ASV tanks M1A2 Abrams militāro mācību Summer Shield XIV laikā, foto no arhīva

"Bez lieka trokšņa un trača": Krievijai parādījies jauns ierocis cīņai ar tankiem

104
(atjaunots 12:19 09.09.2020)
Nepārspēts darbības rādiuss, tēmēšana pēc satelīta vai drona datiem, iespēja likvidēt jebkurus mūsdienu tankus.

Perspektīvais prettanku komplekss "Germes" tika atzīts par vienu no izcilākajiem jaunumiem forumā "Armija 2020", kas noslēdzies Piemaskavā. Izstrādātāji apliecināja, ka tas spēj likvidēt bruņutehniku līdz 100 kilometru attālumā. Par jaunā kompleksa īpatnībām portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Bruņutehnikas likvidētāji

Pirmā informācija par precīzo vadāmo lādiņu ar aizhorizonta darbības rādiusu parādījās 2000. gadu beigās. Toreiz Tulas Iekārtu būves konstruktoru biroja (viens no AS "Visokotochnije kompleksi" uzņēmumiem) speciālisti piedāvāja gaisa bāzes raķešu kompleksu.

2003. gadā modifikācija "Germes A" tika sekmīgi izmēģināta helikoptera Ka-52 vajadzībām: uz ārējās piekares pietika vietas sešpadsmit konteineriem ar vadāmajām raķetēm. Galvenie mērķi – tanki un nocietināti pretinieka punkti līdz 20 km attālumā.

Šoreiz publika pirmo reizi ieraudzīja sauszemes bāzes variantu. Ārēji komplekss atgādina zalves uguns sistēmas: pārvietojama starta iekārta ar bloku no sešiem cilindriskajiem konteineriem uz riteņu šasijas.

Konteinerā – daudzfunkcionālās vadāmās 130/210 mm raķetes ar šķembu-fugasa lādiņu, aptuveni 30 km smagu. Maksimālais ātrums – 1300 m/sek. Kalibrs ir tāds pats, kā zalves uguns raķešu sistēmām, tomēr uzdevumi ir pavisam citādi. Domājams, armijā šis bruņojums ieņems nišu starp artilēriju un operatīvi taktiskajiem kompleksiem.

"Germes" priekšrocība ir tā darbības rādiuss – līdz 100 kilometriem. Tas šauj vienlīdz precīzi gan dienā, gan naktī. Izstrādātāji norāda, ka pārsvarā komplekss paredzēts PGA objektu, komandpunktu un sakaru mezglu, operatīvi taktisko raķešu iekārtu un zalves uguns sistēmu likvidācijai. Tas ir īpaši efektīvs pret maza izmēra atsevišķiem mērķiem – tankiem, bruņutransportietiem vai kājnieku mašīnām.

Humāns risinājums

"Zalves uguns raķešu sistēmas apšauda teritoriju ar atbilstošu kaitējumu, - RIA Novosti paskaidroja konstruktoru biroja pārstāvis. – "Germes" ir ļoti precīzs: maksimālā raķetes novirze no mērķa – tikai pusmetrs. Ar tādiem rādītājiem to pieļaujams saukt pat par humānu ieroci. "Germes" var pielietot blīvi apdzīvotos rajonos, pilsētās – civiliedzīvotāji, ēkas vai kaut kādi citi objekti necietīs. Tiek likvidēts tikai konkrētais mērķis." Lādiņa precizitāti nodrošina attīstītā tēmēšanas sistēma. Vispirms strādā inerces radionavigācija – ar satelīta palīdzību, pēc tam darbu sāk paštēmējošais lādiņš. "Germes" komandai ir vairāki varianti mērķa noteikšanas jomā. Objektus kaujas laukā var izgaismot ar sauszemes punkta aparatūru. Pieejams arī tālvadības pilotējamais drons ar optikas elektronisko sistēmu, kas pārraida mērķa koordinātes, atzīmē to kartē un izgaismo līdz 5 kilometru attālumā.

Vēl viena svarīga priekšrocība – teicama mobilitāte un iespēja strādāt nesagatavotās pozīcijās. Iespējami gan individuālie raķešu starti, gan zalve pa sešiem mērķiem vienlaikus.

Dārgs un ar lielu darbības rādiusu

Jauno kompleksu izstrādātāji pozicionē kā efektīvu līdzekli cīņā ar tankiem. Spriežot pēc tehniskā apraksta, konkurentu tam nav ne Krievijā, ne ārzemēs. Tomēr vēl nav zināms, vai "Germes" aizvietos pašreizējos prettanku raķešu kompleksus.

"Šis komplekss izceļas ar to, ka operatīvajā aizmugurē spēj likvidēt nevis atsevišķus tankus, bet arī veselas vienības pārgājiena laikā vai koncentrācijas rajonos, - stāsta Krievijas Militārās rūpniecības kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis. – Raķeti ar tādu darbības rādiusu, paštēmējošo lādiņu, bezplatformas inerciālo sistēmu, tātad, dārgu raķeti nav racionāli izmantot kā supertālo vadāmo prettanku raķeti saskaņā ar kritēriju "cena – efektivitāte". Atsevišķiem mērķiem aizmugurē var izmantot daudz praktiskākus līdzekļus. Piemēram, apšaudīt no bezpilota lidaparātiem ar parastajām vadāmajām prettanku raķetēm, to pašu "Vihrj".

Šodien pret tankiem pārsvarā tiek izmantoti pārnēsājamie prettanku raķešu kompleksi vai to iekārtas uz riteņu vai kāpurķēžu šasijas. Piemēram, PRK "Flot" vai "Konkurs" – otrās paaudzes kompleksi ar pusautomātisko tēmēšanas sistēmu. To ekspluatācija ir diezgan vienkārša: operatoram nenākas manuāli vadīt raķeti, atliek tikai turēt to tēmekļa centrā. Lādiņa lidojums tiek koriģēts pa radiokanālu vai ar lāzeru.

Vēlīnākie PRK strādā pēc principa "izšauj un izmet no prāta". Modernākais ir "Kornet D", kas tiek montēts uz trijkāja un sver aptuveni 25 kilogramus. Tēmēklis strādā infrasarkanajā un optiskajā režīmā, tam ir lāzera telemetrus un mērķa automātiskas pavadīšanas iekārta. Komplektā ir vairāku tipu raķetes: no fugasa lādiņiem līdz termobāriskajiem lādiņiem. Komplekss sekmīgi tiek galā ar jebkuru mūsdienīgo tanku, caursit līdz 1300 mm bruņu un līdz trīs metrus biezu betona segumu.

PRK priekšrocības: tie ir mobili, nelieli un viegli, lētie lādiņi ir pietiekami jaudīgi, lai efektīvi iznīcinātu bruņutehniku. Taču to darbības rādiuss ir daudz mazāks nekā "Germes".

Piemēram, "Kornet D" darbības rādiuss ir 8 km, un tas tiek uzskatīts par labu rādītāju. Aptuveni tādas pašas ir arī ārvalstu analogu iespējas. Piemēram, sarežģītais un dārgais amerikāņu Javelin gan izmanto paštēmējošās raķetes, kas pārvietojas pa sarežģītu trajektoru, taču tā maksimums ir trīs kilometru.

Kompleksam "Germes" tuvākais ir Izraēlā ražotais universālais PRK SpikeNLOS, paredzēts darbam no slēgtām pozīcijām ārpus tiešas redzamības zonas. Sistēma tiek notēmēta gan automātiski, gan ar operatora komandām. Koordinātes saņem no izlūkiem uz zemes vai no gaisa – no droniem. Maksimālais darbības rādiuss – 25 kilometri.

104
Tagi:
krievu ierocis, Krievijas Bruņotie spēki
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

10
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

10
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

32
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

32
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"

0
(atjaunots 17:17 21.09.2020)
Vismaz pieci no sestdienas 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem tika reģistrēti Rīgas hokeja klubā "Dinamo".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Šo informāciju apstiprināja kluba valdes padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, paziņojot, ka saslimušie komandā patiešām ir, taču pilni testu rezultāti un informācija par saslimušo skaitu tiks sniegta vēlāk. Turklāt šodien komandai gaidāma atkārtota testēšana, savukārt kalendārā jau otrdien rīdziniekiem ir nākamais KHL čempionāta mačs mājās ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

"Saņemsim rezultātus un pēc tam arī pieņemsim lēmumu," paziņoja Savickis. "Pagaidām konkrēti mums neko nav apstiprinājuši, bet jau ir skaidrs, ka pozitīvi testi būs. Šobrīd cenšamies saprast, cik, kā, kāpēc un kas."

Rīgas "Dinamo" spēlētāji ceturtdien atgriezās no šīs sezonas pirmās izbraukuma sērijas Novosibirskā un Habarovskā, bet trešā spēle Nursultanā tika atcelta koronavīrusa testa pozitīvo rezultātu dēļ vienlaikus 12 komandas "Baris" locekļiem.

Latvijā piektdien tika veikti 2402 Covid-19 testi un apstiprināti 17 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Seši saslimušie atgriezās no Lielbritānijas un Krievijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā