Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Vakcīna pret ilūzijām: kāpēc Rietumi nevēlas ārstēties

155
(atjaunots 13:07 01.09.2020)
Augusta pirmajā pusē izskanēja ziņa, ka Krievijā ir gatava vakcīna pret Covid-19. Tā radīja dalītas jūtas pašā Krievijā.

No vienas puses ir patīkami, kad tava valsts ieņēmusi līdera vietu tik svarīgā lietā. Vakcīna pret Covid-19 ir svarīgs solis normālas dzīves atjaunošanai. Tomēr ir arī otra puse, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Sokolovs.

No otras puses, piesardzības sajūta skaidroja, ka labums reputācijai vakcīnas panākumu gadījumā ir liels, taču vēl lielāks var būt kaitējums iespējamo grūtību un sarežģījumu gadījumā. 1858. gadā, kad Veco un Jauno pasauli savienoja telegrāfa kabelis, sajūsma (it īpaši Ziemeļamerikas Savienotajās Valstīs) bija milzīga. Orķestri, salūti un lielgabalu šāvieni. Tomēr jau pēc nepilna mēneša kabeļa bojājumu dēļ telegrāfs apklusa – uz veseliem astoņiem gadiem, – un pār Sairusu Fīldu, idejas pamatlicēju, gāzās naida un apmelojumu lavīna, krietni lielāka par iepriekšējo slavināšanu. Diezin vai kopš tā laika pūļa psiholoģija ir īpaši mainījusies. Tomēr piesardzīgie, kas ieteica vakcīnas gadījumā nesteigties ar triumfu, domāja naivā XIX gadsimta kategorijās. Toreiz nevienam ne prātā nenāca nolādēt kabeli – lai kas to būtu izvilcis – no tīri politisku apsvērumu viedokļa. "Sairuss Fīlds nav mūsējais, tāpēc transatlantijas kabelis – tie ir meli un māņi," – līdz tādam naivumam nenonāca.

Toties tagad gan ir nonācis. Baltā nama aparāta vadītājs Medouzs, Nacionālā alerģisko un infekcijas slimību pētniecības institūta direktors Fauči un ASV bijušais vēstnieks Maskavā (starp citu, liels Krievijas draugs) Makfols ieteica nelietot "Sputnik V" un jau iepriekš negatīvi novērtēja jebkurus tās izmēģinājumus. "Vai tad no Galilejas var nākt kaut kas labs?" Pašreizējās epidemioloģiskās situācijas fonā ASV tas rada spēcīgu iespaidu.

Labi, katrs dara kā grib. Ja ASV nekādi nevēlas izmantot "Sputnik V", lai jau tā būtu. Ar varu vesels nebūsi.

Taču amerikāņu autoritātes spēra vēl vienu soli uz priekšu. Atsaucoties uz īsti nesaprotamo lēkmi, kas skāra kiberaktīvistu A.Navaļniju lidmašīnā, ASV Tirdzniecības ministrijas Rūpniecības un drošības birojs iekļāva sankciju sarakstos piecus Krievijas ZPI. Starp tiem ir arī Krievijas Aizsardzības ministrijas 48. CZPI, kas, starp citu, piedalījās darbā pie Covid-19 vakcīnas. Melnais saraksts nozīmē, ka pret tajā iekļautajām organizācijām vērsti nopietni ierobežojumi preču eksportam, reeksportam un nodošanai – līdz pat pilnīgai aizliegšanai. Pat, ja Krievijas AM 48. CZPI būtu izstrādājis mūžīgās jaunības eliksīru, pirkt to nedrīkst – ASV TM neļauj.

Tātad, pateicoties ļaundariem, kuri tik īstā brīdī nodarījuši pāri A.Navaļnijam (vai pateicoties tik savlaicīgai slimības lēkmei) ASV administrācija guvusi iespēju sodīt ļaundarus (vai insultu, vai diabētu) un piedevām bloķēt vakcīnas izkļūšanu daudzos ārējos tirgos. Piemēram, ASV klientu tirgos. Īsta politiķa māksla – iesist vienā kabatā vairākas lodes uzreiz. Ja Navaļnija nebūtu, viņu vajadzētu izdomāt.

Bet vakcīna taču principā – ja tā darbojas – paredzēta cilvēku dzīvību glābšanai! Tas nekas, gan jau kaut kā iztiks. Amerikāņu farmaceitiskās industrijas liktenis (un, protams, Navaļnija liktenis, kā nu ne) ir svarīgāks par kaut kādām tur cilvēku dzīvībām.

Fabulas morāle ir viena: ja ASV administrācija (vienalga – ziloņi vai ēzeļi) fiziski spēj kaitēt Krievijas ekonomiskajām interesēm, viņi to izdarīs. Sankciju mehānisms, veidots pēc principa "daru, ko gribu, ne pierādījumi, ne procedūras nav vajadzīgas, neuzdrīksties stāties man pretī", vienmēr ir pa rokai.

Tādos apstākļos iespējami divi rīcības varianti. Pirmais – nospļaujies un nobučo ļaundarim rociņu. Viņš tevi – ha-ha! – varbūt pažēlos. Ja nepažēlos, varbūt viņam parādīsies jaunas politiskās un ekonomiskās intereses.

Otrais – reālistisks stāvokļa vērtējums. Krievija ir pārāk liela, lai pārvērstos par pazemīgu ASV satelītu, tāpēc sankcijas par visu, kas ienāk prātā, būs mūžīgas un mūžīgi atjaunojamas. Tām nebūs ne gala, ne malas, kamēr vien Saules Pilsētai ir pa spēkam tās ieviest. Atliek tikai pārtraukt attiecības ar ASV un paplašināt ar Ķīnu, Indiju, Irānu utt. Var jau būt, ka tas nav tik interesanti, taču citas izvēles īsti nav. Lielā aizokeāna pavaldniece ir uzskatāmi parādījusi, ko no tās gaidīt tagad un mūžīgi mūžos. Patiešām, tā nu ir īsta vakcīna pret ilūzijām.

155
Tagi:
sankcijas, vakcīna, Rietumi, ASV, Krievija
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pieredzi vakcīnas pret Covid-19 izveidošanā pēta vairāk nekā desmit valstīs
Kā norit Krievijas vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumi "Vektor" centrā
Otrā vakcīna un disciplīna: Putins pastāstīja par cīņu ar koronavīrusu KF
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

23
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

23
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

48
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

48
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
RĪGA

Rail Baltica projekta nolūkos starp Imantu un Zolitūdi parādīsies ceļa pārvads

0
(atjaunots 18:19 22.09.2020)
Pēc Rail Baltica izbūves Rīgas mikrorajoni izmainīsies – dzelzceļa pārbrauktuvju vietā parādīsies ceļa pārvadi un tuneļi.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pārdaugavas iedzīvotāji ir neapmierināti ar galvaspilsētas domes plāniem uzbūvēt ceļa pārvadu starp Imantu un Zolitūdi projekta Rail Baltica ietvaros, vēsta LTV7 Krievu apraide.

Šobrīd Zolitūdi un Imantu atdala dzelzceļš, savukārt abus rajonus savieno dzelzceļa pārbrauktuve Zolitūdes ielā. Taču, kad Rīgā sāksies aktīva Rail Baltica būvniecība, visiem to šķērsojošajiem autoceļiem būs jākļūst vai nu par ceļa pārvadiem, vai arī par tuneļiem, citādi šķērsot dzelzceļu nedrīkst.

Starp Imantu un Zolitūdi plānots uzbūvēt gaisa tiltu, kurš savienos Anniņmuižas ielu un Anniņmuižas bulvāri, taču abu mikrorajonu iedzīvotāji ir pret šādu ieceri, jo raizējas, ka šis ceļa pārvads būs trokšņains, savukārt tā radītās vibrācijas var sabojāt vecās mājas.

Tāpat iedzīvotāji pārdzīvo arī par gājēju pārejām. Ja šobrīd kaimiņu mikrorajonā nokļūt var visnotaļ viegli, tad jau pēc dažiem gadiem iet nāksies pa tuneļiem, turklāt viens no tiem var sastādīt 248 metrus garumā.

Šīs ieceres vietā iedzīvotāji piedāvā pacelt uz estakādi pašas sliedes, tomēr gan uzņēmumā "RB Rail", gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā šāds notikumu attīstības variants izskatās apšaubāmi.

"Man ir jāatgādina – 2015. gadā šī ideja tika vērtēta, taču pēcāk bija nolemts būvēt dzelzceļu uz zemes, lai nepasliktinātu apkārtējo vidi. Mēs runājam par milzīgu infrastruktūru ar vairākiem sliežu ceļiem! Tas stipri ietekmē gan vizuāli, gan trokšņa un vibrāciju ziņā," saka "RB Rail" reģionālais vadītājs Ģirts Bramans.

Turklāt dzelzceļa estakādes izbūves nolūkos ir jāpārbūvē arī esošie sliežu ceļi. Dzelzceļu nāksies pacelt vairāku kilometru garumā.

"Mēs runājam par vietu, kur jau tagad atrodas "Latvijas Dzelzceļa" sliežu ceļi. Tādēļ ir jādomā par pārbrauktuvēm citā līmenī – virs zemes vai zem zemes. Savukārt tunelis zem zemes ir gandrīz divas reizes dārgāks," skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece Inese Sirmā.

Projekta publiskā apspriešana tā esošajā veidā, visticamāk, notiks nākošgad, taču savu viedokli iespējams pausts arī sapulcē, kura notiks Satiksmes ministrijā 24. septembrī.

0
Tagi:
Rail Baltica
Pēc temata
Zaiceva: priekš kam Latvijai Rail Baltica, ja pasažieru pārvadājumi 2 gadus būs "miruši"
Kā Rail Baltica šķērsos Pārdaugavu? Rīdzinieki uztraucas par gaidāmajām pārmaiņām
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi