ASV karavīri Bagdādes ielās

"Izklīduši pa mājām ar ieročiem". ASV uzvaras un kļūdas Irākas kampaņā

35
(atjaunots 21:53 01.09.2020)
"Ekstrēmisti joprojām spridzinās bumbas, uzbruks civiliedzīvotājiem un kurinās naidu," brīdināja Baraks Obama, informējot par militārās operācijas noslēgumu Irākā.

Koalīcijas misija valstī bija izpildīta, laiks atgriezties mājās. Kopš tā laika pagājuši desmit gadi, tomēr amerikāņi vēl aizvien ir Bagdādē. Kādu likteni Vašingtonas palīdzība nesa Irākas tautai, portālā RIA Novosti atsauca atmiņā Sofja Meļņičuka.

Jaunpienācēji "ļaunuma asī"

"Šajās stundās koalīcijas spēki sāk militāru operāciju, lai atbruņotu Irāku, atbrīvotu tās tautu un pasargātu pasauli no nāves briesmām," ar šiem prezidenta Džordža Buša, jaunākā, vārdiem 2003. gada 19. martā ASV iebruka Irākā.

Pusotru stundu vēlāk jūras bāzes Tomahawk no Persijas līča trāpīja pirmajos mērķos, koalīcija pārgāja uzbrukumā pie Kuveitas robežas.

Savienotajām Valstīm tas bija vēl viens solis karā ar starptautisko terorismu, kas tika pieteikts pēc teroraktiem 2001. gada 11. septembri. "Al Kaidas" (vairākās valstīs tai piešķirts teroristiskas organizācijas statuss) kaujinieki todien nogalināja gandrīz trīs tūkstošus cilvēku. Džordžs Bušs apsolīja tautai, ka vainīgie saņems sodu. Karš Afganistānā nedeva iespēju sagrābt "teroristu numur viens" Usamu ben Ladenu. Tomēr amerikāņi pievērsās citam līderim – Sadamam Huseinam. Viņi apgalvoja, ka, saskaņā ar izlūkošanas datiem (vēlāk noskaidrojās, ka tie ir kļūdaini) Huseins atbalstījis teroristus.

Jaunajai kampaņai Irākā amerikāņi tika sagatavoti laikus. Par to, ka "ļaunuma asij" pievienots vēl viens posms, Džordžs Bušs pirmo reizi paziņoja 2002. gada janvārī. Septembrī no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes viņš piedraudēja: karš būs neizbēgams, ja Huseins neatbruņosies. Drīz vien Kongress iesniedza prezidentam rezolūciju, kas ļāva izmantot spēku pret Irāku, Senāts atbalstīja militāro izdevumu pieaugumu par 37,5 miljardiem – līdz 355,1 miljardam dolāru.

2003. gada janvārī Bušs paziņoja, ka ASV izlūkdienestam esot pierādījumi: Sadams Huseins slēpjot masu iznīcības ieročus – Sibīrijas mēra sporas. Lai arī galu galā Irākā tika atrasti tikai no 80. gadiem atlikušie ķīmiskie ieroči, nederīgi plaša kaitējuma nodarīšanai, tas deva pamatu operācijai "Irākas brīvība".

Iebrukums uz ātru roku

"Tie, kas nākuši ar ļauniem nodomiem, Tā Kunga, dzimtenes un cilvēces ienaidnieki, ir pastrādājuši muļķību un uzbrukuši mūsu Tēvijai un tautai," iebrukuma dienā ziņoja Irākas radio. Sadams Huseins ātri bēga un turpmāk tautu uzrunāja ar audio ierakstu starpniecību.

ASV un Lielbritānijas spēki bija stiprāki nekā Irākas armija. Dažu nedēļu laikā koalīcijas spiedienā krita Basra, Kerbela, Kirkuka un Mosula, 14. aprīlī – Irākas līdera dzimtā Tikrita. Operācijas aktīvā fāze ilga 26 dienas, jau 2003. gada 1. maijā viss bija galā. Sākās ilga okupācija un Sadama Huseina medības.

Viņu noķēra deviņus mēnešus vēlāk, misijas "Sarkanā rītausma" gaitā. Kadri, kuros izspūrušo un apjukušo Huseinu izvelk no paslēptuves Tikritas apkaimē, izplatījās visā pasaulē. Viņam bija izlādēta pistole, ko Džordžs Bušs, jaunākais, pēc tam glabāja kā trofeju, un čemodāns ar 750 tūkstošiem dolāru.

Divus gadus vēlāk bijušam Irākas prezidentam piesprieda nāves sodu pakarot. Tomēr karš nebeidzās. Irāku pārņēma vardarbība uz ticības pamatiem.

Palīdzības nodarījums

"Irāka ir viena no sarežģītākajām un raibākajām valstīm reģionā. Amerikāņi izvilka dienas gaismā virkni problēmu ne tikai starpkonfesiju plānā, bet arī "civilizētās pilsētas" un Irākas cilšu, tuksneša iedzīvotāju problēmas," norādīja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmdirektors Ruslans Mamedovs. – Viens klājās pāri citam, un iznāca nefunkcionējošs valstisks veidojums, kas pēc ASV iebrukuma saskārās ar milzīgu skaitu grūtību, ko nespēja atrisināt patstāvīgi."

Pēc relatīva klusuma 2004. gadā saasinājās sunnītu mazākuma, kas Sadama Huseina laikā bija pie varas, konfrontācija ar šiītu un kurdu vairākumu.

Gadu vēlāk valstī, pirmo reizi 50 gadu laikā, notika daudzpartiju parlamenta vēlēšanas, lai arī kaujinieki draudēja izvietot pie iecirkņiem snaiperus. Tiesa, sunnīti tās gandrīz boikotēja. Tomēr izdevās saformēt pārejas perioda valdību, kam bija jāizstrādā jaunā konstitūcija.

Process iestrēga pie pretrunām starp šiītiem, kurdiem un sunnītiem. Pēdējiem nepatika valsts federālās iekārtas perspektīva, partijas "Baas" likvidācija un citas nostādnes, kas vairāk atbilda šiītu un kurdu interesēm. Tomēr konstitūcija tika apstiprināta, jaunais parlaments bija izveidots. Taču tas neglāba valsti no vardarbības.

Tradicionāli lielākā daļa valsts politiskās elites bija sunnīti, tāpat kā Sadams Huseins. Viņi negribēja atdot varu. "Jaunā politiskā elite, pēc būtības, ir ASV ielikteņi. Viņu tēvi un vectēvi ieņēma svarīgus posteņus monarhijas laikā, līdz 1958. gadam. Viņiem nebija saiknes ar sabiedrību," paskaidroja Mamedovs.

Asinsizliešana turpinājās, mierīgie iedzīvotāji zaudēja dzīvības un bēga no valsts. 2007. gadā Bušs nosūtīja uz Irāku vēl 21,5 tūkstošus karavīru un mainīja stratēģiju, kas tika iedēvēta par "Lielo vilni". Bija plānots, ka tā mazinās starpkonfesiju konfliktu, taču nekas neizdevās. Galu galā vairs nebija droši pat vislabāk apsargātajā rajonā Bagdādē – "zaļajā zonā". Amerikāņu soļu efektivitāte radīja šaubas.

Līdz ar Baraka Obamas ierašanos Baltajā namā tika nolemts izvest amerikāņu spēkus no Irākas. Līdz 2010. gada vasarai dzimtenē atgriezās 90 tūkstoši karavīru. Irākā palika 50 tūkstoši. 31. augustā Obama vērsās pie nācijas un paziņoja, ka ASV militārā operācija Irākā tiek pārtraukta pilnībā.

Šokējošs rezultāts

Valstiskums un drošības institūti, ko ASV mēģināja veidot Irākā, pēc Ruslana Mamedova domām, nebija dzīvotspējīgi: "Šīs struktūras nebija gatavas atbildēt ne uz iekšējiem, ne ārējiem draudiem. Nav nekāds brīnums, ka pēc amerikāņu kampaņas beigām un vēlēšanām Irākā toreizējais premjerministrs Nuri Almaliki spēra stingrus soļus varas centralizācijas labad un vajāja nežēlastībā kritušus politiķus, apsūdzēja viņus teroristiskās darbībās. Līdz ar ASV aiziešanu viņu nekas nekavēja, un galu galā liela daļa Irākas sabiedrības, piemēram, sunnīti, tika marginalizēti."

Tomēr Vašingtonas galvenā kļūda ir sunnītu zemessargi, kas palīdzēja amerikāņiem cīņā ar radikālajiem grupējumiem.  "Jauni puiši vienkārši izklīda pa mājām ar ieročiem. Šīs grupas netika iekļautas vispārējā drošības sistēmā, viņi palika bez algām, viņu līderus vajāja," uzskaitīja Mamedovs. Sunnītu smagā stāvokļa dēļ viņu vidū izplatījās radikālas idejas. "2014. gadā visi bija šokēti: "Islāma valsts" (Krievijā atzīta teroristiska organizācija – red.) ieņēma valsts ziemeļrietumus, un Irākas valdība zaudēja kontroli pār pusi teritorijas," atgādināja Mamedovs.

Irāka tomēr uzvarēja ISIS, cita starpā – arī tāpēc, ka amerikāņi atgriezās. Tomēr kopumā būtu pārspīlēti teikt, ka ASV operācija bija sekmīga, akcentēja eksperts.

Līdz šim brīdim nav precīzi zināms, cik daudzi Irākas iedzīvotāji zaudējuši dzīvības karā. ASV mediji stāsta, ka 100-300 tūkstoši. PVO atzīmē, ka tikai pirmo triju gadu laikā gājuši bojā 150-223 tūkstoši cilvēku. Citos vērtējumos izskan tādi rādītāji kā 700 tūkstoši.

Amerikāņi cietuši daudz mazākus zaudējumus – gājuši bojā aptuveni 4,5 tūkstoši kareivju, 30 tūkstoši ievainotu. Kopā dienestā Irākā pabijuši pusotrs miljons ASV pilsoņu. Nodokļu maksātājiem iebrukums izmaksājis vairāk nekā divus triljonus dolāru, ņemot vērā visas izmaksas veterāniem un viņu ģimenēm.

ASV nav vienota viedokļa par šīs misijas nepieciešamību, atzīmēja Krievijas zinātņu akadēmijas Ziemeļamerikas pētījumu programmas vadītāja Viktorija Žuravļova: "Neskatoties uz to, ka netika atrasti nedz masu iznīcības ieroči, nedz Huseina sakari ar "Al Kaidu", Republikāņu partijas viedoklis ir viennozīmīgs: lēmums bija pareizs, ņemot vērā psiholoģisko ietekmi uz visiem, kas iecerējuši kaut ko 11. septembra garā. Atriebes kampaņa ir izdevusies." Tomēr sabiedrībā operāciju Irākā drīzāk uzskata par nevajadzīgu un pārlieku. It īpaši pēc tam, kad klajā nāca memuāri par to, ka Bušs lēmumu pieņēmis spiediena ietekmē, konstatēja Žuravļova.

"Protams, ir tādi, kas atbalsta lielvalsts noskaņojumu: sak, ASV vienmēr jāapstiprina līdera vieta, - viņa turpināja. – Tomēr dominē "pēcvjetnamas sindroma" noskaņojums – par veiksmīgām tiek uzskatītas tikai īsas kampaņas, bet, ja tās ievelkas garumā un ASV cieš zaudējumus, sabiedrība to uztver ļoti negatīvi."

Neskatoties uz Baraka Obamas un Donalda Trampa solījumiem, amerikāņi vēl aizvien ir Bagdādē. Irāka ir svarīga Vašingtonai. Šī valsts vēl joprojām ir ASV un Irānas konfrontācijas ķīlnieks. Baltais nams ir atstājis Irākas durvis atvērtas.

35
Tagi:
ASV, Irāka

Jēkabpilī barbariski sagrauts karavīru memoriāls. atbildēs Krievija?

12
(atjaunots 07:17 27.02.2021)
Krievija varētu ierosināt krimināllietu par padomju pieminekļa sagraušanu Jēkabpilī saskaņā ar KF Kriminālkodeksa grozījumiem, ko pērn apstiprināja prezidents Vladimirs Putins.

Jēkabpilī barbariski sagrauts padomju karavīru memoriāls. 23. februārī iedzīvotāji nolika ziedus pie memoriāla, bet nākamās dienas rītā kontatēja, ka no postamenta pazudis lielgabals. Ziedi izmētāti, redzamas traktora pēdas.

Piemineklis – lielgabals Rīgas ielā Jēkabpilī – bija uzstādīts brāļu kapos, kur apglabāti artilērijas gvardes ģenerālmajors Sergejs Petrovičs Kuprijanovs, gvardes pulkvedis Gavriils Kuprijanovičs Šarikalovs un Sahabutdins Galautdinovičs Gazejevs. Visi trīs gājuši bojā cīņās par pilsētas atbrīvošanu no hitleriešiem 1944. gada augustā.

Aizdomas par vandālismu krīt uz Nacionālās apvienības piekritējiem. Iepriekš ultralabējo vadība publiski nosodīja Jēkabpils pašvaldības nodomu atvēlēt 20 tūkstošus eiro memoriāla labiekārtošanai. Toreiz Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvoja, ka tas esot nepieņemami, jo atbalstot padomju režīmu un ideoloģiju.

Jau pēc incidenta Jēkabpilī Saeimas deputāts no NA Jānis Dombrava sociālajos tīklos gavilēja par to, ka lielgabala vairs neesot un vēlējās pateikties tiem, kuri darbojušies "apņēmīgi". Tātad valdības koalīcijā strādājošā partija uzņēmusies politisko atbildību par vandālisma aktu.

Krievija var ierosināt krimināllietu

Jēkabpils policija meklē incidenta lieciniekus, taču nav skaidrs, vai ierosināta krimināllieta. Gadījums ir skandalozs, jo pieminekli aizsargā 1994. gadā parakstītais Krievijas un Latvijas valdību līgums. Tā 13. pants uzdod Latvijai nodrošināt šādu memoriālo būvju un apbedījumu kopšanu un labiekārtošanu, kā arī saglabāšanu.

Ja Latvija ignorē savas starptautiskās saistības, Krievijai ir tiesības ierosināt krimināllietu uz savu likumu pamata. 2020. gada 7. aprīlī Krievijas prezidents parakstīja Kriminālkodeksa grozījumus, saskaņā ar kuriem kriminālvajāšana paredzēta par Krievijas Federācijas teritorijā vai aiz tās robežām esošo Tēvijas aizsardzībā boja gājušo piemiņas iemūžināšanai veltīto karavīru apbedījumu, pieminekļu, stellu, obelisku, citu memoriālo būvju vai objektu iznīcināšana vai sabojāšana ar mērķi kaitēt tādu objektu vēsturiskajai un kultūras nozīmei.

Teksts liecina, ka runa ir par memoriālu un apbedījumu aizsardzību ne tikai Krievijā, bet arī aiz tās robežām. Formulējumi "kuri gājuši bojā, aizsargājot Tēviju vai tās intereses", "aizsargājuši Tēviju vai tās intereses" norāda, ka Krievija uzņemas rūpes par memoriālajām būvēm, kas veltītas tiem, kuri karojuši aiz Krievijas robežām.

Meklē "traktoristu"

Skeptiķi iebildīs: kā Krievijas tiesībsargājošās iestādes var veikt izmeklēšanu, maigi sakot, nedraudzīgas valsts teritorijā? Atbildēšu: šim nolūkam pastāv Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, ko parakstījusi arī Krievija un Latvija.

Turklāt vēl joprojām darbojas Krievijas un Latvijas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās. Cita starpā tas paredz, piemēram, liecinieku un ekspertu izsaukšanu no otras valsts. Ir jāizmanto šī līguma noteikumi.

Jēkabpils nav liela pilsēta, tikai 22 tūkstoši cilvēku. Nu, bet tādu, kam ir traktors, ir vēl mazāk. Nav jau jābūt Šerlokam Holmsam, lai veiktu kvalitatīvu izmeklēšanu un atrastu vainīgos. Vandāļi ir jāsoda. Citādi tie agri vai vēlu nonāks arī līdz Rīgas Atbrīvotājiem veltītajam piemineklim.

12
Tagi:
piemineklis, Otrais pasaules karš
Pēc temata
Padomju lidotāju kapi līdzās NATO aerodromam
Polijā pieprasa pārtraukt padomju pieminekļu nojaukšanu
Viļņas mērija pieprasa nojaukt pieminekli Sarkanās armijas karavīriem
 F-35

Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi

24
(atjaunots 16:25 26.02.2021)
"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens: amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam-bumbvedējam F-35 Lightning II bija jākļūst par augsti tehnoloģisku simbolu amerikāņu izcilībai un militārajam spēkam, taču patiesībā "Zibens" iezīmēja ASV militārās rūpniecības kompleksa galējās iespējas, un tagad mēs vērojam "piektās paaudzes" neredzamās lidmašīnas gauso katastrofu.

Divas trešdaļas amerikāņu F-35 parka nespēj izpildīt lidojumus dzinēja problēmu dēļ. Lidmašīnai ir virkne nopietnu konstruktīvo trūkumu, tā nav pārvarējusi Pentagona noteiktos izmēģinājumus un vēl līdz šim nav apstiprināta tā masveida ražošana. Patlaban ASV GKS ir gatavi atteikties no F-35 par labu vienkāršākajam 4+ paaudzes iznīcinātājam F-16.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Sākumā Pentagonā ierosināja samazināt F-35A pasūtījumu vairāk nekā par 40% - no 1763 līdz 1050 lidaparātiem. Vienlaikus ASV GKS izvērtē iespējas iepirkt novecojošo, toties uzticamo F-16 Fighting Falcon. Piespiedu manevrs.  

ASV Gaisa kara spēki ekspluatē iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vairāk nekā piecus gadus, tomēr hroniski cieš tā zemās gatavības pakāpes un daudzi atdeves problēmu dēļ. Iepriekš aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda paziņoja, ka lidojumiem gatavi 36% iznīcinātāju F-35 Lightning, pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji".

Kaujas gatavību pārsvarā nosaka "nelabojamie" konstruktīvie trūkumi, kas ved pie stealth pārseguma, korpusa, dzinēja, navigācijas un pilota dzīvības nodrošināšanas sistēmu fiziska sabrukuma.

Amerikāņu sabiedrotie un partneri, kas sapirkuši F-35 par aptuveni 100 miljoniem dolāru gabalā (Lielbritānija, Norvēģija, Izraēla, Itālija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna), ir pievilti – lidmašīna neatbilst 5. paaudzes parametriem, līdz cīņas gatavībai, tātad – savu uzdevumu izpildei – tam vēl ir ļoti tālu. Paradoksālā rinda pēc ASV militārās rūpniecības kompleksa izstrādājuma nezūd. Apvienotie Arābu Emirāti nesen noslēdza līgumu par pussimta F-35 piegādi. Izraēla plāno palielināt "Zibeņu" parku līdz trim eskadriļām (40 lidmašīnām). To var pamatot tikai ar slēptu maksu "par draudzību" ar ASV.

Dzinējs F135 – pats spēcīgākais neveiksminieks

Iepriekš izskanēja ziņas par to, ka iznīcinātāja stealth seguma un korpusa bojājumiem virsskaņas ātrumā, par pastāvīgiem traucējumiem ar skābekļa padevi pilotiem un programmatūras kļūmēm. Inženieri pūlas novērst trūkumus ekspluatācijas gaitā, tomēr kritiskās problēmas aug kā sniega lavīna.

ASV GKS iznīcinātājs F-35 saņēmis dzinēju F135, ko amerikāņi uzskata par "pašu spēcīgāku no visiem, ko izmanto jebkurš iznīcinātājs pasaulē". Tomēr tas ir F-35 zemās atdeves galvenais iemesls: turbīnas lāpstiņu virsmas seguma pārkaršanas rezultātā lāpstiņas saplaisā, un dzinējs priekšlaicīgi iziet no ierindas.

Kaprīzajam F135 vajadzīga bieža tehniskā apkalpe, tas būtiski palielina lidmašīnas ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinājumam: viena stunda F-35 lidojuma izmaksā 31 tūkstoti dolāru, stunda "večuka" F-16 lidojuma – nepilnus 8 tūkstošus. Starp citu, F135 rezerves dzinējus kompānija Pratt & Whitney ražo nepietiekamā skaitā, pat mierlaika apstākļos. Ja rīt sāksies karš, debesīs pacelsies trešā daļa F-35, vēlāk to skaits ar katru dienu saruks – pat ne pretinieka PGA darbības dēļ, vienkārši metāla noguruma rezultātā.

Arī F-16 laiks mainīt

Lai saglabātu cīņasspēju, ASV Gaisa spēki ir spiesti plānot F-35 skaita samazināšanu un aizvietot tos ar modernizētajiem iznīcinātājiem F-16 Fighting Falcon (tie pieņemti bruņojumā 1979. gadā, patlaban Gaisa spēki izmanto 790 šī tipa iznīcinātājus).

Daudzfunkcionālā vieglā 4. paaudzes iznīcinātāja F-16 maksimālā pacelšanās masa – 21,8 tonnas, tas spēj nest līdz 7,7 toonnas avopbumbu un raķešu uz 9 piekares mezgliem. Cīņas rādiuss – 1700 km, maksimālais ātrums – 2200 km/h. Tā nav slikta mašīna reģionālajiem konfliktiem, taču nav labi spert soli atpakaļ no "piektās paaudzes" – tehnoloģiska degradācija. Pentagons meklē kompromisus.

GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs K. Brauns, jaunākais, iebilda pret "antikvariāta" (F-16) iepirkumu un aicināja izstrādāt absolūti jaunas klases vieglos vienmotora iznīcinātājus – lētāk un vienkāršāk nekā F-35, bet modernāk nekā F-16. Brauns nosauca tos par "ceturtās ar pusi paaudzes vai piektās mīnus paaudzes" mašīnām. ASV GKS sākuši pētījumu programmu, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu aizvietot iznīcinātājus F-16 Fighting Falcon ar jaunām kara lidmašīnām. Pētījums tiks noslēgts līdz 2023. finanšu gada sākumam.

Problēmu sarežģī tas, ka F-35 ir vienīgais Rietumu pasaulē ražotais "piektās paaudzes" iznīcinātājs. Boeing ražotie 4. paaudzes iznīcinātāji F-15 un F-18, kas nosacīti konkurē ar to, nākuši no aukstā kara ēras laikiem un morāli novecojuši. ASV sabiedrotie Eiropā neuzņemas pašmāju 5. paaudzes iznīcinātāja izstrādi. Lielbritānija, Polija, Beļģija un Itālija bezcerīgi iegulda līdzekļus amerikāņu F-35 iepirkumos.

Izdevumi Lightning izstrādei pārsnieguši 400 miljardus dolaru, taču izrādījies, ka tas ir tikai sākums nacionālo budžetu līdzekļu neracionālās izšķiešanas procesā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā F-35 nosauca par "hrestomātijas cienīgu piemēru... aizsardzības iepirkumu salauztajai sistēmai", bet pazīstamais politiķis (pagātnē arī viņš pats bija pilots), nelaiķa Džons Makeins, taisnīgi konstatēja: "F-35 programmas rekordlielie rādītāji vienlaikus bija skandāls un traģēdija no izmaksu, grafiku un atdeves viedokļa."

"Zibens" vēl ilgi pārbaudīs ASV un to sabiedroto GKS pacietību. Nāksies paciest F-35 dārgās "kaprīzes".

"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens – tas sekmīgi lido un pirmais pasaulē starp īstās piektās paaudzes iznīcinātājiem apgūst hiperskaņas raķetes.

Amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

24
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju
"Plāni ir izjaukti": kāpēc ASV jaunākie iznīcinātāji karam neder

Video ierakstā nokļuvusi pieminekļa sagraušana Jēkabpilī

0
(atjaunots 08:46 27.02.2021)
Sputnik Latvija rīcībā nonācis video ieraksts, kurā redzams, kā pa ielu Jēkabpilī brauc traktors ar priekšmetu – tas ļoti atgādina lielgabalu no padomju karavīriem veltītā monumenta postamenta. Lielgabals tika nolaupīts 23. februāra naktī.

Vietējie iedzīvotāji, kuri 23. februārī atnāca nolikt ziedus pie monumenta par godu Tēvijas aizstāvja dienai, nākamajā dienā konstatēja – lielgabals ir nolaupīts. Sabiedriskie darbinieki ziņoja pašvaldībai un policijai. Policijas Zemgales reģionālā pārvalde ierosinājusi kriminālprocesu par lielgabala zādzību.

Krievijas vēstniecība Rīgā un KF pastāvīgā pārstāvniecība EDSO nosodīja padomju varoņiem-atbrīvotājiem veltītā pieminekļa apgānīšanu un aicināja vietējās varasietādes pienācīgi izmeklēt incidentu.

"Notiekošo vērtējam kā īstākā neonacistiskā revanšisma izpausmi, kam nav un nevar būt vietas civilizētā Eiropas valstī," paziņoja diplomātiskā misija.

0