Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

70
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

70
Tagi:
Ķīna, ASV
ASV iznīcinātājs F-16

"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

8
(atjaunots 20:04 20.10.2020)
Amerikāņi mācās karot ar Krieviju maksimāli reālos apstākļos. Nesen Pentagons izsludināja PSRS un Krievijā ražoto ieroču maketu partijas iepirkumu.

Mācībās pilna mēroga bruņojumu izsniegs karavīriem, kuri tēlos pretinieku. Pasūtītājs pieprasījis, lai maketi būtu izgatavoti no ļoti izturīga uretāna, kas nesalūzīs arī pēc ilggadīgiem treniņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ienaidnieka tēls

Iepirkuma aprakstā precizēts, ka runa ir par prettanku granātmetējiem RPG-7, pārnēsājamiem zenītraķešu kompleksiem "Strela 2", Kalašņikova automātiem un ložmetējiem, Dragunova snaipera šautenēm, granātām F-1, RGD-5 un RG-42.

Tas viss jānogādā Beninga fortā – vienā no lielākajām armijas bāzēm ASV. Tajā ik gadus tiek apmācīti līdz 96 tūkstoši karavīru 85 specialitātēs. Katrs tanku un kājnieku vienību kareivis sāk dienestu Beninga fortā. Acīmredzot, Pentagons nolēmis tuvināt mācību programmu reāliem kaujas apstākļiem, kas radīsies kara gadījumā ar Krieviju.

Amerikāņi jau agrāk ir lietojuši svešu bruņojumu, tehniku, pat uniformu. Piemēram, septembra beigās viņi organizēja manevrus, kuros plaši izmantoja uzbrukuma bezpilota lidaparātus. Mērķim bija izraudzīti zenītraķešu-lielgabalu kompleksu "Pancirj S1" maketi. Savukārt daudzajās mācībās Eiropā pretinieka lomā bieži vien ir NATO kareivji formastērpos, kas aizdomīgi atgādina Krievijas "ciparu".

Tādas "maskuballes" jēga ir skaidra – atbrīvoties no bailēm pretinieka priekšā, iemācīties atpazīt ienaidnieka tehniku un kareivjus, iepazīties ar citu taktiku.

Tāda veida mācību priekšrocības ASV aptvēra jau aukstā kara gados, kad sākās programma OPFOR (Opposing Force). Armijā tika izveidotas speciālas vienības, kas mācībās tēloja Varšavas līguma valstu bruņotos spēkus.

OPFOR kareivji nēsāja padomju armijas formastērpam līdzīgu formu, rīkojās saskaņā ar domājamā pretinieka noteikumiem un aktīvi izmantoja austrumu bloka militāro tehniku.

OPFOR vienības ASV iemēģināja padomju BMP-1, ko 70. gadu beigās ASV nodeva Ēģiptes prezidents Anvars Sadats. Tās dzenāja pa poligoniem, rūpīgi izpētīja, apšaudīja no dažādiem kalibriem. Rezultātā uz kājnieku kaujas mašīnas M2 Bradley tika uzstādīts 25 mm lielgabals M242 Bushmaster, kas spēja cauršaut jebkuras padomju vieglās bruņutehnikas priekšējās bruņas.

Imitācijas un trofejas

Tomēr amerikāņiem katastrofāli trūka pretinieka tehnikas paraugu un rezerves daļu. Galu galā OPFOR tika apbruņotas ar dīvainiem "mutantiem" – vienības saņēma par padomju mašīnām nomaskētu amerikāņu tehniku.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

80. gados ASV noliktavās sakrājās aptuveni tūkstotis vieglo tanku Sheridan. Tos nolēma izmantot OPFOR interesēs. Uz šo mašīnu bāzes radīja tanku T-72, BMP-1, pašgājēja zenītiekārtu "Šilka" un pašgājējlielgabalu "Gvozdika" imitācijas. Vēlāk parādījās par T-72 un BMP-2 maskēti bruņutransportieri M113 un M2 Bradley.

Par īstu zelta laikmetu OPFOR kļuva periods pēc PSRS sabrukuma. Varšavas līguma organizācijas bijušās valstis labprāt pārdeva amerikāņiem vai pat dāvināja bez maksas militāro tehniku. Toreiz OPFOR vienības saņēma tankus T-72 un T-80U, kājnieku kaujas mašīnas BMP-2, bruņutransportierus BTR-80, zenītraķešu-lielgabalu kompleksus "Tunguska", artilērijas sistēmas un daudz ko citu.

Visa tehnika tiek izmantota. Piemēram, daļu "trofeju" pastāvīgi izmanto ASV Jūras kājnieku korpusa 1. divīzijas 3. amfībiju-trieciena bataljons Kemppendltonas bāzē Kalifornijā. Bruņutehnika tiek izmantota poligonā pastāvīgās dislokācijas vietā.

Jūras kājnieku rīcībā ir arī vairāki helikopteri Mi-24, kas saņemti no bijušā sociālistiskā bloka valstīm. Militāro mācību kursā bija iekļauts vingrinājums ar mērķi mazināt karavīru bailes no krievu šausmīgā "krokodila". Vienība sagulst līdzenā laukā, bet helikopters vairākkārt nolido minimālā augstumā un maksimālā ātrumā virs karavīriem. Aukstā kara laikā Mi-24 lomu tēloja helikopteri-amfībijas Sikorsky SH-3 SeaKing un franču Aerospatiale SA 330.

"Sarkanie" meistari

Gaisa pretinieka loma mācībās ASV parasti tiek piešķirta eskadriļai "Agresors", kas saformēta 70. gadu sākumā. Tā lido ar PSRS un Krievijas kara lidmašīnu imitācijām. Vispirms tās bija amerikāņu F-5 ar sarkanām zvaigznēm uz spārniem, bet jau 1973. gadā atveda pirmo oriģinālo MiG-21F-13, ko izraēlieši sagrāba no arābiem. Jau dažus gadus vēlāk Nevadas debesīs pacēlās MiG-21bis un MiG-23.

Pēc PSRS sabrukuma "agresoru" rokās tika modernākas mašīnas. Piemēram, 2016. gada decembrī tika nofotografēts iznīcinātāja Su-27 mācību lidojums Nevadā kopā ar amerikāņu F-16. Domājams, Su-27 nokļuvis ASV no Ukrainas. Mediji vēstīja, ka amerikāņiem ir vairākas tādas mašīnas, kā arī vairāk nekā divi desmiti frontes iznīcinātāju MiG-29. Tomēr "agresoru" parka pamatā ir Krievijas kamuflāžas krāsās "tērpti" F-5, F-15, F-16 un F/A-18.

Līdztekus "atmosfērai" šīs vienības imitē pretinieka lidmašīnu taktiku un tehniskās īpatnības. ASV Gaisa spēkos valda uzskats, ka tas ir ļoti svarīgi no psiholoģiskā viedokļa.

Jau Otrā pasaules kara laikā amerikāņi ievēroja, ka liela daļa jauno pilotu "sastingst", pirmo reizi tiekoties ar pretinieku. Zaudētās sekundes daudziem maksāja dzīvību.

Komandieri uzskata, ka regulāri treniņi ar "agresoriem" vajadzētu pilotiem padarīt ienaidnieka tēlu ierastāku.

8
Tagi:
Pentagons, ASV GS, Krievijas GKS
Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.

"Īsti zvēri": kas slepeni sabraukuši karot Kalnu Karabahā

35
(atjaunots 16:42 20.10.2020)
Fanātiski, līdz zobiem bruņoti, motivēti un apmācīti – jau vairākas augtu stāvošas amatpersonas apstiprinājušas, ka karā Karabahā piedalās kaujinieki no Sīrijas.

Nesen amerikāņu The Wall Street Journal ziņoja, ka ekstrēmistus nogādā konflikta zonā grupās aptuveni pa simt cilvēkiem. Andrejs Kocs portālā RIA Novosti centās noskaidrot, kā tas viss organizēts un kas tie ir par cilvēkiem.

Arābi videoierakstos

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Sergejs Nariškins pastāstīja, ka Kalnu Karabahā darbojas tūkstošiem radikāļu – starptautisko teroristisko organizāciju "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi), kā arī vairāki kurdu grupējumi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons iepriekš informēja, ka 300 radikāļi nogādāti Baku no Sīrijas caur Turciju. Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pieprasīja no Francijas atvainošanos un uzsvēra, ka viņa armija neizmanto algotņu pakalpojumus. Tomēr daudzie video ieraksti tīmeklī liecina par pretējo.

Azerbaidžāņu kareivji nepublicē savās pozīcijās tapušus video ierakstus, toties sīriešu kaujinieki nav tik pieticīgi. Piemēram, kāda ieraksta autors soļo gar uzbērumu garām armēņu kareivju līķiem un tīrā arābu valodā sauc viņus par "cūkām" un komentāros ik pa brīdim iesprauž "Allah akbar!", Citā video ierakstā dažādos formastērpos ģērbtu kaujinieku grupa atklāj uguni no šaujamieročiem un lielkalibra ložmetēja pikapa kravas kastē.

Guntrack – Sīrijas teroristu iemīļots ierocis. Ne mazākās šaubas par viņu tautību nerada arī skaidri sadzirdamās pavēles arābu valodā.

"Kalnu Karabahā strādā līdz pieci tūkstoši kaujinieku, - RIA Novosti pastāstīja žurnālists, eksperts Tuvo Austrumu jautājumos Abass Džuma. – Galvenokārt - no tā saucamās Sīrijas nacionālās armijas, kas dislocējusies Idlibā. Tas ir visnotaļ daudzveidīgs vairāku grupējumu veidojums. Piemēram, SNA ir "Divīzija Al Hamza". Šīs bandas kaujinieki bija redzami pirmajā ticamajā video, kas pierāda viņu dalību konfliktā Kalnu Karabahā. Tur viņi nepārprotami apliecināja savu piederību grupējumam un aicināja "kolēģus" steigties uz Azerbaidžānu. Speciālisti noteica uzņemšanas ģeolokāciju – Goradizas pilsēta Azerbaidžānā."

Eksperts ir pārliecināts: "Al Hamzas" kaujinieki ieradušies Kalnu Karabajā no Lībijas, kur viņi karoja pret maršala Halifa Haftara armiju Pārejas nacionālās padomes pusē, ko atbalstīja Turcija. Azerbaidžānā viņus nogādāja Turcijas transporta lidmašīnas. Līdz kauju vietām viņi nokļuva automašīnās. Armēnija informēja, ka cīņās piedalās aptuveni divus tukstošus kaujinieku. Erevāna un Stepanakerta paskaidroja, ka bojāgājušo radikāļu līķi nav atrasti, jo ekstrēmisti ātri iznes savus bojāgājušos un ievainotos no kaujas lauka.

Aizvadītajā nedēļā telekanāls "Al Arabia", atsaucoties uz "Sīrijas cilvēktiesību observatoriju", ziņoja, ka Kalnu Karabahā likdivēti aptuveni simt sabraukušie algotņi.

Kaujinieku elite

"Divīzija Al Hamza" tiek uzskatīta par vienu no cīņasspējīgākajiem grupējumiem STA. Tās kaujinieki nepārtraukti karo kopš 2013. gada. Kopš saformēšanas brīža banda saņem aktīvu finansiālo un materiālo atbalstu no ASV un Turcijas puses. Cita starpā "Al Hamza" arsenālos ir liels skaits amerikāņu prettanka raķešu kompleksu BGN-71 TOW. Grupējuma vadonis ir Turcijas izlūkdienesta MIT virsnieks Seifs Abu Bakrs, kurš ilgus gadus bija Ankaras slepenais aģents ISIS.

Kalnu Karabaha
© Sputnik / Ministry of Defence of Armenia

Turcija aktīvi izmantoja "Al Hamza" un citu STA grupējumu pakalpojumus Sīrijā. Operācijas "Eifratas vairogs" laikā 2016. gada augustā "divīzijas" kaujinieki vieni no pirmajiem iegāja Džerabulā un Karkamiša valsts ziemeļos. Radikāļi devās cīņā vienā ierindā ar turku armiju un izmantoja tās atbalstu no gaisa un artilēriju. Viņi demonstrēja ārkārtīgu nežēlību pret vietējiem kurdiem. 2018. gadā "Al Hamza" piedalījās turku iebrukumā Afrinā operācijā "Olīvkoka zars", bet 2019. un 2020. gadā aktīvi atbalstīja kuratorus no Ankaras uzbrukumā Idlibā.

"Al Hamza" rīcībā ir sazarots mūsdienīgi iekārtotu treniņnometņu tīkls. Komandieri mācās divās īstās akadēmijās. Teicams ir arī materiālā nodrošinājuma līmenis – pērn viņi ziņoja, ka tiek sākta pašu izstrādāju bruņumašīnu ražošana Idlibā. Pat domubiedri no STA uzskata, ka "Al Hamza" ir "atsaldēta", spējīga uz jebkādām zvērībām pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Lielgabalu gaļa"

"Šis grupējums ir viens no visvairāk karojošajiem STA, - uzsvēra Abass Džuma. – "Komandējumam" uz Karabahu izraudzījās kaujiniekus ar lielāko pieredzi. Karabaha viņiem patīk labāk nekā Sīrija vai Lībija: maksā vairāk un apstākļi nav tik smagi. Daudzi to karu uzskata par "apmaksātu atvaļinājumu". Visi STA kaujinieki ir labi bruņoti, ekipēti un turku instruktoru apmācīti, bet "Al Hamza" – jo īpaši."

Eksperts atzina, ka Azerbaidžānai ir skaitliskais un tehnoloģiskais pārsvars pār Kalna Karabahu un Armēniju. Patiesībā šo kārti Baku jau liek galdā, kad noliedz sadarbību ar kaujiniekiem: "Kam mums vajadzīgi algotņi, ja mums pašiem ir laba armija?" Tomēr sīriešiem ir liela kauju pieredze. Viņi iet avangardā, risina grūtākos uzdevumus, pilda netīrāko darbu. Patiesībā viņi ir lielgabalu gaļa, kuras nav žēl. Iedzīvotāju acīs sabraukušo kaujinieku  bojāeja neko nenozīmē – viņiem nav nekāda sakara ar Azerbaidžānu atšķirībā no zārkiem ar vietējiem karavīriem.

Tomēr arī šiem piedzīvojušajiem vilkiem karš Kalnu Karabahā nav viegls. The Wall Street Journal, atsaucoties uz saviem avotiem, stāstīja, ka zaudējumi Sīrijas kaujinieku vidū aug, 200 radikāļi jau gribot braukt mājās. Acīmredzot, "apmaksātais atvaļinājums" nav izdevies.

Savstarpējas apsūdzības

Azerbaidžānas vadība un Turcija kategoriski noliedz, ka Baku pusē karadarbībā piedalītos ārvalstu algotņi un savukārt pārmet Erevānai, ka tā piesaistot savā pusē kaujiniekus. Piemēram, Ankaras vēstnieks ASV Serdars Kiličs jau pirmajā konflikta nedēļā klāstīja, ka armēņu pusē karojot Irākas kurdi.

"Kauju zonā Diendivkaukāzā patiešām ir algotņi un teroristi, taču viņi cīnās Armēnijas Bruņoto spēku pusē, - diplomātu citēja turku ziņu aģentūra Anadolu. – Runa ir par teroristiskās organizācijas "Kurdu darba partija" kaujiniekiem. Ir skaidri pierādījumi tam, ka KDP teroristi pārsviesti no Irākas ziemeļiem uz Armēniju."

Vēstnieks uzskata par izdomājumiem ziņas par to, ka Turcija pārvieto uz Azerbaidžānu kaujiniekus no Sīrijas. "Ankara nav sūtījusi uz konflikta zonu Sīrijas algotņus un nefinansē tos," uzsvēra diplomāts.

Iepriekš Azerbaidžānas Valsts drošības dienests ziņoja, ka pārtvēris algotņu sarunas no saskarsmes līnijas Karabahā. Struktūras darbinieki apgalvoja, ka ēterā sazinājušies "ar Kurdu darba partiju saistīti teroristi". Savukārt prezidents Armens Sarkisjans kategoriski noraidīja šādus apgalvojumus un uzsvēra: viņa valstī dzīvo kurdi un jezīdi, taču viņi ir Armēnijas pilsoņi.

35
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam

0
(atjaunots 12:05 21.10.2020)
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūdz valstij piešķirt skolotājiem ikmēneša kompensāciju par attālināto darbu 60 eiro apmērā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Kompensāciju arodbiedrība pieprasa Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumu ietvaros, saskaņā ar kuriem darba devējam ir jākompensē darbiniekam izdevumi attālinātajam darbam, raksta Grani.lv.

Pieprasītā summa ietver sevī darba aprīkojuma amortizāciju – 30 eiro datoram, programmnodrošinājumam, darba galdam, 10 eiro kancelejas piederumiem, 6 eiro komunālajiem izdevumiem un 14 eiro telefona un Interneta rēķina apmaksai.

Kompensācija var tikt izmaksāta no kopēja izglītības nozares finansējuma, uzskata arodbiedrība. Lai skolotājs varētu pasniegt attālināti, skolotājam ir jābūt portatīvajam datoram ar nepieciešamo programmnodrošinājumu, tīmekļa kameru, mikrofonu un austiņām. Turklāt darbs no mājām nozīmē, ka pedagogs vairāk patērē elektrību, kā arī ir nepieciešams kvalitatīvs Internets ar augstu un stabilu ātrumu – tas arī ir jākompensē. Neskaitot pārējo, arodbiedrība uzskata, ka skolotājiem ir nepieciešami digitālo iemaņu un attālinātas pasniegšanas iemaņu pilnveidošanas pasākumi.

Kā jau ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā skolām vairākus mācību modeļus pandēmijas laikā, tai skaitā daļēji vai pilnībā attālinātā režīmā. Turklāt no 26. līdz 30. oktobrim 7.-12. klašu skolēni vienu nedēļu mācīsies attālināti, lai samazinātu Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
kompensācija, attālinātās mācības, Latvija, pedagogi
Pēc temata
Viņa saprot tikai spēka un agresijas valodu: LIZDA vadītāja par Šuplinsku
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana