā 12 valstis.

Pieprasījums ārvalstīs pārsniedz eksportētāja piedāvājumu (prioritāte tomēr ir Krievijas Gaisa kosmiskajiem spēkiem). Lai arī saskaņā ar Likumu par pretestību ASV pretiniekiem ar sankciju starpniecību (to prezidents Donalds Tramps parakstīja 2017. gada augustā), pret šīm valstīm iespējamas sankcijas, tās nemulsina valstis, kas vēlas saņemt labāko lielā darbības rādiusa PGA sistēmu pasaulē.

Sistēmas "Triumf" maina pasauli. Ja ZRS S-400 iegādāsies, piemēram, Irāna, ASV aviācijas bāzes kuģi Persijas līča zonā kļūs par absolūti bezjēdzīgām spēļmantiņām. Vašingtonai noteikti nāksies koriģēt pasaules uzskatu un pārvērtēt savu stilu dialogā ar Irānu. Tas jau notiek Irākā.

ASV vēstniecība un armijas bāzes Irākā nereti saskaras ar raķešu apšaudēm. Amerikāņu zenītraķešu kompleksi nespēja atvairīt raķešu uzbrukumus.  Reaktīvie lādiņi regulāri sprāgst Bagdādes "zaļajā zonā", tāpēc ASV bija spiestas evakuēt lielāko daļu diplomātiskās pārstāvniecības personāla un iznomāt no irākiešiem Krievijas ZRLK "Pancir S".

Tomēr atgriezīsimies pie ZRS S-400. "Triumf" ir svarīgas priekšrocības – RLS panorāmas redzesloks un iespēja elastīgi izmantot četru tipu raķetes (veidot vairāku līmeņu PGA). Dažādu tipu raķetes ļauj efektīvi likvidēt hiperskaņas mērķus, kara aviāciju, dronus, spārnotās, taktiskās un ballistiskās raķetes visā pieejamajā augstuma diapazonā – no 5 metriem līdz 30 kilometriem un attālumā no 400 km līdz 2 km. Vienā "Triumf" baterijā var būt līdz 72 notēmētas raķetes, tā var apšaudīt līdz 36 mērķus, kuru ātrums sasniedz 4800 m/sek. Sistēma S-400 spēj integrēt dažādu tipu ZRK (S-300, Pancir S1, Tor M1) un vadīt dažāda darbības rādiusa PGA līdzekļu tīklu jebkādos radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.

Jāpiebilst, ka jau 2021. gadā Krievijas bruņotie spēki saņems mūsdienīgo sistēmu S-500, kas gatava karam līdz 200 km augstumā. Krievijas partneriem laiks atkal stāties rindā.

20
Tagi:
krievu ierocis, Krievija, S-400
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
Maketi pa ādu nesados. ASV armija iznīcinājusi it kā S-400 un it kā Su-34
S-400 "Triumf" darbībā: interesants ieraksts no izmēģinājumiem
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā

Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties

78
(atjaunots 22:54 16.01.2021)
Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos Vašingtonā dzer šampanieti – krīze devusi liktenīgu triecienu Trampam un visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam.

Starptautiskā reakcija pēc radikāli noskaņoto Trampa piekritēju iebrukuma Kapitolijā bija prognozējama. Tā variējas no traģiskas roku lauzīšanas un bļāvieniem par "dumpi, apvērsumu un valsts nodevību" līdz teju vai neslēptam ļaunam priekam par to, kas ASV kā bumerangs atgriezušās problēmas, ko tās gadu desmitiem rūpīgi lolojušas citām valstīm, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Vienlaikus pat Amerikai visnaidīgāk noskaņotajos prātos ir maz iemeslu priekam, jo pašreizējie procesi draud ar neprognozējamām sekām visiem.

No vienas puses, notikumi Kapitolijā novirzīja iekšpolitisko krīzi jaunā gultnē, no otras – izrādījās ļoti parocīgi Trampa pretiniekiem. Neapšaubāmi, tagad daudzos kabinetos dzer šampanieti, jo krīze devusi liktenīgu triecienu ne tikai aizejošajam prezidentam, bet arī visai elitei naidīgajam vilnim, ļauj "dziļvalstij" brīvi apspiest citādi domājošos un pavēra valstij ceļu pretī faktiski vienpartejiskam ceļam Demokrātiskās partijas vadībā.

Jā, ASV veidojas relatīvi labvēlīga situācija jaunajai administrācijai, bet ārpolitikā stāvoklis ir daudz sarežģītāks.

Demokrāti atgriežas Baltajā namā ar lozungu "Pie visa vainīgs Tramps, taču mēs ātri atjaunosim amerikāņu hegemonijas un triumfējošā globālisma zelta laikmetu".

Viņi neredz nekādu vispārēju krīzi sistēmā, kas absolūti likumsakarīgi vājina ASV ģeopolitiskās pozīcijas. Gluži pretēji, Tramps, pēc viņu domām, ir nejauša pārejoša fluktuācija, kas bez iemesla likusi Amerikai novērsties no sava galvenā ceļa un cilvēces vēstures.

Nav svarīgi, vai "Vašingtonas purvs" patiešām tic tādai pasaules ainai. Galvenais – tā noteiks viņu tālākos soļus. Baidena administrācija savā ārpolitikā pūlēsies pavērst laiku atpakaļ, lai Savienotās Valstis atgūtu līdera statusu starptautiskajā arēnā, kam pārējās valstis paklausa bez vārda runas.

Tomēr to nebūs viegli panākt, varbūt par neiespējami, jo planēta, principā ir pieradusi un pat priecājas par to, ka ASV pamazām, tomēr nenovēršami zaudē savu superlielvalsts stāvokli. Patiesībā notikumi okeāna viņā krastā vien apstiprina augoši viedokli par to, ka tur padziļinās smaga sistēmas krīze. Rezultātā – visas globālās sistēmas pārformatēšana.

Nu jau pat desmitiem valstu, arī planētas vadošās lielvalstis izmanto šo apstākli un pavairo savu suverenitāti. Tā jau ir dominējošā tendence pasaulē. Jā, lielākā daļa valstu pūlas izvairīties no atklātas konfrontācijas ar Vašingtonu, taču pamazām spītīgi dara savu – piemēram, tā pati Vācija, kas sameklējusi iespēju apiet amerikāņu sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Tādā situācijā Vašingtonai ierastās ārpolitiskā darba metodes noteikti nenesīs vēlamo rezultātu. Galu galā visas neērtās un Vašingtonai nepatīkamās tendences ir veidojušās un nostiprinājušās nevis nelieša Trampa prezidentūras gados, bet gan dziļi demokrātiskā Baraka Obamas darbības laikā.

Demokrātu-globālistu mēģinājums atgriezties pie ierastās pieejas ārpolitikā garantē: pārējās valstis vienkārši ieņems ērto pozīciju "klausāmies un darām savu", un galu galā Vašingtonas lielkundziskā varenība saplaks vēl vairāk.

Tomēr pašreizējo procesu apstākļos cerības uz tādu scenāriju izskatās nepamatoti optimistiskas.

Lai izcīnītu uzvaru pār Trampu, demokrāti ir pārkāpuši visus pieņemtos iekšpolitiskās spēles noteikumus. Viņi ir nobeiguši ASV politisko sistēmu, arī vārda brīvību un vēlēšanas. Pie tam, šķiet, tas vēl nav viss.

© Sputnik / Артур Габдрахманов

Tādos apstākļos cerības, ka viņi ievēros vismaz kaut kādu pieklājību ārpolitikā, ir pavisam niecīgas, it īpaši, ja pasaule arī turpmāk konsekventi centīsies atbrīvoties no Vašingtonas kontroles. Piedevām vēl amerikāņi jau sen padarījuši par sistemātiskiem pasākumiem dažnedažādas "ellīgas sankcijas", aviācijas bāzes grupu noenkurošanu pie kārtējās atstumtās valsts krastiem un "humānus uzlidojumus". Un pat tie jau zaudējuši efektivitāti.

ASV "dziļvalsts" sava mērķa labad nav pažēlojusi pat savu valsti. Par to tā izšķirsies, kad konstatēs: pasaule principiāli nevēlas tai pakļauties saskaņā ar vecajiem šabloniem, un ierastās spaidu metodes vienkārši vairs nelīdz? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām drūma.

78
Tagi:
Donalds Tramps, demokrātija, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā
Eksperts uzskata, ka ASV plāno izstādīt Ķīnai rēķinu par "kaitējumu cilvēcei"
Amerikāņu mediji saskata "pirmshitlera ēras" pazīmes ASV
Kozaks pastāstīja par "Normandijas četrinieka" līderu padomnieku tikšanos rezultātiem
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

0
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

0
Tagi:
Latvija, NATO