Mazais raķešu kuģis (MRK) Karakurt, foto no arhīva

KF Baltijas flotes spēki aug: to paplašinās raķešu kuģi "Karakurt"

27
(atjaunots 13:00 09.09.2020)
Baltijas flote prioritārā kārtībā saņems raķešu kuģus, kam nav analogu visā pasaulē, jo flote dislocēta Rietumu stratēģiskajā virzienā un pastāvīgi gatava atvairīt potenciālā pretinieka raķešu un aviācijas triecienu.

Baltijas floti pastāvīgi papildina jaunāko paaudžu kuģi ar liela darbības rādiusa precīzu raķešu bruņojumu. Tā ir likumsakarīga un adekvāta Krievijas atbilde uz NATO valstu militārās infrastruktūras un uzbrukuma potenciāla agresīvo attīstību reģionā.

Krievijas Jūras kara flotes komandieris Nikolajs Jevmenovs atklāja, ka tuvākajā laikā Baltijas floti papildinās seši mazie raķešu kuģi (MRK) – projekts "Karakurt" ar spārnotajām raķetēm "Kalibr NK". Četri no sešiem MRK saņems bruņojuma sistēmā integrētu zenītraķešu kompleksa "Pancirj ME" jūras variantu.

Jauno raķešu kuģu parādīšanās būtiski palielinās Krievijas JKF operatīvi stratēģiskās grupas trieciena spēku Baltijas jūrā. "Karakurta" galvenais ierocis ir kaujas apstākļos pārbaudītās spārnotās raķetes "Kalibr NK", kas spēj trāpīt mērķī līdz 2500 km attālumā. Viens kuģis spēj iznīcināt pretinieka raķešu eskadras kuģi, kara bāzi vai aerodromu (piemēram, attālums no Baltijskas līdz aviobāzei Ramstein – tikai 1000 km) – tas atkarīgs no nospraustajiem uzdevumiem.

Savus uzdevumus "Karakurt" spēj izpildīt gan vienatnē, gan kuģu trieciena grupas sastāvā. Minētajā sērijā pirmais ierindā nonāks MRK "Odincovo" – patlaban tiek izmēģināta tam paredzētā kompleksa "Pancirj ME" jūras modifikācija. Iepriekš Baltijas floti papildināja divi šī projekta kuģi - "Mitišči" un "Sovetsk". Līdz 2026. gadam Krievijā plānots uzbūvēt 18 "Karakurtus".

Baltijas flote saņems jaunos raķešu kuģus prioritārā kārtībā, jo tā dislocēta Rietumu stratēģiskajā virzienā un pastāvīgi gatava atvairīt potenciālā pretinieka raķešu un aviācijas triecienu. Flotes galvenie uzdevumi: ekonomiskās zonas un rūpniecības rajonu aizsardzība, kuģošanas drošība, Krievijas valdības ārpolitisko akciju īstenošana Pasaules okeāna ekonomiski svarīgos rajonos.

Karakuģi strādā netālu no dzimtajiem krastiem, Vidusjūrā, Indijas un Atlantijas okeānos. Baltijas flotes sastāvā ir kuģu vienība, dīzeļa zemūdeņu divizions, atbalsta un glābšanas kuģu vienības, jūras aviācija, krasta spēki, PGA vienības u.c. Galvenie bāzes punkti: Baltijska (Kaļiņingradas apgabals) un Kronštate (Ļeņingradas apgabals). 

Mazs, bet brašs

Projekta "Karakurt" raķešu kuģu konstrukcija un kaujas iespējas ir unikālas – tiem nav analogu pasaulē. MRK "Karakurt" manāmi pārspēj, piemēram, projekta "Bujan M" raķešu artilērijas kuģi. Līdz ar precīzo kompleksu "Kalibr NK" ar efektīvām spārnotajām raķetēm (kāds ir to skaits tilpnēs, – noslēpums), jaunajiem MRK ir modernas vadības, PGA, radiotehniskā bruņojuma, radiosakaru, navigācijas, radioelektroniskās cīņas kompleksi, kā arī pretdiversiju līdzekļi. Kompaktajā kuģa korpusā (tas ir 67 metrus garš, 11 metrus plats, tonnāža – 800 tonnas) ieslēgts milzīgs spēks.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Perspektīvā "Karakurt" projekta kuģi saņems arī hiperskaņas "Cirkon", kas sasniedz mērķus vairāk nekā 1000 km attālumā. Tie ir nemanāmi pašreizējām un perspektīvajām pretraķešu aizsardzības sistēmām (raķete 3M22 "Cirkon" lido ar ātrumu virs 10 tūkstošu km/h). Krievijas Jūras kara flotes "garo un precīzo roku" programma attīstās, ņemot vērā ISIS ("Islāma valsts", Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegts teroristiskais grupejums) kaujinieku likvidēšanas praktisko pieredzi Sīrijā ar cita projekta mazo raķešu kuģu palīdzību. Pērn uzbūvētais MRK "Odincovo" pirmais saņems bruņojuma sistēmā integrēto ZRPK "Pancirj ME". Tā ir vienīgā kuģa sistēma pasaulē, kas apvieno torņa iekārtā spēcīgu artilērijas un vairāku režīmu raķešu bruņojumu, kas integrēts radiolokācijas optiskajā vadības sistēmā.

Automatizētais komplekss nodrošina gandrīz tūlītēju (3-5 sekundes) reakciju uz draudiem un spēj satriekt jebkāda tipa gaisa mērķus (kuri pārvietojas ar ātrumu līdz 1000 metriem sekundē), ieskaitot pretkuģu raķetes, aviobumbas, bezpilota lidaparātus līdz 20 km attālumā un līdz 15 km augstumā.

Atgādināšu, ka "Pancirj" sauszemes modifikācija parādīja izcilu efektivitāti kaujās Sīrijā. Kuģu modifikācija ir saglabājusi bāzes parauga priekšrocības. Tiešu analogu jūras "Pancirj" nav, un tuvākajā laikā tie nav gaidāmi.

Mazo raķešu kuģi nav viegli ieraudzīt pretinieka radaros, ņemot vērā tā nelielo atstarojošo virsmu. Apkārtējās situācijas monitoringu ekipāža (39 cilvēki) izpilda ar daudzfunkcionālā kompleksa "Mineral M" palīdzību (aktīvā un pasīvā aizhorizonta radiolokācijas stacija). Raksturojumā var iekļaut arī "Karakurt" maksimālo ātrumu – 30 mezgli (vairāk nekā 55 km/h), autonomās darbības ilgumu – 15 diennaktis, brauciena attālumu – līdz 2800 jūras jūdzes (vairāk nekā 4500 km). Patiešām, mazs cinītis, kas gāž lielus vezumus. Jaunie MRK paplašinās Baltijas flotes operatīvās iespējas, ko ieskauj NATO valstu nedraudzīgie jūras kara spēki.

Suverenitātes balsts

Aizvadīto sešu mēnešu laikā Baltijas flote veikusi aptuveni 1500 kaujas sagatavotības pasākumus. Ekipāžas izpildījušas apmēram 400 kaujas mācību uzdevumus, ieskaitot 180 artilērijas un 7 raķešu šaušanas mācības, mīnu uzstādīšanu, dziļumbumbu izmantošanu, pretmīnu darbības. Kopīgu mācību gaitā kuģu un krasta vienību virsnieki mācījās vadīt dažādu veidu spēkus un līdzekļus.

Šodien Baltijas flote veido spēcīgu daudzveidīgu grupējumu, kura rīcībā ir virsūdens un zemūdens spēki, aviācija, pretgaisa aizsardzības spēki, sauszemes spēki – ar mūsdienīgu bruņojumu un tehniskajiem līdzekļiem. Kaujas gatavības prioritāte ir dažādu flotes trieciena spēku darbības izspēlēšana (kuģu trieciena grupas kopā ar aviāciju un krasta spēkiem Baltijas jūras zonā).

Pie tam galvenā loma klasisku uzdevumu risināšanā jūrā pieder mūsdienīgajām korvetēm "Steregushchy", "Soobrazitelny", "Boiky" un Stoikyi", kā arī mazajiem raķešu kuģiem "Sovetsk", "Serpukhov", "Zelenyi dol" un "Mitishchi". Gaidāmi jaunie "Karakurt" ar spārnotajām raķetēm "Kalibr NK" un, iespējams, "Cirkon".

Modernās tehnoloģijas bruņojuma nozarē ir jebkuras valsts reālas suverenitātes un stabilas attīstības pamats. Krievija šajā ziņā Baltijas reģionā apsteidz visus konkurentus. Pentagons oficiāli atzīst, ka ASV zaudējušas globālo militāro priekšrocību (Ķīnas un Krievijas nostiprināšanās fonā), kā arī Krievijas militāro un ģeogrāfisko priekšrocību Baltijas reģionā. Krievijas līdera pozīcijas mūsdienīgā bruņojuma jomā nav pašmērķis, tā ir laika prasība un nacionālās drošības garantija.

27
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Baltijas flote, Krievija
Pēc temata
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt
Krievijas GKS nākamgad saņems liela darbības rādiusa dronus
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

24
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

24
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

32
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

32
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā