ASV karavīri Bagdādes ielās

"Izklīduši pa mājām ar ieročiem". ASV uzvaras un kļūdas Irākas kampaņā

29
(atjaunots 21:53 01.09.2020)
"Ekstrēmisti joprojām spridzinās bumbas, uzbruks civiliedzīvotājiem un kurinās naidu," brīdināja Baraks Obama, informējot par militārās operācijas noslēgumu Irākā.

Koalīcijas misija valstī bija izpildīta, laiks atgriezties mājās. Kopš tā laika pagājuši desmit gadi, tomēr amerikāņi vēl aizvien ir Bagdādē. Kādu likteni Vašingtonas palīdzība nesa Irākas tautai, portālā RIA Novosti atsauca atmiņā Sofja Meļņičuka.

Jaunpienācēji "ļaunuma asī"

"Šajās stundās koalīcijas spēki sāk militāru operāciju, lai atbruņotu Irāku, atbrīvotu tās tautu un pasargātu pasauli no nāves briesmām," ar šiem prezidenta Džordža Buša, jaunākā, vārdiem 2003. gada 19. martā ASV iebruka Irākā.

Pusotru stundu vēlāk jūras bāzes Tomahawk no Persijas līča trāpīja pirmajos mērķos, koalīcija pārgāja uzbrukumā pie Kuveitas robežas.

Savienotajām Valstīm tas bija vēl viens solis karā ar starptautisko terorismu, kas tika pieteikts pēc teroraktiem 2001. gada 11. septembri. "Al Kaidas" (vairākās valstīs tai piešķirts teroristiskas organizācijas statuss) kaujinieki todien nogalināja gandrīz trīs tūkstošus cilvēku. Džordžs Bušs apsolīja tautai, ka vainīgie saņems sodu. Karš Afganistānā nedeva iespēju sagrābt "teroristu numur viens" Usamu ben Ladenu. Tomēr amerikāņi pievērsās citam līderim – Sadamam Huseinam. Viņi apgalvoja, ka, saskaņā ar izlūkošanas datiem (vēlāk noskaidrojās, ka tie ir kļūdaini) Huseins atbalstījis teroristus.

Jaunajai kampaņai Irākā amerikāņi tika sagatavoti laikus. Par to, ka "ļaunuma asij" pievienots vēl viens posms, Džordžs Bušs pirmo reizi paziņoja 2002. gada janvārī. Septembrī no ANO Ģenerālās asamblejas tribīnes viņš piedraudēja: karš būs neizbēgams, ja Huseins neatbruņosies. Drīz vien Kongress iesniedza prezidentam rezolūciju, kas ļāva izmantot spēku pret Irāku, Senāts atbalstīja militāro izdevumu pieaugumu par 37,5 miljardiem – līdz 355,1 miljardam dolāru.

2003. gada janvārī Bušs paziņoja, ka ASV izlūkdienestam esot pierādījumi: Sadams Huseins slēpjot masu iznīcības ieročus – Sibīrijas mēra sporas. Lai arī galu galā Irākā tika atrasti tikai no 80. gadiem atlikušie ķīmiskie ieroči, nederīgi plaša kaitējuma nodarīšanai, tas deva pamatu operācijai "Irākas brīvība".

Iebrukums uz ātru roku

"Tie, kas nākuši ar ļauniem nodomiem, Tā Kunga, dzimtenes un cilvēces ienaidnieki, ir pastrādājuši muļķību un uzbrukuši mūsu Tēvijai un tautai," iebrukuma dienā ziņoja Irākas radio. Sadams Huseins ātri bēga un turpmāk tautu uzrunāja ar audio ierakstu starpniecību.

ASV un Lielbritānijas spēki bija stiprāki nekā Irākas armija. Dažu nedēļu laikā koalīcijas spiedienā krita Basra, Kerbela, Kirkuka un Mosula, 14. aprīlī – Irākas līdera dzimtā Tikrita. Operācijas aktīvā fāze ilga 26 dienas, jau 2003. gada 1. maijā viss bija galā. Sākās ilga okupācija un Sadama Huseina medības.

Viņu noķēra deviņus mēnešus vēlāk, misijas "Sarkanā rītausma" gaitā. Kadri, kuros izspūrušo un apjukušo Huseinu izvelk no paslēptuves Tikritas apkaimē, izplatījās visā pasaulē. Viņam bija izlādēta pistole, ko Džordžs Bušs, jaunākais, pēc tam glabāja kā trofeju, un čemodāns ar 750 tūkstošiem dolāru.

Divus gadus vēlāk bijušam Irākas prezidentam piesprieda nāves sodu pakarot. Tomēr karš nebeidzās. Irāku pārņēma vardarbība uz ticības pamatiem.

Palīdzības nodarījums

"Irāka ir viena no sarežģītākajām un raibākajām valstīm reģionā. Amerikāņi izvilka dienas gaismā virkni problēmu ne tikai starpkonfesiju plānā, bet arī "civilizētās pilsētas" un Irākas cilšu, tuksneša iedzīvotāju problēmas," norādīja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmdirektors Ruslans Mamedovs. – Viens klājās pāri citam, un iznāca nefunkcionējošs valstisks veidojums, kas pēc ASV iebrukuma saskārās ar milzīgu skaitu grūtību, ko nespēja atrisināt patstāvīgi."

Pēc relatīva klusuma 2004. gadā saasinājās sunnītu mazākuma, kas Sadama Huseina laikā bija pie varas, konfrontācija ar šiītu un kurdu vairākumu.

Gadu vēlāk valstī, pirmo reizi 50 gadu laikā, notika daudzpartiju parlamenta vēlēšanas, lai arī kaujinieki draudēja izvietot pie iecirkņiem snaiperus. Tiesa, sunnīti tās gandrīz boikotēja. Tomēr izdevās saformēt pārejas perioda valdību, kam bija jāizstrādā jaunā konstitūcija.

Process iestrēga pie pretrunām starp šiītiem, kurdiem un sunnītiem. Pēdējiem nepatika valsts federālās iekārtas perspektīva, partijas "Baas" likvidācija un citas nostādnes, kas vairāk atbilda šiītu un kurdu interesēm. Tomēr konstitūcija tika apstiprināta, jaunais parlaments bija izveidots. Taču tas neglāba valsti no vardarbības.

Tradicionāli lielākā daļa valsts politiskās elites bija sunnīti, tāpat kā Sadams Huseins. Viņi negribēja atdot varu. "Jaunā politiskā elite, pēc būtības, ir ASV ielikteņi. Viņu tēvi un vectēvi ieņēma svarīgus posteņus monarhijas laikā, līdz 1958. gadam. Viņiem nebija saiknes ar sabiedrību," paskaidroja Mamedovs.

Asinsizliešana turpinājās, mierīgie iedzīvotāji zaudēja dzīvības un bēga no valsts. 2007. gadā Bušs nosūtīja uz Irāku vēl 21,5 tūkstošus karavīru un mainīja stratēģiju, kas tika iedēvēta par "Lielo vilni". Bija plānots, ka tā mazinās starpkonfesiju konfliktu, taču nekas neizdevās. Galu galā vairs nebija droši pat vislabāk apsargātajā rajonā Bagdādē – "zaļajā zonā". Amerikāņu soļu efektivitāte radīja šaubas.

Līdz ar Baraka Obamas ierašanos Baltajā namā tika nolemts izvest amerikāņu spēkus no Irākas. Līdz 2010. gada vasarai dzimtenē atgriezās 90 tūkstoši karavīru. Irākā palika 50 tūkstoši. 31. augustā Obama vērsās pie nācijas un paziņoja, ka ASV militārā operācija Irākā tiek pārtraukta pilnībā.

Šokējošs rezultāts

Valstiskums un drošības institūti, ko ASV mēģināja veidot Irākā, pēc Ruslana Mamedova domām, nebija dzīvotspējīgi: "Šīs struktūras nebija gatavas atbildēt ne uz iekšējiem, ne ārējiem draudiem. Nav nekāds brīnums, ka pēc amerikāņu kampaņas beigām un vēlēšanām Irākā toreizējais premjerministrs Nuri Almaliki spēra stingrus soļus varas centralizācijas labad un vajāja nežēlastībā kritušus politiķus, apsūdzēja viņus teroristiskās darbībās. Līdz ar ASV aiziešanu viņu nekas nekavēja, un galu galā liela daļa Irākas sabiedrības, piemēram, sunnīti, tika marginalizēti."

Tomēr Vašingtonas galvenā kļūda ir sunnītu zemessargi, kas palīdzēja amerikāņiem cīņā ar radikālajiem grupējumiem.  "Jauni puiši vienkārši izklīda pa mājām ar ieročiem. Šīs grupas netika iekļautas vispārējā drošības sistēmā, viņi palika bez algām, viņu līderus vajāja," uzskaitīja Mamedovs. Sunnītu smagā stāvokļa dēļ viņu vidū izplatījās radikālas idejas. "2014. gadā visi bija šokēti: "Islāma valsts" (Krievijā atzīta teroristiska organizācija – red.) ieņēma valsts ziemeļrietumus, un Irākas valdība zaudēja kontroli pār pusi teritorijas," atgādināja Mamedovs.

Irāka tomēr uzvarēja ISIS, cita starpā – arī tāpēc, ka amerikāņi atgriezās. Tomēr kopumā būtu pārspīlēti teikt, ka ASV operācija bija sekmīga, akcentēja eksperts.

Līdz šim brīdim nav precīzi zināms, cik daudzi Irākas iedzīvotāji zaudējuši dzīvības karā. ASV mediji stāsta, ka 100-300 tūkstoši. PVO atzīmē, ka tikai pirmo triju gadu laikā gājuši bojā 150-223 tūkstoši cilvēku. Citos vērtējumos izskan tādi rādītāji kā 700 tūkstoši.

Amerikāņi cietuši daudz mazākus zaudējumus – gājuši bojā aptuveni 4,5 tūkstoši kareivju, 30 tūkstoši ievainotu. Kopā dienestā Irākā pabijuši pusotrs miljons ASV pilsoņu. Nodokļu maksātājiem iebrukums izmaksājis vairāk nekā divus triljonus dolāru, ņemot vērā visas izmaksas veterāniem un viņu ģimenēm.

ASV nav vienota viedokļa par šīs misijas nepieciešamību, atzīmēja Krievijas zinātņu akadēmijas Ziemeļamerikas pētījumu programmas vadītāja Viktorija Žuravļova: "Neskatoties uz to, ka netika atrasti nedz masu iznīcības ieroči, nedz Huseina sakari ar "Al Kaidu", Republikāņu partijas viedoklis ir viennozīmīgs: lēmums bija pareizs, ņemot vērā psiholoģisko ietekmi uz visiem, kas iecerējuši kaut ko 11. septembra garā. Atriebes kampaņa ir izdevusies." Tomēr sabiedrībā operāciju Irākā drīzāk uzskata par nevajadzīgu un pārlieku. It īpaši pēc tam, kad klajā nāca memuāri par to, ka Bušs lēmumu pieņēmis spiediena ietekmē, konstatēja Žuravļova.

"Protams, ir tādi, kas atbalsta lielvalsts noskaņojumu: sak, ASV vienmēr jāapstiprina līdera vieta, - viņa turpināja. – Tomēr dominē "pēcvjetnamas sindroma" noskaņojums – par veiksmīgām tiek uzskatītas tikai īsas kampaņas, bet, ja tās ievelkas garumā un ASV cieš zaudējumus, sabiedrība to uztver ļoti negatīvi."

Neskatoties uz Baraka Obamas un Donalda Trampa solījumiem, amerikāņi vēl aizvien ir Bagdādē. Irāka ir svarīga Vašingtonai. Šī valsts vēl joprojām ir ASV un Irānas konfrontācijas ķīlnieks. Baltais nams ir atstājis Irākas durvis atvērtas.

29
Tagi:
ASV, Irāka
Krievu iznīcinātāji MiG-29 un Su-30SM

Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30

1
(atjaunots 12:56 18.09.2020)
Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus, neskatoties uz Rietumu stingro pretestību.

Krievija joprojām paplašina Sukhoi un Mikoyan iznīcinātāju eksportu, kas visā pasaulē pazīstami ar savu izcilo efektivitāti cīņā un drošību. Indijas Gaisa kara spēki parasti dod priekšroku Krievijas bruņojumam, un šī izvēle ir augstu vērtējama, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Šovasar Indijas Aizsardzības iepirkumu padome apstiprināja piedāvājumu iepirkt 12 Krievijas daudzfunkcionālos iznīcinātājus Su-30MKI (Indijai paredzēta modifikācija) un 21 iznīcinātāju MiG-29 – līdz ar Indijas GKS sastāvā esošo 59 lidmašīnu MiG-29 modernizāciju. Su-30MKI jaunā partija tiek vērtēta 1,42 miljardu dolāru apmērā, MiG maksā 984 miljonus, tātad kopā – vairāk nekā divi miljardi. Lidmašīnas tiks piegādātas jau šogad.

Neskatoties uz Rietumu stingro pretestību, Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus. "Rosoboroneksport" portfelī ir pasūtījumi 55 miljardu dolāru apmērā (otrā vieta pasaulē pēc ASV). Pie tam jau vairākus gadus saglabājas "koridors" 53-56 miljardu dolāru apmērā. aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Pārliecinošus panākumus starptautiskajā tehnoloģiskā bruņojuma tirgū ļauj gūt iznīcinātāji Su-30 un MiG-29 – tie pamatoti tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē vairāku parametru ziņā, tiek ekspluatēti desmitos valstu un ir ļoti pieprasīti NVS.

Krievijas partneru izvēle nav nejauša. Daudzfunkcionālais un ļoti veiklais 4++ paaudzes iznīcinātājs Su-30 paredzēts pārsvara iegūšanai gaisā, gaisa mērķu likvidācijai dienā un naktī, vienkāršos un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo traucējumu gadījumā. Lidmašīna spēj uzņemt 8 tonnas lietderīgās kravas (raķešu un bumbu bruņojums) un nes to ar ātrumu līdz 2125 km/h. Tā efektīvi piesedz savus bruņotos spēkus (objektus) no uzlidojumiem, atvaira dažādu pretinieka spēku masveida uzbrukumus (ieskaitot spārnotās raķetes). Tas nodemonstrējis savas izcilās iespējas Krievijas GKS operācijā Sīrijā. Eksportēto un rezervēto Su-30MKI skaits mērojams simtos lidmašīnu.

4. paaudzes frontes iznīcinātājam MiG-29 ir spēcīgs raķešu bruņojums, un maksimālajā ātrumā (2,25 Mahi) apsteidz jebkuru Ziemeļatlantijas alianses iznīcinātāju. Tā pārspēks pārbaudīts karadarbībā Persijas līča valstīs, Etiopijā, Eritrejā, Dienvidslāvijā, Sudānā, Sīrijā un atzīts arī Rietumos. MiG-29 izmanto 25 valstu gaisa kara spēki.

NVS ārēs

Krievija eksportē bruņojumu uz 50 pasaules valstīm. Starp tām ir arī septiņas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis. Šeit trieciena aviācijas piegādēm ir vērā ņemama vieta. 1. jūlijā četri jaunie Su-30SM sāka kaujas dežūras Baltkrievijas pretgaisa aizsardzībā. Valsts gaisa kara spēku līmenis būtiski augs, kad Baltkrievija saņems visus 12 iznīcinātājus Su-30SM, ko paredz līgums. Tomēr arī četrām 4++ paaudzes lidmašīnām ir liela nozīme valsts aizsardzībā.

Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Iepriekš Armēnija uzņēma bruņojumā četrus no 12 Krievijā iepirktajiem daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem Su-30SM. Valsts gaisa kara spēki izmanto arī iznīcinātājus MiG-29. Erevāna plāno turpmāk paplašināt GKS potenciālu, pateicoties Krievijā ražotajai trieciena aviācijai.

Kazahstāna saņem jaunu kara aviācijas tehniku no Krievijas, arī 12 iznīcinātājus Su-30SM. Republikas Aizsardzības ministrija plāno iegādāties 36 lidmašīnas Su-30SM.

Uzbekistāna plāno nostiprināt gaisa kara spēkus ar daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM partiju uz Krievijas valsts eksporta kredīta rēķina. Bez tam Krievija palīdz modernizēt aptuveni 30 iznīcinātājus MiG no valsts GKS.

Sukhoi un Mikoyan lidmašīnas izvērtē arī Azerbaidžānas gaisa kara spēku speciālisti – viņus sagaida sarežģīta izvēle starp iznīcinātājiem Su-35 un MiG-35. Republikas bruņojumā ir iznīcinātāji MiG-29.

Tuvāko sabiedroto un partneru interese ir likumsakarīga. Krievijā ražotās varenās un manevrētspējīgās trieciena lidmašīnas pasaulē tiek uzskatītas par konstruktoru šedevru. Krievija ir izpelnījusies uzticama tehnoloģiskā bruņojuma piegādātāja reputāciju.

Tomēr atgriezīsimies pie Indijas līgumiem.

Teicama sadarbība

Krievijas un Indijas sadarbība attīstās uz Militāri tehniskās sadarbības programmas 2011.-2020. gg. pamata, un "Rosoboroneksport" Indijas pasūtījumu portfelis pārsniedz 4 miljardus dolāru. Indija atrodas lielāko partneru pirmajā trijniekā (līdz ar Ķīnu un Ēģipti). Krievijas ieguldījums Indijas bruņojuma importā pārsniedz 70% no kopējā apjoma pat Ņūdeli iepirkumu diversifikācijas fonā. Piedevām – iepriekš piegādātās Krievijas aviācijas tehnikas modernizācijas dārgie līgumi.

Pirmais līgums par 16 klāja iznīcinātāju MiG-29K/KUB piegādi Indijas Jūras kara spēkiem izpildīts 2011. gadā. Divus gadus vēlāk sākās nākamā līguma izpilde par 29 tādu pašu mašīnu piegādi. Šodien Krievijas aviācijas būves korporācija "MiG" piegādā tehnoloģiskos komplektus Indijas Mig-29 (modifikācija MiG-29UPG) modernizācijai saskaņā ar 2008. gada līgumu par aptuveni 900 miljoniem dolāru.

2000. gadā Indija un Krievija noslēdza līgumu 3,5 miljardu dolāru apmērā par licences pādošanu 140 iznīcinātāju Su-30MKI ražošanai Indijas uzņēmumā HAL (Hindustan Aeronautics Limited). Vēlāk puses saskaņoja 222 mašīnu izlaišanu, un tagad Indijas GKS jau ir aptuveni 270 iznīcinātāji Su-30MKI.

Pastāvīgi augošā Indijas un Krievijas militāri tehniskā sadarbība demonstrē paraugu daudzām pasaules valstīm. Kopīgie bruņojuma sistēmu projektēšanas un izstrādes projekti ir sekmīgi, notiek tehnoloģiju apmaiņa, rit darbs pie aviācijas un kosmiskajiem projektiem. Netraucē pat sankcijas, ar kurām ASV draudz Indijai par iznīcinātāju MiG-29 (nevis amerikāņu piedāvāto F-16) partijas iegādi. Iepriekš sankcijas tika vērstas pret iznīcinātājiem Su-35 un zenītraķešu sistēmām S-400. Jāpiebilst, ka "universālais" spiediena instruments pret valstīm, kas izvēlas Krievijas ieročus nedarbojas pat attiecībās ar Turciju – NATO dalībvalsti.

1
Tagi:
Indija, iznīcinātājs, krievu ierocis, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
"Avangard" starts: Krievijas raķete pārvelk krustu pāri PRA sistēmām
Sit kā odus: Krievijas Aizsardzības ministrija parādījusi jauno PRA raķeti
Galvenais – izlūkošana: amerikāņu kareivji atklājuši Krievijas PRA pārvarēšanas plānu
No Aļaskas līdz kosmosam: kas teikts Pentagona ziņojumā par PRA paplašināšanu
ASV prezidents Donalds Tramps un armijas ģenerālleitnants Herberts Makmāsters

Donalda Trampa karš un miers

21
(atjaunots 14:05 17.09.2020)
ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas gaitā aizvien lielāku nozīmi iegūst jautājums: kā pusē būs Savienoto Valstu armija?

Par godu Izraēlas un Apvienoto Arābu Emirātu līgumam par attiecību normalizāciju ASV prezidents nominēts Nobela Miera prēmijai (papūlējās kāds Norvēģijas parlamenta deputāts – jau savlaicīgi, pat pirms vienošanās noslēgšanas), stāsta Dmitrijs Kosirevs portālā RIA Novosti.

Lieta tāda, ka Tramps patiešām pielicis roku šajā darbā, tāpēc dokuments tiks parakstīts Vašingtonā. Tas ir ļoti izdevīgs Izraēlai – valsti atzinusi kārtējā arābu valsts, - tikai palestīnieši nemaz nepriecājas. Tomēr, lai kādi būtu grozījumi un atrunas, tas ir stāsts par mieru, nevis karu. Kāpēc gan to neatzīmēt ar Nobela prēmiju? Žanra klasika – piešķirt to vidutājam-miernesim.

Tāpēc interesi rada nevis norvēģa iniciatīva, bet gan tās informatīvais fons. Galu galā, tagad ASV un pasaulē dienas gaismu ieraudzījis vesels "Karš un miers" – par to, ko Donalds Tramps, viņa piekritēji un oponenti stāsta par armijas jautājumiem, dažnedažādu ārvalstu operāciju jēgu, arī par to, kurā pusē nostāsies armija nopietnajā tracī ASV, kas nupat sākas nākamās prezidentūras jautājumā. Informatīvais fons ir ļoti saspringts, vietām pat ar pāreju līdz šizofrēnijai.

Kā orators Tramps nav tālu aizgājis no "zeltamutes" Džo Baidena – pastāvīgi aiziet greizi. Tomēr ne tiktāl, lai nosauktu amerikāņu karavīrus par "lūzeriem" par to, ka viņi gājuši bojā kaujā. Tā bija īsta dāvana no demokrātu puses ar atsaucēm uz anonīmiem avotiem un pārējo žanra klasiku.

Tai sekoja reālitātei tuvāka Trampa uzruna: viņš apsūdzēja augstākās militārpersonas par to, ka viņi vienmēr ir gatavi sūtīt karavīrus kaujā par prieku ieroču korporācijām. Armijas Ģenerālštāba priekšnieks Džeimss Makkonels skarbi un pieklājīgi atbildēja, ka karš vienmēr ir ārkārtas gadījums, un armijas vadība attiecīgi risina problēmu. It īpaši ņemot vērā to, ka komandieriem, tāpat kā korporāciju vadītājiem, armijā dien bērni un mazbērni.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Aiz šīs laipnību straumes slēpjas: a) karavīru senā nepatika pret politiķiem, kuri sūta viņus kaut kādā kārtējā amerikāņu karā; b) fakts, ka Tramps sevi nepārprotami pozicionē kā miera, nevis kara prezidentu; c) republikāņu elektorāta noskaņojums, kuri uzskata, ka sākumā ir jāievieš kārtība mājās, un tikai pēc tam var iebiedēt citas tautas.

Patiesībā šajā gadījumā Tramps nav pateicis neko jaunu, tikai īsumā pārfrāzējis savu priekšgājēju Dvaitu Eizenhaueru, ģenerāli, Otrā pasaules kara varoni, kam bija morālas tiesības teikt pāris vārdus par militāri rūpniecisko kompleksu. Kad viņš nodeva stafeti Džonam Kenedijam un atvadījās no tautas 1961. gada 17. janvārī, viņš ierunājās...

Patiesībā jau šis joks ir jālasa pilnībā, tajā ir vairākas gudras un mūsdienās negaidīti aktuālas domas. Pat ne tikdaudz par militāri rūpniecisko kompleksu, - par jebkuru spēcīgu lobētāju, kas noalgo bariem "ekspertu", lai uzspiestu valdībai kaut kādus nežēlīgus lēmumus. Karš (vai ekonomika, vai medicīna) ir pārāk nopietna lieta, lai nodotu to karavīru (ekonomistu, mediķu utt.) rokās, lūk, par ko ir runa.

Protams, Tramps nav Eizenhauers, taču visa viņa republikāņu komanda aizvien ciešāk draudzējas ar ietekmīgām veterānu organizācijām, atdod godu kritušajiem... Ne velti taču parādījušies tie meli par "lūzeriem".

Ne velti tieši tagad, tuvojoties vēlēšanām, Tramps tomēr panācis, ka tiek īstenots viņa lēmums par 2,2 tūkstošu karavīru izvešanu (tā ir gandrīz puse kontingenta) no Irākas un par to, ka mājās atgriezīsies kareivji no Afganistānas. Ar vārdiem, ka jāpieliek punkts "tiem muļķīgajiem bezgalīgajiem kariem".

Ar politiķiem un dažu labu no vadības viņš var nopietni sastrīdēties, bet ar ierindniekiem – diezin vai. Galu galā – kurš tad zaldāts gribēs turpināt nesaprotamas un gadiem ilgi ievilkušās misijas nepatīkamās vietās, kur sakāve ir acīmredzama, bet pavēles doties mājup nav.

Te jāatzīmē īpašs sižets – militāra apvērsuma iespēja ASV, pareizāk sakot, runas par to. Gan respektabli, gan skandalozi jau sen raksta par projektu ar nosaukumu "godīga pāreja" (varas pāreja nākamā gada janvārī). Par nesenajām demokrātu apspriedēm par to, "kā neatzīt vēlēšanu rezultātus un organizēt Trampam maidanu visā valstī". Ne tikai ielu cīnītāji, arī karavīri bieži parādās šajās runās.

Piemēram, ar demenci vai bez tās, tomēr Baidens jau trīs reizes ir noteicis, ka kareivjiem nāksies izvilkt Trampu no Baltā nama 20. janvārī tieši pusdienlaikā.  Viņa domubiedri konkretizē: tas jāpadara 82. desanta divīzijai, un tagad tās komandierim raksta vēstules dažādi norūpējušies pilsoņi.

Tātad militārā tēma šajā valstī tuvākajās dienās skanēs aizvien biežāk un daudzveidīgāk.

Noslēgumā iesaku iesniegt Nobela prēmijas komitejai iniciatīvu: katru gadu piešķirt prēmiju pašreizējam ASV prezidentam. Avansā – tāpat kā nesen ievēlētajam Barakam Obamam 2009. gadā (par skaistām runām, bet patiesībā – lai viņam būtu neērti sākt jaunus karus). Pasniegt prēmiju prezidentam par to, ka veselu gadu Amerika nevienam nav uzbrukusi. Par to, ka Savienotās Valstis no kaut kādas valsts izved savus karavīrus. Ja permanentais laureāts nav attaisnojis cerības, prēmiju atņemt.

Donalds Tramps kļuvis par Nobela miera prēmijas kandidātu. Acīmredzot, cita starpā – arī pat to, ka viņa prezidentūras laikā ASV nav sākušas nevienu jaunu lielu karu – Pentagons piedalījās tikai dažās militārās operācijās. Tomēr formālais iemesls ir citāds.

Jebkurā gadījumā tas būs labāks pielietojums naudai, nekā dalīt to, kā ierasts, ik pāris gadus: šogad – miernersim, nākamgad – kārtējam "cīnītājam par cilvēka tiesībām", tas ir, visbiežāk – personāžam, kas izprovocējis pilsoņu konfliktu pats savā valstī un iesaistījis tajā ārējos spēkus.

21
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, ASV, Tramps
Pēc temata
ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni
ASV gatavo krāsaino revolūciju. Baidenu grib pataisīt par Tihanovsku