Protesti Viskonsinā, foto no arhīva

"Šāva bērnu acu priekšā". Kāpēc dumpojas vēl viena amerikāņu pilsēta

72
(atjaunots 10:37 01.09.2020)
Viskonsina – vēl viens karstais punkts protestu kartē ASV. Kenošas pilsētā, kur pirms nedēļas policisti atklāja uguni pret melnādaino, nerimst nekārtības.

Dumpji jau aiznesuši vairākas dzīvības, ar demonstrantiem netiek galā pat Nacionālā gvarde, portālā RIA Novosti pastāstīja Sofja Meļņičuka.

Amerikāņu biznesa sardzē

"Tur puisim trāpīja vēderā!" dzirdama satraukta balss aiz kadra. Kauc policijas automašīnu sirēnas, kliedz cilvēki. "Visapkārt šauj," turpina video ieraksta autors. Tālienē kāds sauc ārstus.

Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pēdējās dienās tīmeklī parādījusies vesela virkne tādu liecību par stāvokli Kenoši. Citā ierakstā redzams garāmgājējs. Viņš vicina garstobra pistoli, šauj. Dārdi, kliedzieni, ka vīrietis kādu sašāvis.

Trešajā protestu dienā vienā no incidentiem gājuši bojā divi vīrieši, viens jauns puisis ievainots roka, viņa dzīvībai briesmas nedraud.

Par tīšu slepkavību jau aizturēts 17 gadus vecs puisis no Ilinoisas, Kails Rittenhauss. Kenoši policijas priekšnieks Deniels Miskinss pastāstīja, ka pusaudzis "pielietojis ieroci, lai pārtrauktu kaut kādu konfliktu". Nepārbaudīta informācija liecina, ka apšaude sākusies protesta akciju dalībnieku sadursmē ar vīriešu grupu, kuri aizsargāja vietējās iestādes no marodieriem.

Pats Rittenhauss, spriežot pēc viņa publikācijām sociālajos tīklos, uzskatīja sevi par brīvprātīgo kārtības sargu, viņš aizsargāja līdzpilsoņu dzīvības un īpašumu. Pēc viņa aresta tīmeklī parādījās informācija par to, ka jaunietis piedalījies vienā no prezidenta Trampa priekšvēlēšanu rallijiem. Videoierakstā, kas tapis dažas stundas pirms incidenta, puisis kopā ar bruņotiem vīriešiem paziņoja, ka apsargā autostāvvietu. Viņš iekļuvis arī izdevuma Daily Caller videoreportāžā. "Cilvēkus kropļo, un mūsu pienākums ir aizsargāt viņus un īpašumus. Tas ir mans darbs. Ja kāds ir cietis, es skrienu palīgā. Man ir ierocis, jo arī man ir jāaizsargājas. Taču man ir arī aptieciņa," viņš pastāstīja.

Nedēļas beigās policisti Kenoši aizturēja vairākus aizdomīgus cilvēkus, kuri ieradušies pilsētā no citiem štatiem.

"Teica, ka viņam ir nazis"

Protesti sākās pirms nedēļas, svētdien. Tāpat kā pirms trim mēnešiem, to iemesls ir likumsargu vardarbība. 23. augustā policijai piezvanīja sieviete un paziņoja, ka viņas draugs "pret viņas gribu ielauzies viņas mājā". Uz izsaukumu atbraukušie kārtības sargi mēģināja arestēt afroamerikāni Džeikobu Bleiku, pielietojot elektrošoka iekārtu, teikts Viskonsinas Tieslietu departamenta paziņojumā. Taču viņiem tas neizdevās.

Bleiks it kā paziņojis policistiem, ka viņam ir nazis. Aukstais ierocis patiešām tika atrasts viņa automašīnā, durvju kabatā autovadītāja sēdekļa pusē. Varasiestāžu pārstāvji paziņoja, ka Bleiks apgājis mašīnu, atvēris durvis un pastiepies iekšpusē. "Oficieris Rastens Šeskijs, turot misteru Bleiku aiz sporta krekliņa, trīs reizes izšāva viņam mugurā. Pārējie oficieri nešāva," teikts paziņojumā. Policisti nelietoja personīgās video kameras, tāpēc ir grūti precīzi noskaidrot incidenta apstākļus.

Nav saprotams, vai Bleiks bija "boifrends", par kuru sūdzējās sieviete, nav zināms, kas noticis pirms incidenta. Departaments sācis izmeklēšanu, policists, kurš pielietoja ieroci, uz laiku atstādināts no darba.

Pats Džeikobs Bleiks ir izdzīvojis, atrodas slimnīcā, otrdien viņam veikta operācija. Radinieki apgalvo, ka viņš ir paralizēts zem jostasvietas, ievainots rokā, viņam ir nieres, aknu un mugurkaula bojājumi. Bleika ģimenes pārstāvji vēstīja, ka pirms aizturēšanas viņš mēģinājis izbeigt divu sieviešu konfliktu. Neko sīkāk viņi nepastāstīja. Pēc viņu vārdiem, automašīnā atradušies Bleika bērni – trīs, piecus un astoņus gadus veci. Un viņi redzējuši visu notikušo.

Policistu darbības nosodīja Nacionālā basketbola asociācija. NBA spēlētāji atsakās iziet laukumā un nometas uz ceļa, demonstrējot protestu. Akcijai pievienojusies arī ASV profesionālā futbola līga.

Nelikumības un Nacionālā gvarde

Kad kļuva zināms par incidentu, cilvēki izgāja ielās. Demonstranti dedzināja mašīnas un ēkas, policisti izmantoja asaru gāzi. Štata valdība ieviesa komandanta stundu, taču protestētāji ignorēja rīkojumu palikt mājās. Pārkāpēji tika aizturēti visu nedēļu.

Pēc štata gubernatora Tonija Eversa rīkojuma uz pilsētu tika nosūtīti 250 Nacionālās gvardes kareivji. Trešdien viņu skaits dubultojās. No nedēļas vidus tika pieņemti stingrāki komandanta stundas noteikumi – aizliegts pamest māju pēc pl. 19:00.

Donalds Tramps apsolīja paplašināt varasiestāžu pārstāvju klātbūtni pilsētā un nosodīja "marodierismu, dedzināšanas, vardarbības un nelikumības". Baltais nams atbalstīja līdz 2 tūkstošu nacionālo gvardu nosūtīšanu uz Kenošu. Tieslietu ministrijas pārstāvis Kerijs Kupeks paziņoja, ka uz pilsētu nosūtīts FIB aģentus un ASV maršalus.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Михаил Климентьев

Vienlaikus prezidenta kandidāts no Demokrātiskās partijas Džo Baidens un viņa viceprezidente Kamela Harisa nosodīja vardarbību un pārmeta Trampam tās kurināšanu. "Viņam tas ir politiski izdevīgi, jo vairāk sadursmju, jo labāk," apgalvoja Baidens. Pārstāvju palātas spīkere demokrāte Nensija Pelosi pārmeta Trampam, ka viņš ar saviem rīkojumiem pasliktina situāciju. Citās pilsētās ASV, kur pēdējos mēnešos notikušas protestu akciju dalībnieku sadursmes ar policiju, mēri un gubernatori no Demokrātiskās partijas atteicās no Nacionālās gvardes palīdzības, bīstoties vēl vairāk sadusmot akciju dalībniekus.

Kenoši mērs Džons Antaramians, gluži pretēji, atbalstīja tiesībsargājošo iestāžu prasības. "Viedokļi ir dažādi, un priekšstati par to, kā rīkoties, atšķiras. Tomēr vardarbība vienmēr ir nepieņemama, tāpat kā barbariska attieksme pret svešu īpašumu," viņš konstatēja.

Bleika ģimenes locekļi aicināja rīkot miermīlīgas akcijas. "Ja Džeikobs uzzinātu, cik tālu viss aizgājis, cik daudz ļaunuma un kaitējuma ir visapkārt, viņam tas nepatiktu," sūdzējās viņa māte Džūlija Džeksone.

Cietušā tēvs Džeikobs Bleiks, vecākais, uzrunu medijiem sāka ar lūgšanu. "Manam dēlam trāpīja septiņas reizes – septiņas reizes! Taču viņš ir cilvēks, un viņa dzīvībai ir nozīme," viņš atkārtoja protestu galveno lozungu. Vīrietis piebilda, ka dēls pieslēgts pie slimnīcas gultas ar rokudzelžiem. Daudzi par to ir sašutuši, jo Bleiks ir paralizēts.

Vienlaikus medijos parādījās kadri, kuros redzams, kā 17 gadus vecais Kails Rittenhauss nomazgā grafiti no pilsētas sienām pirms aresta. Video radīja sašutuma vilni. "Kad arestē melnādaino, publicē viņa likumpārkāpumu sarakstu, bet, kad baltais puisis nogalina divus cilvēkus, mums rāda, kā viņš tīra sienas," rakstīja sociālajos tīklos.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Pašreizējie rasu nemieri Amerikā nav pirmie valsts vēsturē. Arī agrāk demonstranti dauzīja vitrīnas un pretojās policijai, varasiestādes ieveda Nacionālo gvardi pilsētās. Tomēr šoreiz situāciju pasliktina koronavīrusa izplatība cilvēku pulcēšanās vietās, un valdība nespēj kontrolēt visus "sabiedrisko ugunsgrēku" perēkļus. Policijas reforma – viena no protestu dalībnieku prasībām – pagaidām paliek tikai runu līmenī. Tomēr notikumi Viskonsinā liecina, ka stihiski dumpji var sākties jebkurā ASV pilsētā.

72
Tagi:
nekārtības, ASV
Ziemeļu straume 2

Apglabāt miljardiem eiro. Vai "Ziemeļu straumi 2" pabeigs līdz oktobrim?

18
(atjaunots 11:52 14.05.2021)
Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness.

Kaislības ap "Ziemeļu straumi 2" nerimst, Valsts departaments turpina draudēt Eiropai ar sankcijām. Lai gan Vecajā pasaulē apzinās Krievijas gāzes nepieciešamību, gaidāmās vēlēšanas Vācijā var būtiski ietekmēt projekta perspektīvas. Un tas nozīmē, ka ir būvdarbi jāpabeidz pēc iespējas ātrāk. Par to, kad pārgriezīs sarkano lenti, lasiet Irīnas Badamajevas materiālā RIA Novosti vietnē.

Paspēt līdz bundestāga vēlēšanām

Gāzesvadu pabeigs līdz 26. septembrim, paziņojis Krievijas vēstnieks Vācijā Sergejs Ņečajevs. "Ja laikapstākļi uzlabosies, mēs virzīsimies ātrāk," viņš piebilda. Palikuši vien simts kilometri cauruļu.

Pēc vēlēšanām spēcīgas pozīcijas Bundestāgā var ieņemt "zaļie", bet viņi šo projektu, maigi sakot, neatbalsta. Piemēram, 3. maijā vācu dabas aizsardzības nevalstiskā organizācija (NABU) iesniedza prasību Hamburgas administratīvajā tiesā. Ekologi uzskata, ka "Ziemeļu straume 2" radīs kaitējumu Baltijas jūrai.

Turklāt drīz vien Krievijas projektam lojālā Angela Merkele atstās kanclera amatu. Kas nāks pie varas, pagaidām nav skaidrs. Bet uz spēles likta ļoti liela nauda.

"Jautājums ir tāds, vai mēs gribam apglabāt jūras dibenā desmit miljardus eiro. Lēmums jāpieņem Eiropai," uzsver Sergejs Ņečajevs.

ES viedokļi jau sen ir sadalījušies. Gāzesvads šķērso Vācijas, Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Pirmās trīs valstis diezgan ātri piekrita celtniecībai. Pretojās tikai Kopenhāgena, taču beigās piekāpās. Toties Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija kategoriski iebilda. Nemaz nerunājot par Ukrainu. Neviena no tām nevēlas zaudēt tranzītvalsts statusu.

Vārdu sakot, Varšava pauda gatavību iztikt bez Krievijas degvielas no 2022. gada, kad beidzas līgums ar "Gazprom". Poļi rēķinās ar Ziemeļjūrā būvēto gāzesvadu "Baltic Pipe". Pārējais ir aizokeāna sašķidrinātā dabasgāze (SDG), ko amerikāņi ir gatavi piegādāt eiropiešiem.

Par spīti sankcijām

Divu cauruļvadu kopējā jauda ir 55 miljardi kubikmetru gadā. Maršruta garums ir 1234 kilometri.

Būvniecība tika apturēta 2019. gada decembrī – Šveices darbu veicējs Allseas ASV sankciju draudu varā izveda savus cauruļvada izbūves kuģus no Baltijas jūras. Pēc gada darbs atsākās. Taču Vašingtona joprojām cenšas kavēt projektu.

ASV aizsardzības budžetā 2021. gadam atkal paplašināti ierobežojumus. Valsts departaments iebiedē Eiropas uzņēmumus. Līdz 2021. gada februārim "Ziemeļu straumi 2" pametuši 18 dalībnieki no ES.

Tomēr Eiropā apzinās projekta nozīmi enerģētisās drošības kontekstā. Arī Kremlī uzsver, ka partneri grasās pabeigt "Ziemeļu straumes 2" izbūvi.

Vācijas valdība vairākkārt to apstiprinājusi, it īpaši 4. maijā Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss "G7" ārlietu ministru sanāksmē Londonā. Lieta ir tāda, ka Vācija atsakās no ogļu un atomenerģētikas. Lai pēc iespējas vieglāk pārietu uz atjaunojamiem avotiem, valstij nepieciešams vairāk gāzes.

Vēlāk, 11. maijā, partijas "Alternatīva Vācijai" līdzpriekšsēdētājs Tino Krupalla atgādināja: "Kā suverēnai valstij mums ir jāatbalsta biznesa attiecības ar daudzām valstīm." Un atzīmēja, ka gāzesvada izbūves pabeigšana ir izdevīga gan Vācijai, gan Krievijai.

"Nav iespējams izjaukt efektīvu ekonomisku ilgtermiņa sadarbību tūlītēju politisku pretenziju dēļ, kā to vēlētos ASV. Nekā personīga, tikai bizness," uzskata Maksims Čerņajevs, Krievijas Tautu daudzības universitātes Ekonomikas fakultātes docents.

Tomēr ir nopietns iemesls šaubīties, ka sarkano lentīti pārgriezīs jau septembra beigās.

"Šķērsļi nav tikai juridiski un politiski — darbi virzas lēni. No 19. aprīļa līdz 10. maijam izbūvēti 3,1 kilometri. No 1. līdz 19. aprīlim — 8,6. Tātad 40 dienās – 11,7 kilometri jeb vidēji 300 metri dienā. Tas nozīmē, ka būs nepieciešami 11 mēneši," stāsta informatīvi analītiskā centra TeleTrade galvenais ekonomists Marks Goihmans.

Tomēr to, ka projektu neizdosies apturēt, šķiet, apzinājušies pat tā sīvi pretinieki (kaut arī nav ar to samierinājušies). Ļaunākajā gadījumā, lai apietu jaunās sankcijas, var strādāt caur meitasuzņēmumiem. Protams, tas prasīs vairāk laika, bet, kā mēdz teikt "lēnāk brauksi, tālāk tiksi".

18
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves
Skatīsies uz "Maskavas uzvedību". Vai vācieši apturēs "Ziemeļu straumi 2"
Divas paketes un šitais. ASV sūta pret "Ziemeļu straumi 2" Amosu-iznīcinātāju
Atlikuši 120 km: "Akademik Cherskiy" izbūvē "Ziemeļu straumi 2" Dānijas ūdeņos

Amerikāņiem pietrūkst naudas degvielai: vainīgi krievi

59
(atjaunots 10:05 13.05.2021)
Laikam tas izklausās kā slikts joks, bet Amerikā atkal atrasti krievu hakeri. Šoreiz viņi esot apturējuši naftas vadu "Colonial Pipeline", kas stiepjas no Teksasas līdz Ņujorkai un piegādā vairāk nekā 2,5 miljonus barelu dienā.

Saskaņā ar datiem, ko nenosauktie FIB avoti nopludinājuši Associated Press, kāda ļaunprātīga datorprogramma piespiedusi "Colonial Pipeline" īpašniekus apturēt naftas piegādi. Stāsta, ka patlaban hakeri tirgojas par izpirkuma naudu ar uzņēmuma vadību. Pēdējās trīs dienas naftas vads faktiski nedarbojas, tāpēc benzīns kļūst arvien dārgāks. Situāciju skaidro Viktorija Ņikiforova RIA Novosti portālā.

Demokrātiskās partijas televīzijas kanāls "CNN" izplatīja versiju, saskaņā ar kuru kiberuzbrukumu īstenoja hakeri no "Darkside" grupējuma, un šis grupējums ir saistīts - jā, protams, jūs uzminējāt – ar krieviem.

Vai ir pierādījumi? Kā nu ne! "Darkside" tulkojumā nozīmē "tumšā puse", un kas dzīvo demokrātiskās pasaules tumšajā pusē? Protams, krievi. "Darkside" ir sava oficiālā vietne un kontakti, ko izmanto amerikāņu žurnālisti, cenšoties ar to sazināties. Kas tie tādi par hakeriem, kam ir sava vietne un kontaktu dati? Laikam tāda ir tā noslēpumainā krievu dvēsele.

© Sputnik / Владимир Трефилов

Galvenais "pierādījums" ir tas, ka "tumšie hakeri" nestrādāja postpadomju telpā. Saskaņā ar šādu loģiku, ja kāds hakeris neuzlauž, piemēram, Luksemburgas kompāniju, tad viņš noteikti dzīvo Luksemburgā. Diemžēl amerikāņu partneri jau sen necenšas pamatot savus argumentus.

Patiesībā pasaciņas par hakeriem ir domātas Baidena ēras nepatīkamās ekonomiskās realitātes attaisnošanai. Lieta tāda, ka Trampa prezidentūras laikā benzīns valstī vidēji maksāja divus dolārus par galonu (aptuveni pusdolārs litrā). Šodien galona cenas pieaugušas līdz trīsarpus - četriem dolāriem. Kalifornijas štatā galona cena pārliecinoši tuvojas pieciem dolāriem. Tas nozīmē, ka ierindas kalifornietim benzīns izmaksā nedaudz vairāk par vienu eiro.

Nesaprašanas ar "Colonial Pipeline" (vispār nav svarīgi, kas tur tiešām noticis) kļūs par lielisku attaisnojumu turpmākajam degvielas cenu pieaugumam. Nav grūti paredzēt, pie kā tas novedīs. Braucienu, pārvadājumu sadārdzināšanas, cenu kāpums praktiski visās jomās - no aviobiļetēm līdz pārtikai. Īsāk sakot, nāks gaismā inflācija, ko amerikāņi agrāk centušies iedzīt akcijās un nekustamajos īpašumos.

Īpaši pikanti ir tas, ka krīze ir pašu rokām taisīta. Knapi iebraucis Baltajā namā, Baidens ierobežoja slānekļa naftas ieguvi, slēdza naftas vada "Keystone XL" projektu, apsolīja ieguldīt zaļajā enerģētikā. Tā ieguvei neizdevies atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Plāni iznīcināt krievu naftas ieguvējus, krasi samazinot melnā zelta cenas, panākumiem nav vainagojušies. Par spīti plānam, 2020. gadā pašiznīcinājās vien amerikāņu slānekļa naftas ražotāji. Tagad, pandēmijai rimstoties, pieprasījums pēc degvielas pieaug, valstī sākas atvaļinājumu sezona, bet nodrošināt pieprasījumu nav iespējams. Nav brīnums, ka degvielas cenas uzlido līdz debesīm.

Civilizētajās valstīs pastāv dažādi finanšu instrumenti degvielas cenu bremzēšanai. Krievija, piemēram, daudzus gadus veiksmīgi izmanto bremzēšanas mehānismu un var lepoties ar zemākajām degvielas cenām pasaulē.

Bet progresīvajās Savienotajās Valstīs izvēlas īstenot Grētas Tūnbergas sapņus: amerikāņi sēž mājās, jo viņiem nav naudas degvielai, nelido atvaļinājumā, jo biļete izmaksās pārāk dārgi, un audzē zaļumus uz palodzes, jo ēdiens maksā traku naudu.

Tādu zaļo dienas kārtību visiem spēkiem lobē Demokrātu partija. Pirms gada, kad naftas ieguve nokrita līdz vēsturiskajam minimumam, Aleksandrija Okasio-Kortesa savā tviterī uzrakstīja: "Šis jums noteikti patiks. Fosilās naftas ieguvē iestājies strukturālais kritums..."

Tolaik ieguves rūpniecībā cilvēki zaudēja darbu, bankrotēja lieli un mazi uzņēmumi, un drīz kongresmene bija spiesta šo tvītu izdzēst. Taču internets visu atceras: amerikāņu naftas rūpniecības iznīcināšana ir Demokrātu partijas sponsoru-oligarhu mērķis.

Uzreiz pēc kiberuzbrukuma "Colonial Pipeline" biržas analītiķi ieteica klientiem iegādāties interneta gigantu akcijas, kas specializējas kiberdrošības jomā. Viena šāda milža CEO — Ēriks Šmits no Google — šodien ir īsts Baltā nama pelēkais kardināls, kas virza savus cilvēkus uz vairāk vai mazāk ievērojamiem amatiem.

Amerikāņu oligarhiem, kuriem pieder digitālās korporācijas, ir izdevīgi izpostīt amerikāņu naftas ražotājus. Tas, ka tiem līdzi bez iztikas paliek miljoniem ierindas pilsoņu, ir korporatīvā ekonomiskā kara "blakuszaudējumi". "Ciparnieki" pret ieguves rūpniecību, elektromobiļi pret benzīna dzinējiem, sojas gaļas ražotāji pret lopkopību. Par karadarbības teātri kļuvusi Amerikas Savienoto Valstu teritorija, bet visās pasaules katastrofās Vašingtona vainos krievus.

Protams, klaji meli nav labākais prologs Krievijas prezidenta un Baltā nama saimnieka sarunām. Taču to var mēģināt izmantot spiedienam. "Mums būs saruna, es plānoju tikties ar prezidentu Putinu, - nesen paziņoja Džo Baidens. - Pagaidām mūsu specdienesti nav atraduši pierādījumu Krievijas saistībai (ar kiberuzbrukumu "Colonial Pipeline"), tomēr ir pierādījumi, ka izspiedējprogramma atrodas Krievijā. Viņiem (krieviem) nāksies atbildēt..."

"Krievu hakeri" sen jau ir kļuvuši par memu, ko amerikāņu varas iestādes velk dienas gaismā ikreiz, kad viņiem kaut kas iet greizi. Par ko tik neapsūdzēja viltīgos krievu programmētājus! Gan par Demokrātiskās partijas datoru uzlaušanu, gan par bezgalīgu iejaukšanos vēlēšanās, gan par kļūmēm amerikāņu valsts iestāžu datortīklos pagājušā gada decembrī, un tagad - par dārgu benzīnu. Pa šo laiku tā arī nav bijis uzradīts neviens reāls hakeris, neviens pierādījums.

Tikmēr tieši šajos gados ASV kļuva par absolūtu pasaules līderi datornoziedzībā. Amerikāņi ir pazīstamāko kiberuzbrukumu autori pēdējo desmitgažu laikā. Daži no šiem uzbrukumiem izskatījās kā pilnvērtīga militārā diversija. Piemēram, datorvīruss "Stuxnet", kas kritiski apdraudēja Irānas infrastruktūru.

Krievija pastāvīgi piedāvā Savienotajām Valstīm uzsākt darbu starptautiskās kiberdrošības nodrošināšanā. Taču katru reizi amerikāņi atsakās, jo viņiem arī būs jāspēlē pēc noteikumiem. Daudz vieglāk uzlikt vainu par valsts sabrukumu un pilsoņu nabadzību uz visuresošajām krievu hakeriem.

59
Tagi:
degviela, kiberuzbrukums, Krievija, ASV
Pēc temata
Te karsts, te auksts: kā amerikāņi ar klimata kārti groza pasauli
Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne
"Krievu hakeri", Saakašvili un Tramps: Rietumu paranojai nav ne gala, ne malas
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu