Donalds Tramps

Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu

45
(atjaunots 12:53 06.09.2020)
Par nekārtībām ASV atbildīgs ir Donalds Tramps un... Krievija. Jā, tā būs jau pavisam drīz: kad bija izmēģinātas visas cīņas metodes pret ASV prezidentu, lai nepieļautu viņa ievēlēšanu, "Vašingtonas purvs" ir atgriezies pie pirmsākumiem: pie visa vainīgi krievi.

Viņi palīdzēja Donaldam Trampam 2016. gadā, palīdz arī tagad pie tam tagad viņi ir pievērsušies baiļu un naida kurināšanai ne sociālajos tīklos, bet gan amerikāņu pilsētu ielās. Nav nekāds brīnums: grautiņu pirmsākumi meklējami Krievijā! Par pretrunām amerikāņu sabiedrībā portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Kā tad tā – pavisam nesen amerikāņu mediji taču iegalvoja, ka protesti pārsvarā ir miermīlīgi un pareizi – tie ir vērsti pret rasismu un policijas patvaļu – faktoriem, ko iemieso Donalds Tramps. Un tautas dusmas gluži pareizi palīdzēs mobilizēt vēlētājus, kuri nevar ne sagaidīt novembri, lai nobalsotu par Baidenu un padzītu no Baltā nama nelieti un krievu ielikteni. Bet tagad iznāk, ka pareizos protestus kurina nepareizie krievi?

Patiešām, tā iznāk. Lai arī pagaidām Džo Baidens pats to neklāsta, tādas runas jau skan no Kongresa. Piemēram, Ādams Šifs, Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs – galvenais Trampa "krievu sakaru" izmeklētājs un viens no impīčmenta mēģinājuma iniciatoriem. Lūk, ko viņš nesen paziņoja CNN:

— Pirms četriem gadiem krievi ekspluatēja "Black Lives Matter", viņi publicēja tīmeklī paši savus provokatīvos inscenējumus, lai radītu rasisma plaisu tautā. Un mūsu pienākums ir...

— Vai tagad viņi atkal to dara?

— Viņi atkal dara visu iespējamo, sociālajos tīklos, savos medijos un ne tikai, lai atkal palielinātu šo plaisu.

Tātad krievi sašķeļ Ameriku ne tikai savos medijos (kā es – portālā RIA Novosti), bet arī amerikāņu sociālajos tīklos "un ne tikai" – tas ir, Amerikas ielās? Visus šos murgus nespēja palaist garām amerikāņu mediju galvenais trampists (tātad absolūta baltā vārda antitrampiskajās tendencēs), Fox News programmas vadītājs Takers Karlsons: "Jūs baroja ar melu ziņām naidīgas lielvalsts aģenti, kas līdztekus visam pārējam slepus kontrolē Facebook! Pilnīgi pareizi, dāmas un kungi, Krievija ir sarīkojusi pseidonekārtības un apsūdzējusi Džo Baidenu! Gluži kā ar izsēšanos uz Mēness, tikai vēl viltīgāk. (..) "Tas ir Krievijas inscenējums!" Nopietni? Gribētos cerēt, ka 2020. gada vasaras beigās cilvēki par to smiesies. Tas pat ir smieklīgi. No otras puses, liels skaits pazīstamu demokrātu Twitter tīklā tam noticēja pirmo reizi, tāpēc arī šoreiz – kas zina? – viņi tāpat var noticēt. Tomēr jānoņem cepure Ādama Šifa priekšā: viņš vismaz ir konsekvents. Skaidri redzams, ka viņš ir absolūti ārprātīgs, viņam steigšus vajadzīga stacionāra ārstēšana. Cilvēkam ir slikti. Bet tas ir tikai viens cilvēks lielā partijā. Kā ir ar pārējiem Demokrātiskās partijas vadītājiem? Nē, viņi nepavisam nav traki. Viņi vienkārši ir meļi."

Nevienu vairs nepārsteidz demokrātu līderu melīgums, tomēr tagad viņi demonstrē patiešām unikālas spējas "pārauties" gaisā. Pavisam nesen viņi noliedza pašus grautiņus un runāja par taisnīgiem protestiem, bet tagad ir spiesti atzīt masu nekārtības un vardarbību, lai arī ar atrunām. Tramps nosauca notiekošo par iekšējo terorismu, bet demokrāti izsaka mājienus par Krieviju. Viss taču ir skaidrs: labi ļaudis izgājuši protestēt, viņu rindās iejukuši sliktie vandāļi, kas cietuši "krievu propagandas dēļ". Un tas viss, izrādās, nāk nevis par ļaunu Trampam, bet gan sekmē viņa uzvaru. Re, kāds viltīgs Putina plāns.

Vājprāts? Nē, vienkārši bezcerība. Lieta tāda, ka jau šī gada pavasara sākumā bija skaidrs (pretēji visām manipulatīvajām sabiedriskās domas aptaujām), ka Tramps tuvojas triumfālai pārvēlēšanai. Ne impīčmenta mēģinājumi, ne naida kurināšana (ar to nodarbojās gandrīz visi amerikāņu mediji visus viņa prezidentūras gadus) nenesa nekādu rezultātu (varbūt tikai absolūti pretēju gaidītajam). Taču vēlāk līdz ASV aizkļuva koronavīruss, sākās ekonomikas lejupslīde, vasarā sākās "rasu" nemieri, un demokrāti nolēma ka tagad jau viņiem noteikti izdosies nogremdēt Trampu.

Tomēr ne ekonomiskās problēmas, ne masu nekārtības nekaitēja prezidentam – gluži pretēji, jo ilgāk turpinās grautiņi, jo vairāk punktu saņem Tramps. Viņš atkārto, ka Amerikai ir vajadzīgs likums un kārtība, un aizvien lielāks skaits iedzīvotāju viņam piekrīt. Patiesībā demokrātiem (patiesībā viņu vadītajos štatos un pilsētās notiek lielākā daļa grautiņu) vajadzētu jau sen pašiem mēģināt ieviest kārtību savā teritorijā, lai Trampa reitings neaugtu uz viņu rēķina, bet to savukārt nepieļauj priekšvēlēšanu sacensības. Tramps taču tūlīt pat teiks: redziet, es taču teicu, ka ar dumpjiem ir jātiek galā, mani beidzot ir paklausījuši. Tātad demokrātiem iestājies totāls Zugzwang: lai ko viņi iesāktu – atbalstītu protestus vai atzītu to vardarbību un sāktu izgaiņāt, – stāvoklis tikai pasliktināsies.

Spriežot pēc visa, izraudzīta grautiņu piesardzības atzīšanas taktika, taču pie tam nolemts uzvelt vainu par tiem Trampam un Krievijai. "Divi vienā", lai arī demokrātu izdomātajā realitātē tas ir viens un tas pats: "krievu Tramps"

"Mēs redzējām ziņas par to, ka Krievijas spēki uzbruka amerikāņu kareivjiem Sīrijā, ievainoja mūsu kareivjus. Vai esat dzirdējuši kaut vienu vārdu no Trampa? Vai viņš kaut pirkstu pakustināja? Nekad neviens ASV prezidents nav spēlējis tik padevīgu lomu attiecībās ar Krievijas līderiem. Tas ir ne tikai bīstami, bet arī pazemojoši," klāsta Džo Baidens un, ilustrējot Trampa atkarību no krieviem, piemin arī absolūti melīgo stāstu par "krieviem, kuri maksāja talibiem par amerikāņu karavīru slepkavībām."

Jāpiemin arī Baidena štāba jaunākie izteikumi:

"Prezidents Tramps cer, ka Vladimirs Putins vēlreiz atbalstīs viņa kandidatūru un palīdzēs slēpt viņa pieļautās šausminošās kļūdas, lai viņš noturētos mūsu valsts vadībā un vestu to pretī gaidāmajām daudzajām problēmām. Un viņš nevēlas, lai Amerikas tauta zinātu, kādus soļus sper Vladimirs Putins, lai palīdzētu Trampam vēlreiz uzvarēt vēlēšanās, vai kāpēc Putinam ir tik svarīgi iejaukties, jo Donalda Trampa ārpolitika – tā ir dāvana Kremlim."

Šis amerikāņiem satriecoši pazemojošais izklāsts izskanēja pēc ASV Nacionālā izlūkdienesta direktora Džona Retklifa nesenā lēmuma izbeigt mutiskos brīfingus Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas locekļiem, kas veltīti drošības jautājumiem gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Tagad viņiem sniegs tikai rakstisku informāciju. Protams, tas vajadzīgs, lai slēptu Putina atbalstu Trampam, apgalvo Baidens. Diemžēl, pēc Retklifa vārdiem, iemesls ir pavisam vienkāršs: viņš vēlas izbeigt slepenās informācijas nopludināšanu, turklāt nopludināšanu, kuras laikā informācija tiek izkropļota:

"Dažas minūtes pēc kāda brīfinga beigām vairāki Kongresa locekļi izgāja pie dažādu mediju pārstāvjiem un politisku apsvērumu dēļ atklāja viņiem slepenu informāciju. (..) Lai radītu nepatiesu ainu par to, ka Krievija it kā rada lielākus draudus nacionālajai drošībai nekā Ķīna. (..) Es negribētu novērtēt Krieviju pārāk zemu. Krievija rada nopietnus draudus mūsu nacionālajai drošībai, tomēr Ķīnas radītie draudi ir daudz nopienāki. Tie, kas pauž pretējo, vienkārši politizē izlūkdienestu paši saviem mērķiem."

Ko īsti Redklifs, pēc būtības, paziņoja? To, ka demokrāti, tādi kā Ādams Šifs, nopludina medijos tikai informāciju, kas attiecas uz Krieviju, ignorējot ziņas par Ķīnu. Te svarīgi nav tas, cik lielā mērā vispār var ticēt amerikāņu izlūkdienesta datiem par ārvalstu iejaukšanos prezidenta vēlēšanās (atkal hakeri un lapas sociālajos tīklos, kas veido sabiedrisko viedokli?), daudz interesantāk ir tas, ka pat specdienesti atklāti runā par kongresmeņu mēģinājumu manipulēt ar datiem cīņā pret Trampu.

No otras puses, tas, protams, ir liels progress: 2016. gadā pati Obamas administrācija piespieda specdienestus fabricēt "pierādījumus" par prezidenta kandidāta Trampa "sakariem ar krieviem", bet tagad "dziļā valsts" ir spiesta karot tikai ar Kongresa un mediju palīdzību. Tomēr daiļrades līmeni pārmaiņas nav īpaši ietekmējušas – jau atkal pie visa vainīgs Putins.

Viņš tik kurina un kurina naidu: re, martā Portlendā iemiesojās policistā Derekā Šovinā (viņš nogalināja Džordžu Bleiku, pēc tam sākās Black Lives Matter akcijas), augustā Kenoši pilsētā pārtapa par pusaudzi Kailu Ritenhausu, kurš nošāva divus "radu diskriminācijas un policijas patvaļas apkarotājus", kuri viņam uzbruka, pēc tam atkal atgriezās Portlentā, lai Maikla Reinola izskatā ar šāvienu krūtīs nogalinātu trampistu Āronu Danielsonu. Pie viena, pārņēmis kontroli pār veselu Vašingtonas mēra komisiju, viņs piedāvāja aizvākt (vai vismaz pārtaisīt) no ASV galvaspilsētas Vašingtona un Džefersona pieminekļus.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Bail pat iedomāties, uz ko vēl spējīgi tie krievu vaida kurinātāji divu mēnešu laikā, kas vēl palikuši līdz vēlēšanām: nav tādu riebeklību, ko viņi nepastrādātu, lai palīdzētu Trampam uzvarēt vēlēšanās.

Viss var būt: viņi pat var izcenēt uzbrukumu Trampam, lai pēc tam apsūdzētu demokrātus un Baidenu. Vai pat uzreiz nogalinās Baidenu, lai pavisam noteikti atstātu Baltajā namā savu ielikteni Trampu. Taču nekas viņiem neiznāks: visiem zināms, ka krievi indē ar "Novičok", kas nenogalina, tikai atstāj pēdas, kas ved uz Kremli. Tikpat skaidras, kā "krievu pēdas" ASV vēlēšanās.

45
Tagi:
Džo Baidens, Donalds Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai
Krievijas politiķis pasmējies par Džo Baidena priekšvēlēšanu solījumiem
FIM-92 Stinger

"Sitīsim krievus vājā vietā": ko plāno NATO

53
(atjaunots 14:28 24.01.2021)
Militārā kontingenta pieaugums, armijas infrastruktūras būvdarbi un tālāka starptautiskā konsolidācija – 2021. gadā NATO pastiprinās spiedienu pret Krievijas rietumu robežām.

Maijā un jūnijā alianse organizēs lielākos manevrus kopš aukstā kara laikiem – Defender Europe 2021. Tām sekos atbilde – tikpat plašas Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības "Rietumi 2021", kas ieplānotas septembrī. Ar ko tas viss var beigties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Cīņas lauks – Eiropa

Tāpat kā iepriekš, "Defender Europe 2021", izspēlēs aizsardzības un uzbrukuma darbības Austrumeiropā un Baltijā. Mācību scenārijs paredz, ka NATO spēkiem vajag uzbrukt Kaļiņingradas apgabalam, bloķēt Krievijas rietumu apgabalus un atvairīt "plašu krievu uzbrukumu". Atšķirībā no agrākajiem manevriem, 2021. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta nevis Austrumeiropai, bet Dienvideiropai. Manevri ieplānoti Melnkalnē, Kosovā un Albānijā. Bulgārijā un Rumānijā notiks PGA mācības un "zeme-zeme" tipa raķešu mācības. Savukārt Ungārija būs "kara" dziļās aizmugures lomā.

Американская военная техника перед переброской в Европу для участия в учениях Defender Europe 2020
Amerikāņu militārā tehnika pirms pārvietošanas uz Eiropu – uz mācībām DEFENDER Europe 20

Amerikāņi pārvietos uz Eiropu vērā ņemamus spēkus, arī 1. kavalērijas un 82. gaisa desanta divīzijas vienības. Atlantijas okeānu šķērsos simtiem dažādu kara tehnikas vienību. Bez tam no Floridas tiks pārvietota 53. kājnieku brigāde. Iespējams, pēc mācībām amerikāņi atkal "piemirsīs" daļu bruņojuma Eiropā, kā tas jau gadījies ne vienu reizi vien. Speciālisti uzskata, ka ar tādām metodēm Pentagons gadu no gada audzē uzbrukuma iespējas reģionā.

Atbildei uz "Defender Europe 2021" Krievija un Baltkrievija septembrī organizēs manevrus "Rietumi 2021". Iepriekš Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins pastāstīja, ka kopīgās mācības ļaus izmēģināt apvienoto trieciena vienību kopīgo darbību jaunās metodes urbanizētā apvidū", kā arī novērtēt bruņojuma un tehnikas jauno un modernizēto paraugu efektivitāti. Minskā uzsvēra, ka stratēģiskie manevri atspoguļo Baltkrievijas un Krievijas stabilās sabiedroto attiecības un aizsardzības resoru vienprātību jautājumā par Sabiedroto valstu militāro drošību".

Spēka demonstrācija

Abas puses neizmantoja ierastos diplomātiskos izteikumus par to, ka manevri nav vērsti pret kādu valsti vai militāro bloku. NATO spēku iecere izspēlēt uzbrukumu Kaļiņingradai un Krievijas karavīru gatavošanās cīņām pilsētā skaidri liecina, kas un pret ko gatavojas karot. Protams, plaša bruņota konflikta risks ir neliels, tomēr reāls.

Speciālisti uzskata, ka NATO darbības 2021. gadā tieši ietekmēs varas maiņa ASV. Donalda Trampa prezidentūras laikā Ziemeļatlantijas bloka vienotība jūtami pavājinājās. Baltā nama saimnieks neslēpa, ka viņam tuvākas ir amerikāņu intereses, pat pieļāva iespēju izstāties no alianses. Tādi izteikumi ļoti satrauca Eiropu, no jauna sākās sarunas par ES armiju. Acīmredzot, jaunais prezidents centīsies visu labot. 

"Krievijas un NATO attiecības šogad pasliktināsies, - uzskata Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sivkovs. – Baidens vēlas atjaunot un mobilizēt aliansi. Šim nolūkam vajadzīgs ārējais ienaidnieks. Krievija šai lomai ir lieliski piemērota, jo Ķīna ir pārāk tālu. Ārējā ienaidnieka tēls Vašingtonai vajadzīgs arī tāpēc, ka tai vajag konsolidēt amerikāņu sabiedrību."

Nopelnīt naudu

Tomēr eksperti uzskata, ka patiesībā NATO nav nepārprotami agresīvu pret Krieviju. Alianses tālāka paplašināšanās amerikāņiem dod iespēju nopelnīt naudu un spēcīgāk piesaistīt sev Eiropu. Vašingtona atgriezīsies "pirmstrampa" ērā un pastiprinās iejaukšanos Vecās pasaules darīšanās.

Пресс-служба Минобороны РФ

"Man šķiet, ka 2021. gadā NATO nodemonstrēts, kā no militāras organizācijas pārvēršas par tādu globālu korporāciju, - konstatēja politologs Sergejs Sudakovs. – Alianses galvenā problēma – finansējums – vēl joprojām ir aktuāla. Tas, kurš maksā, pasūta mūziku. Divas trešdaļas budžeta nodrošina ASV, un tas nevienam nav noslēpums. Mēs visi labi zinām, ka izdevumi jau pārsnieguši triljonu dolāru. Pārsvarā par to jāpateicas Vašingtonai. Eiropas valstis paļaujas uz piegādēm no ASV – līdz pat sausajām uzturdevām. Tas uztur amerikāņu kolosālo aizsardzības budžetu – korporācijas, kas strādā NATO interesēs, pelna milzu naudu."

Eksperts piezīmēja, ka Ziemeļatlantijas alianses rīcība jau tagad atgādina naudas pārlikšanu no vienas kabatas otrā. Vašingtona piešķir NATO līdzekļus, sabiedrotie par tiem iepērk amerikāņu tehniku un bruņojumu. Viss, loks ir noslēgts. Baidena prezidentūras laikā Eiropa ASV acīs būs viens no galvenajiem militārās produkcijas noieta tirgiem. Tātad gaidāmi Krievijai naidīgi izteikumi no okeāna viņa krasta. Tomēr lielākā daļa speciālistu ir pārliecināti: diezin vai Vašingtona un Brisele uzdrīkstēsies pa īstam pārbaudīt otrās pasaulē spēcīgākās armijas izturību.

 

53
Tagi:
Krievija, NATO
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Čipu implantē smadzenēs": kā ASV armija gatavo kiborgkareivjus
"Uzņem tikai dažus": kā tiek trenētas labākās speciālo uzdevumu vienības
Vakcīnas EpiVakKorona izmēģinājumi

Ko varam gaidīt no "EpiVakKorona". Informācija par peptīdu vakcīnu Covid-19 profilaksei

35
(atjaunots 13:28 24.01.2021)
"EpiVakKorona" ir simtprocentīga imūnā efektivitāte, apliecina tās izstrādātājs – Novosibirskas centrs "Vektor".

Tas ir sintētisks preparāts, ko veido SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa nelieli fragmenti. Patlaban vakcīnas izmēģinājumos piedalās vairāk nekā trīs tūkstoši brīvprātīgo. Vienlaikus tā nonākusi civilajā apgrozībā. Ziņots, ka tai ir ļoti maz blakņu, tāpēc vakcīna piemērota arī senioriem. Kas par to jāzina visiem, kas vēlētos vakcinēties? Par to portālā RIA Novosti stāsta Tatjana Pičugina.

No kā sastāv "EpiVakKorona"?

No trim īsiem SARS-CoV-2 – Covid-19 ierosinātāja olbaltumvielas-dzeloņa fragmentiem, kas piestiprināti pie nesējolbaltumvielas. Šos fragmentus sauc par peptīdiem, tāpēc "EpiVakKorona" ir peptīdu vakcīna. Nesējolbaltumviela ietver nukleokapsīdu, kas ieskauj koronavīrusa RNS. Imūnsistēmas reakcijas pastiprināšanai paredzēts alumīnija hidroksīds. Tāpat sastāvā ir palīgsavienojumi un ūdens. Visi elementi ir sintētiski.

Kādi peptīdi iekļauti vakcīnā?

Zinātniskā centra "Vektor" pārstāvji pastāstīja, ka vakcīnas peptīdi pārsvarā satur B-šūnu epitopu, par T-helpera epitopu kalpo nesējolbaltumviela.

Vienkāršāk sakot, SARS-CoV-2 ir apvalkā – nukleokapsīdā iekļauta RNS molekula. Tas viss – lipīdu maisiņā, ko no ārpuses kā kronis rotā lielas olbaltumvielas – dzeloņi. Tāpēc arī to sauc par koronavīrusu.

Olbaltumvielas-dzeloņi palīdz vīrusa daļiņai pieķerties pie cilvēka šūnas un iespiesties tajās. Virkne izmēģinājumu parādīja: dzeloņi rada aktīvāko organisma imūnsistēmas atbildi. Biologu terminoloģijā olbaltumvielas-dzeloņi ir antigēns.

Šī olbaltumviela molekula ir ļoti liela, tajā ir īpašas zonas – epitopi. Tos atpazīst imūnsistēmas šūnas un aktivizē cīņas mehānismu.

"Ir B-epitopi un T-epitopi. Pirmos sauc par antigēnu determinantiem. Tās ir antigēna molekulas zonas, kas saistās ar antiķermenīšiem. Tomēr vispirms šīs zonas saistās ar B-limfocitu receptoriem un iniciē to pārvēršanos par plazmatiskām šūnām, kas spēj izstrādāt antiķermenīšus," pastāstīja profesore Jekaterina Koļesanova, Biomedicīniskās ķīmijas ZPI Peptīdu inženierijas laboratorijas vadītāja.

Tomēr tik vienkārši tas nenotiek. Antigēns iespiežas B-limfocītā endosomas sastāvā un sadalās īsos fragmentos. Ar endosomām saistās olbaltumvielas, kas sastāda II klases histosavietojamības galveno kompleksu. "Šīs olbaltumvielas noķer dažus antigēna fragmentus, parasti 14-20 aminoskābju atlikumu garumā, kas nelīdzinās saimnieka organisma obaltumvielu fragmentiem. Tur notiek identifikācija "savējais-svešais"," turpināja eksperte.

Pēc tam histosavietojamības galvenā kompleksa olbaltumvielas līdz ar antigēna fragmentiem tiek izvietotas uz B-limfocītu virsmas. Šeit tos identificē īpašas imūnās šūnas – T-helperi. Tās saistās ar B-limfocītiem un aktivizē tos. "Lai vakcīna stimulētu antiķermenīšu sintēzi, tajā jābūt ierosinātāja antigēnu B un T-helperu epitopiem," uzsvēra profesore Koļesanova. 

Kā darbojas vakcīna

Vakcīnas rezultātā nesējolbaltumviela nogādā visus trīs peptīdus cilvēka B-limfocītā. Viņi to aktivizē un sāk sintezēties antiķermenīši – imūnoglobulīni. Katrs B-epitops atbild par unikāla imūnoglobulīna sintēzi. Pirmie veidojas M klases (IgM) antiķermenīši, pēc tam – IgG, taču tie visilgāk saglabājas asinīs un liecina par imunitāti.

"Vektor" apstiprināja, ka vakcīnas rezultātā sintezētie antiķermenīši ir specifiski pret koronavīrusa dzeloņolbaltumvielu. Imunizēto brīvprātīgo asins serums demonstrē vīrusu neitralizējošu darbību. Tātad antiķermenīši spēj ne tikai identificēt koronavīrusu, bet arī iznīcināt to.

"EpiVakKorona" satur koronavīrusu vai kādu citu vīrusu?

Vakcīnā nav nekādu vīrusu vai to daļiņu. Ar to vakcīna atšķiras no "Sputnik V", kurā ir adenovīrusi. "EpiVakKorona" nesatur RNS, DNS, nekādus dzīvus komponentus, konservantus un antibiotikas. Tās sastāvs detalizēti aprakstīts Rospotrebnadzor vietnē, kā arī tīmeklī publicētajā vakcīnas instrukcijā.

"EpiVakKorona" satur peptīdus – koronavīrusa olbaltumvielām identiskus olbaltumvielu fragmentus. Tie ir sintezēti mākslīgi un piestiprināti pie nesējolbaltumvielas – himēras ar koronavīrusa SARS-CoV-2 nukleoproteīna (N-olbaltumvielas) elementiem. "Vektor" reģistrētais patents RU2738081 liecina, ka sintezēt to palīdz zarnu nūjiņas baktērija — E. coli.

"N-olbaltumvielas gēns savienots ar ūdenī labi šķīstošās bakteriālās maltozi saistošās olbaltumvielas (maltose-binding protein, MBP) gēnu. Tie abi sintezējas kā vienota himēras olbaltumviela. Ar to ir viegli strādāt," paskaidroja Jekaterina Koļesanova. Izvēlētie peptīdi tiek pievienoti himēras olbaltumvielai ķīmiskā reakcijā ar kovalentās saites veidošanos.

Kā rada peptīdu vakcīnu?

Tiek izmantota peptīdu ķīmiskā sintēze – atsevišķu aminoskābju atlikumu ķēdes pakāpeniskas audzēšanas process.

"Ja peptīds ir īss – ne vairāk kā 8-10 atlikumi, sintēze iespējama šķīdumā. Tas notiek ilgāk, taču izmaksā mazāk. Garākus peptīdus sintezē ar cietās fāzes metodi – agrāk tā bija eksperimentāla, bet tagad tiek aizvien plašāk pielietota ražošanā, jo ir viegli automatizējama. Peptīdu no astoņiem aminoskābju atlikumiem ar cietās fāzes metodi iespējams sintezēt divu stundu laikā, maksimālais laiks – diennakts. Tas atkarīgs no mēroga, aminoskābes konsekvences un iekārtu īpašībām. Pēc tam seko attīrīšana, parasti ar efektīvu šķidruma hromatogrāfiju. Tas ir visai ātri, lai arī izmaksā dārgi," precizēja speciāliste.

Sintētiskos peptīdus savieno ar nesējolbaltumvielu. Cita starpā tas nepieciešams arī stabilas molekulas iegūšanai. Jo īsāki peptīdi, jo ātrāk tie sabrūk.

"Konjugācijas metode ir firmas noslēpums, galvenais – neizjaukt epitopu struktūras un nepieciešamības gadījumā ļaut tiem atdalīties no nesējolbaltumvielas pēc nokļūšanas organismā vai antigēnu prezentējošajā šūnā. Adjuvants rada vietējo iekaisuma reakciju un piesaista antigēnu prezentējošās šūnas vakcīnas ievadīšanas vietai," turpināja pētniece.

Kā notiek vakcinēšana?

Vakcīnu laiž klajā kā suspensiju un ar šļirci ievada pleca muskulī. Peptīdu preparāti nedod ātru un spēcīgu imūnsistēmas atbildi, tāpēc "EpiVakKoronu" ievada divas reizes vienādās devās ar 21 dienas intervālu.

Kādas ir blakusparādības?

Izmēģinājumu I un II fāzes dalībnieki ziņoja par nelielu jutīgumu dūriena vietā, kas ātri pazuda. Citas nepatikšanas netika konstatētas.

Neoficiālajā Telegram kanālā #EpiVakKorona, ko radīja postreģistrācijas izmēģinājumu (III fāze) dalībnieki, ziņoja par minimālu blakni: diskomfortu, apsārtumu injekcijas vietā dienas laikā, spēcīgām sāpēm plecā. Nevienam netika novērota augsta temperatūra vai locītavu sāpes, vai arī neizdevās to saistīt ar vakcīnu.

Kāda ir "EpiVakKorona" efektivitāte?

"Ir imunoloģiskā un profilaktiskā efektivitāte. Pirmā – specifisku antiķermenīšu sintēze. Pēc klīnisko izmēģinājumu I un II fāzes rezultātiem sintētiskie antiķermenīši izveidojās visiem brīvprātīgajiem. Profilaktiskā efektivitāte – tā ir vakcinēto aizsardzība no slimības. Pētījumi turpinās pēcreģistrācijas klīnisko izmēģinājumu gaitā, dati būs februārī," komentārus sniedza Rospotrebnadzor preses dienests.

I un II fāzes klīniskie izmēģinājumi vēl nav beigušies, precizēja izstrādātājs, ir tikai starpposmi.

Patlaban norit dubultais aklais izvēles pētījums ar placebo grupu. Cilvēkus nejaušā kārtībā sadala grupās. Ne brīvprātīgie, ne ārsti nezina, kas saņem vakcīnu, kas – fizioloģisko šķīdumu. No trim tūkstošiem dalībnieku vakcinēti 2897, ceturtā daļa saņēmusi placebo. Izmēģinājumi tiks noslēgti 180 dienas pēc pēdējā brīvprātīgā vakcinēšanas. Vienlaikus norit izmēģinājumi, kuros piedalās 150 brīvprātīgie vecumā no 60 gadiem. Arī šo pētījumu provizoriskie dati tiks publiskoti februārī.

Kā patstāvīgi pārbaudīt vakcīnas darbību?

Veikt asins analīzi – ne ātrāk kā 35-42 dienas pēc vakcīnas pirmās devas saņemšanas pārbaudīt IgG klases antiķermenīšus pret koronavīrusa S-olbaltumvielu. Tomēr ne visas testu sistēmas redz antiķermenīšus, ko izstrādā "EpiVakKorona".

Rospotrebnadzor ziņo, ka šim nolūkam piemērota tikai testa sistēma "SARS-CoV-2-IgG-Vektor", ko izstrādājis centrs "Vektor". "Tā ir īpaši jutīga un specifiska, fiksējot antiķermenīšus pret noteiktām koronavīrusa zonām, kas izmantotas "EpiVakKorona" vakcīnā," teikts iestādes vietnē.

"Novērojumi ierobežotā grupā liek secināt, ka testu sistēma SARS-CoV-2-RBD-IFA-Gamalei nodrošina pozitīvu rezultātu lielākajai daļai ar peptīdu vakcīnu "EpiVakKorona" imunizēto personu. Saskaņā ar ražotāja informāciju, testu sistēma "Reaģentu komplekts G klases imūnglobulīnu imūnfermentajai fiksācijai pret koronavīrusa SARS-CoV-2 virsmas S (spike) glikoproteīna receptorsaistošo domēnu" demonstrē SARS-CoV-2 protektīvos vīrusneitralizējošos antiķermenīšus un ļauj konstatēt, vai pacientam ir antiķermenīši aizsardzībai no vīrusa, precizēja "Vektor".

Turklāt, izstrādātājs pastāstīja, rekombinantā olbaltumviela S1, ko ražo firma "Sanyou Biopharmaceuticals", labi "saskata" vakcīnas "EpiVakKorona" radītos antiķermenīšus.

III fāzē iesaistīto brīvprātīgo, kuri analīzes testiem nodod patstāvīgi, novērojumi rāda: antiķermenīši IgG fiksēti trim, kuri pirmo vakcīnu saņēma pērnā gada decembrī.

Kas vēl izstrādā peptīdu vakcīnas koronavīrusa profilaksei?

Peptīdu vakcīnas visā pasaulē nonākušas līdz eksperimentu stadijai. To izstrāde un pārbaudes ir ļoti darbietilpīgas, tāpēc tās atpaliek no mRNS, vektora un inaktīvajām vakcīnām. Krievijā ir pietiekami plaši resursi un kvalificēti kadri, lai atrisinātu uzdevumu saviem spēkiem.

19. janvārī PVO sarakstā bija vēl divas peptīdu vakcīnas, izņemot "EpiVakKorona". Tās izmēģina cilvēkiem.

Multipeptīdu "kokteilis" P-pVAC-SARS-CoV-2, kas radīts Vācijā, sastāv no dažādu koronavīrusa olbaltumvielu sešiem peptīdiem un pašu izstrādātā lipopeptīda XS15 adjuvanta lomā. Norit izmēģinājumu I fāze.

Taivānas kompānijas United Biomedical Inc. preparāts UB-612 un amerikāņu COVAXX ietver divu S-olbaltumvielas subvienību fragmentus (tēmēti uz B-šūnu atbildi) un T-epitopiem no membrānas un nukleokapsīda olbaltumvielas T-šūnu atbildes veidošanai. Rit izmēģinājumu II-III fāzes.

35
Tagi:
vakcīna, Krievija, EpiVakKorona, koronavīruss

Ceptu vārnu svētki Lietuvā

0
(atjaunots 11:14 25.01.2021)
Lietuvā ir ciems, kura iedzīvotāji ik gadu sarīko neparastus svētkus. Kā izskatās dzīres, kuru galvenais mielasts ir šie putni, un kur meklējami šīs tradīcijas pirmsākumi.

Kalnabēržes ciematā, kas atrodas Lietuvā, Ķēdaiņu rajonā, katru gadu rīko svētkus, kura galvenais ēdiens ir vārnu gaļa.

Sputnik Latvija jau rakstīja par šo tradīciju. Svētkus rīko vasaras sākumā. Patiesi zināms, ka "vārnu dzīres" savā muižā Kalnabēržē rīkojis vēl Krievijas impērijas premjerministrs Pjotrs Stolipins, bet līdz tam viņa tēvs.

Turklāt līdzīgi ēdieni pastāvēja arī gan Kēnigsbergas, gan latviešu virtuvē, būtībā tā ir gadsimtiem sena kuršu tradīcija. Tikai, ja citās vietās tas bija vienkārši viens no ēdieniem, tad Kalnabēržes ciemā cīņa ar vārnām ar laiku pārvērtās par tradīciju rīkot dzīres vasaras sākumā.

Plašāk par šo tradīciju skatieties YouTube kanāla "VIDIMO" video sižetā.

0