ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu

53
(atjaunots 11:56 23.09.2020)
Savienotās Valstis pilnā apjomā atjaunojušas sankcijas pret Irānu. Valsts departaments apgalvo, ka Teherāna nepildot "kodoldarījuma" nosacījumus.

ANO un Eiropas Savienība uzskata, ka amerikāņu argumenti nav pārliecinoši, un atteicās pievienoties Vašingtonai. Ko cenšas panākt Baltais nams un kāda ir starptautiskā nostāja? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Vienpusējs spiediens

"ANO Drošības padome nepagarināja ieroču piegāžu embargo Irānai. Tomēr ASV nolēma rīkoties un atjaunoja sancijas. Tagad tās ir ne tikai pret Teherānu, bet arī pret visiem embargo pārkāpējiem," paziņoja Maiks Pompeo un aicināja ES atbalstīt Vašingtonu.

Tomēr reakcija bija pretēja. Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri nosodīja Baltā nama soli.

"2018. gada 8. maijā ASV izstājās no Visaptverošā rīcības plāna Irānas kodolprogrammas ierobežošanai un vairs nav "darījuma" loceklis. Šī iemesla dēļ jebkādiem Vašingtonas lēmumiem nav juridiska spēka," atzīmēja "eirotrijotnes" ministri.

Parīze, Berlīne un Londona turpinās vājināt sankcijas. Ministri atgādināja, ka ierobežojumu atcelšānu paredz ANO Drošības padomes rezolūcija 2231.

Šis dokuments ofiiciāli apstiprināja 2015. gadā saskaņoto "kodoldarījumu".

"Mēs pastāvīgi atbalstījām tā saglabāšanu un turpināsim tā rīkoties," akcentēja eiropieši.

Eiropas solījumi

Donalds Tramps izstājās no "darījuma" pirms diviem gadiem, aizbildinoties ar to, ka Teherāna slepus attīsta kodolprogrammu. Nekādus pierādījumus viņš neminēja, tomēr pieprasīja sankciju atjaunošanu. Krievija, Ķīna un Eiropa to nosodīja un uzsvēra, ka dokuments saglabās spēku arī bez ASV. Vācija, Francija un Lielbritānija par apstiprināja īpašu likumu, kas ļāva kompānijām sadarboties ar Irānu. Lai nebūtu jābīstas no ASV spiediena, tika izstrādāts īpašs finansiālais mehānisms INSTEX.

Efekts gan bija ierobežots. Kompānijas tik un tā pameta Irānas tirgu, republikas ekonomikā iestājās lejupslīde. Sadarbību ar Teherānu pārtrauca pat ķīnieši, lai arī Pekina nosodīja ASV sankcijas.

Irānas valdība nolēma nogaidīt cerībā, ka eiropiešiem izdosies pārliecināt Vašingtonu atteikties no biznesa vajāšanas. Taču ārvalstu kompānijas pameta valsti, un cerības, ka Vašingtona atmaigs, tēpēc Teherāna pakāpeniski atteicās no kodolprogrammas ierobežojumiem.

Formāli Visaptverošais rīcības plāns darbojas, taču "darījuma" dalībnieku savstarpējie pārmetumi mazina uzticību tam. Teherānas atteikšanos ievērot dokumenta noteikumus Vašingtona izmanto kā galveno argumentu jaunajā uzbrukumā "ajatollu režīmam" – tā ASV mediji dēvē Irānas politisko sistēmu. 

"Nepieļaut embargo atcelšanu"

Amerikāņi ir nobažījušies par to, ka 18. oktobrī tiks atcelts ieroču embargo, kas vērsts pret Teherānu. Šīs bažas vairo Irānas kaimiņi.

Piemēram, Izraēla, Saūda Arābija, Bahreina, Kuveita norāda, ka pēc aizliegumu atcelšanas republika iegādāsies Krievijā un Ķīnā PGA līdzekļus un mūsdienīgus iznīcinātājus. Tas nostiprinās Irānu un sarežģīs situāciju reģionā. Lai to nepieļautu, Teherānas pretinieki rīkojas ar ASV starpniecību.

Augustā amerikāņi iesniedza ANO Drošības padomē rezolūciju par ieroču embargo pagarināšanu, skaidrojot, ka Teherāna apbruņo "Hesbollah" Libānā un Sīrijā, kā arī šiītu kaujiniekus Irākā, kas ne vienu vien reizi provocējuši sadursmes ar vietējiem karavīriem.

Francija, Vācija un Lielbritānija piekrīt amerikāņu bažām, taču ierosinājumu neatbalstīja. Krievija un Ķīna lika saprast, ka bloķēs visus ASV soļus šajā virzienā. Savukārt Irāna paziņoja: tāda rezolūcija pārvilks krustu "kodoldarījumam".

ANO Drošības padome noraidīja ASV projektu. Jau nedēļu vēlāk Valsts departaments nāca klajā ar dokumentiem, kuri it kā pierādot plāna paredzēto Teherānas saistību pārkāpumus. Tajos runa ir par to, ka bagātinātā urāna krājumi Irānā pārsnieguši noteikto normu – 300 kilogramus. Maiks Pompeo neslēpa, ka Vašingtona vēlas atjaunot sankcijas pilnā apjomā. ANO DP atgādināja: ASV nevar spriest par "darījuma" ievērošanu, jo izstājušās no tā. ASV atbildēja, ka vēl joprojām ir viena no valstīm, kas apstiprināja rezolūciju 2231, tātad tās saglabā tiesības uz sankcijām. Vienlaikus ASV norādīja: ja 30 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Irāna nespers soļus, sankcijas atjaunosies. Termiņš beidzies 20. septembrī.

Nogaidīšana

"ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atsaucās uz vienprātības trūkumu DP un iebilda pret sankciju atjaunošānu. ASV lēmumu ignorēja IAEA, asi kritizēja Eiropā. Vašingtona ir nonākusi visnotaļ pazemojošā stāvoklī," uzskata Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis.

Tomēr eksperts pieļāva, ka ASV sankcijas nobiedēs ārvalstu bizness. Ja ieroču embargo tiks atcelts, daudzi tomēr nevēlēsies tirgot ar Irānu. Draudi nonākt zem ASV spiediena šķitīs svarīgāki. Taču arī tādos apstākļos Vašingtonas rīcība šķiet pārlieka.

"Eiropas likumdošana paredz ieroču embargo līdz 2023. gadam. Tāpēc pat gadījumā, ja starptautiskie aizliegumi tiks atcelti, ES nevarēs sadarboties ar Teherānu šajā jomā. Krievijā un Ķīnā situācija ir vēl interesantāka. Kompānijas no šīm valstīm, kas potenciāli varētu pārdot bruņojumu Irānai, jau ir sankciju sarakstos. Nekas nekavē tās noslēgt skaļu darījumu ar Teherānu pēc embargo atcelšanas. Tas nenozīmē, ka bruņojums nekavējoties nonāks Irānā, tomēr ASV morālā sakāve ir acīmredzama," sprieda eksperts.

Speciālists starptautisko attiecību jomā Rafaels Satarovs (ASV) pievērsa uzmanību tam, ka Teherānas reakcija uz ASV vienpusējām sankcijām bija ieturēta. Viņš konstatēja, ka Irānas valdība nevēlas saasināt situāciju pirms prezidenta vēlēšanām Amerikā.

"Islāma Republika saprot, ka jebkāds ass izteikums par ASV tikai kaitēs. Tramps nekavējoties pavērsīs savā labā kārtējo krīzi ar Irānu un pastiprinās spiedienu. Pie tam tagad Eiropa, Krievija, Ķīna, ANO ir Irānas pusē. Verbālai konfrontācijai nav nozīmes. Bet vienpusējām sankcijām nav starptautiski atzīta likuma spēka," uzskata Satarovs.

Arī citi eksperti bija vienisprātis: ja ASV prezidenta posteni ieņems Džo Baidens, amerikāņi varētu atgriezties pie Visaptverošā rīcības plāna. Tomēr Trampa prezidentūras gados situācija ap Irānu ir mainījusies. Tāpēc atgriešanās pie "darījuma" nebūs vienkārša.

53
Tagi:
drošība, ANO, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, Irāna, ASV
Pēc temata
Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. Kā tas notika?
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
Sankcijas pret Irānu: ASV viedoklis un nepareizais
Džo Baidens

Kāpēc jātiekas ar Baidenu?

43
(atjaunots 10:35 19.04.2021)
Jaunākos notikumus Krievijas un ASV attiecībās varētu nosaukt par absurda teātri - turklāt ar Vašingtonas aktieriem galvenajās lomās.

Sākumā ASV prezidents Džo Baidens nosauc Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par slepkavu (atbildē seko veselības novēlējums un Krievijas vēstnieka atsaukšana no Vašingtonas), tad notiek situācijas kurināšana ap "Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā", pēc tam ASV prezidents zvana Putinam un piedāvā satikties tuvākajā laikā, bet nākamajā dienā paraksta rīkojumu par jaunajām sankcijām pret Krieviju, konstatēja analītiķis Pjotrs Akopovs.

Pēc tam Baidens dodas pie preses un stāsta par savu nevēlēšanos "pieļaut kārtējo vakcin... eskalācijas un konflikta ar Krieviju ciklu", par to, ka ASV ir ieinteresēta darbā ar Krieviju, un ka viņš vēlas stabilas prognozējamas attiecības, kuru uzlabošanai vasarā kaut kur Eiropā jāsatiekas ar "prezidentu Klutinu.... Putinu". Priekškars.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

Tas nav smieklīgi? Protams, taču godīgi sakot, nav jau nemaz, par ko smieties. Pat jokot par Baidena pārteikšanos vairs nav interesanti. Būtu nepareizi arī uzskatīt, ka Vašingtonā nezina, ko darīt ar Krieviju, tāpēc piemēro pātagas un burkāna metodi. Tā nebūt nav, Baltajā namā un tā apkaimē muļķu nav - viņiem ir pietiekami skaidrs priekšstats par to, ko viņi vēlas panākt, tostarp arī Krievijas virzienā.

Vai viņiem ir tādas iespējas? Cik pareiza ir stratēģija no amerikāņu interešu viedokļa (un tas jau ir tieši atkarīgs no adekvāta ASV pasaulē ieņemamās pozīcijas vērtējuma)? Nē, taču Kremlim izpratne par to ir svarīga no stratēģiskā viedokļa, pie tam taktikas aspektā ir interesanti: kā Putinam vajadzētu reaģēt uz notikušo? Vienkāršāk sakot: vai viņam būtu jātiekas ar Baidenu?

Šķiet, ka amerikāņiem patlaban tikšanās ir vajadzīgāka nekā Krievijai, tāpēc pat rodas doma, ka Baidens ar savu pretrunīgo rīcību apzināti mudina, pat piespiež Putinu tikties. Tāpēc nekādā gadījumā nedrīkst piekāpties amerikāņiem, jāatsakās un jāpagaida.

Amerikāņiem tiešām nepatīk, ka viņiem atsaka, tostarp arī sarunās. Jāatzīmē, ka reizēm šāda taktika ir pilnīgi attaisnojama – līdzīgi sen jau uzvedas Irāna un KTDR. Ziemeļkoreja pēc ASV kārtējās nedraudzīgās rīcības jau gadu nepiekrīt nekādiem kontaktiem ar amerikāņiem, nebūt ne karantīnas ierobežojumu dēļ.

Irāņi ne reizi vien atteikušies no tiešiem kontaktiem ar amerikāņiem, arī augstākajā līmenī. Tā ir godīga, saprātīga, turklāt pilnīgi attaisnojama uzvedības līnija konkrēto valstu gadījumā, to attiecību kontekstā ar Savienotajām Valstīm. Krievijas gadījumā atšķiras gan mērogs, gan konteksts.

© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ne jau tāpēc, ka Putins pirmais piedāvāja Baidenam satikties, lai arī viņš aicināja ASV līderi aprunāties atklāti, atbildot uz skandalozo interviju. Putins ir gatavs runāt ar jebko - nekā personīga, tikai valsts intereses.

Un kādas patlaban ir Krievijas intereses? Vienoties ar Ameriku par konfrontācijas mīkstināšanu? Atrast kopīgu valodu kādā no nozīmīgākajām reģionālajām problēmām – Tuvie Austrumi, Afganistāna, Irānas kodoldarījums, Ziemeļkorejas kodolprogramma? Apzīmēt amerikāņiem sarkanās līnijas Ukrainas virzienā?

Nē, visi šie uzdevumi ir lokāli. Irānas virzienā Maskava jau 2015. gadā panāca maksimālu vienošanos ar ASV, un tagad nekādā veidā nespiedīs uz irāņiem. Korejas jautājumā vispār neko nevar padarīt, un runa pat nav par to, ka būtu iespējams pierunāt Kimu atteikties no kodolieroču programmas (tas principā nav reāli), bet par vienkāršāko — par sarunām. Kamēr Savienotās Valstis nepiekritīs mīkstināt sankciju spiedienu uz Phenjanu, sarunāties ar KTDR nebūs iespējams.

Pamēģināt vienoties ar amerikāņiem par "Ziemeļu straumi 2"? Nav jēgas, jo eiropieši pastāvīgi veiksmīgi tiek (un tiks) galā ar savu interešu aizstāvēšanu.

Ukraina? Bet te nav iespējams sarunāties, kamēr Vašingtonā nesapratīs, ka kaitināt Krieviju ar Ukrainas atlantizāciju ir labākais veids zaudēt "nezaļežnuju" vēl ātrāk.

Aprunāties ar Baidenu par Ķīnu? Paklausīties viņa stāstus par to, kā Ķīna ir bīstama Krievijai un ka Brežņevs gan to saprata (Baidenam, kurš nekad nav ticies ar Brežņevu, pietiks prāta pastāstīt to Putinam)? Lai vēlāk pasmieties par to kopā ar Sji Dzjiņpinu.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Visas šīs problēmas, pat ņemot vērā to svarīgumu, nav iemesls sarunai ar Baidenu. Daudz svarīgāka ir cilvēciskā interese – Putinam tas ir jau piektais amerikāņu prezidents, kuru klātienē viņš saticis vēl pirms desmit gadiem, turklāt tā bija ļoti neilga (un ļoti neveiksmīga) tikšanas. Toreiz Baidens gan deva Putinam labu iespēju analizēt savu personību, tādu iespaidu nekad nemēdz būt daudz. Un tie ir ļoti svarīgi – nevis pasaules līderu raksturu kolekcijai, bet praktiskajam darbam pasaules arēnā.

Krievijas ģeopolitiskā stratēģija, ārpolitiskā spēle – lūk, kādēļ tikšanās augstākajā līmenī ir vēlama. Krievija ne tikai pretendē uz dalību pasaules XXI gadsimta pasaules sistēmas veidošanā — tā jau aktīvi ar to nodarbojas. Turklāt tā nespēlē pēc amerikāņu noteikumiem, bet būvē principiāli jaunu daudzpolārās pasaules struktūru.

Jā, valsts strādā kopā ar Ķīnu, to intereses šajā jautājumā pilnīgi sakrīt. Jā, mēs ļoti rūpīgi analizējam ASV rīcību un reaģējam uz to, bet vai varētu citādi rīkoties situācijā, kad tieši kārtīgā pasaules dekonstrukcija amerikāņu gaumē ir visu revizionisko spēku (no amerikāņu viedokļa) galvenais uzdevums?

Baidenam ir taisnība, ka Krievija iejaucas amerikāņu darīšanās, tikai tās nebūt nav vēlēšanas. Starp citu, ir bezjēdzīgi strīdēties par to ar "Vašingtonas purvu": tā iemītniekiem tas sen jau kļuvis par nozīmīgu iekšpolitiskās un ārpolitiskās stratēģijas elementu. Turklāt no pasaules sabiedriskā viedokļa lielākoties tas ir izdevīgāk mums pašiem, jo Krievijai veido superietekmīgas valsts tēlu, kas ne tikai izstumj no pasaules arēnas aizejošo hegemonu, bet arī grauj to no iekšpuses.

Jā, Krievija patiešām iejaucas un "pārkāpj ASV intereses" - tikai runa ir par to globālajām interesēm, par to pašpasludinātajām tiesībām "ganīt tautas", ko Amerikas Savienotās Valstis nevar īstenot ne tikai morāli (runa nav par to, ka pasaule tām vairs neuzticas — ASV tas neuztrauc, runa ir par amerikāņu attieksmi pret savu vispasaules misiju), bet arī fiziski. Krievijai, kas finansiāli ir daudz vājāka par Ameriku, tomēr ir viena no svarīgākajām priekšrocībām.

Tā ir vēstures pareizajā pusē, proti, veido savu taktiku, ņemot vērā stratēģiski predestinētas pasaules spēku līdzsvara un visas globālās arhitektūras attīstības tendences. Būtībā Krievija uzstājas kā pārmaiņu līdere, kā atlantiskās pasaules kārtības nepabeigtā Bābeles torņa demontāžas galvenais virzītājspēks. Un šajā lomā ir jēga satikties kaut vai ar Baidenu, kaut arī ar Kamalu Harisu, kaut arī ar jebkuru pasaules spēcīgākās, bet nolemtās "kalna pilsētas" pārstāvi.

43
Tagi:
Džo Baidens, Putins, Krievija, ASV
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja Baidena izteikumus par Krieviju
Zemākais punkts attiecībās: Krievija un ASV nonākušas uz sakaru saraušanas sliekšņa
Putins novēlēja Baidenam veselību un atbildēja ar bērnu parunu
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
Cietums Guantanamo.

Slepenais moku objekts. Vai tiks slēgts baismīgākais cietums ASV

48
(atjaunots 13:10 18.04.2021)
Darbu pārtraucis viens no Guantanamo cietuma slepenajiem blokiem – "Nometne Nr. 7". Ilgu laiku nevienam nebija ne jausmas par to, kas tur notika. Tiesībsargi bija šausmās, kad uzpeldēja informācija.

Starptautiskās organizācijas pieprasīja slēgt iestādi, kurā par terorismu aizdomās turamos spīdzina bez tiesas un izmeklēšanas. Džo Baidens sola likvidēt bēdīgi slaveno iestādi, tomēr tas nav viegls uzdevums. Par to, kādas šausmas valda Guantanamo, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Īpaši slepens

"Nometne Nr. 7", pazīstama arī kā "Platīna nometne" radās 2006. gadā. Tajā notiekošo turēja noslēpumā. 14 gadus vēlāk korpuss noplucis, un arestantus pārveda uz "Nometni Nr. 5", lai "uzlabotu ēku ekspluatācijas efektivitāti".

Speciālais cietums atrodas jūras kara bāzē Guantanamo līcī Kubā. ASV BS militārpersonas, kas to vada, nesniedz ziņas par jaunajās kamerās izvietoto ieslodzīto skaitu. Iepriekš izskanēja informācija, ka "Nometnē Nr. 7" turot 17 noziedzniekus, bet kopā iestādē "mīt" 40 cilvēki.

Тюрьма в Гуантанамо
AP / Ben Fox
Cietums Guantanamo.

Cietuma pastāvēšanas laikā – 19 gados – tajā pabijuši gandrīz 800 cilvēki, arī astoņi Krievijas pilsoņi, ko turēja aizdomās par sakariem ar "Al Kaida" un "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs – ar likumu aizliegtas teroristiskas organizācijas).

Pirms Guantanamo daudzi pabijuši "melnajās vietās" – CIP slepenajos cietumos. Ne vienmēr viņi zināja, par ko viņus apsūdz. Saprata vien, ka viņus tur aizdomās par sakariem ar teroristiem un grib izsist pēc iespējas vairāk vērtīgas informācijas.
Darba metodes par humānām nekādi nevar saukt – tas jau sen radījis starptautisko organizāciju bažas. "Terorisma draudi ir plaši visā EDSO teritorijā, arī vairākos konfliktu reģionos. Tomēr cilvēktiesību ievērošana nav izvēles jautājums, tā ir juridiska saistība," atgādināja Eiropas drošības un sadarbības organizācija, kritizējot Guantanamo.

Nesen britu aktieris Benedikts Kamberbēčs, kurš tēloja vienu no galvenajām lomām "Mauritānietis" par Guanatanamo kļūdaini nokļuvušu cilvēku, pastāstīja: viņš ir gatavs lūgt Baidenu slēgt cietumu.

Ar viduslaiku metodēm

Metodes, ar kuru palīdzību amerikāņu varasiestādes cīnās pret terorismu, izpelnījušās plašu uzmanību. Pirms gada psihologs, kurš piedalījās CIP nopratināšanas programmas izstrādē, pastāstīja, ka arestanti spīdzināti, līdz devuši liecības, pēc tam mocības turpinājās – bija jāpārliecinās, vai viņi nav samelojuši. Un tas viss – ar Džordža Buša administrācijas Tieslietu ministrijas atbalstu.

Ноги заключенного в кандалах в тюрьме Гуантанамо
AFP / PAUL J. RICHARDS
Važās iekaltas ieslodzītā kājas Guantanamo cietumā

Viens no pirmajiem nopratināšanas pēc jaunās shēmas pārcieta pakistānis Zeins al Abidins Muhameds Huseins. Taču aizdomas par to, ka viņš ir augstu stāvošs "Al Kaidas" loceklis un saistīts ar 2001. gada teroraktiem, bija kļūdainas. CIP slepenajos cietumos Huseins pavadīja četrus gadus, apsūdzību viņam neizvirzīja. Spriežot pēc izmeklēšanas dokumentiem, - pat neplānoja.

Pakistānis atainoja pārciesto. Ar daiļradi cietumā nodarboties aizliegts, ilustrācijas viņš radīja speciāli sava advokāta Marka Danbes pārskatam "Kā Amerika spīdzina" – par metodēm darbā ar īpaši bīstamiem noziedzniekiem.

Ļoti izplatīta mocība, ko Huseins pārcieta 83 reizes, ir spīdzināšana ar ūdeni, pazīstama jau kopš spāņu inkvizīcijas laikiem. Kailu gūstekni sasien un nogulda, seju pārklāj ar audumu, pēc tam lej virsū ūdeni tā, lai cilvēkam šķistu, ka viņš tūlīt noslīks.

Vēl viena informācijas izspiešanas metode – "stresa poza": piestiprināt delmus pie sienas virs galvas tā, lai arestants stāvētu uz pirkstgaliem. Tādā stāvoklī viņu tur stundām ilgi. Pēc tam nopratināšana turpinās. Dažkārt ieslodzīto vienkārši sasēja embrija pozā un pieslēdza ar važām pie restēm.

Lai nopratināmais zaudētu orientāciju, viņu ar pakausi trieca pret betona sienu. Huseins atcerējās – pēc tādiem sitieniem viņš uz brīdi zaudēja redzi un krita. Pēc tam procedūru atkārtoja. Pie tam CIP psihologs apgalvoja, ka tādu darbību mērķis ir vienkārši apmulsināt, - ja arestantam sagādā sāpes, darbinieks "kaut ko dara nepareizi".

Тюрьма в Гуантанамо. Блок Лагерь 6
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo. Bloks "6.nometne"

Aizdomās turamos varēja iesēdināt lielos un mazos krātiņos. Lielajā viņi sēž uz taburetes, nevarēdami piecelties. Mazajā – gulēja sarāvušies. Reizēm tajos ielaida kukaiņus. Pakustēties un ieņemt daudzmaz ērtu pozu neizdevās. Huseins stāstīja, ka stundām ilgi sēdējis krātiņos un gandrīz nepārtraukti kliedzis no sāpēm un krampjiem muskuļos.

CIP skaidroja: lai ieslodzītais "pievērstos notiekošajam, nevis sava ideoloģijai", viņam neļāva gulēt. Horizontālā stāvokli sasēja tā, lai aiz sāpēm nebūtu iespējams iemigt. Huseins mocījās divas, pat trīs nedēļas no vietas. "Šķita, tas ilgst veselu mūžību, - viņš teica. – Reizēm tomēr iemigu, un tad sargs aplēja mani ar ūdeni."

Mēģinājums kaulus nelauž

"Nometnes Nr.7" likvidācija vēl nenozīmē, ka Guantanamo tiek slēgta. To solīja jau Baraks Obama, taču viņa plāniem pretojās Kongress, kurā republikāņi bija vairākumā.

Desmit gadus vēlāk Donalds Tramps parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru valdība atteicās likvidēt cietumu. Tagad Obamas idejas atgriezusies Baidena administrācija – tūlīt pēc viņa stāšanās amatā Baltais nams paziņoja, ka Guantanamo darbība tiks revidēta un iestādi slēgs tuvākajos četros gados.

Тюрьма в Гуантанамо
AP Photo/Alex Brandon
Cietums Guantanamo.

Pārbaudēs piedalīsies vairāki resori, arī Tieslietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ziņoja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Viņa pastāstīja miglaini: "Mūsu tālāko soļu apspriešanā jāpiedalās virknei darbinieku no dažādām organizācijām."

Pagaidām Baidena komanda nav sniegusi nekādu konkrētu informāciju. Arestantus varētu repatriēt vai sameklēt viņiem cietumus citās valstīs. Pārrunas šajā jautājumā reiz organizēja Valsts departamenta speciālais pārstāvis Guantanamo lietās – tādu amatu ieviesa Obama. Tramps to likvidēja, bet Baidens, domājams, atjaunos, uzskata informēti avoti. Vienlaikus iespējams, ka Pentagons pārskatīs ieslodzīto lietas, lai noskaidrotu, vai viņi rada reālus draudus.

Pie tam Obamas laiku problēma nekur nav pazudusi, un Baidenam, domājams, tāpat Kongress stāsies pretī. Kad jaunais aizsardzības ministrs Loids Ostins paziņoja, ka administrācija centīsies panākt cietuma slēgšanu, Pārstāvju palātā ar protestu nāca klajā republikāņi – kara veterāni.

"Ja mēs atbrīvosim Guantanamo, viņi kļūs par varoņiem, zvaigznēm islāmistu-ekstrēmistu pasaulē. Amerikai tas radīs vēl lielākus draudus," uzskata Afganistānas veterāns, kongresmenis Maiks Volcs.

Neskatoties uz tiesībsargu pūlēm un Baidena iniciatīvu, pretinieku argumenti var gūt virsroku. Deviņiem arestantiem Guantanamo jau izvirzītas apsūdzības vai pat pasludināts spriedums. Viens no pazīstamākajiem ir Halids Šeihs Mahameds. Militārā komisija lēma, ka viņš ir vainīgs 11. septembra teroraktu organizācijā, kas aiznesa triju tūkstošu amerikāņu dzīvības. Vēl 20 ieslodzītos uzskata par pārāk bīstamiem, lai izlaistu. Baidenam un viņa komandai nāksies pārliecināt amerikāņus, kuri tik drīz vis neaizmirsīs 2001. gada traģiskos notikumus. Vai jaunajam prezidentam izdosies noskaņot sabiedrību sev par labu? Tas vēl nav zināms.

48
Tagi:
cietums, ASV
Pēc temata
Slepenais cietums Mariupoles lidostā: tirgošanās ar ieslodzītajiem
Nenotveramais Džo: Lietuva nevar sameklēt prasītāju lietā par CIP cietumu

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

0
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

0
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!