Zemūdene

"Tie ir tikai pirmie soļi": kāpēc ASV pārvieto zemūdenes Krievijas krastu tuvumā

100
(atjaunots 10:40 05.09.2020)
Tikai ar grūtībām pamanāma, labi apbruņota, ar plašām izlūkošanas iespējām – Pentagons pārvietojis Krievijas ziemeļu robežu tuvumā slepeno atomzemūdeni USS Seawolf, lai sekotu Krievijas atomzemūdeņu maršrutiem.

Militārie eksperti ir pārliecināti: tas ir signāls Maskavai. Ko tas vēsta un kāda būs atbilde – par to portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

"Jūras vilka" parāde

Par "USS Seawolf" ierašanos Norvēģijā amerikāņi ziņoja skaļi. Pentagona slepenās zemūdenes fotogrāfijas parādījās resora lapās sociālajos tīklos, un ASV zemūdens spēku komandieris viceadmirālis Derils Kods lepni akcentēja, ka "Seawolf" pārgājiens demonstrē amerikāņu zemūdeņu darbību globālo raksturu un iespējas pildīt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna rajonā.

Zemūdeņu grupas komandieris kontradmirālis Entonijs Karuyllo savukārt konstatēja, ka "USS Seawolf" pārvietošana uz Norvēģiju vēl vairāk paplašina ASV iespējas zemūdens kara jomā un apstiprina Vašingtonas nemainīgo apņēmību parūpēties par drošību ziemeļu jūrās.

ASV Jūras spēkos patlaban ir trīs Seawolf klases zemūdenes. Tās izstrādātas un būvētas jau 80. gados darbībām rajonos, ko pilnībā kontrolē pretinieks. Tās ir ārkārtīgi klusas atomzemūdenes, kas no līdzīgas klases iekārtām atšķiras ar nemanāmību. Pie tam tās bruņotas ar spēcīgiem pretkuģu un pretzemūdeņu ieročiem – torpēdām, mīnām, raķetēm "Harpune" vai "Tomahawk".

Ūdensmetēja dzinēji ļauj simt metrus garajām zemūdenēm attīstīt ātrumu līdz 35 mezgliem, pie tam ātrumā līdz 20 mezgliem tās nerada gandrīz nekādu trokni. Bija plānots, ka ASV JS saņems aptuveni 30 tādas laivas. Tomēr flotē nonākušas trīs: pēc aukstā kara beigām desmitiem tik sarežģītu un dārgu kuģu amerikāņiem vienkārši nav vajadzīgi.

Pentagons precizēja, ka "USS Seawolf" ieradusies ASV Otrās flotes atbildības zonā (Ziemeļatlantija) no Bangoras jūras kara bāzes (Vašingtonas štats). Pagaidām zemūdene paliks Tromsē (Norvēģija) Krievijas zemūdens raķešnesēju maršrutu tiešā tuvumā.

Atgādināsim, ka ASV Otrā flote tika atjaunota burtiski pirms dažiem gadiem. Aukstā kara gados šis grupējums bija lielākais ASV Jūras spēkos. Flote atbildēja par Atlantijas okeānu, daļu Klusā un Ziemeļu ledus okeāna. Kuģi un zemūdenes piedalījās vairākās lielās operācijās, piemēram, Kubas blokādē 60. gadu sākumā. Flote tika izformēta 2011. gadā budžeta ekonomijas apsvērumu dēļ, tomēr septiņus gadus vēlāk to atjaunoja "Krievijas Jūras kara flotes savaldīšanai Ziemeļos".

"Amerikāņu soļus var nosaukt par karoga demonstrāciju, – sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Sanktpēterburgas JKF zemūdens jūrnieku kluba priekšsēdētājs, I ranga kapteinis Igors Kurdins. – Tromse nekad nav izmantota kā atomzemūdeņu pastāvīgās bāzes vieta. Šeit dažkārt tiek izpildīts remonts pārgājiena laikā, atpūšas ekipāža. Protams, vēlāk "Seawolf" dosies uz Krievijas Ziemeļu flotes atbildības zonu – Barenca jūru. Domājams, zemūdene aizies zem ledus – piemērots laiks tādam pārgājienam."

Sašūpojusies autoritāte

Krievijas Ziemeļu flotes bijušais komandieris Vjačeslavs Popovs pievērsa uzmanību šīs "karoga demonstrācijas" politiskajam aspektam.

"ASV vēlas parādīt, ka arktisko teātri kontrolē ne tikai Krievijas Jūras kara spēki, - atzīmēja admirālis. – Vašingtona vēlas iezīmēt savu militāro klātbūtni reģionā. Amerikāņi ir īstenojuši, īsteno un īstenos šeit arī savas izlūkošanas misijas. Protams, Krievijas jūrnieki izsekos viņu pārvietošanos."

Zīmīgs fakts: tūlīt pēc "jūras vilka" ierašanās seši stratēģiskie bumbvedēji B-52 Stratofortress, kas spēj nest kodolieročus, piedalījās mācībās kopā ar Norvēģijas GKS iznīcinātājiem.

Vēl vairāk, "lidojošo cietokšņu" eskadriļa šķērsoja 30 NATO valstu gaisa telpu Eiropā un Ziemeļamerikā. ASV spēku Eiropā štābs informēja, ka tas ir unikāls pārlidojums Bumbvedēju operatīvās grupas regulāro misiju ietvaros. Misijas "Sabiedroto debesis" mērķis ir solidaritātes demonstrācija NATO, cīņasspējas uzlabošana un kopīgās operatīvās mijiedarbības pastiprināšana.

Lidmašīnas sadalījās divās komandās. Pirmās grupas – četru "stratēģu" – maršruts veda pāri Eiropai. Pārējie šajā pašā laikā lidoja virs ASV un Kanādas. Pie tam "cietokšņi" sadarbojās ar dažādu NATO valstu iznīcinātājiem, kas tos pavadīja, un uzpildīja degvielu gaisā. Tik vērienīgas un demonstratīvas aviācijas mācības, pēc ekspertu domām, arī var uzskatīt par signālu Krievijai.

Atbildes reakcija

Jāpiebilst, ka Maskava malā nestāv un sūta aizokeāna kolēģiem savus signālus. Piemēram, aizvadītajā nedēļā Rietumu medijos izcēlās tracis sakarā ar Krievijas atomzemūdenes izniršanu neitrālajos ūdeņos netālu no Aļaskas. Amerikāņi nolēma, ka notikusi avārija, un piedāvāja palīdzību.

Tomēr Krievijas Aizsardzības ministrija visus nomierināja: atomkreiseris "Omsk" pacēlās ūdens virspusē saskaņā ar plānu plašo mācību "Okeāna vairogs 2020" ietvaros. Noskaidrojies, ka Klusā okeāna flotes kuģi izpildīja raķešu šaušanas mācības Bēringa jūras akvatorijā. Piemēram, nesen modernizētā atomzemūdene "Omska" apšaudīja ar pretkuģu kompleksu "Granit" nosacīto mērķi vairāk nekā 300 km attālumā. Savukārt kreiseris "Varjag" likvidēja mērķi 450 km attālumā ar raķeti "Vulkan".

Aizsardzības ministrija publicēja videoierakstu, kurā redzams, kā "Omsk" ekipāža gatavojas šaušanai, atomzemūdene pazūd zem ūdens, dzirdama laika atskaite un komanda raķetes palaišanai.

"Mūsēji pastāvīgi pārtver NATO lidmašīnas gaisa robežu tuvumā. Tā ir normāla funkcionēšana, paskatieties: pēdējā laikā virs Baltijas un Melnās jūras to skaits bija ļoti liels. Mēs rādām, ka arī nesnaužam, atrodamies tur, kur vēlamies," situāciju skaidroja Krievijas JKF Galvenā štāba bijušais priekšnieks Viktors Kravčenko.

Mācības "Okeāna vairogs" notiek akvatorijās no Baltijas jūra līdz Klusajam okeānam. Tajās iesaistīti desmitiem kara kuģu, zemūdeņu, jūras aviācija un krasta spēki. Viss sākās Baltijā, kur jūrnieki izspēlēja pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzības darbības, kuģi palaida torpēdas un izmantoja artilēriju. Nesen sākās kārtējais mācību posms Klusā okeāna flotē – vairāk nekā 50 kuģi un aptuveni 40 lidmašīnas un helikopteri izpilda desmitiem mācību kaujas uzdevumus.

100
Tagi:
aizsardzība, Pentagons, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
NI pastāstīja par "NATO trakajiem plāniem" cīņā pret PSRS zemūdenēm
"Boreju" medības. NATO izdomājuši, kā cīnīties ar krievu zemūdenēm
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu

10
(atjaunots 11:56 23.09.2020)
Savienotās Valstis pilnā apjomā atjaunojušas sankcijas pret Irānu. Valsts departaments apgalvo, ka Teherāna nepildot "kodoldarījuma" nosacījumus.

ANO un Eiropas Savienība uzskata, ka amerikāņu argumenti nav pārliecinoši, un atteicās pievienoties Vašingtonai. Ko cenšas panākt Baltais nams un kāda ir starptautiskā nostāja? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Vienpusējs spiediens

"ANO Drošības padome nepagarināja ieroču piegāžu embargo Irānai. Tomēr ASV nolēma rīkoties un atjaunoja sancijas. Tagad tās ir ne tikai pret Teherānu, bet arī pret visiem embargo pārkāpējiem," paziņoja Maiks Pompeo un aicināja ES atbalstīt Vašingtonu.

Tomēr reakcija bija pretēja. Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri nosodīja Baltā nama soli.

"2018. gada 8. maijā ASV izstājās no Visaptverošā rīcības plāna Irānas kodolprogrammas ierobežošanai un vairs nav "darījuma" loceklis. Šī iemesla dēļ jebkādiem Vašingtonas lēmumiem nav juridiska spēka," atzīmēja "eirotrijotnes" ministri.

Parīze, Berlīne un Londona turpinās vājināt sankcijas. Ministri atgādināja, ka ierobežojumu atcelšānu paredz ANO Drošības padomes rezolūcija 2231.

Šis dokuments ofiiciāli apstiprināja 2015. gadā saskaņoto "kodoldarījumu".

"Mēs pastāvīgi atbalstījām tā saglabāšanu un turpināsim tā rīkoties," akcentēja eiropieši.

Eiropas solījumi

Donalds Tramps izstājās no "darījuma" pirms diviem gadiem, aizbildinoties ar to, ka Teherāna slepus attīsta kodolprogrammu. Nekādus pierādījumus viņš neminēja, tomēr pieprasīja sankciju atjaunošanu. Krievija, Ķīna un Eiropa to nosodīja un uzsvēra, ka dokuments saglabās spēku arī bez ASV. Vācija, Francija un Lielbritānija par apstiprināja īpašu likumu, kas ļāva kompānijām sadarboties ar Irānu. Lai nebūtu jābīstas no ASV spiediena, tika izstrādāts īpašs finansiālais mehānisms INSTEX.

Efekts gan bija ierobežots. Kompānijas tik un tā pameta Irānas tirgu, republikas ekonomikā iestājās lejupslīde. Sadarbību ar Teherānu pārtrauca pat ķīnieši, lai arī Pekina nosodīja ASV sankcijas.

Irānas valdība nolēma nogaidīt cerībā, ka eiropiešiem izdosies pārliecināt Vašingtonu atteikties no biznesa vajāšanas. Taču ārvalstu kompānijas pameta valsti, un cerības, ka Vašingtona atmaigs, tēpēc Teherāna pakāpeniski atteicās no kodolprogrammas ierobežojumiem.

Formāli Visaptverošais rīcības plāns darbojas, taču "darījuma" dalībnieku savstarpējie pārmetumi mazina uzticību tam. Teherānas atteikšanos ievērot dokumenta noteikumus Vašingtona izmanto kā galveno argumentu jaunajā uzbrukumā "ajatollu režīmam" – tā ASV mediji dēvē Irānas politisko sistēmu. 

"Nepieļaut embargo atcelšanu"

Amerikāņi ir nobažījušies par to, ka 18. oktobrī tiks atcelts ieroču embargo, kas vērsts pret Teherānu. Šīs bažas vairo Irānas kaimiņi.

Piemēram, Izraēla, Saūda Arābija, Bahreina, Kuveita norāda, ka pēc aizliegumu atcelšanas republika iegādāsies Krievijā un Ķīnā PGA līdzekļus un mūsdienīgus iznīcinātājus. Tas nostiprinās Irānu un sarežģīs situāciju reģionā. Lai to nepieļautu, Teherānas pretinieki rīkojas ar ASV starpniecību.

Augustā amerikāņi iesniedza ANO Drošības padomē rezolūciju par ieroču embargo pagarināšanu, skaidrojot, ka Teherāna apbruņo "Hesbollah" Libānā un Sīrijā, kā arī šiītu kaujiniekus Irākā, kas ne vienu vien reizi provocējuši sadursmes ar vietējiem karavīriem.

Francija, Vācija un Lielbritānija piekrīt amerikāņu bažām, taču ierosinājumu neatbalstīja. Krievija un Ķīna lika saprast, ka bloķēs visus ASV soļus šajā virzienā. Savukārt Irāna paziņoja: tāda rezolūcija pārvilks krustu "kodoldarījumam".

ANO Drošības padome noraidīja ASV projektu. Jau nedēļu vēlāk Valsts departaments nāca klajā ar dokumentiem, kuri it kā pierādot plāna paredzēto Teherānas saistību pārkāpumus. Tajos runa ir par to, ka bagātinātā urāna krājumi Irānā pārsnieguši noteikto normu – 300 kilogramus. Maiks Pompeo neslēpa, ka Vašingtona vēlas atjaunot sankcijas pilnā apjomā. ANO DP atgādināja: ASV nevar spriest par "darījuma" ievērošanu, jo izstājušās no tā. ASV atbildēja, ka vēl joprojām ir viena no valstīm, kas apstiprināja rezolūciju 2231, tātad tās saglabā tiesības uz sankcijām. Vienlaikus ASV norādīja: ja 30 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Irāna nespers soļus, sankcijas atjaunosies. Termiņš beidzies 20. septembrī.

Nogaidīšana

"ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atsaucās uz vienprātības trūkumu DP un iebilda pret sankciju atjaunošānu. ASV lēmumu ignorēja IAEA, asi kritizēja Eiropā. Vašingtona ir nonākusi visnotaļ pazemojošā stāvoklī," uzskata Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis.

Tomēr eksperts pieļāva, ka ASV sankcijas nobiedēs ārvalstu bizness. Ja ieroču embargo tiks atcelts, daudzi tomēr nevēlēsies tirgot ar Irānu. Draudi nonākt zem ASV spiediena šķitīs svarīgāki. Taču arī tādos apstākļos Vašingtonas rīcība šķiet pārlieka.

"Eiropas likumdošana paredz ieroču embargo līdz 2023. gadam. Tāpēc pat gadījumā, ja starptautiskie aizliegumi tiks atcelti, ES nevarēs sadarboties ar Teherānu šajā jomā. Krievijā un Ķīnā situācija ir vēl interesantāka. Kompānijas no šīm valstīm, kas potenciāli varētu pārdot bruņojumu Irānai, jau ir sankciju sarakstos. Nekas nekavē tās noslēgt skaļu darījumu ar Teherānu pēc embargo atcelšanas. Tas nenozīmē, ka bruņojums nekavējoties nonāks Irānā, tomēr ASV morālā sakāve ir acīmredzama," sprieda eksperts.

Speciālists starptautisko attiecību jomā Rafaels Satarovs (ASV) pievērsa uzmanību tam, ka Teherānas reakcija uz ASV vienpusējām sankcijām bija ieturēta. Viņš konstatēja, ka Irānas valdība nevēlas saasināt situāciju pirms prezidenta vēlēšanām Amerikā.

"Islāma Republika saprot, ka jebkāds ass izteikums par ASV tikai kaitēs. Tramps nekavējoties pavērsīs savā labā kārtējo krīzi ar Irānu un pastiprinās spiedienu. Pie tam tagad Eiropa, Krievija, Ķīna, ANO ir Irānas pusē. Verbālai konfrontācijai nav nozīmes. Bet vienpusējām sankcijām nav starptautiski atzīta likuma spēka," uzskata Satarovs.

Arī citi eksperti bija vienisprātis: ja ASV prezidenta posteni ieņems Džo Baidens, amerikāņi varētu atgriezties pie Visaptverošā rīcības plāna. Tomēr Trampa prezidentūras gados situācija ap Irānu ir mainījusies. Tāpēc atgriešanās pie "darījuma" nebūs vienkārša.

10
Tagi:
drošība, ANO, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, Irāna, ASV
Pēc temata
Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. Kā tas notika?
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
Sankcijas pret Irānu: ASV viedoklis un nepareizais
Donalds Tramps

ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt

13
(atjaunots 11:55 23.09.2020)
Video formāts, ar kura starpniecību pasaules valstu līderi piedalās ANO Ģenerālāls asamblejas 75. sesijā, neviļus dod plašāku informāciju un vielu pārdomām nekā tradicionālās uzrunas no tribīnes organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.

Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.

Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.

Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.

Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.

Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.

Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.

Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.

Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.

13
Tagi:
ANO, Krievija, ASV
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

0
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

0
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes