Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

89
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

89
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Ķīnas līderis Sji Dziņpins un ASV prezidents Donalds Tramps

Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu

36
(atjaunots 16:46 26.10.2020)
Ķīnas un ASV konfrontācija iedegusies ar jaunu spēku: tirdzniecības karā iestājies tehnoloģiju posms.

Vašingtona bloķē Ķīnas produkciju kā nacionālo apdraudējumu, bet Ķīna atgādinājusi par savu galveno ieroci: triljonu vērtā ASV valsts obligāciju portfeļa izpārdošana var sagraut gan dolāra kursu, gan vērtspapīru tirgu. Ts ir ļoti bīstams scenārijs visas pasaules ekonomikā. Par to, cik tālu gatava aiziet Pekina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Tehnoloģiskais karš

Janvārī divas lielākās ekonomikas spēra svarīgu soli, lai pieliktu punktu tirdzniecības karā: parakstīja vienošanos, kuras mērķis ir pakāpeniski atjaunot tirdzniecību. Tomēr visam pārvilka svītru Covid-19 pandēmija. Vašingtona apsūdzēja Pekinu par koronavīrusa izplatību un pieprasīja materiālu kompensāciju. Piedevām amerikāņi informēja par izstāšanos no Pasaules veselības organizācijas un pārmeta, ka tā atbalstot Ķīnu.

Tuvojoties prezidenta vēlēšanām, spriedze pieaug. Tramps atkal atsaucis atmiņā ekonomisko zaudējumu, ko Ķīnas kompānijas it kā esot nodarījušas amerikāņu ekonomikai. Sak, tās "pārvilkušas" pie sevis ražošanu un nozagušas tehnoloģiskos noslēpumus. Augustā Vašingtona apsūdzēja Pekinu par iejaukšanos priekšvēlēšanu cīņā internetā un sociālajos tīklos. Uzmanību piesaistīja Ķīnā izstrādātā lietotne TikTok. To vajagot aizliegt, citādi ĶTR valdība saņemšot piekļuvi ASV pilsoņu datiem, klāstīja Baltais nams.

TikTok īpašnieku – Ķīnas kompāniju ByteDance — piespiež pārdot biznesu amerikāņiem. Tas jāizdara līdz 12. novembrim. Pretējā gadījumā, draudēja Tramps, servisu bloķēs.

Pekinas atbilde pagaidām nav dzirdēta. Eksperti uzskata, ka Ķīnas valdībai nav īpašas jēgas aizstāvēt TikTok, jo Ķīnā to uzskata par "kaitīgu" – tas izplata "vulgāru saturu", neatbilst "sociālisma vērtībām", pavedina jauniešus.

Tomēr Vašingtona vērsusies pret Huawei – vienu no lielākajām tehnoloģiskajām kompānijām Ķīnā. Jau izskanējuši draudi aizliegt ārvalstu kompānijām stratēģisko materiālu un tehnoloģiju importu, kas varētu apdraudēt nacionālo drošību.

Nopietna saruna

Paralēli Pekinā atgādināja, ka Ķīnai ir arī nopietnāki ietekmes instrumenti. Runa ir par ASV valsts obligācijām triljona dolāru vērtībā.

Ņemot vērā tirdzniecības karu ar ASV, Ķīna jau pamazām atbrīvojas no šiem papīriem. No lielākajiem rādītājiem 1,32 triljona dolāru apmērā 2014. gada novembrī investīcijas amerikāņu valsts parādā sarukušas vairāk nekā par 200 miljardiem. 2019. gada jūnijā līdera vietā starp obligāciju ārvalstu turētājiem nonāca Japāna: Tokijas portfelis ir 1,12 triljonu dolāru vērts.

ASV Finanšu ministrijas nesenā atskaite parādīja, ka septembra vidū Ķīnas portfelis sarucis līdz 1,08 triljoniem. Gada pirmajā pusē Pekina atbrīvojās no obligācijām 106 miljardu vērtībā – tas ir lielākais pārdošanas temps kopš 2015. gada.

Tomē runa nav tikai par ekonomisko konfrontāciju. Viens no iemesliem, kuru dēļ Ķīna turpina atbrīvoties no amerikāņu valsts parāda, ir dolāra vērtības krišanās risks drukas mašīnas nepārtrauktās darbības dēļ.

Pie tam parāds pieaug. Astoņu mēnešu laikā Savienotās Valstis laida klajā valsts obligācijas 7,7 triljonu vērtībā – rekordliels rādītājs. Tātad ekonomiku uztur vienīgi aizņēmumi.

Pekina redz, ka Vašingtona nespēj atrisināt ekonomiskās problēmas bez drukas mašīnas palīdzības, tāpēc ieguldījumi amerikāņu valsts obligācijās ir ļoti riskantas, atzīmēja Ķīnas izdevums Global Times.

Lielā izpārdošana?

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Turklāt ASV vērtspapīru pārdošana būtiski ierobežos Pekinas iespējas vadīt juaņu, ja tirdzniecības karš būs pilnīgi nekontrolējams. Viseidzot, obligāciju pārdošanā saņemtos dolārus vajag kaut kur ieguldīt, bet tas nemaz nav tik vienkārši. Problēmas būs ne tikai Ķīnai, smagi klāsies visiem.

"Sagraut amerikāņu obligāciju piramīdu, - tas nozīmē iegrūzt visu pasauli finansiālajā haosā, kura fonā 1998. vai 2008. gada krīze šķitīs kā īstas bērnu spēlītes. Tāpēc diezin vai pārskatāmā perspektīvā gaidāms kaut kas tamlīdzīgs," – uzskata kriptovalūtu bankas Chatex vadītājs Maikls Ross-Džonsons.

Domājams, atteikšanās no dolāra un obligācijām būs pakāpeniska – tā, kā tas notiek pēdējos gadus. Viens no vadošajiem Ķīnas ekonomistiem, Šanhajas finanšu un ekonomikas universitātes profesors Si Czuņjans vērtēja, ka notikumu normālas attīstības apstākļos Pekina pakāpeniski samazinās ASV valsts obligāciju portfeli aptuveni līdz 800 miljardiem dolāru. Tomēr nav izslēgts arī ārkārtējs variants, piemēram, militāra konflikta apstākļos.

36
Tagi:
valsts parāds, Ķīna, ASV
Pēc temata
Ekonomists: ASV rekordlielais valsts parāds – bumba, kas ielikta ekonomikas pamatos
Tramps uzskata, ka ASV jaunās importa nodevas palīdzēs samazināt valsts parādu
ASV valsts parāds sasniedzis jaunu rekordu
Dolārs nogurdinājis: Japāna un Ķīna pārdod ASV valsts parādu
Vladimirs Norvinds

Ar KF pensionāra deportāciju no Latvijas saistīts Militārās izlūkošanas dienests

21
(atjaunots 12:04 26.10.2020)
Vladimirs Norvinds tika izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ". Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Krievijas pilsonis, militārais pensionārs Vladimirs Norvinds deportēts no Latvijas saskaņā ar Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta slēdzienu. Tas kļuvis zināms no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena atbildes uz piecu "Saskaņas" deputātu pieprasījumu. Ģirģena vēstuli sociālajā tīklā Facebook publicēja Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs.

Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) ir viens no specdienestiem, kas atbild par valsts drošību. No 2003. gada to nemainīgi vada Indulis Krēķis.

Pirms diviem gadiem MIDD saņēma piekļuvi Latvijā dzīvojošo ārvalstnieku personas datiem. Domājams, ar to skaidrojama tā dalība Norvinda lietā.

Tātad oficiāli apstiprināts, ka Vladimirs Norvinds izraidīts no Latvijas "nacionālās drošības" apsvērumu dēļ. Pie tam nav minēti nekādi fakti par to, kā 75 gadus vecais pensionārs būtu apdraudējis valsts drošību.

Iekšlietu ministrs Ģirģens faktiski bijis "pārmijnieka" lomā, tāpēc pieciem "Saskaņas" deputātiem, ja viņi vēlas aizrakties līdz patiesībai, domājams, vajadzētu vērsties pie aizsardzības ministra Arta Pabrika, kura pārraudzībā ir MIDD.

Kā panākt taisnību

Man šķiet, Norvindam nav gandrīz nekādu izredžu panākt taisnīgu lēmumu Latvijā. Tomēr vajadzētu iziet visas instances, lai būtu iespēja vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā. Izredzes izcīnīt uzvaru ECT ir lielas.

Pie tam ECT sniegusi oficiālu skaidrojumu: ja runa ir par nacionālās drošības apdraudējumu, jebkurš pasākums, kas ietekmē cilvēktiesības, jānovērtē kompetentai neatkarīgai iestādei ar mērķi izpētīt tāda lēmuma pamatojumu un pierādījumu ar atbilstošo procesuālo ierobežojumu nepieciešamības gadījumā slepenās informācijas izmantošanai. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt apgalvojumus par nacionālās drošības apdraudējumu.

Mūsu gadījumā Norvindam ir jābūt iespējai tiesvedības ietvaros apstrīdēt apgalvojumu par to, ka viņš esot kaitējis Latvijas drošībai. Savukārt MIDD pienākums ir nevis uzstāt, ka tam ir taisnība, bet gan sniegt konkrētus pierādījumus. Patlaban Latvijā tāda procedūra ir gandrīz neiespējama.

Vladimirs Norvinds tika izraidīts uz Krieviju 9. oktobrī. Rīgā palikusi viņa sieva – Latvijas pilsone. Virkne ekspertu uzskata, ka pensionāra deportācija pārkāpj 1994. gadā noslēgto Krievijas un Latvijas valdību vienošanos par Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Vienošanās paredz: ""Personas, uz kurām saskaņā ar 1. pantu attiecināmas šīs vienošanās normas un kuras 1992. gada 28. janvārī pastāvīgi dzīvoja Latvijas Republikas teritorijā, ieskaitot arī personas, attiecībā uz kurām nav pabeigta atbilstošu formalitāšu izpilde un kuras ir uzskaitītas abu Pušu apstiprinātos sarakstos, kas pievienoti pie vienošanās, saglabā tiesības netraucēti dzīvot Latvijas Republikas teritorijā, ja viņas to vēlēsies."

21
Tagi:
drošība, Vladimirs Norvinds
Pēc temata
Atņēmuši uzturēšanās atļauju un deportē: militārais pensionārs kritis nežēlastībā
Krievijas vēstniecība Latvijā nosodīja militārā pensionāra deportāciju
Deportētais sirmgalvis: izvēlēts upuris, lai parādītu attieksmi pret Krieviju
KF ĀM: Maskava neatstās bez sekām Norvinda deportēšanu no Rīgas
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, foto no arhīva

Putins ierosinājis pasākumus spriedzes mazināšanai Eiropā

0
(atjaunots 20:09 26.10.2020)
INF līgums bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā, uzskata Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins sniedzis paziņojumu par papildu soļiem situācijas deeskalācijai Eiropā apstākļos, kad darbību pārtraucis Līgums par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm (INF), vēsta RIA Novosti

"Līgums INF bija svarīgs elements starptautiskās drošības un stratēģiskās stabilitātes arhitektūrā. Īpaša loma Līgumam bija prognozējamības un savaldības uzturēšanas aspektā raķešu jomā Eiropas teritorijā," teikts dokumentā, ko publicēja Kremļa preses dienests.

Pagājušajā gadā ASV ar vienpusēju lēmumu izstājās no INF, pie tam pārmetot Krievijai līguma pārkāpumus. Maskava noliedza visas apsūdzības un bija gatavi nodemonstrēt raķeti, kas radījusi šaubas, tomēr Vašingtona nenāca pretī.

Putins uzskata līguma laušanu par kļūdu, kas "pastiprina raķešu bruņojuma sacensību izvēršanās, konfrontācijas potenciāla pieauguma risku un tālāku ceļu pie nekontrolējamas eskalācijas".

Valsts vadītājs atzīmēja, ka, ņemot vērā spriedzi Krievijas un NATO attiecībās acīmredzami arī draudi Eiropas drošībai.

"Šajos apstākļos nepieciešami aktīvi centieni mazināt uzticības deficītu, stiprināt reģionālo un globālo stabilitāti, kā arī mazināt riskus, ko rada savstarpēja nesapratne un domstarpības raķešu bruņojuma jomā," viņš uzsvēra.

Ierosinājumi

Prezidents ieteica izstrādāt instrumentus, kas ļautu mazināt spriedzi un satraukumu.

"Piemēram, runa varētu būt par pārbaudes pasākumiem kompleksiem "Aegis Ashore" ar starta iekārtām Mk-41 ASV un NATO bāzēs Eiropā, kā arī raķetēm 9M729 Krievijas Federācijas BS objektos Kaļiņingradas apgabalā," teikts paziņojumā.

Uzsvērts, ka visu darbību pamatā jābūt abpusēju soļu principam: Maskava ir gatava atteikties no raķešu 9M729 izvēršanas Krievijas Eiropas teritorijā, taču ar noteikumu, ja NATO spers līdzīgus soļus.

"Mēs apstiprinām gatavību pieturēties pie Krievijas Federācijas iepriekš izsludinātā moratorija sauszemes bāzes vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvēršanai, kamēr atbilstošajos reģionos neparādīsies analoģiskas klases ASV ražots raķešu bruņojums," paziņoja Putins un piezīmēja, ka Krievija vēl aizvien cer uz atbildes moratoriju.

Noslēgumā viņš vēlreiz uzsvēra, ka Maskava ir gatava kopīgam darbam, un pauda cerību, ka arī tās partneri meklēs iespējas, kā uzturēt stabilitāti un novērst raķešu krīzes pasaulē bez INF.

0
Tagi:
Eiropa, Putins, NEW START līgums
Pēc temata
Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc
Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu