"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni

115
(atjaunots 12:48 07.09.2020)
Pazīstamā paruna par to, ka "karali spēlē svīta", var šķist mazliet ciniska, tomēr Džo Baidena gadījumā tā ir patiesa.

ASV prezidenta kandidāts, kurš pašlaik izrāvies uz priekšu sabiedriskā viedokļa aptaujās, nepārprotami ir totālas intelektuālās degradācijas stadijā, kas neļauj viņam ne tikai precīzi formulēt ģeopolitiskās stratēģijas, bet arī orientēties laikā un telpā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Domājams, acīmredzamā demence ir viens no iemesliem, kuru dēļ amerikāņu "dziļā valsts" ir gatava atbalstīt Demokrātiskās partijas kandidātu visiem iespējamiem paņēmieniem, metot pie malas minimālas pieklājības normas un nepieciešamību saglabāt vismaz atliekas no "maskarādes" – vēlētāju pārliecības par to, ka ASV patiešām ir divas konkurējošas partijas, nevis divas viltus partijas, ko kontrolē vieni un tie paši neredzamie, taču ļoti ietekmīgie "dziļās valsts" leļļu meistari. Ko vērta jau ir kolektīvā vēstule, ko parakstījuši desmitiem (!) valsts drošības aparāta darbinieku no prezidenta Buša administrācijas (tas ir, republikāņi, kas strādāja paraugrepublikāņa labā), kurā viņi demonstrē atbalstu demokrātiem – Džo Baidenam un Kamalai Herisai.

Donaldam Trampam gan ir savi trūkumi, tomēr viņš savā aktīvā var ierakstīt retu sasniegumu: neskatoties uz "dziļās valsts", mediju un pat paša aprindu spiedienu, viņš nav sācis nevienu jaunu karu. Viņš turpina mantojumā no Obamas administrācijas saņemtos karus, taču pat tajos viņš demonstrē kolosālu, no amerikāņu politikas standartu viedokļa – varonīgu savaldību, it īpaši Sīrijā un Venecuēlā.

Nav nekāds brīnums, ka Bušu dinastijas administrācijas pārstāvji, kam rokas līdz elkoņiem mirkst simtiem tūkstošu irākiešu un serbu asinīs, gribētu pie ASV stūres redzēt agresīvāku prezidentu. Iespējams, viņu sapnis piepildīsies. Toties pats Baidens demonstrē, ka ekonomisko karu ar Ķīnu, ko viņš mantos no Trampa, itin labi varētu parūpēties turpināt ar spēka metodēm, vai vismaz publiski pazemojot Ķīnu ar militāra spēka draudiem.

Tāds slēdziens izriet no potenciālā prezidenta-demokrāta komandas domājamā sastāva, ko amerikāņu mediji aktīvi apspriež Vašingtonas un Pekinas tālākas konfrontācijas aspektā.

Piemēram, analizēto "Baidena ēras" politikas perspektīvas attiecībās ar Ķīnu, Huffington Post (izdevums, kam nekādi nevar pārmest antipātijas pret demokrātiem) ar zināmu satraukumu stāsta:

"Baidena komandas ārpolitiskais segments arī norāda uz potenciāli agresīvāku pieeju (attiecībās ar ĶTR – red.). Mišela Flurnuā, ko daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministri, nesen pastāstīja, ka, lai arī konflikts nav ASV un Ķīnas interesēs, amerikāņu bruņotajiem spēkiem un to partneriem ir jāizskata tāda (militāra – red.) potenciāla attīstības iespēja, lai, piemēram, nogremdētu visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā ar mērķi savaldīt Pekinu. Flurnuā apgalvoja, ka Ķīna ir aizvien vairāk pārliecināta par saviem spēkiem, jo uzskata, ka Vašingtona ir vāja. Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Sallivans arī aicināja organizēt papildu jūras kara mācības ASV vadībā ūdeņos netālu no Ķīnas."

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

 Ja Baidens tiks ievēlēts, īpašas lomas viņam nebūs, bet "prezidentam de facto" – Kamala Herisa izpelnījusies absolūti neprātīga maksimālas vardarbības piekritēja reputāciju, tāpēc, šķiet, "Vašingtonas vanagiem" būs brīvas rokas agresijai un pavisam noteikti būs iespējas maksimāli audzēt un demonstrēt militāro spēku. Amerikāņu žurnālisti atzīmē, ka, lai arī Demokrātiskās partijas kandidātam nāktos demonstrēt nosvērtāku un konstruktīvu pieeju ārpolitikā nekā rāda Donalds Tramps, kā arī attālināties no agrāko asiņaino ģeopolitisko avanturu negatīvās pieredzes, realitātī tomēr iznāk pavisam citādi. Rodas iespaids, ka imidža jautājumiem (ārējās militārās intervences nav īsti populāras vēlētāju vidū) vai nepieciešamībai apvienot visus Demokrātiskās partijas segmentus (daļa tās locekļu neliekuļoti ienīst Buša, jaunākā, laikmeta ārpolitiku) nav nekādas lielās nozīmes salīdzinājumā ar vēlmi īstenot amerikāņu pārpartiju (jeb starppartiju) elites agresīvāko aprindu intereses.

"Demokrātu kongresā vairākkārt tika pieminēta republikāņu atbalsta piesaistīšana un demonstrēti Baidena sakari ar personām, kas saistītas ar militārām intervencēm, piemēram, Irākas kara arhitektu Kolinu Pauelu un nelaiķa senatoru Džonu Makeinu (republikānis no Arizonas štata), tāpēc rodas iespaids, ka (demokrātu – red.) kandidāts nebīstas no stila, kas novedis pie pagātnes kļūdām, kā to vēlētos daži viņa koalīcijas locekļi," žēlojās Huffington Post.

Šajā fonā interesanti ir pavērot Ķīnas oficiālo mediju viedokli. Piemēram, ar Ķīnas valsts struktūru ārpolitikas segmentu saistītais izdevums Global Times nāca klajā ar materiālu, kur autors apgalvoja: " tikt galā ar Džo Baidenu ir vienkāršāk nekā ar Donaldu Trampu. Tam vienbalsīgi piekrīt lielākā daļa pasaules valstu, arī Ķīna, informēja eksperti pēc tam, kad Baidens tika oficiāli pasludināts par Demokrātiskās partijas prezidenta kanditātu".

Iespējams, tas ir tāds smalks izsmiekls, jo viedoklis, kas izskanējis no kvazioficiāla Ķīnas medija, drīzāk gan kaitēs pašam Džo Baidenam. No otras puses, būs interesanti pavērot Pekinas oficiālo reakciju, kad Vašingtona "dziļās valsts" kandidāta uzvaras gadījumā patiešām nospraudīs mērķi ne tikdaudz ekonomiski nožņaugt ģeopolitisko oponentu, bet gan ietekmēt to ar vardarbīgām metodēm. Jāatgādina, ka pat nesenās ekonomiskās sankcijas "par Honkongu" ASV pieņēma vienbalsīgi, ar abu partiju atbalstu. Ja Baidens izcīnīs uzvaru, iespējams, Ķīnai nākotnē draud ne tikai sankcijas, bet arī jūras blokāde vai citi tamlīdzīgi soļi: vēsture rāda, ka "Vašingtonas vanagi" (vienalga, vai viņi strādā republikāņa Buša vai demokrāta Obamas administrācijā) neprot zaudēt, un, ja Ķīna apsteigs ASV ekonomiskās attīstības ziņā (pēc koronavīrusa Ķīnai nepārprotami ir priekšrocības), daudziem Vašingtonā radīsies nepārvarams kārdinājums apgāzt spēles galdu un pāriet no IKP konkurences pie jūras kara flotes konkurences un flotes praktiskas pielietošanas Ķīnas krastu tiešā tuvumā.

115
Tagi:
Džo Baidens, prezidenta vēlēšanas, ASV, Ķīna
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
Kā zāģē Amerikā: atrasts "korupcijas melnais caurums"
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Pfizer

Le Monde publicē slepenu informāciju no Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas dokumentiem

14
(atjaunots 10:49 19.01.2021)
Tīmeklī publicēta sarakste, kurā sniegta informācija par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanas procesu, kas ļoti līdzinās afērai. Regulators saskārās ar spēcīgu spiedienu un nepieciešamību atzīt vakcīnu līdz jaunajam gadam, lai gan ar preparātu bijušas problēmas.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Decembrī internetā parādījās dati par "Pfizer-BioNTech" vakcīnas apstiprināšanu, smelti no Eiropas zaļu aģentūrai (EZA) nozagtajiem dokumentiem, ziņo franču izdevums Le Monde, kura raksta tulkojumu publicē Inosmi.ru.

Le Monde izdevies iegūt un publicēt dažas ziņas no noslepenoto dokumentu paketes, ko 2020. gada 9. decembrī Eiropas zāļu aģentūrai nozaga nezināmas personas. Ar dokumentiem iepazinās Eiropas žurnālistu komanda.

Mapē iekļautas 20 nodaļas, kas galvenokārt attiecas uz "Pfizer-BioNTech" vakcīnas materiāliem. Starp dokumentiem ir aģentūras atbildīgo darbinieku 19 vēstules, kas nosūtītas no 10. līdz 25. novembrim. Ar dažām to vidū "manipulējuši" hakeri, vēsta EZA komunikē no 15. janvāra. Tomēr sarunā ar "Le Mond" aģentūra atzina, ka "publicētās elektroniskās vēstules atspoguļo tālaika problēmas un diskusijas".

Piecas elektroniskās vēstules, kas nosūtītas daudziem adresātiem (tādējādi samazinās varbūtība, ka tās pakļautas manipulācijām), ļauj spriest par spiedienu, ar ko saskārās aģentūra – tā mērķis bija paātrināt pirmās Covid-19 vakcīnas apstiprināšanas procesu.

Piemēram, 12. novembra sarakstē viens no EZA darbiniekiem stāsta par sarunu ar ES veselības komisāri Stellu Kirjakidu (Stella Kyriakides). Uzstājot, "lai visas Eiropas valstis vienlaikus saņemtu vakcīnu", Kirjakidu arī uzsvēra, cik svarīgi ir "neforsēt" valstu nacionālo procedūru piemērošanu, jo tas novedīšot pie kavēkļiem preparāta apstiprinājuma procesā. Saskaņā ar ES direktīvu, epidēmijas gadījumā valstīm ir tiesības izmantot ārstniecības līdzekļus, ko nav apstiprinājusi EZA.

19. novembrī viens no augstākajiem EZA darbiniekiem min selektoru sanāksmi ar Eiropas Komisiju, kas norisinājās "diezgan saspringtā, reizēm pat nepatīkamā gaisotnē. Gaisotne sniedz priekšstatu par to, ar ko var saskarties EZA, ja cerības neattaisnosies, neatkarīgi no tā, vai tās ir reālistiskas vai ne."

Nākamajā dienā sarakstē ar Dānijas zāļu aģentūru tas pats ierēdnis atzina, ka viņam bijis negaidīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) paziņojums, kurā "skaidri nosauktas divas vakcīnas, kuras varēs saņemt apstiprinājumu līdz gada beigām ["Pfizer-BioNTech" un "Moderna"]. Ar abiem preparātiem joprojām ir problēmas," uzsvēra ierēdnis.

Par šīm "problēmām" ir runa pārējos decembrī nozagtajos dokumentos. Šī iemesla dēļ aģentūrai neradās aizdomas par manipulācijām. It īpaši runa ir par problēmām ar "Pfizer-BioNTech" vakcīnu.

Konstatēts, ka novembrī Eiropas aģentūra noformulējusi trīs "pamatiebildumus" pret šo vakcīnu:

  • dažiem ražošanas laukumiem nav apstiprināta piekrišana;
  • datu trūkums par vakcīnas komerciālajām partijām;
  • un – pats svarīgākais – konstatētas atšķirības kvalitātē starp vakcīnas komerciālajām partijām un tām, kas izmantotas klīniskajās pārbaudēs.

Pēdējais punkts izraisīja vislielākās pētnieku bažas, kas nodarbojās ar vakcīnas kvalitātes novērtējumu.

"Klupšanas akmens"

Patiešām, pārejas posmā no klīniskajām pārbaudēm pie komerciālās ražošanas stadijas, nācās mainīt ražošanas procesu un ieguldīt līdzekļus jaunās rūpnīcās. Ar šīm izmaiņām skaidrojamas atšķirības vakcīnu sastāvā, it īpaši RNS integritātes līmeņa samazināšana. RNS ir būtisks vakcīnas elements, kas veicina vīrusa dzeloņveida olbaltumvielas sintēzi pēc tās ievadīšanas šūnās. Tā "apmāca" imūnsistēmu atpazīt patogēnu un neitralizēt to. RNS integritāte vakcīnās, kas tika izmantotas klīniskajos izmēģinajumos, sasniedza 69%-81%, proti, tā bija pilna ķēde, kas ļāva sintezēt dzeloņveida olbaltumvielu. Savukārt datos par jauno ražošanas līniju partijām atspoguļoti zemāki rādītāji: vidēji 59%. Dažās partijās RNS saturs sasniedza vien 51%-52%. Tas bija "klupšanas akmens", par ko ziņoja EZA 23. novembrī.

Rodas jautājums, vai zemāks RNS līmenis var ietekmēt ne tikai vakcīnas lietošanas efektivitāti, bet arī tās drošību. Zemāks RNS integritātes līmenis var liecināt par lielāku piemaisījumu skaitu, galvenokārt – nošķelto RNS skaitu. "Šajā produkcijā mēs bieži sastapāmies ar nedaudz īsākiem vai nedaudz garākiem RNS. Filtrēšana notiek, ņemot vērā molekulas lielumu, taču ar lieliem apjomiem process tiek apgrūtināts," komentē informāciju Stīvs Paskolo (Steve Pascolo), Cīrihes universitātes slimnīcas pētnieks, kurš jau divdesmit gadus strādā pie RNS vakcīnām. (Būdams CureVac līdzdibinātājs, 2000. gadā viņš pameta šo uzņēmumu un pašlaik veic projektus kopā ar BioNTech). Šīs saīsinātās RNS acīmredzot nevar veicināt dzeloņveida olbaltumvielu sintēzi. Tomēr dati, ko kompānija iesniedza EZA, norāda: olbaltumvielas tiek sintezētas RNS līmenī, kas vienāds 62%. " BioNTech pirmo pārbaužu gaitā imūnreakcija radās ar vienu RNS mikrogramu, — skaidro Stīvs Paskolo, — Plānots, ka vakcīnā būs 30 mikrogrami, tātad ir rezerve."

Līdzīgs viedoklis ir arī ASV Pārtikas produktu un medikamentu kvalitātes sanitārās uzraudzības pārvaldei, ar kuru tāpat kontaktējās EZA. Pārvaldē "jautājums par RNS saturu netika uzskatīts par nopietnu problēmu", pauda EZA ierēdnis 23. novembra elektroniskā vēstulē.

Patiesībā, šajā ziņojumā ir teikts, ka šīs ražošanas un kvalitātes kontroles problēmas nav attiecināmas uz steidzamas apstiprināšanas procedūrām (ASV, Kanādā un Apvienotajā Karalistē). Patiesībā tā nav vakcīnas atļauja, - tā ir atļauja preparāta pagaidu lietošanai. Pagaidu atļauja vakcīnas ieviešanai tirgū, ko centās saņemt EZA, uzliek vairāk ierobežojumu. Tādējādi rodas nepieciešamība "saskaņot ar EZA, Valsts sanitārās uzraudzības un Kanādas aģentūras vispārējām prasībām, lai izvairītos no varbūtības, ka kāds reģions saņems nederīgu materiālu," pēc dažām dienām tika paziņots vienā no elektroniskajām vēstulēm.

"Galvenais iebildums"

26. novembrī BioNTech un Pfizer radās iespēja atbildēt uz EZA iebildumiem. Kompānijas informēja par pārbaudēm dažādās ražotnēs un piedāvāja paaugstināt RNK satura minimālo līmeni līdz 60% ražošanas sākumposmos, lai izvairītos no tā samazināšanās galaproduktā līdz līmenim, kas mazāks par 50%. Šķiet, minētais kritērijs tika pieņemts visos saskaņošanā izmantotajos dokumentos. Savā ziņojumā "Comirnaty" vakcīnas ražotāji apgalvo, ka atšķirības RNK daudzumā "nedrīkst ietekmēt" nedz produkcijas efektivitāti, nedz drošību. Dažas no šīm partijām jau izmantotas klīnisko pārbaužu laikā.

Tomēr šie dati, šķiet, nav pārliecinājuši Eiropas aģentūru, jo pēdējie dokumenti un pieejamie ziņojumi neļauj ignorēt "galveno iebildumu". To apliecina EZA un ražotāju elektroniskās sarakstes ekrānuzņēmums. "Šīs problēmas tiek uzskatītas par būtiskām, it īpaši produkta tipa inovatīva rakstura un ierobežotas pieredzes kontekstā. Tāpēc ir jāpiemēro stingrāka kontroles stratēģija." Viens no pēdējiem pieejamajiem ziņojumiem liecina, ka ražošanas procesu korekcija ļauj atjaunot integritātes līmeni līdz aptuveni 75%, kas ir salīdzināms ar klīnisko pārbaužu laikā izmantotajiem paraugiem.

Trīs dienas vēlāk, 3. decembrī, The Wall Street Journal publicēja rakstu par problēmu ar vakcīnas Pfizer ražošanu. "Dažās partijās izejvielu kvalitāte neatbilst normām. Mēs esam novērsuši problēmu, bet mums pietrūka laika nodrošināt šajā gadā plānotās piegādes," stāsta "cilvēks, kurš tieši piedalās vakcīnas Pfizer izstrādāšanā".

Vai šeit ir kāda saistība? Kompānija Pfizer atteicās komentēt situāciju, balstoties vien uz EZA kiberuzbrukuma izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Piektdien, 15. janvārī, BioNTech un Pfizer atkal ziņoja par aizkavēšanos ar piegādēm, aizbildinoties ar darbiem Beļģijas rūpnīcā Pursā.

Eiropas aģentūrā apstiprināja, ka vēlāk kvalitātes problēmu izdevies atrisināt. "Kompānijai izdevies atrisināt problēmas, kā arī sniegt informāciju un nepieciešamos datus, kas ļauj EZA pieņemt pozitīvu lēmumu par vakcīnu". Aģentūra apliecināja, ka pašreizējās tehniskās prasības attiecībā uz RNS līmeni "uzskatāmas par zinātniski pamatotām un pieņemamām".

Piemēram, aģentūra uzsver, ka diez vai saīsinātas RNS molekulas var veicināt proteīna vai peptīda veidošanos, tādējādi izraisot nevēlamas sekas. "Par spīti steidzamībai, visā Eiropas Savienībā vienmēr bija sapratne par to, ka augsto kvalitātes standartu jautājumos nevar būt nekādu kompromisu un jebkuriem ieteikumiem jābūt balstītiem vienīgi uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem, kvalitātes drošību un vakcīnas efektivitāti," apgalvo EZA. Eiropas Komisijā uz mūsu jautājumiem arī atbildēja, ka šīs diskusijas "nekad nav kaitējušas aģentūras neatkarībai un nekādā ziņā nav kompromitējušas EZA lēmumu objektivitāti par vakcīnu un citu zāļu līdzekļu izvērtēšanu."

Krievu vai rusofilu pēdas

Joprojām nav zināms, kas varētu būt saistīts ar hakeru neseno uzbrukuma. Nozagtie dati parādījās torrentu vietnē "Rutor", kur "Ru" nozīmē "Krievija", bet "tor" - tīmekļa pārlūkprogramma, kas ļauj anonīmi lasīt vietnes internetā (pārlūkprogramma Tor nav saistīta ar Krieviju tika izstrādāta ASV JKS – red. piez.). Tas var kalpot par labu versijai, ka hakeris ir no Krievijas vai atbalsta to. "Līdzīgu uzlaušanas un datu zagšanas taktiku, kam seko to noplūde, jau ir lietojuši Krievijas hakeri (Guccifer 2.0, jeb Pasaules antidopinga aģentūras lieta), stāsta Žans Mišels Doans (Jean-Michel Doan), kompānijas "Sekoia" speciālists, kas nodarbojas ar kiberdrošības jautājumiem.

Turklāt ir grūti izslēgt versiju par rūpniecisko kiberspiegošanu, it īpaši ņemot vērā, ka, izvēloties dokumentus, noziedznieki orientējās tieši uz Pfizer. Uz to norāda arī failam piešķirtais virsraksts – "Vērienīgas krāpšanas ar vakcīnu Pfizer pierādījumi." Bet kā tad ir ar vakcinācijas nīdēju grupu, kas mēģināja diskreditēt vakcīnas? "Maz ticams, ka hakeris - vakcīnu nīdējs publicēs datus ne īpaši populārā tīmekļa vietnē, kuras specialitāte ir pirātisms," komentē Žans Mišels Doans.

Tikmēr fakti ir tādi: EZA pilnībā apstiprināja Pfizer-BioNTech vakcīnu 2020. gada 21. decembrī, trīs nedēļas pēc apstiprināšanas Lielbritānijā un divas nedēļas pēc apstiprināšanas Savienotajās Valstīs. tātad EZA, par spīti visam, bija vajadzīgs zināms laiks, lai atrisinātu problēmas. Eiropas Komisija norādīja, ka tāda aizkavēšanās nav pieļaujama – par to liecina sarakste no 19. novembra: "Lai ko mēs darītu, paātrinot saskaņošanas procesu (ar citām institūcijām) vai veicot to nepieciešamajos termiņos, lai iegūtu precīzas garantijas (…), EZA būs jāsaskaras ar jautājumiem un kritiku no dažādām pusēm (Eiropas Komisija, ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments, mediji un sabiedrība)," teikts aģentūras augstā ranga ierēdņa paziņojumā. Viņš nevarēja prognozēt, ka līdztekus aģentūrai būs jātiek galā arī ar kiberuzbrukumu.

14
Tagi:
Pfizer, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
 COVID-19

"Bīstama blakusparādība": vakcīna pret Covid-19 sagrauj sabiedrību Latvijā

38
(atjaunots 08:44 19.01.2021)
Vakcinēties pret koronavīrusu vai nē - tas ir jautājums, kas rūp visiem Latvijas iedzīvotājiem. Būtu labi, ja kāda slavenība parādītu piemēru citiem. Bet pagaidām tas nenotiek. Kas par lietu?

Briesmīga lieta ir tā vakcīna pret koronavīrusu. Latvijā ar to potējies vien retais, bet komplikācijas jau spraucas laukā pa visām malām. Pasaulē, sak, notiek "vakcīnu karš". Var jau būt, ka tas notiek arī Latvijā, tomēr tas ir pilsonisks karš: sabiedrība ir sadalījusies divās grupās – tie kas plāno vakcinēsies un tie, kas neplāno.

Izskatās, viņi kaut ko zina...

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts ziņo par gatavību vakcinēt 10 000 cilvēku nedēļā. Pēc viņa aicinājuma ar sagatavotām šļircēm jau stāv aptiekāri, veterinārārsti un zobārsti. Taču tauta rindā pēc vakcīnas nestājas. Sak, kādam ir jāparāda piemērs un jāvakcinējas pirmajam. - Kam? Protams, mediķiem, jo, ja viņi visi (nedod Dievs!) saslimst, nebūs neviena, kam mūs ārstēt un vakcinēt.

Bet te sanāk sviests. Cilvēki uzskata, ka ārstiem, kuri reiz kaut ko mācījušies medicīnas institūtā, vajadzētu būt pašiem apzinīgākajiem. Sak, viņi jau nu gan zina: ja vakcīna arī nav droša par 100%, tad vismaz tas ir mazākais no ļaunumiem. Bet ārsti nesteidzas vakcinēties. Tā ir labākā vakcīnas antireklāma: varbūt viņi kaut ko zina. Jo viņi saprot, ko tas nozīmē.

Romāns Meļņiks Dienā vispār piedāvā visus mediķus vakcinēt piespiedu kārtā. Ne velti premjerministrs Krišjānis Kariņš gribēja vakcinēšanas procesā iesaistīt armiju. Un jau atkal nūja ar diviem galiem. Baumo, ka Vācija pārvilina Latvijas ārstus un māsas – aicina braukt uz Minheni un Frankfurti, solot trīs vai četras reizes lielāku algu. Tāpēc nebūtu prātīgi piespiest mediķus – ja nu aizbēgs?

Nē, neizskatās vis, ka mediķi vienotā vilnī dosies vakcinēties un aizraus mūs visus līdzi.

Vai premjers visiem ir piemērs?

Kas varētu būt nākamais? Saeimā tika ierosināts vakcinēties jaunajam veselības ministram Pavļutam, lai uzmundrinātu tautu. Atkal – nemaz tik vienkārši nav. Tas ir vienīgais cilvēks Latvijā, kurš piekrita šajos grūtajos laikos kļūt par veselības ministru un atbildīgo par vakcinācijas procesu. Grēkāžus vajadzētu pietaupīt.

Varbūt tad prezidents un premjerministrs? Arī viņi ir gabalkrava. Sociālajos tīklos piedāvā upurēt Saeimas deputātus. Loģiski gan. Kalpot savai tautai (un zinātnei), - vai tas nav katra tautas kalpa sapnis? Nē?

Lieta tāda, ka no šīs tautas tik un tā nesagaidīsi nedz atzinību, nedz pateicību. Tik un tā pūlis apsūdzēs deputātus, kuri vakcinējušies ārpus rindas, atstumjot malā sirmgalvjus. Vienīgā iespēja izpelnīties deputātem pēcnācēju pateicību - gadījumā, ja vakcīna pienācīgi nedarbosies (nedod Dievs). Tad mums paradīsies "100 mocekļu panteons", kuri upurēja sevi un izglāba pārējos iedzīvotājus. Viņu portreti rotās mācību grāmatas skolās. Stāsta gan, ka arī mācību grāmatu drīz vairs nebūs.

Bet pagaidām vakcīna diemžēl nav saliedējusi sabiedrību, gluži pretēji — sašķēla. Pēc pēdējās aptaujas datiem, tikai 34% respondentu paziņoja, ka viņi vakcinētos pret Covid-19, kad vakcīna būs pieejama. 49% iedzīvotāju norādīja, ka nevakcinēsies, bet 17% nolēma vēl padomāt. Tikai 22% respondentu, kuriem ir bērni vecumā līdz 18 gadiem, norāda, ka viņi plāno vakcinēt savu bērnu. Vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju norādīja, ka neplāno vakcinēt bērnus. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai viņiem būtu mazbērni.

"Vakcīnpesimistu" uzmanību noteikti piesaistījis fakts, ka visiem vakcinētajiem pirms injekcijas lika parakstīt papīru par to, ka viņi esot informēti par iespējamām blakusparādībām, un uzņemas atbildību.

Gatavi stāvēt rindā un maksāt!

No otras puses, latviešu sociālajos tīklos (tur mīt gados jaunākā iedzīvotāju daļa) ir papilnam neizpratnes mocītu ļaužu, kuri gatavi jau rīt skriet pēc vakcīnas, gatavi par to pat samaksāt.

Īpaši apņēmīgie jau grib vilkt mugurā balto halātu un izlikties par mediķiem, lai iegūtu iekāroto injekciju. Daudzi piekrīt tam, ka ir jāizstrādā rindas algoritms: ja ārsts nevēlēsies, tad vakcīna tiks pensionāram. Ja pensionārs atteiksies, tad jaunākam cilvēkam.

Taču varbūt tas ir labi, ka nav ažiotāžas vakcinēšanas punktos. Ja visi mediķi, visi policisti, skolotāji un ierēdņi, ugunsdzēsēji, kā arī pārējie iedzīvotāji vēlētos vakcinēties, tad visiem vienkārši nepietiktu vakcīnu. Atgādinām, ka pagaidām Latvija ir iegādājusies niecīgu preparāta daudzumu, pat salīdzinot ar kaimiņu Lietuvu un Igauniju, turklāt ir iespējamas problēmas ar tā uzglabāšanu un loģistiku.

38
Tagi:
vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā saņēmusi pirmās "Moderna" vakcīnas
Briselē pastāstīja par pārrunām par Krievijas vakcīnu "Sputnik V"
"Sputnik V" nokļuvusi līdz Āfrikai. Kāpēc Krievijas vakcīna pelnījusi uzticību?
Rietumi ir apjēguši: Covid-19 ir Hitlers, tātad laiks aliansei ar Krieviju
Спутник V

"Krievija pēc naudas nedzenas." Eiropā ir uzstājušies "Sputnik V" aizstāvībai

0
(atjaunots 11:40 19.01.2021)
Krievu zinātnisko tradīciju nezināšana izraisa Rietumu vienaldzīgo un skeptisko reakciju uz vakcīnas "Sputnik V" izstrādi.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievija ir izstrādājusi preparātu, kas spēj apturēt Covid-19 pandēmiju; Rietumos ir vērojāma nezināšana attiecībā uz Krievijas zinātni, ziņots franču laikraksta "Monde diplomatique" spāņu izdevuma materiālā.

Pēc raksta autora Federiko Kusko domām, krievu zinātnisko tradīciju nezināšana izraisa Rietumu vienaldzīgo un skeptisko reakciju uz vakcīnas "Sputnik V" izstrādi.

"Valodas, kultūras un politisku atšķirību dēļ, šī nezināšana ar aizdomām sagaida Krievijas iniciatīvas," norāda žurnālists.

Viņš uzsvēra, ka preparāta izstrāde ir vēsturiski zinātnisko izstrādņu ķēdes rezultāts Krievijā. Tomēr, viņaprāt, Rietumu "stāstītāji" gadiem ilgi noliedza Krievijas zinātniskos sasniegumus un tagad pārsteigti par vakcīnas izveidošanu.

"Atšķirībā no ASV un Eiropas Savienības valstīm, kur farmaceitiskās laboratorijas par astronomiskajām cenām uzspiež savas zāles, Krievija pēc naudas nedzenas," uzskata Kusko.

Pēc Kusko domām, pēc 50 gadiem neviens neatcerēsies par aizdomām "Sputnik V" adresē, ko šobrīd aktīvi izplata dažādās pasaules valstīs.

Iepriekš radio Sputnik ziņoja, ka Gvinejas prezidents vakcinējis ar Krievijas vakcīnu "Sputnik V".

0
Tagi:
Sputnik V, vakcīna, Krievija, Rietumi
Pēc temata
Pēc vakcinācijas ar Pfizer un BioNTech preparātu Vācijā miruši desmit cilvēki
Latvija izteikusi pretenzijas BioNTech un Pfizer par koronavīrusa vakcīnu
Sputnik Lietuva pārmet "dezinformāciju" par vakcīnām