Protesti Viskonsinā, foto no arhīva

"Šāva bērnu acu priekšā". Kāpēc dumpojas vēl viena amerikāņu pilsēta

65
(atjaunots 10:37 01.09.2020)
Viskonsina – vēl viens karstais punkts protestu kartē ASV. Kenošas pilsētā, kur pirms nedēļas policisti atklāja uguni pret melnādaino, nerimst nekārtības.

Dumpji jau aiznesuši vairākas dzīvības, ar demonstrantiem netiek galā pat Nacionālā gvarde, portālā RIA Novosti pastāstīja Sofja Meļņičuka.

Amerikāņu biznesa sardzē

"Tur puisim trāpīja vēderā!" dzirdama satraukta balss aiz kadra. Kauc policijas automašīnu sirēnas, kliedz cilvēki. "Visapkārt šauj," turpina video ieraksta autors. Tālienē kāds sauc ārstus.

Donalds Tramps
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pēdējās dienās tīmeklī parādījusies vesela virkne tādu liecību par stāvokli Kenoši. Citā ierakstā redzams garāmgājējs. Viņš vicina garstobra pistoli, šauj. Dārdi, kliedzieni, ka vīrietis kādu sašāvis.

Trešajā protestu dienā vienā no incidentiem gājuši bojā divi vīrieši, viens jauns puisis ievainots roka, viņa dzīvībai briesmas nedraud.

Par tīšu slepkavību jau aizturēts 17 gadus vecs puisis no Ilinoisas, Kails Rittenhauss. Kenoši policijas priekšnieks Deniels Miskinss pastāstīja, ka pusaudzis "pielietojis ieroci, lai pārtrauktu kaut kādu konfliktu". Nepārbaudīta informācija liecina, ka apšaude sākusies protesta akciju dalībnieku sadursmē ar vīriešu grupu, kuri aizsargāja vietējās iestādes no marodieriem.

Pats Rittenhauss, spriežot pēc viņa publikācijām sociālajos tīklos, uzskatīja sevi par brīvprātīgo kārtības sargu, viņš aizsargāja līdzpilsoņu dzīvības un īpašumu. Pēc viņa aresta tīmeklī parādījās informācija par to, ka jaunietis piedalījies vienā no prezidenta Trampa priekšvēlēšanu rallijiem. Videoierakstā, kas tapis dažas stundas pirms incidenta, puisis kopā ar bruņotiem vīriešiem paziņoja, ka apsargā autostāvvietu. Viņš iekļuvis arī izdevuma Daily Caller videoreportāžā. "Cilvēkus kropļo, un mūsu pienākums ir aizsargāt viņus un īpašumus. Tas ir mans darbs. Ja kāds ir cietis, es skrienu palīgā. Man ir ierocis, jo arī man ir jāaizsargājas. Taču man ir arī aptieciņa," viņš pastāstīja.

Nedēļas beigās policisti Kenoši aizturēja vairākus aizdomīgus cilvēkus, kuri ieradušies pilsētā no citiem štatiem.

"Teica, ka viņam ir nazis"

Protesti sākās pirms nedēļas, svētdien. Tāpat kā pirms trim mēnešiem, to iemesls ir likumsargu vardarbība. 23. augustā policijai piezvanīja sieviete un paziņoja, ka viņas draugs "pret viņas gribu ielauzies viņas mājā". Uz izsaukumu atbraukušie kārtības sargi mēģināja arestēt afroamerikāni Džeikobu Bleiku, pielietojot elektrošoka iekārtu, teikts Viskonsinas Tieslietu departamenta paziņojumā. Taču viņiem tas neizdevās.

Bleiks it kā paziņojis policistiem, ka viņam ir nazis. Aukstais ierocis patiešām tika atrasts viņa automašīnā, durvju kabatā autovadītāja sēdekļa pusē. Varasiestāžu pārstāvji paziņoja, ka Bleiks apgājis mašīnu, atvēris durvis un pastiepies iekšpusē. "Oficieris Rastens Šeskijs, turot misteru Bleiku aiz sporta krekliņa, trīs reizes izšāva viņam mugurā. Pārējie oficieri nešāva," teikts paziņojumā. Policisti nelietoja personīgās video kameras, tāpēc ir grūti precīzi noskaidrot incidenta apstākļus.

Nav saprotams, vai Bleiks bija "boifrends", par kuru sūdzējās sieviete, nav zināms, kas noticis pirms incidenta. Departaments sācis izmeklēšanu, policists, kurš pielietoja ieroci, uz laiku atstādināts no darba.

Pats Džeikobs Bleiks ir izdzīvojis, atrodas slimnīcā, otrdien viņam veikta operācija. Radinieki apgalvo, ka viņš ir paralizēts zem jostasvietas, ievainots rokā, viņam ir nieres, aknu un mugurkaula bojājumi. Bleika ģimenes pārstāvji vēstīja, ka pirms aizturēšanas viņš mēģinājis izbeigt divu sieviešu konfliktu. Neko sīkāk viņi nepastāstīja. Pēc viņu vārdiem, automašīnā atradušies Bleika bērni – trīs, piecus un astoņus gadus veci. Un viņi redzējuši visu notikušo.

Policistu darbības nosodīja Nacionālā basketbola asociācija. NBA spēlētāji atsakās iziet laukumā un nometas uz ceļa, demonstrējot protestu. Akcijai pievienojusies arī ASV profesionālā futbola līga.

Nelikumības un Nacionālā gvarde

Kad kļuva zināms par incidentu, cilvēki izgāja ielās. Demonstranti dedzināja mašīnas un ēkas, policisti izmantoja asaru gāzi. Štata valdība ieviesa komandanta stundu, taču protestētāji ignorēja rīkojumu palikt mājās. Pārkāpēji tika aizturēti visu nedēļu.

Pēc štata gubernatora Tonija Eversa rīkojuma uz pilsētu tika nosūtīti 250 Nacionālās gvardes kareivji. Trešdien viņu skaits dubultojās. No nedēļas vidus tika pieņemti stingrāki komandanta stundas noteikumi – aizliegts pamest māju pēc pl. 19:00.

Donalds Tramps apsolīja paplašināt varasiestāžu pārstāvju klātbūtni pilsētā un nosodīja "marodierismu, dedzināšanas, vardarbības un nelikumības". Baltais nams atbalstīja līdz 2 tūkstošu nacionālo gvardu nosūtīšanu uz Kenošu. Tieslietu ministrijas pārstāvis Kerijs Kupeks paziņoja, ka uz pilsētu nosūtīts FIB aģentus un ASV maršalus.

ASV prezidents Donalds Tramps
© Sputnik / Михаил Климентьев

Vienlaikus prezidenta kandidāts no Demokrātiskās partijas Džo Baidens un viņa viceprezidente Kamela Harisa nosodīja vardarbību un pārmeta Trampam tās kurināšanu. "Viņam tas ir politiski izdevīgi, jo vairāk sadursmju, jo labāk," apgalvoja Baidens. Pārstāvju palātas spīkere demokrāte Nensija Pelosi pārmeta Trampam, ka viņš ar saviem rīkojumiem pasliktina situāciju. Citās pilsētās ASV, kur pēdējos mēnešos notikušas protestu akciju dalībnieku sadursmes ar policiju, mēri un gubernatori no Demokrātiskās partijas atteicās no Nacionālās gvardes palīdzības, bīstoties vēl vairāk sadusmot akciju dalībniekus.

Kenoši mērs Džons Antaramians, gluži pretēji, atbalstīja tiesībsargājošo iestāžu prasības. "Viedokļi ir dažādi, un priekšstati par to, kā rīkoties, atšķiras. Tomēr vardarbība vienmēr ir nepieņemama, tāpat kā barbariska attieksme pret svešu īpašumu," viņš konstatēja.

Bleika ģimenes locekļi aicināja rīkot miermīlīgas akcijas. "Ja Džeikobs uzzinātu, cik tālu viss aizgājis, cik daudz ļaunuma un kaitējuma ir visapkārt, viņam tas nepatiktu," sūdzējās viņa māte Džūlija Džeksone.

Cietušā tēvs Džeikobs Bleiks, vecākais, uzrunu medijiem sāka ar lūgšanu. "Manam dēlam trāpīja septiņas reizes – septiņas reizes! Taču viņš ir cilvēks, un viņa dzīvībai ir nozīme," viņš atkārtoja protestu galveno lozungu. Vīrietis piebilda, ka dēls pieslēgts pie slimnīcas gultas ar rokudzelžiem. Daudzi par to ir sašutuši, jo Bleiks ir paralizēts.

Vienlaikus medijos parādījās kadri, kuros redzams, kā 17 gadus vecais Kails Rittenhauss nomazgā grafiti no pilsētas sienām pirms aresta. Video radīja sašutuma vilni. "Kad arestē melnādaino, publicē viņa likumpārkāpumu sarakstu, bet, kad baltais puisis nogalina divus cilvēkus, mums rāda, kā viņš tīra sienas," rakstīja sociālajos tīklos.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Pašreizējie rasu nemieri Amerikā nav pirmie valsts vēsturē. Arī agrāk demonstranti dauzīja vitrīnas un pretojās policijai, varasiestādes ieveda Nacionālo gvardi pilsētās. Tomēr šoreiz situāciju pasliktina koronavīrusa izplatība cilvēku pulcēšanās vietās, un valdība nespēj kontrolēt visus "sabiedrisko ugunsgrēku" perēkļus. Policijas reforma – viena no protestu dalībnieku prasībām – pagaidām paliek tikai runu līmenī. Tomēr notikumi Viskonsinā liecina, ka stihiski dumpji var sākties jebkurā ASV pilsētā.

65
Tagi:
nekārtības, ASV
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu

8
(atjaunots 11:56 23.09.2020)
Savienotās Valstis pilnā apjomā atjaunojušas sankcijas pret Irānu. Valsts departaments apgalvo, ka Teherāna nepildot "kodoldarījuma" nosacījumus.

ANO un Eiropas Savienība uzskata, ka amerikāņu argumenti nav pārliecinoši, un atteicās pievienoties Vašingtonai. Ko cenšas panākt Baltais nams un kāda ir starptautiskā nostāja? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Vienpusējs spiediens

"ANO Drošības padome nepagarināja ieroču piegāžu embargo Irānai. Tomēr ASV nolēma rīkoties un atjaunoja sancijas. Tagad tās ir ne tikai pret Teherānu, bet arī pret visiem embargo pārkāpējiem," paziņoja Maiks Pompeo un aicināja ES atbalstīt Vašingtonu.

Tomēr reakcija bija pretēja. Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri nosodīja Baltā nama soli.

"2018. gada 8. maijā ASV izstājās no Visaptverošā rīcības plāna Irānas kodolprogrammas ierobežošanai un vairs nav "darījuma" loceklis. Šī iemesla dēļ jebkādiem Vašingtonas lēmumiem nav juridiska spēka," atzīmēja "eirotrijotnes" ministri.

Parīze, Berlīne un Londona turpinās vājināt sankcijas. Ministri atgādināja, ka ierobežojumu atcelšānu paredz ANO Drošības padomes rezolūcija 2231.

Šis dokuments ofiiciāli apstiprināja 2015. gadā saskaņoto "kodoldarījumu".

"Mēs pastāvīgi atbalstījām tā saglabāšanu un turpināsim tā rīkoties," akcentēja eiropieši.

Eiropas solījumi

Donalds Tramps izstājās no "darījuma" pirms diviem gadiem, aizbildinoties ar to, ka Teherāna slepus attīsta kodolprogrammu. Nekādus pierādījumus viņš neminēja, tomēr pieprasīja sankciju atjaunošanu. Krievija, Ķīna un Eiropa to nosodīja un uzsvēra, ka dokuments saglabās spēku arī bez ASV. Vācija, Francija un Lielbritānija par apstiprināja īpašu likumu, kas ļāva kompānijām sadarboties ar Irānu. Lai nebūtu jābīstas no ASV spiediena, tika izstrādāts īpašs finansiālais mehānisms INSTEX.

Efekts gan bija ierobežots. Kompānijas tik un tā pameta Irānas tirgu, republikas ekonomikā iestājās lejupslīde. Sadarbību ar Teherānu pārtrauca pat ķīnieši, lai arī Pekina nosodīja ASV sankcijas.

Irānas valdība nolēma nogaidīt cerībā, ka eiropiešiem izdosies pārliecināt Vašingtonu atteikties no biznesa vajāšanas. Taču ārvalstu kompānijas pameta valsti, un cerības, ka Vašingtona atmaigs, tēpēc Teherāna pakāpeniski atteicās no kodolprogrammas ierobežojumiem.

Formāli Visaptverošais rīcības plāns darbojas, taču "darījuma" dalībnieku savstarpējie pārmetumi mazina uzticību tam. Teherānas atteikšanos ievērot dokumenta noteikumus Vašingtona izmanto kā galveno argumentu jaunajā uzbrukumā "ajatollu režīmam" – tā ASV mediji dēvē Irānas politisko sistēmu. 

"Nepieļaut embargo atcelšanu"

Amerikāņi ir nobažījušies par to, ka 18. oktobrī tiks atcelts ieroču embargo, kas vērsts pret Teherānu. Šīs bažas vairo Irānas kaimiņi.

Piemēram, Izraēla, Saūda Arābija, Bahreina, Kuveita norāda, ka pēc aizliegumu atcelšanas republika iegādāsies Krievijā un Ķīnā PGA līdzekļus un mūsdienīgus iznīcinātājus. Tas nostiprinās Irānu un sarežģīs situāciju reģionā. Lai to nepieļautu, Teherānas pretinieki rīkojas ar ASV starpniecību.

Augustā amerikāņi iesniedza ANO Drošības padomē rezolūciju par ieroču embargo pagarināšanu, skaidrojot, ka Teherāna apbruņo "Hesbollah" Libānā un Sīrijā, kā arī šiītu kaujiniekus Irākā, kas ne vienu vien reizi provocējuši sadursmes ar vietējiem karavīriem.

Francija, Vācija un Lielbritānija piekrīt amerikāņu bažām, taču ierosinājumu neatbalstīja. Krievija un Ķīna lika saprast, ka bloķēs visus ASV soļus šajā virzienā. Savukārt Irāna paziņoja: tāda rezolūcija pārvilks krustu "kodoldarījumam".

ANO Drošības padome noraidīja ASV projektu. Jau nedēļu vēlāk Valsts departaments nāca klajā ar dokumentiem, kuri it kā pierādot plāna paredzēto Teherānas saistību pārkāpumus. Tajos runa ir par to, ka bagātinātā urāna krājumi Irānā pārsnieguši noteikto normu – 300 kilogramus. Maiks Pompeo neslēpa, ka Vašingtona vēlas atjaunot sankcijas pilnā apjomā. ANO DP atgādināja: ASV nevar spriest par "darījuma" ievērošanu, jo izstājušās no tā. ASV atbildēja, ka vēl joprojām ir viena no valstīm, kas apstiprināja rezolūciju 2231, tātad tās saglabā tiesības uz sankcijām. Vienlaikus ASV norādīja: ja 30 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Irāna nespers soļus, sankcijas atjaunosies. Termiņš beidzies 20. septembrī.

Nogaidīšana

"ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atsaucās uz vienprātības trūkumu DP un iebilda pret sankciju atjaunošānu. ASV lēmumu ignorēja IAEA, asi kritizēja Eiropā. Vašingtona ir nonākusi visnotaļ pazemojošā stāvoklī," uzskata Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis.

Tomēr eksperts pieļāva, ka ASV sankcijas nobiedēs ārvalstu bizness. Ja ieroču embargo tiks atcelts, daudzi tomēr nevēlēsies tirgot ar Irānu. Draudi nonākt zem ASV spiediena šķitīs svarīgāki. Taču arī tādos apstākļos Vašingtonas rīcība šķiet pārlieka.

"Eiropas likumdošana paredz ieroču embargo līdz 2023. gadam. Tāpēc pat gadījumā, ja starptautiskie aizliegumi tiks atcelti, ES nevarēs sadarboties ar Teherānu šajā jomā. Krievijā un Ķīnā situācija ir vēl interesantāka. Kompānijas no šīm valstīm, kas potenciāli varētu pārdot bruņojumu Irānai, jau ir sankciju sarakstos. Nekas nekavē tās noslēgt skaļu darījumu ar Teherānu pēc embargo atcelšanas. Tas nenozīmē, ka bruņojums nekavējoties nonāks Irānā, tomēr ASV morālā sakāve ir acīmredzama," sprieda eksperts.

Speciālists starptautisko attiecību jomā Rafaels Satarovs (ASV) pievērsa uzmanību tam, ka Teherānas reakcija uz ASV vienpusējām sankcijām bija ieturēta. Viņš konstatēja, ka Irānas valdība nevēlas saasināt situāciju pirms prezidenta vēlēšanām Amerikā.

"Islāma Republika saprot, ka jebkāds ass izteikums par ASV tikai kaitēs. Tramps nekavējoties pavērsīs savā labā kārtējo krīzi ar Irānu un pastiprinās spiedienu. Pie tam tagad Eiropa, Krievija, Ķīna, ANO ir Irānas pusē. Verbālai konfrontācijai nav nozīmes. Bet vienpusējām sankcijām nav starptautiski atzīta likuma spēka," uzskata Satarovs.

Arī citi eksperti bija vienisprātis: ja ASV prezidenta posteni ieņems Džo Baidens, amerikāņi varētu atgriezties pie Visaptverošā rīcības plāna. Tomēr Trampa prezidentūras gados situācija ap Irānu ir mainījusies. Tāpēc atgriešanās pie "darījuma" nebūs vienkārša.

8
Tagi:
drošība, ANO, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, Irāna, ASV
Pēc temata
Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. Kā tas notika?
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
Sankcijas pret Irānu: ASV viedoklis un nepareizais
Donalds Tramps

ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt

12
(atjaunots 11:55 23.09.2020)
Video formāts, ar kura starpniecību pasaules valstu līderi piedalās ANO Ģenerālāls asamblejas 75. sesijā, neviļus dod plašāku informāciju un vielu pārdomām nekā tradicionālās uzrunas no tribīnes organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.

Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.

Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.

Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.

Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.

Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.

Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.

Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.

Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.

12
Tagi:
ANO, Krievija, ASV
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas