ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no iznācis?

59
(atjaunots 22:47 03.09.2020)
ASV patlaban rit unikāls eksperiments. Laboratorijas trusīšu un kāmīšu lomā šoreiz ir visi valsts vēlētāji.

Eksperiments ir sekojošs: vēlētājiem dod divas politiskās realitātes versijas. Oficiālā versija, ko amerikāņiem piedāvā oficiozo mediju žurnālisti, Demokrātiskās partijas politiķi, Holivudas zvaigznes un NBA sporta elki, stāsta, ka valstī notiek miermīlīgi protesti pret policijas vardarbību un tikpat miermīlīga cīņa pret rasismu un par sociālo taisnīgumu. Reālā versija, ko paši savām acīm vēro amerikāņi, kas nesmeļ visu informāciju medijos un ne gluži tic aktieriem un basketbolistiem, rāda, ka ASV notiek masu nekārtības, kurās "cīnītāji par sociālo taisnīgumu" nodedzina veikalus, piekauj garāmgājējus, bet mēri un gubernatori no demokrātu rindām neļauj policijai iejaukties. Abu realitātes versiju apogejs tika sasniegts telekanāla CNN sižetā: korespondents stāvēja degošas ēkas fonā, bet ekrānā vīdēja uzraksts "Ugunīgi, tomēr pārsvarā mierīgi protesti". Par to portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Demokrātiskās partijas loģika ir sekojoša: nevar likt policijai iejaukties un izgaiņāt masu vandālisma un laupīšanas akciju dalībniekus, jo "mierīgie demonstranti" ir viens no galvenajiem demokrātu politiskajiem aktīviem. Otrkārt, pašas "protesta akcijas" ir vajadzīgas, lai Trampa atbalstītājiem būtu bail balsot par viņu, baidoties no fiziskas vardarbības nākotnē. Vēl vairāk, Demokrātiskā partija, it īpaši tās radikālais (un medijos aktīvākais) spārns ir labi iekļāvies stratēģijā, kas paredz apsūdzēt Trampu un amerikāņu policistus par sistemātisku rasismu, tātad viņi nekādos apstākļos nevar atbalstīt policiju: pats Baidens izskatīsies stulbi, mēri un gubernatori, kuri jau apšņāpuši budžetu vietējiem policijas departamentiem vai pat gandrīz slēguši tos, izskatīsies vēl stulbāk. Galu galā, Baidena štābs kontrolē spēcīgāko mediju mašīnu pasaulē (un tos pašus ļaudis, kuri izdomāja terminu "miermīlīgie protesti", lai aprakstītu bruņotos neonacistus Kijevas maidanā). Viņi ir tikuši galā ar savu uzdevumu – pārliecināt Ukrainas sabiedrību, un viņiem ir labas izredzes tikt galā arī pašmāju informācijas laukā.

Līdz ar to kļūst skaidra, no vienas puses, absolūti formālā pieeja, nosodot vardarbību pret veikalu, picēriju un degvielas uzpildes staciju īpašnieku un darbinieku īpašniekiem, kuru īpašumi tiek iznīcināti, vietvarām klusējot, bet no otras puses – pašu "miermīlīgo protestu" absolūtais un dziļi emocionālais atbalsts, ko demonstrē Baidena kampaņas oficiālās personas. Pēc viņu domām, tas, kurš kontrolē televizoru un sociālos tīklus, var atļauties jebkādu ņirgāšanos par realitāti un veselo saprātu.

Vērtējums izklausās šausmīgi cinisks (it īpaši, ja to publicē "Krievijas propaganda"), tomēr līdzīgas domas pauž pat daži amerikāņu žurnālisti, kuri neliekuļoti ienīst Trampu.

"Demokrātu līderi, sākot ar gandrīz nemanāmo Kenoši (pilsēta, kurā sākās ielu cīņas un masu nekārtības ar upuriem – aut.) mēru, un beidzot ar tiem, kuri piedalās prezidenta vēlēšanās, nevēlas nomelnot taisno lietu, pastiprināt republikāņu uzbrukumus vai radīt savas progresīvās (vēlētāju) bāzes dusmas (senators Kriss Mērfijs no Konektikutas nodzēsa tvītu, kurā norādīja, ka gan apšaude pret Bleiku, gan nekārtības bija kļūda, jo komentētāji viņam pārmeta, ka viņš šos notikumus pielīdzinājis). Tā demokrāti joprojām vājina reakciju pēc vardarbības un cer, ka tā noklusīs, lai arī vardarbība turpinās visu vasaru. (..) Ar retiem izņēmumiem mediji negribīgi aprakstīja nekārtības vasarā un vardarbības uzliesmojumu. The New York Times nedēļām ilgi ignorēja vai mazināja šīs tēmas nozīmi".

ASV elite patiesībā cer uz to, ka Demokrātiskās partijas radikālajam spārnam izdosies iebiedēt Trampa vēlētājus ar metodēm, ko "Labējais sektors" (Krievijā aizliegta ekstrēmistiska organizācija) un tam līdzīgās organizācijas izmēģināja Ukrainā, bet mediju atbalsts ļaus pašiem demokrātiem saglabāt reputāciju. Tagad tai radusies problēma. Eksperiments ar mērķi radīt mediju realitāti, kas spēj uzvarēt patieso, tuvojas negatīviem rezultātiem tiem, kuri tic mediju propagandas un ielu vardarbības visspēcībai.

Ziņu portāls Axios pastāstīja, ka "Džo Baidenam pietuvinātie demokrāti aizvien vairāk raizējas par to, ka laupīšanas un vardarbība pilsētās varētu nākt par labu prezidentam Trampam, it īpaši starp nedaudzajiem svārstīgajiem amerikāņiem".

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Pat apstākļos, kad daudzi Trampa piekritēji atsakās tikties ar socioloģisko dienestu darbiniekiem vai sniegt patiesas atbildes uz sociologu jautājumiem, jo baidās zaudēt anonimitāti, nevēlas saskarties ar draudiem vai problēmām darbā, aptaujas galvenajos štatos liecina, ka pieaug viņa atbalstītāju skaits. Tieši tāpēc rodas "panika", par ko sūdzas oficiozie mediji. Lai arī oficiālās prognozes un sociologu matemātiskie modeļi, kas prognozēja Hilarijas Klintones uzvaru 2016. gadā, tikpat vienbalsīgi pareģo Džo Baidena uzvaru, rodas iespaids, ka cerības uz sabiedrības iebiedēšanu un manipulācijām medijos var sagādāt demokrātiem kārtējo nepatīkamo pārsteigumu.

Iespējams, žurnālistiem un ekspertiem, kuri atrāvušies no realitātes "uz zemes", ir grūti noticēt tam, ka ikviens nodedzinātais veikals vai ģimenes kafejnīca ir spēcīga reklāmas akcija Trampa atbalstam. Kad vandāļi mērķtiecīgi iznīcina mazākumtautību pārstāvjiem piederošos uzņēmumus, pat CNN kopā ar visām NBA zvaigznēm nespēs pārliecināt vēlētājus par to, ka patiesībā šie bandīti mierīgi cīnās par sociālo taisnīgumu un pret "balto rasismu".

Mineapolisē izpostītā vjetnamiešu restorāna īpašnieks Jums Nguens žurnālistiem pastāstīja:

"Tas plosa sirdi – vērot, kā marodieri posta mūsu ģimenes restorānu. Viņi to darīja smiedamies un smīkņādami. Atklāti sakot, šodien teju vai nošāvu cilvēku. Viņš ar to *** akmeni sadauzīja manu ģimenes fotogrāfiju un paskatījās man taisni acīs. Es teicu: ***..." Asaras sāka līt. Es vienkārši tā vairs nevaru..."

Var apskaust restorāna īpašnieka savaldību. Domājams, viņš saprata, ka nošaut vandāli Mineapolisā – pilsētā un štatā, ko kontrolē Demokrātiskās partijas politiķi – tas nozīmē nolemt sevi cietumam bez jebkādām cerībām uz taisnu tiesu. Tomēr var droši teikt: ik reizi, kad notiek kaut kas tamlīdzīgs, noteiktā amerikāņu sabiedrības segmentā pieaug gatavība nobalsot par Trampu un, ja ar to nepietiks, - aizstāvēt savas tiesības uz dzīvību un īpašumu ar ieročiem rokās jau Vašingtonas ielās.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

No visa šī stāsta izriet divi nozīmīgi secinājumi. Pirmkārt, mediji nav visspēcīgi, un bezgalīgie mēģinājumi uzbāzt mediju propagandu uz realitātes globusa liek nevis mainīties realitātei, bet gan sarausta skrandās uzticēšanos mediju naratīvam. Otrkārt: ja amerikāņu elites pārstāvji noskaidro attiecības, pielietojot bruņotus vandāļus, kas terorizē vienkāršos iedzīvotājus un nodedzina veselus kvartālus (ar valdības un dažu varasiestāžu pārstāvju mēmu atļauju), mūsu priekšā nav nekāds pasaules hegemons. Tā ir banāla banānu republika, kuras rokās diemžēl vēl aizvien ir kodolieroči un pasaules finanšu sistēmas galvenie elementi.

Tāda konfigurācija patiešām iedveš bažas, ja padomāsim par tiem riskiem, ko ASV rada visai pārējai pasaulei.

59
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, ASV
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

8
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

8
Tagi:
klimata pārmaiņas
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

16
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

16
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

0
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu