BLM akcija Londonā, foto no arhīva

"Dodiet naudu ekstrēmismam": kas un finansē Black Lives Matter

86
(atjaunots 14:00 02.09.2020)
Viņi iznīcina paši savas valsts sabiedrību, kultūru un vēsturi. Kas viņus finansē? Revolūcijas, ielu dumpji un pārējie grautiņi taču vienmēr prasa naudu… Šajā gadījumā ir par amerikāņu nēģeru kustības Black Lives Matter donoriem.

Nekādu noslēpumu nav. Ļaudis no konservatīvā fonda "Mantojums" tikai ieskatījās starptautiskā fonda BLM vietnē - tur lepni uzskaitītas 18 korporācijas, kas piešķīrušas graujošajai kustībai simtiem tūkstošu dolāru. Parastie personāži – Amazon, Microsoft, Airbnb, skaņu ierakstu kompānijas Atlantic un Warner... un vēl daži mazāk pazīstami kosmētikas, "sporta" dzērienu utt. ražotāji, portālā RIA Novosti konstatēja Dmitrijs Kosirevs.

Ko tas nozīmē? Uz šo jautājumu ir divas iespējamas atbildes. Pirmā ir vienkārša un labi zināma. Ir virkne korporāciju, kas piešķir naudu pašreizējā prezidenta gāšanai un sabiedrības graušanai, un ne jau tikai ASV. Runa ir par vardarbīgu revolūciju, ko vada Demokrātiskā partija, bet patiesībā – oligarhi, kam vajadzīga cita sabiedrība un citāds dzīves stils miljoniem cilvēku.

Kāpēc tad viņi dod naudu arī BLM? Bet kāpēc gan ne? Var jau domāt, ka šajā gadījumā ir par traku. Paskatīsimies, kā tika mēģināts noskaidrot, par kādu kustību ir runa. Tās līderi dēvē sevi par "izglītotiem marksistiem" (interesanti, ko par to teiktu Kārlis Markss), viņi ir pret ģimeni, policiju, cietumiem un kapitālismu, viņi gatavo grautiņu komandas, ko visi esam redzējuši televizorā. Pie tam viņi ir rasisti (necieš baltos), nemīl demokrātiju un iedzen strupceļā savu nacionālo grupu ASV – melnos, kuri nav ieraduši ienīst visu, izņemot savējos. Vārdu sakot ne visi noteikti ir teroristi, taču ekstrēmisms ir acīmredzams.

Vai viņi pārvērtīs ASV par triumfējošu nēģeru valsti, kam uztura līdzekļus dos valsts (tas ir, cilvēki ar citādu ādas krādu)? Diez vai. Taču viņi labi noder kā haosa ierocis. Tāpēc bizness dod viņiem naudu, nebīstoties pats nokļūt zem gruvešiem.

Taču tas ir tikai vienkāršākais skaidrojums. Ir vēl viens, daudz sarežģītāks un ļaunāks: daudzas korporācijas neatbalsta BLM un negrib iznīcināt Ameriku, taču ir spiestas dot naudu šai komandai, jo izstrādāta tehnoloģija, kuras apstākļos nevar nedot.

Tai vajadzētu mūs ieinteresēt vairāk nekā kaut kādu korporāciju dalībai pilsoņu karā: lieta tāda, ka tehnoloģijām bieži vien nav nacionalitātes, un tās var pielietot, kur vien iegribas.

Protams, biznesu "slauc" mafija, šī jau ir gadsimtiem sena tehnoloģija. Taču mafija – tā ir tīra vardarbība, viegli piesegta ar solījumiem "atrisināt problēmas". Mūsdienīgas, atklātas un masveidīgas naudas izspiešanas metodes paši pirmie izmēģināja ekoteroristi no planētas glābēju pulka. Globālās sasilšanās histērija sākās jau 70.-80. gados. Korporāciju apmeklē apgaroti ekologi, varbūt ar diplomiem, varbūt ne, un saka: planētai ilgs mūžs vairs nav atlicis. Mēs ziedojam savas dzīvības cīņai ar šiem draudiem. Cik dosiet jūs?

Kāpēc tādā gadījumā vienkāršāk ir iedot, nekā iedziļināties klimatoloģijas finansēs? Tāpēc, ka par to pašu, no biznesa izspiesto naudu tiek pavairota vispārējas histērijas atmosfēra. Demonstrācijas, publikācijas, "zvaigžņu" uzstāšanās... ANO aicinājumi, Nobela prēmijas, starptautiskas konvencijas un konferences... Galu galā iznāk lielisks mūžīgais dzinējs: miljardiem vērta industrija, kas sadala naudas plūsmas iespaidīgos mērogos un paātrina pati sevi.

Šīs tehnoloģijas pamatā ir nepieciešamība sakaitēt kampaņas morālo atmosfēru līdz baltkvēlei. Ir cīnītāji, gatavi stāties pretī neredzētu mērogu draudiem, ir miljoni, kas par viņiem ir stāvā sajūsmā, bet kompānijas, kas nedod šiem nolūkiem naudu, riskē ar vispārēju boikotu. Tāds pats liktenis sagaida klimatologus, kuri uzdrīkstas apšaubīt aktīvistu trakās rosības zinātnisko bāzi.

Tomēr planētas glābēji tikai parādīja ceļu daudziem citiem. Kurš gan iebildīs pret tik drošu un vienkāršu naudas saņemšanas metodi? Tieši tāpat strādā tie, kas cīnās pret gaļu, varmākām (kustība MeToo) un tagad – arī pret rasismu. Neviens neslēpj savus ziedojumus tādām kustībām, gluži pretēji.

Dažas aptaujas rāda, ka BLM mērķus atbalsta līdz divas trešdaļas amerikāņu. Ne jau visi metas ceļos apspiesto melno priekšā tikai baiļu spiesti – ir tādi, kas tā rīkojas aizkustinājumā. Tā nu korporācijas ir spiestas peldēt šajā eksaltācijas straumē, arī tad, ja saprot, ka pa ceļam iznīcina paši savu valsti.

Aprakstītā tehnoloģija ir bīstama, jo līdz šim nav atrasta ideāla pretinde pret to. Tāpēc jau tik slikti darbojas pierādījumu un faktu pielietojums.

Sākumā, ja atceraties, faktus pieprasīja pat no tiem, kuri pareģoja planētas bojāeju gan 1999. gadā, gan vēlāk... Bet rasisma kontekstā ASV tikai nupat ceļas sašutuma vilnis: ak tā, tātad mēs esam rasisti? Bet kurai nacionālajai grupai ASV ir savas vietnes, bāri, klubi, kur neielaiž ne baltos, ne citus? Kas baro melnos, kuri uzskata par pašsaprotamu dzīvot uz pabalsta rēķina un pieprasa tā pieaugumu uz "vergturu pēcteču" rēķina?

Tomēr vēl ir jāiemanās pārspēt profesionālos aktīvistus histērijas audzēšanas jomā, nerunājot jau par to, ka tad noteikti sāksies pilsoņu karš. Iztēlosimies divas korporāciju grupas, kas atbalsta pretējās konflikta puses un aģitē boikotēt to kompāniju produkciju, kas ir "pret mums". Tad būs vēl ļaunāk nekā tagad.

86
Tagi:
Black Lives Matter
Pēc temata
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter
ASV prezidents iesaka novērst nekārtības ar Nacionālās gvardes spēkiem. Eiropa klusē
Vai Krievijai ir izdevīgas jukas Amerikā?
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

72
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

72
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

66
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

66
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Policisti slēdza piekļuvi Uzvaras piemineklim

0
(atjaunots 15:15 09.05.2021)
Brīdinājumus par to, ka piekļuve Uzvaras piemineklim tiks slēgta jebkurā brīdī, policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta. Piekļuve piemineklim ir slēgta. Cilvēki stājās rindās.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Policisti brīdināja: ja Uzvaras dienā pie Uzvaras pieminekļa Rīgā ieradīsies pārlieku daudz cilvēku, piekļuve piemineklim tiks slēgta.

Brīdinājumu policisti sāka īstenot jau kopš paša rīta.

Piekļuve piemineklim tika slēgta, monumentu apjoza ar nožogojumu, pie tā nolika galdus, uz kuriem cilvēki var nolikt atnestos ziedus. Pēc tam tos nolikšot pieminekļa pakājē.

Цветы предлагают оставлять на столах, установленных возле памятника
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Cilvēki, kuri Uzvaras dienā vēlējās godināt varonīgo padomju karavīru piemiņu, stājās rindā pie pieminekļa.

Полиция в парке Победы 9 Мая
© Sputnik / Sergey Melkonov
Policija Uzvaras parkā Rīgā, 9. maijā

Individuālā kārtībā ziedus pie monumenta izdevās nolikt tikai Krievijas Federācijas pagaidu pilnvarotajam Latvijas Republikā V. Vasiļjevam. Citus diplomātus pie monumenta nelaida. Arī žurnālistiem piekļuve bija slēgta.

Sestdien, 8. maijā preses konferencē Latvijas Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks brīdināja, ka policisti var kuru katru brīdi slēgt piekļuvi monumentam, ja viņiem radīsies iespaids, ka cilvēku skaits pie pieminekļa ir pārāk liels.

0
Tagi:
policija, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Uzvaras diena Rīgā būs! Piekļuve Uzvaras piemineklim netiks slēgta
Jūrmalā atļauta 9. maija akcija "Nemirstīgais pulks"
9. maijā Nacionālā apvienība dosies pie Uzvaras pieminekļa
Putins apsveica ārvalstu līderus un pilsoņus Uzvaras dienā