Ziemeļu straume 2

Krievija nekādi nevar palīdzēt Vācijai

40
(atjaunots 11:20 15.09.2020)
Ja nevari pieņemt lēmumu pats, tu uzvel atbildību citiem. Vācijas valdībai ir jāpieņem patiesi vēsturisks lēmums.

Berlīne paziņoja, ka pēc Alekseja Navaļnija saindēšanas sekojošā Vācijas reakcija, kuras elementu var veidot "Ziemeļu straumes 2" apturēšana lielā mērā ir atkarīga no Krievijas. Par valsts stāvokli politiskajā arēnā stāsta Pjotrs Akopovs portālā RIA Novosti.

"Mēs iekļausim dienas kārtībā visus variantus un atbilstošajā brīdī pieņemsim lēmumu. Krievija, izlemjot piedalīties izmeklēšanā, var spert soli, lai tāds lēmums (par "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu apturēšanu – red.) netiktu pieņemts," paziņoja valsts ārlietu ministrs Haiko Māss. Tātad Krievijas un Vācijas attiecību nākotne ir atkarīga no Kremļa?

Patiesībā tomēr vēsturisks lēmums jāpieņem Vācijai – tās tuvākajiem soļiem būs noteicošas, tālejošas sejas. Ne Krievijas un Vācijas tālākajās attiecībās – pašas Vācijas, tātad – arī visas Eiropas nākotnei.

Lieta tāda, ka viss šis stāsts par Navaļniju – tā ir pārbaude ne Krievijai, bet gan Vācijai un visam tās Eiropas projektam. Stāsts ar Navaļnija dīvaino saindēšanu (ja tā patiešām notikusi) pagaidām vēl ir ļoti miglains, tomēr centieni likt to lietā absolūti konkrētiem ģeopolitiskajiem mērķiem ir absolūti skaidri. Vāciju vēlas piespiest apturēt "Ziemeļu straumi 2", lai arī tā aptver, ka atteikšanās no gandrīz pabeigtā projekta nesīs ļoti nopietnas sekas. Ne Vācijas ekonomikai – būvdarbiem iztērētie desmit miljardi eiro Vācijas acīs ir tīrās kapeikas, bet Krievijas gāze tik un tā ienāks caur Ukrainas teritoriju. Nē. Galvenais kaitējums tiks nodarīts reputācijai.

Krievi būs vīlušies par vācu vārgajiem centieniem dzīvot patstāvīgi, bet anglosakši pārliecināsies, kā jau vairākkārt pagājušajā gadsimtā, ka ar vāciešiem var manipulēt, pamudinot viņus pieņemt neprātīgus un viņu interesēm neatbilstošus lēmumus. Lielākā daļa eiropiešu (arī itāļi un austrieši, kuri Krievijas gāzes projektos iesaistīti tieši) pārliecināsies, ka Berlīne nav gatava rēķināties ar visas Eiropas interesēm. un pats galvenais – paši vācieši ieraudzīs, ka suverenitāti atgūt nav izdevies. Tātad Vācijas atbildei uz Navaļnija saindēšanu cena ir milzīga – pašai Vācijai.

"Ziemeļu straume 2" ir tikai marķieris, simbols. Par spīti Māsa apgalvojumiem, Krievija nekādi nespēj palīdzēt Berlīnei: nekāda Navaļnija saindēšanas izmeklēšana nemazinās nepieciešamību Vācijas valdībai pieņemt pašai savu lēmumu. Un tas būs pat nozīmīgāks nekā sankciju kara sākums ar Krieviju pēc Krimas.

Vairākus gadus Berlīne pretojās anglosakšu un viņu Austrumeiropas satelītu mēģinājumiem apturēt "Ziemeļu straumi 2", kuri skaidroja, ka tā ekspluatācija atņems Ukrainai tranzīta naudu (un kā tad mēs tad turpināsim operāciju tās novēršanai no Krievijas?). Kad vienošanās ar Maskavu par daļēja tranzīta saglabāšanu caur Ukrainu tika panākta, sākās runas par to, cik amorāli ir pirkt gāzi no tirāna, kurš moka pats savus cilvēkus un pielieto ķīmiskos ieročus Eiropā (runa bija par "Skripaļu lietu"). Pēc tam pat sākās runas par to, ka Vācija nemaksā par savu drošību amerikāņiem, kuri to sargā no krieviem, toties pērk gāzi Krievijā.

Berlīne to visu klausījās un turpināja būvēt gāzesvadu. Lielbritānija pameta ES, attiecībās ar Ameriku problēmas pieauga – šajā situācijā Vācijas valdībai bija jāaizsargā savas nacionālās intereses un savas tiesības vadīt vienoto Eiropu. Turklāt visiem vācu politiķiem ir labi zināms: lielākā daļa vāciešu par valsts galveno problēmu uzskata ASV, nevis Krieviju, tātad varēja arī nepakļauties tādam spiedienam.

Sākumā šķita, ka mēģinājumi saistīt incidentu ar Navaļniju un "Ziemeļu straumes 2" likteni vienkārši ir kārtējā provokācija, ko Berlīne atsitīs. Tomēr jau trīs nedēļas vācu presē un politiskajās aprindās valda milzu troksnis – rodas iespaids, ka atlantisti ir mobilizējuši visus spēkus.

Piemēram, bijušais ārlietu ministrs Joška Fišers spriedelē par to, "kādu morālo cenu var maksāt par biznesu ar diktatūrām", un, pēc būtības, atbalsta "Ziemeļu straumes 2" apturēšanu:

"Federālā valdība pieļāvusi lielu stratēģisku kļūdu, nolemjot viena pati palīdzēt Krievijai šī Vācijas un Krievijas gāzesvada būvdarbos, neskatoties uz aktīvo pretošanos ES. Toties tagad mēs redzam, kur esam tagad nokļuvuši: politiskie un ekonomiskie zaudējumi ir vienkārši milzīgi."

Fišers lauza galvu:

"Vai ir prātīgi pastāvīgi paplašināt sadarbību ar tādiem nedrošiem partneriem kā Krievija no ilgermiņa perspektīvas viedokļa? Es to uzskatu par ārkārtīgi nesaprātīgu soli. Mēs taču jau zinām, ar ko mums ir darīšana!"

Ar ko tad īsti? Tiek uzskaitīti "Navaļnija saindēšanai analoģiski uzbrukumi" – Skripaļa saindēšana, "Vācijā patvērumu saņēmušā čečena slepkavība gaišā dienas laikā Tirgartenas rajonā Berlīnē". Nu, un, protams, "pievienojiet arī opozicionāru slepkavības Maskavā".

"Ņemot vērā visus šos noziegumus, mums jāpadomā, cik lielā mērā mēs varam uzticēties partneriem, kam politiskās slepkavības, acīmredzot, ir nevis skumjš izņēmuma gadījums, bet likumsakarība. Es uzskatu, ka nevar atkal ignorēt "Ziemeļu straumi 2".

KDS/KSS bundestāga frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Johans Vadefuls aicina bijušo kancleru Gerhardu Šrēderu pieņemt lēmumu, kurā pusē viņš ir, un "nekavējoties atteikties no saviem amatiem un posteņiem Krievijā (kompānijā "Nord Stream" un "Rosņeft"):

"Ja Šrēdera kungam vēl palikusi politiskā smalkjūtība un vērtību mērs, viņam nevar būt pieļaujama tālākā sadarbība ar kompānijām un institūtiem, kuri ir atkarīgi no tādas valdības."

"Pa ādu" Šrēders dabūja arī no frakcijas "Savienība-90/Zaļie" līdera Gēringa-Ekkarda: bijušajam kancleram ir jāizlemj, vai viņš atbalsta demokrātiju un cilvēka tiesības.

Tātad Šrēderu nosoda par amorālu rīcību: kā tu vari strādāt ar tiem slepkavām? Tas, ka "slepkavas", vairs pat netiek apšaubīts, lai arī vācu politiķu vidū daudzi iebilst pret pārsteidzīgām Kremļa apsūdzībām un atmasko tos, kuri liekulīgi spriež par augstiem morālajiem principiem. "Kreiso" bijusī līdere Sāra Vāgenknehte paziņoja: tiem, kuri pieprasa atteikties no gāzes vada "Ziemeļu straume 2" sakarā ar Navaļnija lietu, jānovērtē citi izejvielu piegādātāji Vācijai saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem un jāpieprasa sekas:

"Pat ja atbildīgs par to būtu Kremlis (kas līdz šim nekādi nav apstiprināts), tas nav atbaidošāk, nekā cirst nost galvas opozicionāriem vai pērt viņus līdz nāvei, kas bieži tiek praktizēts Saūda Arābijā, no kuras mēs saņemam naftu. Tas nav arī atbaidošāk nekā plēst gabalos nevainīgus civiliedzīvotājus ar droniem, kā vairāk nekā tūkstoškārt darījušas Savienotās Valstis, kas piegādā mums savu slānekļa gāzi."

Runa nav tikai par dubultiem standartiem – Navaļnija gadījumā nepierādītas ir ne tikai apsūdzības Krievijas valdībai, bet arī pats "saindēšanas" fakts". Vācijas valdība apzināti kavējas ar atbildi uz Krievijas ĀM pieprasījumiem, līdz Sergejs Lavrovs bija spiests norādīt ne tikai uz "absolūti nepieņemamu attieksmi pret oficiālajiem pieprasījumiem, ko mēs sūtām Berlīnei", bet arī par "absolūti nepieņemamu toni", kādā Berlīne informē pasauli par "Krievijas saikni".

© Sputnik / Брайан Смит

Krievijas Ārlietu ministrijas tonis ir vēl stingrāks. Piemēram, vēstniekam Gezam Andreasam fon Geiram tika izteikts protests par Vācijas valdības soļiem – "Ir nepieļaujami izvirzīt ultimātus un nekādi neapstiprinātas apsūdzības pret mūsu valsti", turklāt izskanēja brīdinājums: ja Berlīne neuzrādīs "bundesvēra mediķu" medicīnisko slēdzienu materiālus, Maskava to vērtēs kā atteikšanos no objektīvas izmeklēšanas un patiesības noskaidrošanas.

"Šajā gadījumā Vācijas rīcība tiks uzskatīta par rupju, naidīgu provokāciju pret Krieviju, kam draud sekas no Krievijas un Vācijas attiecību viedokļa (..) un nopietnu starptautiskās situācijas saasināšanu".

Tādi stingri brīdinājumi ir vienīgais, ar ko Krievija var palīdzēt Vācijas valdībai. Pie tam, pieņemot lēmumu par "Krievijas sodīšanu"par Navaļniju, Berlīnei jāpadomā ne tikai par Krievijas un Vācijas attiecībām, bet arī par pašas Vācijas nākotni. Tās ceļu pretī patstāvībai un atbildībai par visu Eiropu (tas taču ir visas Vācijas politikas galvenais mērķis). Kļūdas cena (to nes patstāvības trūkums un nevēlēšanās uzņemties atbildību) būs milzīga – ne Krievijai bet gan tās lielajam Rietumu kaimiņai.

40
Tagi:
Haiko Māss, Navaļnijs, Ziemeļu straume 2, Krievija, ASV, Vācija
Pēc temata
Bloomberg uzzinājusi, kāds ir Merkeles viedoklis par projektu "Ziemeļu straume 2"
Čehijas prezidentu pārsteidz plāni saistīt Navaļnija lietu ar "Ziemeļu straumi 2"
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

8
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

8
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

16
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

16
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

0
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu