Georga lentīte

Saeimā plāno aizliegt Georga lentīti. to nepieļaut?

89
(atjaunots 22:35 16.09.2020)
Jautājumā par padomju simbolikas aizliegumu visas latviešu partijas ir vienisprātis, toties par Georga lentīti tādas vienprātības nav. Ja krievi Latvijā apņēmīgi demonstrēs, ka nepiekāpsies, tas var ietekmēt svārstīgos deputātus.

17. septembrī Latvijas Saeima pirmajā lasījumā skatīs divus krieviem naidīgus likumprojektus. Izskanējuši plāni aizliegt Georga lentīšu lietošanu gan politiskajos (sapulces, gājieni, piketi), gan svētku un izklaides pasākumos.

Kur glabājas vēsturiskā atmiņa?

Grozījumu autori, Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvo, ka pēc notikumiem Krimā un Donbasā Georga lentīte kļuvusi par Krievijas imperiālisma simbolu un Latvijas teritorijā tā ir jāaizliedz.

Tomēr tas ir retorisks skaidrojums. Konkrēts politiskais mērķis, ko nosprauduši radikālie nacionālisti: atņemt krievu tautības iedzīvotājiem vēsturisko atmiņu un tādējādi atvieglot krievu bērnu asimilācijas procesu.

Krievu vidē šie draudi nav novērtēti pilnībā. Cilvēki sevi mierina: varasvīri var aizliegt mums nēsāt padomju simboliku un Georga lentītes, tomēr nevar izravēt mūsu sirdsīs atmiņu par Lielo Uzvaru. Izklausās patētiski, tomēr tā ir ilūzija.

Vēsturiskā atmiņa neglabājas sirdīs. Tā glabājas materiālajos objektos un informācijas nesējos, rituālos, kas simbolizē mums dārgos vēsturiskos notikumus, kas apvieno mūs, atsevišķus cilvēkus sabiedrībā, tautā.

Materiālais iemiesojums ir svarīgs. Iedomāsimies, ka "Nemirstīgā pulka" gājiens notiek bez kara dalībnieku portretiem. Sak, kāpēc tas vajadzīgs – mūsu tuvinieki taču vienmēr ir mūsu sirdīs... Tādā gājienā neviens nepiedalīsies. Bez šī vienkāršā vēsturiskās atmiņas nesēja – kartona gabala ar uzlīmētu fotogrāfiju rāmītī – akcija zaudēs jēgu.

Tāds pats ir stāsts par pieminekļiem. Nojaukts ir padomju jūrniekiem veltītais piemineklis Bolderājā, un tagad vairs nav šajā rajonā vietas, kur 9. maijā atnest ziedus un atvest bērnus. Tātad negadās arī piemērots brīdis pastāstīt viņiem par notikumiem un cilvēkiem, kam veltīts piemineklis. Tā pārtrūkst atmiņas ķēdīte.

Ja radikālajiem nacionālistiem izdosies īstenot savus plānus un pēkšņi vairs nebūs Uzvaras piemekļa, zudīs tās vietas sakrālā nozīme. Cilvēki šurp vairs nenāks. Pazudīs pats svarīgākais rituāls, Latvijas krievu galvenais "pulcēšanās punkts".

To pašu lomu pilda karogs armijas daļās. Ja nav karoga, ja tas ir zaudēts, nav arī alrmijas daļas.

Nedrīkst piekāpties

Arī Georga lentīte ir Uzvaras materiālais simbols. Protams, var jau ilgi un neauglīgi strīdēties par to, vai tas ir taisnīgi, ka par tādu simbolu kļuvusi Georga lentīte, nevis Reihstāga jumtā plīvojošais sarkanais karogs ar sirpi un āmuru. Es pats dotu priekšroku sarkanajam karogam, tomēr ir apstākļi, ko mēs pašlaik nevaram grozīt.

Jautājumā par padomju simbolikas aizliegumu visas latviešu partijas ir vienisprātis, toties par Georga lentīti tādas vienprātības nav.

Maijā un jūnijā, kad jautājums tika apspriests Saeimas komisijā, lēmums tika pieņemts ar vienas vienīgas balss pārsvaru. Pie tam aizliegumu neatbalstīja Valsts policija, pašvaldības policija, Ārlietu ministrija un lielākā daļa ekspertu. Skaidrs, ka viņiem ir formāli un juridiski, ne idejiski motīvi, taču pats fakts mums ir labvēlīgs.

Pats svarīgākais – nekādā gadījumā neatteikties no lentītes pasākumos, kuros tā ir absolūti piemērota. Tuvākais notikums – Rīgas atbrīvošanas diena no nacistu iebrucējiem 13. oktobrī. Galvenais pasākums, kā jau ierasts, notiks Ķīšezera krastā. Turp jāierodas ar Georga lentītēm. 

Lai kāds būtu balsojuma rezultāts Saeimā, pagaidām tas ir tikai pirmais lasījums. Ja mēs stingri parādīsim, ka nepiekāpsimies, ka neatteiksimies no saviem simboliem, tas ietekmēs svārstīgos deputātus, un aizlieguma piekritēji paliks mazākumā.

89
Tagi:
Georga lentīte, Saeima, Latvija
Pēc temata
Kāpēc Uzvaras diena satracinājusi varasvīrus? Lindermans par svētkiem "bez piekasīšanās"
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Protestā pie Saeimas ēkas izskanēja prasība "aizliegt muļķus"
Pazemojoša "karantīna" Latvijā, jeb Kādas šķiras latvieši novedīs valsti līdz bojāejai

Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?

16
(atjaunots 18:44 21.04.2021)
Kā "atlantiskā solidaritāte" izpaužas reālajā dzīvē? Nē, runa nav par NATO Statūtu 5. pantu par kolektīvo aizsardzību. Tagad solidaritāte nozīmē, ka abos Atlantijas krastos jābūt vienlīdz riebīgām attiecībām ar Krieviju.

Ja ASV un Krievijas attiecības pasliktinās, Eiropai nav tiesību atpalikt. Un vienalga, ko par to domā Berlīnē vai Parīzē – ir jārada īpaši satraukta atmosfēra, kurā eiropieši pat nepaspēj nožēlot notiekošo, portālā RIA Novosti konstatēja Pjotrs Akopovs.

Nepaspēja ASV ne ieviest jaunās sankcijas pret Krieviju, kas iekļāva diplomātu izraidīšanu, kad Polija jau steigšus izsludināja par persona non grata trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus. Taču tā bija tikai iesildīšanās pirms zalves – Čehijas lēmuma izraidīt 18 diplomātus un pēc "Skripaļu lietas" pazīstamos Boširovu un Petrovu apsūdzēt par sprādzienu armijas noliktavās 2014. gadā. "Tas bija lielākais uzbrukums mūsu teritorijai kopš 1968. gada," klāstīja Čehijas parlaments, valdība prasa pārējām ES valstīm nosodīt "krievu diversijas" vai pieņemt vēl kādas jaunas sankcijas.

Aleksandrs Koņkovs
© Foto : из личного архива Александра Конькова

Un to visu pavada divas Rietumiem galvenās ar Krieviju saistītās tēmas, kas plešas plašumā un spriedszē jau vairākas nedēļas: bailes no "Krievijas gaidāmā iebrukuma Ukrainā" un "Alekseja Navaļnija lēnās slepkavības cietumā". Džoana Roulinga un Benedikts Kamberbačs lūdz Putinu sniegt Navaļnijam medicīnisko palīdzību (it kā kāds to viņam būtu liedzis), Emanuels Makrons iesaka iezīmēt Krievijai kaut kādas "sarkanās līnijas", ko tai nevajadzētu pārkāpt (pārsvarā, protams, runa ir par Ukrainu), tomēr pieprasa godīgu dialogu.

Tamlīdzīgu spriedzi daudzi neizturēs, tāpēc nav nekāds brīnums, ka Igaunijas eksprezidents Ilvess ne pa jokam nobijies un iesaka aizliegt jebkādus braucienus no Krievijas uz Eiropu, proti, iesaldēt visas vīzas, lai norobežotu eiropiešus no "atstumtās valsts" agresijas, kā viņš izteicās. Kā gan citādi? "Uz likmes ir Eiropas drošība. Pietiek."

Patiešām, nu jau pietiks ākstīties, viss taču ir skaidrs – jānolaiž "dzelzs priekškars", jāaizveras no Krievijas, pie viena arī Ukraina jāuzņem NATO. Nesen Ukrainas vēstnieks Vācijā tak pieprasīja nodrošināt ("pēc iespējas ātrāk un bez kādām atrunām") Ukrainas iestāšanos militārajā blokā, jo "tieši Vācija ir vēsturiski atbildīga par fašistu noziegumiem pret ukraiņu tautu". Kā tad – toreiz jūs mūs slepkavojat, tagad jums ir jāaizstāv. No kā? No tiem pašiem krieviem, ar ko toreiz karojāt! Kas tad tur nav skaidrs? Ņemiet krievu zemes, kamēr dod.

Protams, visa tā trakomāja nenāk par labu Eiropai – tur jau tāpat ir grūti laiki, arī pandēmija tikai padziļina ielaistās problēmas, bet tai uzspiež eskalāciju ar Krieviju. Kas vajadzīgs atlantistiem? Tas ir skaidrs – lai Baidena un Putina gaidāmās kaulēšanās laikā (tā šķiet Vašingtonai) ASV prezidents varētu ieņemt pēc iespējas spēcīgāku pozīciju, uzstāties kā neapšaubāms Rietumu pasaules līderis. Citādi nebūs labi, ja viņam aiz muguras Eiropā darīsies velns zina kas, - Putins meistarīgi spēlē liek galdā vienoto Rietumu šķelšanos (paši atlantisti par to visus jau pārliecinājuši), tāpēc nevajag dot viņam iespēju publiski apšaubīt to, ka Baidens ir īsts visa atlantiskā bloka virsaitis. Realitāte gan plānus sašūpo – nav jau nekādas vienotības starp ES un ASV, ne arī vienprātības pašā ES. Kur nu Eiropā – pat ES galvenajās valstīs aug pretrunas elites rindās. Vācijas valdošā partija nekādi nevar izvēlēties, kas mantos kanclera krēslu pēc Merkeles, Francijā elite nervozē sakarā ar Marinas Lepēnas augošajām izredzēm ieņemt prezidenta vietu. Kāda Ukraina, kāds Navaļnijs, kādas "sarkanās līnijas"!

Runa pat nav par to, ka lielākā daļa Eiropas elites (nerunājot jau par iedzīvotājiem) nevēlas tālāku attiecību degradāciju ar Krieviju – runa ir par problēmām pašu mājās, par problēmām ES, kas jārisina tūlīt uz vietas, nepievēršoties mākslīgi kurinātiem konfliktiem. Tomēr nav arī iespējams tos ignorēt, jo apgrozījumā jau ir vairākas tēmas uzreiz: Ukraina, Navaļnijs, "krievu slepkavas no GRU Eiropā" (vispirms nenoslaktēja līdz galam Skripaļus, tagad kļūdījās – pirms laika uzspridzināja noliktavu Čehijā) – tam visam vajadzētu ļoti biedēt eiropiešus un radīt dabisku politiķu reakciju (sankcijas!).

Tikai nez kāpēc liekas, ka visas šīs pūles ne pie kā nenovedīs – "sprādzienu noliktavā Vrbeticē" neizdosies pacelt līdz "Solsberijas incidenta" līmenim. Ne no propagandiskā efekta viedokļa, ne sekām ES un KF attiecībās – toreiz Eiropa bija stiprāk piesieta anglosakšiem (sveiki, Brexit!), piedevām liela nozīme bailēm no Trampa (ja nu viņš patiešām sazvērēsies ar Putinu pret ES?).

Tagad Eiropa vairs gandrīz nevar saasināt attiecības ar Krieviju, turklāt proatlantisko un rusofobo spēku spoiediens Eiropas elites aprindās satiekas ar eirocentriksās elites pretestību, kam ļoti negribas zaudēt reālo kontroli pašu mājās, tiecoties pēc gaisīgas kontroles pār Ukrainu.

"Sarkanās līnijas" tagad top nevis Eiropas austrumos, kur nu vēl Krievijā (atlantistiem tur neko novilkt tik un tā neizdosies), bet gan Rietumeiropas sirdī. Un tās pārkāpt – gan attiecībās ar savām tautām un nacionālo suverenitāti – būs bīstami pašai Eiropas elitei.

16
Tagi:
Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru – arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
 Ukrainas robeža

Sibīrija pēkšņi izrādījusies uz Ukrainas robežas

18
(atjaunots 12:45 21.04.2021)
Viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos.

"Krievija gatavojas uzbrukt Ukrainai", "Krievija vēlas iznīcināt Ukrainu" – tādi paniski virsraksti redzami dažādos Rietumu medijos visu pēdējo nedēļu. Analītiķi un atvaļināti ģenerāļi nāk klajā ar savām prognozēm par to, vai Maskava plāno ieņemt visu Ukrainu vai tikai kādu tās daļu, pie tam lepojas arģeogrāfiskajiem nosaukumiem, ko pirmo reizi ieraudzījuši kartēs. Tālāk – ikdienišķi spriedelējumi par to, vai sāksies trešais pasaules karš vai ne, stāsta Vladimirs Korņilovs portālā RIA Novosti.

Tas viss sākās ar rietumvalstu iedzīvotāju iebiedēšanu ar milzumu ziņu par "Krievijas bruņoto spēku pārsviešanu uz Ukrainas robežu". Pie tam par "Ukrainas robežu" tika pasludinātas plašas teritorijas Krievijas dziļumos. Piemēram,  Voroņežas iedzīvotāji uzzināja, ka arī viņi dzīvo pierobežā. Ziņojot, ka poligonā pie šīs pilsētas Krievija gatavo grupu uzbrukumam Ukrainai, neviens no Rietumu medijiem un politiķiem pat nepavaicāja: kāpēc gan Maskava nevarētu šiem nolūkiem savilkt spēkus, teiksim, pie Belgorodas, no kuras līdz Harkovai ir tikai 40 kilometri?

Krievijas Sarmat
© Photo Министерство обороны РФ

Daudzos komentētājus nemulsināja arī spēku atklātā pārvietošana un pieejamās it kā "pierobežas" bāzes, kurās tie organizēja mācības. Piemēram, britu telekanāla Sky News uzņemšanas grupa bez grūtībām nonāca līdz poligonam Voroņežas apkaimē un nofilmēja to no visām pusēm. Sižeta autore Diāna Magnaja apliecināja, ka Krievijas karavīri uzņemšanu nekavēja. Tā viņai izdevās ierakstīt "absolūti slepenus" kadrus, kuri, acīmredzot, pierāda "gatavošanos agresijai": viens kareivis trenējās pie līdztekām. Korespondente priecīgi parādīja: "Mēs redzam, kā viņi izmanto vietējo spēļu laukumu treniņiem." Tā jau var kuru katru iesildīšanos fitnesa klubā Maskavā nosaukt par "uzbrukuma sagatavošanu Ukrainai".

Pie tam kanāls nolēma video sižetā nerādīt vietējā iedzīvotāja pamatotos skaidrojumus, ko viņš sniedza reportāžas autoriem: "Te vienmēr ir mācības, katru vasaru. Beidziet visas tās runa spar karu." Skaidrs, ka tādi vārdi nekādi neiekļaujas paniskajā scenārijā, tāpēc skatītājiem tos labāk nedzirdēt.

Rietumu autori ignorē gan veselo saprātu, gan ģeogrāfiju un faktus, lai tikai pierādītu, ka Krievija gatavo agresiju. Vienā un tajā pašā rakstā itin vienkārši var salikt kopā apgalvojumus par to, ka "Krievijas spēki iebruka Ukrainā 2014. gadā" un ka tagad "Krievijas spēki tuvojas Ukrainas robežām". Neviens nepaskaidro, kurā rīdī jau "iebrukušās" armijas izvestas no Ukrainas, lai tagad atkal tuvotos.

Pentagons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Агарышев

Tālāk par citiem gājusi britu avīze Daily Mirror. Savā vietnē tā publicēja kadrus ar šausmīgu parakstu: "Krievija palielina savu spēku skaitu pie robežas ar Austrumukrainu". Tikai fotogrāfijā redzamas mācības, kas notika Novosibirskas apgabalā, piedevām to uzņēmis telekanāls "Zvezda". Tikai pēc telekanāla protesta fotogrāfija tika nodzēsta, taču par saviem meliem avīze, protams, neatvainojās. Tā nu Mirror lasītāji droši vien vēl aizvien domā, ka Sibīrija ir vieta kaut kur pie Ukrainas robežas.

Kas īsti kopīgs visu šo panisko rakstu un video sižetu autoriem? Viņi absolūti ignorē faktu, ka ilgu laiku pirms Krievijas spēku vienību pārvietošanas sākuma sākās Ukrainas militārās tehnikas demonstratīva pārsviešana uz konflitka zonu Donbasā – tā turpinājās jau februārī un martā. To periodiski fiksēja EDSO misija, tomēr mēs neredzējām ne Eiropas mediju reportāžas par to, nedzirdējām Rietumu līderu prasības Kijevai izskadrot šīs darbības. Uz Krievijas jautājumiem Kijevas politiķi attrauca, ka Ukrainai "ir tiesības pārvietot spēkus savā teritorijā tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu". Tā nav patiesība: Minskas protokoli ierobežo Ukrainas bruņutehnikas un artilērijas klātbūtni pie saskarsmes līnijas. Gandrīz neviens Rietumu medijs "nepamanīja" Ukrainas armijas spēku būtisko un ilgstošo pārvietošanu. Izņemot tikai neseno skandalozo CNN sižetu, kas it kā tapis "frontes līnijā". Amerikāņi patiešām parādīja Ukrainas tanku pārvietošanas kadrus, kas parādījās internetā jau janvāra sākumā. Tikai viņi to nosauca par "Krievijas bruņutehnikas pārvietošanos Ukrainas robežu virzienā". Viņus par nesamulsināja zildzeltenie vagoni ar trejzobjiem, kas nekļūdīgi liecināja, kur tapis ieraksts. Tikai vēlāk, kad par šiem primitīvajiem meliem ierunājās Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, CNN nodzēsa kadrus. Taču, tāpat kā ar Daily Mirror meliem, amerikāņi neatvainojās un nepublicēja atspēkojumu.

Arī Vācija un Francija (tās tomēr ir Minskas protokolu garanti) nekādi nepieprasīja saviem aizbilstamajiem Ukrainā skaidrojumus par bruņutehnikas pārvietošanos Donbasā. Tikai Vācijas aizsardzības ministri Annegrētu Krampu-Kārenbaueri ieinteresēja Krievijas vienību pārvietošanās valsts dziļumos. "Ja Krievijai nekas nav slēpjams, tā viegli varētu paskaidrot, kādi spēki, kurp un ar kadu mērķi pārvietojas," aizsardzības ministre ar valdzinošu naivitāti pamatoja savu zinātkāri.

Toties, kad ASV 6. flotes pārstāvim Kailam Reinsam pavaicāja, ar kādu mērķi plānota karakuģu ieiešana Melnajā jūrā, sekoja vienkārša atbilde: "Īstenojamās politikas ietvaros mēs neapspriežam nākamās operācijas vai kuģu pārvietošanās grafikus.".

Tātad Rietumu loģika ir vienkārša: Krievijai ir jāatskaitās par bruņoto spēku pārvietošanos pat savā teritorijā, bet amerikāņu karavīru tuvošanās Krievijas robežām nevienu neuztrauc.

Šajā melu un absolūti neloģisko secinājumu grēdā interesanta ir vēl viena Rietumu "kremlenologu" panikas pilno rakstu īpatnība. Teju vai katru rakstu pēdējā laikā noslēdz milzum dīvains mēģinājums saistītt notikumus Donbasā ar situāciju ap Taivānu.

Paskatieties uz dažiem svaigiem citātiem:

  • "Ķīna novēro. Ja Rietumi palaidīs gar degunu Ukrainu, kas notiks ar Taivānu?" (britu kremlenologs Edvards Lūkass, The Times);
  • "Runa nav tikai par Ukrainu – uz kārts likti daudz svarīgāki starptautiskās sistēmas elementi. Neapšaubāmi, Ķīna vērīgi seko tam, kā Rietumi reaģēs Austrumeiropā, jo Savienotās Valstis tagad cenšas atbalstīt Taivānas neatkarību" (amerikāņu atvaļināts admirālis Džeimss Stavridis, NATO spēku Eiropā komandieris, Bloomberg);
  • "Ķīna un Krievija pārbauda mūsu saliedētību. Patlaban tās rīkojas uz Krievijas un Ukrainas robežas un Taivānas šaurumā. Tās rīkojas tā, lai apzināti grautu mūsu transatlantisko drošību" (ASV admirālis Maikls Gildejs, USNI News);
  • "Lai arī ne Krievijas iebrukums Ukrainā, ne Ķīnas uzbrukums Taivānai nešķiet ticamākās tuvākās viņu ieroču žvadzināšanas sekas, tas nemazina risku pašreizējā situācijā. Abos gadījumos ASV, mūsu interešu un sabiedroto likmes ir ļoti augstas, bet mūsu efektīvās iespējas ir ierobežotas. Tāpat jāpievērš uzmanīa tam, ka abos gadijumos mūsu pretinieku militāro darbību iespēja nelīdzinās nullei" (amerikāņu politologs Deivids Rotkopfs, Daily Beast);
  • "Ukraina, tāpat kā Taivāna ir viena no nedaudzajām valstīm, kam pastāvīgi draud daudz varenāka kaimiņa iebrukums" (amerikāņu militārais analītiķis Deivids Ekss, Forbes).

Pēdējā laika tādu citātu skaits aug. Neviļus rodas doma par vienotām "norādēm" Rietumu presei. Tādu izteikumu autori pat nedomā par to, cik neatbilstoša ir viņu pieeja situācijai Donbasā un Taivānā. Kritiskos izteikumus par Krieviju viņi pamato ar "Ukrainas vienotības un suverenitātes principiem", kā arī nosoda "separātismu", kura izpausme ir Donbasa neatzītās republikas. Viņi pat nemana, ka Ķīnas gadījumā viņi izmanto absolūti antagoniskas pozīcijas, pieprasot atbalstīt neatzīto Taivānu – "separātistus". Oficiāli ASV un kolektīvie Rietumi tomēr atbalsta "vienotās Ķīnas" ideoloģiju.

Tikai, redziet, tas ne mazākajā mērā netraucē analītiķiem un medijiem draudzīgi pieprasīt no Vašingtonas atbalstu "labajiem separātistiem" Taivānā no "Ķīnas agresijas", kas tiecas atjaunot savu teritoriālo vienotību. Šie eksperti uzskata, ka ASV ir tiesības aizstāvēt Taivānu (lai arī – kur ir ASV, kur – šī sala?). Toties Krievijas tiesības aizsargāt savas intereses un savus pilsoņus, lai kur viņi atrastos, bez ierunām ir jāapstrīd. Un nekādas pretrunas Rietumi nesaskata, tikai kaut kur starp Ukrainu un Taivānu tie zaudē savus "starptautiskos principus".

18
Tagi:
viltus ziņas, Ķīna, Krievija, Ukraina, Rietumi, ASV
Pēc temata
"Apšaubāma iecere": ko izmēģina amerikāņu kara jūrnieki
Eiropa veido "Nepatiesības ministriju" cīņai pret Krieviju