Mazais raķešu kuģis (MRK) Karakurt, foto no arhīva

KF Baltijas flotes spēki aug: to paplašinās raķešu kuģi "Karakurt"

17
(atjaunots 13:00 09.09.2020)
Baltijas flote prioritārā kārtībā saņems raķešu kuģus, kam nav analogu visā pasaulē, jo flote dislocēta Rietumu stratēģiskajā virzienā un pastāvīgi gatava atvairīt potenciālā pretinieka raķešu un aviācijas triecienu.

Baltijas floti pastāvīgi papildina jaunāko paaudžu kuģi ar liela darbības rādiusa precīzu raķešu bruņojumu. Tā ir likumsakarīga un adekvāta Krievijas atbilde uz NATO valstu militārās infrastruktūras un uzbrukuma potenciāla agresīvo attīstību reģionā.

Krievijas Jūras kara flotes komandieris Nikolajs Jevmenovs atklāja, ka tuvākajā laikā Baltijas floti papildinās seši mazie raķešu kuģi (MRK) – projekts "Karakurt" ar spārnotajām raķetēm "Kalibr NK". Četri no sešiem MRK saņems bruņojuma sistēmā integrētu zenītraķešu kompleksa "Pancirj ME" jūras variantu.

Jauno raķešu kuģu parādīšanās būtiski palielinās Krievijas JKF operatīvi stratēģiskās grupas trieciena spēku Baltijas jūrā. "Karakurta" galvenais ierocis ir kaujas apstākļos pārbaudītās spārnotās raķetes "Kalibr NK", kas spēj trāpīt mērķī līdz 2500 km attālumā. Viens kuģis spēj iznīcināt pretinieka raķešu eskadras kuģi, kara bāzi vai aerodromu (piemēram, attālums no Baltijskas līdz aviobāzei Ramstein – tikai 1000 km) – tas atkarīgs no nospraustajiem uzdevumiem.

Savus uzdevumus "Karakurt" spēj izpildīt gan vienatnē, gan kuģu trieciena grupas sastāvā. Minētajā sērijā pirmais ierindā nonāks MRK "Odincovo" – patlaban tiek izmēģināta tam paredzētā kompleksa "Pancirj ME" jūras modifikācija. Iepriekš Baltijas floti papildināja divi šī projekta kuģi - "Mitišči" un "Sovetsk". Līdz 2026. gadam Krievijā plānots uzbūvēt 18 "Karakurtus".

Baltijas flote saņems jaunos raķešu kuģus prioritārā kārtībā, jo tā dislocēta Rietumu stratēģiskajā virzienā un pastāvīgi gatava atvairīt potenciālā pretinieka raķešu un aviācijas triecienu. Flotes galvenie uzdevumi: ekonomiskās zonas un rūpniecības rajonu aizsardzība, kuģošanas drošība, Krievijas valdības ārpolitisko akciju īstenošana Pasaules okeāna ekonomiski svarīgos rajonos.

Karakuģi strādā netālu no dzimtajiem krastiem, Vidusjūrā, Indijas un Atlantijas okeānos. Baltijas flotes sastāvā ir kuģu vienība, dīzeļa zemūdeņu divizions, atbalsta un glābšanas kuģu vienības, jūras aviācija, krasta spēki, PGA vienības u.c. Galvenie bāzes punkti: Baltijska (Kaļiņingradas apgabals) un Kronštate (Ļeņingradas apgabals). 

Mazs, bet brašs

Projekta "Karakurt" raķešu kuģu konstrukcija un kaujas iespējas ir unikālas – tiem nav analogu pasaulē. MRK "Karakurt" manāmi pārspēj, piemēram, projekta "Bujan M" raķešu artilērijas kuģi. Līdz ar precīzo kompleksu "Kalibr NK" ar efektīvām spārnotajām raķetēm (kāds ir to skaits tilpnēs, – noslēpums), jaunajiem MRK ir modernas vadības, PGA, radiotehniskā bruņojuma, radiosakaru, navigācijas, radioelektroniskās cīņas kompleksi, kā arī pretdiversiju līdzekļi. Kompaktajā kuģa korpusā (tas ir 67 metrus garš, 11 metrus plats, tonnāža – 800 tonnas) ieslēgts milzīgs spēks.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Perspektīvā "Karakurt" projekta kuģi saņems arī hiperskaņas "Cirkon", kas sasniedz mērķus vairāk nekā 1000 km attālumā. Tie ir nemanāmi pašreizējām un perspektīvajām pretraķešu aizsardzības sistēmām (raķete 3M22 "Cirkon" lido ar ātrumu virs 10 tūkstošu km/h). Krievijas Jūras kara flotes "garo un precīzo roku" programma attīstās, ņemot vērā ISIS ("Islāma valsts", Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegts teroristiskais grupejums) kaujinieku likvidēšanas praktisko pieredzi Sīrijā ar cita projekta mazo raķešu kuģu palīdzību. Pērn uzbūvētais MRK "Odincovo" pirmais saņems bruņojuma sistēmā integrēto ZRPK "Pancirj ME". Tā ir vienīgā kuģa sistēma pasaulē, kas apvieno torņa iekārtā spēcīgu artilērijas un vairāku režīmu raķešu bruņojumu, kas integrēts radiolokācijas optiskajā vadības sistēmā.

Automatizētais komplekss nodrošina gandrīz tūlītēju (3-5 sekundes) reakciju uz draudiem un spēj satriekt jebkāda tipa gaisa mērķus (kuri pārvietojas ar ātrumu līdz 1000 metriem sekundē), ieskaitot pretkuģu raķetes, aviobumbas, bezpilota lidaparātus līdz 20 km attālumā un līdz 15 km augstumā.

Atgādināšu, ka "Pancirj" sauszemes modifikācija parādīja izcilu efektivitāti kaujās Sīrijā. Kuģu modifikācija ir saglabājusi bāzes parauga priekšrocības. Tiešu analogu jūras "Pancirj" nav, un tuvākajā laikā tie nav gaidāmi.

Mazo raķešu kuģi nav viegli ieraudzīt pretinieka radaros, ņemot vērā tā nelielo atstarojošo virsmu. Apkārtējās situācijas monitoringu ekipāža (39 cilvēki) izpilda ar daudzfunkcionālā kompleksa "Mineral M" palīdzību (aktīvā un pasīvā aizhorizonta radiolokācijas stacija). Raksturojumā var iekļaut arī "Karakurt" maksimālo ātrumu – 30 mezgli (vairāk nekā 55 km/h), autonomās darbības ilgumu – 15 diennaktis, brauciena attālumu – līdz 2800 jūras jūdzes (vairāk nekā 4500 km). Patiešām, mazs cinītis, kas gāž lielus vezumus. Jaunie MRK paplašinās Baltijas flotes operatīvās iespējas, ko ieskauj NATO valstu nedraudzīgie jūras kara spēki.

Suverenitātes balsts

Aizvadīto sešu mēnešu laikā Baltijas flote veikusi aptuveni 1500 kaujas sagatavotības pasākumus. Ekipāžas izpildījušas apmēram 400 kaujas mācību uzdevumus, ieskaitot 180 artilērijas un 7 raķešu šaušanas mācības, mīnu uzstādīšanu, dziļumbumbu izmantošanu, pretmīnu darbības. Kopīgu mācību gaitā kuģu un krasta vienību virsnieki mācījās vadīt dažādu veidu spēkus un līdzekļus.

Šodien Baltijas flote veido spēcīgu daudzveidīgu grupējumu, kura rīcībā ir virsūdens un zemūdens spēki, aviācija, pretgaisa aizsardzības spēki, sauszemes spēki – ar mūsdienīgu bruņojumu un tehniskajiem līdzekļiem. Kaujas gatavības prioritāte ir dažādu flotes trieciena spēku darbības izspēlēšana (kuģu trieciena grupas kopā ar aviāciju un krasta spēkiem Baltijas jūras zonā).

Pie tam galvenā loma klasisku uzdevumu risināšanā jūrā pieder mūsdienīgajām korvetēm "Steregushchy", "Soobrazitelny", "Boiky" un Stoikyi", kā arī mazajiem raķešu kuģiem "Sovetsk", "Serpukhov", "Zelenyi dol" un "Mitishchi". Gaidāmi jaunie "Karakurt" ar spārnotajām raķetēm "Kalibr NK" un, iespējams, "Cirkon".

Modernās tehnoloģijas bruņojuma nozarē ir jebkuras valsts reālas suverenitātes un stabilas attīstības pamats. Krievija šajā ziņā Baltijas reģionā apsteidz visus konkurentus. Pentagons oficiāli atzīst, ka ASV zaudējušas globālo militāro priekšrocību (Ķīnas un Krievijas nostiprināšanās fonā), kā arī Krievijas militāro un ģeogrāfisko priekšrocību Baltijas reģionā. Krievijas līdera pozīcijas mūsdienīgā bruņojuma jomā nav pašmērķis, tā ir laika prasība un nacionālās drošības garantija.

17
Tagi:
Krievijas Jūras kara flote, Baltijas flote, Krievija
Pēc temata
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
"Kaspijas monstra" atdzimšana: būt vai nebūt
Krievijas GKS nākamgad saņems liela darbības rādiusa dronus
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Donalds Tramps

ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt

3
(atjaunots 11:55 23.09.2020)
Video formāts, ar kura starpniecību pasaules valstu līderi piedalās ANO Ģenerālāls asamblejas 75. sesijā, neviļus dod plašāku informāciju un vielu pārdomām nekā tradicionālās uzrunas no tribīnes organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.

Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.

Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.

Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.

Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.

Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.

Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.

Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.

Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.

3
Tagi:
ANO, Krievija, ASV
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

26
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

26
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"

Paskaties, strādā piloti: retas fotogrāfijas no vēsturisku lidmašīnu kabīnes

0
(atjaunots 11:01 23.09.2020)
Fotogrāfs Saša Gencis apkopojis savus lielā formāta fotodarbus ekspozīcijā "Vadāmās debesis". Tie dāvā iespēju saskatīt sīkākās detaļas leģendāru lidaparātu kabīnēs un justies gluži kā pie stūres.

Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai.

Tajā apkopoti 22 liela formāta darbi, kuros redzamas leģendāru lidmašīnu un helikopteru, piemēram, Il-2, Tu-4 un Tu-95 kabīnes. Šie gaisa kuģi reiz mainīja vēstures gaitu – palīdzēja sakaut ienaidniekus, piegādāja svarīgas kravas un aizsargāja valsts robežas.

Izstādē ikviens var aplūkot sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs. Klātbūtnes efektu pastiprina ainavas no fotogrāfa arhīva.

Mūsu fotolentē – vairāki uzņēmumi no ekspozīcijas "Vadāmās debesis".

0
  • © Foto : Sasha Gentsis

    Maskavā darbu sākusi Sašas Genča fotogrāfiju izstāde "Vadāmās debesis", kas veltīta Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 75. gadadienai

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Ekspozīcijā ir 22 lielformāta darbi, kas ļauj iepazīt sīkākās detaļas vēsturisko lidmašīnu un helikopteru kabīnēs

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Pateicoties fotogrāfiju mērogam, rodas klātbūtnes efekts

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Lai skatītāji pilnībā iedziļinātos darbos, mākslinieks papildinājis uzņēmumus ar ainavām no sava arhīva

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Uzņēmumos iemūžināti Il-2, Tu-4, Tu-95 un citi lidaparāti, kas savulaik mainīja vēstures gaitu

  • © Foto : Sasha Gentsis

    Šīs un citas lidmašīnas un helikopteri atrodami Gaisa kara spēku Centrālajā muzejā Moņinā, vienā no vecākajiem aviācijas tehnikas muzejiem Krievijā