"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni

101
(atjaunots 12:48 07.09.2020)
Pazīstamā paruna par to, ka "karali spēlē svīta", var šķist mazliet ciniska, tomēr Džo Baidena gadījumā tā ir patiesa.

ASV prezidenta kandidāts, kurš pašlaik izrāvies uz priekšu sabiedriskā viedokļa aptaujās, nepārprotami ir totālas intelektuālās degradācijas stadijā, kas neļauj viņam ne tikai precīzi formulēt ģeopolitiskās stratēģijas, bet arī orientēties laikā un telpā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Domājams, acīmredzamā demence ir viens no iemesliem, kuru dēļ amerikāņu "dziļā valsts" ir gatava atbalstīt Demokrātiskās partijas kandidātu visiem iespējamiem paņēmieniem, metot pie malas minimālas pieklājības normas un nepieciešamību saglabāt vismaz atliekas no "maskarādes" – vēlētāju pārliecības par to, ka ASV patiešām ir divas konkurējošas partijas, nevis divas viltus partijas, ko kontrolē vieni un tie paši neredzamie, taču ļoti ietekmīgie "dziļās valsts" leļļu meistari. Ko vērta jau ir kolektīvā vēstule, ko parakstījuši desmitiem (!) valsts drošības aparāta darbinieku no prezidenta Buša administrācijas (tas ir, republikāņi, kas strādāja paraugrepublikāņa labā), kurā viņi demonstrē atbalstu demokrātiem – Džo Baidenam un Kamalai Herisai.

Donaldam Trampam gan ir savi trūkumi, tomēr viņš savā aktīvā var ierakstīt retu sasniegumu: neskatoties uz "dziļās valsts", mediju un pat paša aprindu spiedienu, viņš nav sācis nevienu jaunu karu. Viņš turpina mantojumā no Obamas administrācijas saņemtos karus, taču pat tajos viņš demonstrē kolosālu, no amerikāņu politikas standartu viedokļa – varonīgu savaldību, it īpaši Sīrijā un Venecuēlā.

Nav nekāds brīnums, ka Bušu dinastijas administrācijas pārstāvji, kam rokas līdz elkoņiem mirkst simtiem tūkstošu irākiešu un serbu asinīs, gribētu pie ASV stūres redzēt agresīvāku prezidentu. Iespējams, viņu sapnis piepildīsies. Toties pats Baidens demonstrē, ka ekonomisko karu ar Ķīnu, ko viņš mantos no Trampa, itin labi varētu parūpēties turpināt ar spēka metodēm, vai vismaz publiski pazemojot Ķīnu ar militāra spēka draudiem.

Tāds slēdziens izriet no potenciālā prezidenta-demokrāta komandas domājamā sastāva, ko amerikāņu mediji aktīvi apspriež Vašingtonas un Pekinas tālākas konfrontācijas aspektā.

Piemēram, analizēto "Baidena ēras" politikas perspektīvas attiecībās ar Ķīnu, Huffington Post (izdevums, kam nekādi nevar pārmest antipātijas pret demokrātiem) ar zināmu satraukumu stāsta:

"Baidena komandas ārpolitiskais segments arī norāda uz potenciāli agresīvāku pieeju (attiecībās ar ĶTR – red.). Mišela Flurnuā, ko daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministri, nesen pastāstīja, ka, lai arī konflikts nav ASV un Ķīnas interesēs, amerikāņu bruņotajiem spēkiem un to partneriem ir jāizskata tāda (militāra – red.) potenciāla attīstības iespēja, lai, piemēram, nogremdētu visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā ar mērķi savaldīt Pekinu. Flurnuā apgalvoja, ka Ķīna ir aizvien vairāk pārliecināta par saviem spēkiem, jo uzskata, ka Vašingtona ir vāja. Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Sallivans arī aicināja organizēt papildu jūras kara mācības ASV vadībā ūdeņos netālu no Ķīnas."

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

 Ja Baidens tiks ievēlēts, īpašas lomas viņam nebūs, bet "prezidentam de facto" – Kamala Herisa izpelnījusies absolūti neprātīga maksimālas vardarbības piekritēja reputāciju, tāpēc, šķiet, "Vašingtonas vanagiem" būs brīvas rokas agresijai un pavisam noteikti būs iespējas maksimāli audzēt un demonstrēt militāro spēku. Amerikāņu žurnālisti atzīmē, ka, lai arī Demokrātiskās partijas kandidātam nāktos demonstrēt nosvērtāku un konstruktīvu pieeju ārpolitikā nekā rāda Donalds Tramps, kā arī attālināties no agrāko asiņaino ģeopolitisko avanturu negatīvās pieredzes, realitātī tomēr iznāk pavisam citādi. Rodas iespaids, ka imidža jautājumiem (ārējās militārās intervences nav īsti populāras vēlētāju vidū) vai nepieciešamībai apvienot visus Demokrātiskās partijas segmentus (daļa tās locekļu neliekuļoti ienīst Buša, jaunākā, laikmeta ārpolitiku) nav nekādas lielās nozīmes salīdzinājumā ar vēlmi īstenot amerikāņu pārpartiju (jeb starppartiju) elites agresīvāko aprindu intereses.

"Demokrātu kongresā vairākkārt tika pieminēta republikāņu atbalsta piesaistīšana un demonstrēti Baidena sakari ar personām, kas saistītas ar militārām intervencēm, piemēram, Irākas kara arhitektu Kolinu Pauelu un nelaiķa senatoru Džonu Makeinu (republikānis no Arizonas štata), tāpēc rodas iespaids, ka (demokrātu – red.) kandidāts nebīstas no stila, kas novedis pie pagātnes kļūdām, kā to vēlētos daži viņa koalīcijas locekļi," žēlojās Huffington Post.

Šajā fonā interesanti ir pavērot Ķīnas oficiālo mediju viedokli. Piemēram, ar Ķīnas valsts struktūru ārpolitikas segmentu saistītais izdevums Global Times nāca klajā ar materiālu, kur autors apgalvoja: " tikt galā ar Džo Baidenu ir vienkāršāk nekā ar Donaldu Trampu. Tam vienbalsīgi piekrīt lielākā daļa pasaules valstu, arī Ķīna, informēja eksperti pēc tam, kad Baidens tika oficiāli pasludināts par Demokrātiskās partijas prezidenta kanditātu".

Iespējams, tas ir tāds smalks izsmiekls, jo viedoklis, kas izskanējis no kvazioficiāla Ķīnas medija, drīzāk gan kaitēs pašam Džo Baidenam. No otras puses, būs interesanti pavērot Pekinas oficiālo reakciju, kad Vašingtona "dziļās valsts" kandidāta uzvaras gadījumā patiešām nospraudīs mērķi ne tikdaudz ekonomiski nožņaugt ģeopolitisko oponentu, bet gan ietekmēt to ar vardarbīgām metodēm. Jāatgādina, ka pat nesenās ekonomiskās sankcijas "par Honkongu" ASV pieņēma vienbalsīgi, ar abu partiju atbalstu. Ja Baidens izcīnīs uzvaru, iespējams, Ķīnai nākotnē draud ne tikai sankcijas, bet arī jūras blokāde vai citi tamlīdzīgi soļi: vēsture rāda, ka "Vašingtonas vanagi" (vienalga, vai viņi strādā republikāņa Buša vai demokrāta Obamas administrācijā) neprot zaudēt, un, ja Ķīna apsteigs ASV ekonomiskās attīstības ziņā (pēc koronavīrusa Ķīnai nepārprotami ir priekšrocības), daudziem Vašingtonā radīsies nepārvarams kārdinājums apgāzt spēles galdu un pāriet no IKP konkurences pie jūras kara flotes konkurences un flotes praktiskas pielietošanas Ķīnas krastu tiešā tuvumā.

101
Tagi:
Džo Baidens, prezidenta vēlēšanas, ASV, Ķīna
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
Kā zāģē Amerikā: atrasts "korupcijas melnais caurums"
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

14
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

14
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Baltkrievijas prezidents sniedz interviju Krievijas žurnālistiem, foto no arhīva

ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju

26
(atjaunots 11:39 26.09.2020)
Rietumu reakcija pēc Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas bija negatīva. Tas bija sagaidāms.

Vispirms Valsts departamenta pārstāvis paziņoja, ka ASV neuzskata Aleksandru Lukašenko par likumīgi ievēlētu valsts vadītāju, jo "pasludinātie rezultāti bija safabricēti un neatainoja leģitimitāti", portālā RIA Novosti atgādināja Irina Alksnis.

Pēc tam klajā nāca ES diplomātijas vadītāja Žozepa Borela paziņojums, kurā teikts: Aleksandra Lukašenko jaunajam mandātam neesot "nekādas demokrātiskās leģitimitātes". Tāpat atzīmēts, ka notikusī inaugurācija (dokumentā šis termins nemainīgi lietot pēdiņās) "ir pretrunā lielas daļas iedzīvotāju gribai", kas izpaužas "plašos, bezprecedenta un miermīlīgos protestos".

Borela paziņojums, protams, dāvā plašas iespējas sarkasmam. Piemēram, jau iepriekš var droši teikt, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti – lai kāds būtu to iznākums – neatbildīs gandrīz puses amerikāņu gribai, jo valsts ir sašķelta gandrīz uz pusēm. Arī protestu deficīts tur nav manāms jau labu laiku. Tātad Borela dokumentu jau tagad var droši attiecināt uz reālo stāvokli okeāna viņā krastā.

Savukārt formulējums "demokrātiskā leģitimitāte" liek saprast, ka, pēc Borela domām, mēdz būt arī citāda leģitimitāte, un saskaņā ar to Aleksandrs Lukašenko ir itin leģitīms.

Starp citu, šis apsvērums pamato Rietumu stūrgalvīgos centienus sēdēt uz diviem krēsliem, jo visu viņu stingro retoriku pavada atklāti vāja, pat padevīga pozīcija attiecībās ar Minsku.

Sankcijas – patiešām nopietnas sankcijas – pret Baltkrieviju nav ieviestas. Vēl trakāk: ap šo problēmu sākās jauna attiecību skaidrošana pašā ES, jo Kipra prasa vienlaikus ieviest ierobežojumus pret Turciju un uz šī pamata bloķē procesu.

Rietumu vēstnieki no valsts nav atsaukti. Vēl vairāk: amerikāņi pilnā sparā atjauno diplomātiskās attiecības ar republiku pēc ilggadējām vēsām attiecībām. Pirms pāris dienām ASV Senāta Starptautisko lietu komiteja apstiprināja jaunā vēstnieka kandidatūru. Taču jau 12 gadus vēstniecības abās valstīs vada pagaidu pilnvarotie – 2008. gadā vēstnieki tika atsaukti, kad Vašingtona ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kompānijām.

Šajā kontekstā pat stingrākie izteikumi izskatās kā vājuma izpausme un sava bezspēka atziņa. Starp citu, tas atbilst patiesībai. Šķiet, patiesībā jānoņem cepure Rietumu priekšā – tur sākuši apzināties un – pats galvenais – aptvert savu iespēju robežas.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Neapšaubāmi tāda reakcija par vēlēšanām Baltkrievijā cita starpā skaidrojama arī ar ļoti sāpīgo mācību, kas gūta Venecuēlā. Pagājis jau pusotrs gads, kopš vairāk nekā piecdesmit valstis atzina Huanu Gvaido par Venecuēlas likumīgo prezidentu. Tomēr šis lēmums nekādi nav iespaidojis realitāti – valsts vadītājs vēl šobaltdien ir Nikolass Maduro.

ASV un Eiropa var atļauties ignorēt nelielu valsti Latīņamerikā, izlikties, ka nekas īpašs nav noticis un viņi nemaz nav iesēdušies peļķē, tomēr ar valsti Eiropas centrā tādu triku ir pagrūti dabūt gatavu. Pie tam Baltkrievija ir iesaistīta svarīgos starptautiskajos procesos, arī krīzes noregulēšanas procesā Donbasā, tātad nāksies rīkoties, rūpīgi apsverot lēmumus un to sekas.

Rietumu entuziasmu iespējamos soļos pret Minsku nepārprotami vājina vēl viens svarīgs faktors – viss, kas notiek valstī, pārsvarā ir Polijas projekts. Varšava ir saistīta ar visiem protestiem valstī, tā nodrošina politisko un mediju atbalstu baltkrievu opozīcijas līderiem.

Tiesa, rezultāts atstāj vienīgi negatīvu iespaidu: jau "Prezidentes Svetas" (tā saucas Svetlanas Tihanovskas lapa Instagram) demonstrē, kā nevajag rīkoties no polittehnoloģiskā viedokļa.

Polija gan ir sākusi kautiņu, tikai spēciņu mainīt stāvokli ir pamaz. Pie tam Minska dod pretī – medijos ziņo, ka poļu preces ir grūti ievest Baltkrievijā. Vārdu sakot, poļi atkal uzkāpuši uz  ierastā grābekļa.

Nav nekāds brīnums, ka tagd poļiem gribētos iebraukt paradīzē uz sveša kupra: lai Rietumeiropa un ASV liktu lietā smago politisko artilēriju un panāktu – gan jau kaut kā – Aleksandra Lukašenko gāšanu, bet Varšava nosmeltu krējumu no pašu ieceres.

Tikai neizskatās, ka Berlīne, Parīze, Brisele vai Vašingtona nesaskata poļu motīvus. Neizskatās, ka šīs valstis ir stāvā sajūsmā par iespēju pabalstīt poļu sapņu piepildīšanos.

Tātad Rietumi turpinās savus stingros izteikumus pret Minsku un izvairīsies no reālas konfrontācijas, jo tiem nav ne mazākās vēlēšanās ieķēpāties vēl vienā nepārprotami sakāvei lemtā ģeopolitiskā spēlē. Jau tāpat pēdējos gados to ir gana.

26
Tagi:
Rietumi, Baltkrievija, prezidents, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

NATO izteicās par situāciju pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas

0
(atjaunots 14:47 26.09.2020)
Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. Lietuvā – "Tobrukas mantojums 2020", Baltkrievijā – "Slāvu brālība 2020".

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. NATO neapdraud Baltkrieviju, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aviācijas maršals Stjuarts Pičs, kurš patlaban uzturas Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Nekādas alianses militārās darbības neapdraud Baltkrieviju un tās iedzīvotājus," militārpersonas teikto citēja TASS.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis paziņoja, ka situācija Baltkrievijā galvenokārt ir atkarīga no valsts vadības pozīcijas attiecībās ar pilsonisko sabiedrību.

"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Baltkrievijas valdību cienīt vārda brīvību un tiesības uz protestiem," atgādināja maršals.

Iepriekš kļuva zināms, ka novembrī Lietuvā ieradīsies jauns militārais kontingents no ASV, ko veidos ne tikai karavīri, bet arī vairāki desmiti tehnikas vienību, ieskaitot tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley.

Bez tam patlaban Lietuvā uzturas vēl viens kontingents no ASV – tas dislocēts netālu no Baltkrievijas robežas.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apgalvoja, ka amerikāņu karavīru ierašanās nekādi nav saistīta ar situāciju kaimiņvalstī.

Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. No 14. septembra Lietuvā turpinās NATO valstu pretgaisa aizsardzības vienību mācības Tobruq Legacy 2020 ("Tobrukas mantojums 2020"), kurās piedalās aptuveni tūkstotis karavīru no dažādu valstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt Baltkrievijā, poligonā Brestas apgabalā notiek Krievijas un Baltkrievijas mācības "Slāvu brālība 2020". Šie manevri tiek organizēti regulāri kopš 2015. gada.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš informēja, ka Minska pastiprinājusi robežu apsardzi rietumvalstu virzienā.

0
Tagi:
militārās mācības, Baltkrievija, Lietuva, NATO
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti