Baltkrievijas prezidents sniedz interviju Krievijas žurnālistiem, foto no arhīva

ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju

146
(atjaunots 11:39 26.09.2020)
Rietumu reakcija pēc Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas bija negatīva. Tas bija sagaidāms.

Vispirms Valsts departamenta pārstāvis paziņoja, ka ASV neuzskata Aleksandru Lukašenko par likumīgi ievēlētu valsts vadītāju, jo "pasludinātie rezultāti bija safabricēti un neatainoja leģitimitāti", portālā RIA Novosti atgādināja Irina Alksnis.

Pēc tam klajā nāca ES diplomātijas vadītāja Žozepa Borela paziņojums, kurā teikts: Aleksandra Lukašenko jaunajam mandātam neesot "nekādas demokrātiskās leģitimitātes". Tāpat atzīmēts, ka notikusī inaugurācija (dokumentā šis termins nemainīgi lietot pēdiņās) "ir pretrunā lielas daļas iedzīvotāju gribai", kas izpaužas "plašos, bezprecedenta un miermīlīgos protestos".

Borela paziņojums, protams, dāvā plašas iespējas sarkasmam. Piemēram, jau iepriekš var droši teikt, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti – lai kāds būtu to iznākums – neatbildīs gandrīz puses amerikāņu gribai, jo valsts ir sašķelta gandrīz uz pusēm. Arī protestu deficīts tur nav manāms jau labu laiku. Tātad Borela dokumentu jau tagad var droši attiecināt uz reālo stāvokli okeāna viņā krastā.

Savukārt formulējums "demokrātiskā leģitimitāte" liek saprast, ka, pēc Borela domām, mēdz būt arī citāda leģitimitāte, un saskaņā ar to Aleksandrs Lukašenko ir itin leģitīms.

Starp citu, šis apsvērums pamato Rietumu stūrgalvīgos centienus sēdēt uz diviem krēsliem, jo visu viņu stingro retoriku pavada atklāti vāja, pat padevīga pozīcija attiecībās ar Minsku.

Sankcijas – patiešām nopietnas sankcijas – pret Baltkrieviju nav ieviestas. Vēl trakāk: ap šo problēmu sākās jauna attiecību skaidrošana pašā ES, jo Kipra prasa vienlaikus ieviest ierobežojumus pret Turciju un uz šī pamata bloķē procesu.

Rietumu vēstnieki no valsts nav atsaukti. Vēl vairāk: amerikāņi pilnā sparā atjauno diplomātiskās attiecības ar republiku pēc ilggadējām vēsām attiecībām. Pirms pāris dienām ASV Senāta Starptautisko lietu komiteja apstiprināja jaunā vēstnieka kandidatūru. Taču jau 12 gadus vēstniecības abās valstīs vada pagaidu pilnvarotie – 2008. gadā vēstnieki tika atsaukti, kad Vašingtona ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kompānijām.

Šajā kontekstā pat stingrākie izteikumi izskatās kā vājuma izpausme un sava bezspēka atziņa. Starp citu, tas atbilst patiesībai. Šķiet, patiesībā jānoņem cepure Rietumu priekšā – tur sākuši apzināties un – pats galvenais – aptvert savu iespēju robežas.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Neapšaubāmi tāda reakcija par vēlēšanām Baltkrievijā cita starpā skaidrojama arī ar ļoti sāpīgo mācību, kas gūta Venecuēlā. Pagājis jau pusotrs gads, kopš vairāk nekā piecdesmit valstis atzina Huanu Gvaido par Venecuēlas likumīgo prezidentu. Tomēr šis lēmums nekādi nav iespaidojis realitāti – valsts vadītājs vēl šobaltdien ir Nikolass Maduro.

ASV un Eiropa var atļauties ignorēt nelielu valsti Latīņamerikā, izlikties, ka nekas īpašs nav noticis un viņi nemaz nav iesēdušies peļķē, tomēr ar valsti Eiropas centrā tādu triku ir pagrūti dabūt gatavu. Pie tam Baltkrievija ir iesaistīta svarīgos starptautiskajos procesos, arī krīzes noregulēšanas procesā Donbasā, tātad nāksies rīkoties, rūpīgi apsverot lēmumus un to sekas.

Rietumu entuziasmu iespējamos soļos pret Minsku nepārprotami vājina vēl viens svarīgs faktors – viss, kas notiek valstī, pārsvarā ir Polijas projekts. Varšava ir saistīta ar visiem protestiem valstī, tā nodrošina politisko un mediju atbalstu baltkrievu opozīcijas līderiem.

Tiesa, rezultāts atstāj vienīgi negatīvu iespaidu: jau "Prezidentes Svetas" (tā saucas Svetlanas Tihanovskas lapa Instagram) demonstrē, kā nevajag rīkoties no polittehnoloģiskā viedokļa.

Polija gan ir sākusi kautiņu, tikai spēciņu mainīt stāvokli ir pamaz. Pie tam Minska dod pretī – medijos ziņo, ka poļu preces ir grūti ievest Baltkrievijā. Vārdu sakot, poļi atkal uzkāpuši uz  ierastā grābekļa.

Nav nekāds brīnums, ka tagd poļiem gribētos iebraukt paradīzē uz sveša kupra: lai Rietumeiropa un ASV liktu lietā smago politisko artilēriju un panāktu – gan jau kaut kā – Aleksandra Lukašenko gāšanu, bet Varšava nosmeltu krējumu no pašu ieceres.

Tikai neizskatās, ka Berlīne, Parīze, Brisele vai Vašingtona nesaskata poļu motīvus. Neizskatās, ka šīs valstis ir stāvā sajūsmā par iespēju pabalstīt poļu sapņu piepildīšanos.

Tātad Rietumi turpinās savus stingros izteikumus pret Minsku un izvairīsies no reālas konfrontācijas, jo tiem nav ne mazākās vēlēšanās ieķēpāties vēl vienā nepārprotami sakāvei lemtā ģeopolitiskā spēlē. Jau tāpat pēdējos gados to ir gana.

146
Tagi:
Rietumi, Baltkrievija, prezidents, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

24
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

24
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

69
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

69
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari