ASV karogs

ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam

125
(atjaunots 12:38 31.08.2020)
Baidena ārpolitisko komandu, kuras aprises iezīmējas patlaban, nebiedē nekādas sekas, jo viņi dzelžani, reliģiska fanātisma līmenī tic "amerikāņu izcilībai" un ir pārliecināti, ka vispārējai laimei vajag vienīgi stingri piespiest visu pasauli laizīt amerikāņu zābaku.

Viens no ietekmīgākajiem izdevumiem ASV - The New York Times publicējis skumjas pārdomas par to, ka ASV atgriešanās pie "vēlīnā Obamas ērai" raksturīgās politikas diezin vai būs triumfāla un var izrādīties sāpīga, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Vadošajā amerikāņu avīzē publicētā materiāla autore ir Emma Ešforde, pētnieciskā centra Cato Institute (nomināli tas ir republikānisks, taču viscaur piesātināts ar simpātijām pret amerikāņu "dziļo valsti") analītiķe, kura atklāti atbalsta Baidenu un ļoti nemīl Trampu. Tomēr arī viņa atzīst acīmredzamo: "atgriešanās pie normalitātes", kas varētu notikt, ka vēlēšanās uzvarēs Baidens, patiesībā nozīmēs garām palaistu iespēju ASV veidot veselīgākas attiecības ar apkārtējo pasauli.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Jāpiebilst, ka Baidena uzvaras perspektīva, kas vedīs pie ASV ārpolitikas pārformatēšanas skumdina ne tikai dažus nomināli republikāņu pusē esošos analītiķus (kuri tomēr nav gatavi piedot Trampam viņa pārlieko miermīlību), bet arī dažus demokrātus, tostarp – žurnālistus un paša Baraka Obamas administrācijas augsti stāvošus darbiniekus.

Žurnāla Foreign Affairs jaunākajā numurā Bens Roudss, padomnieks nacionālās drošības jautājumos Obamas administrācijā 2009.-02017. gg., spilgti aprakstīja, kas notiks, kad Tramps tiks padzīts no Baltā nama.

"Vispirms ir svarīgi aptvert, ko nevajadzētu darīt jaunajai demokrātiskajai administrācijai. Būtu nepareizi atgriezties pie ASV ārpolitikas neveiksmēm pēc 11. septembra, reaģējot uz paša Trampa kolosālo kļūdu skarbo realitāti. (..) Pastāv bīstama plaisa starp to vēlētāju cerībām, kuri var ievēlēt Baidenu, un to ārpolitiskās elites pārstāvju instinktiem, kuri pieprasīs Savienoto Valstu atgriešanos pasaules hegemona lomā. Ja Baidens uzklausīs savus vēlētājus, nevis Vašingtonas kareivīgos ierēdņus, viņam vajadzētu paziņot, ka tiek pārtraukts ASV pastāvīgā kara  stāvoklis, atceļot likumprojektu "Atļauja izmantot militāro spēku" no 2001. gada".

Likumprojekts, kuru atcelt aicina Baraka Obamas padomnieks  nacionālās drošības jautājumos, ir īpašs likums, pieņemts pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem, kas dāvāja ASV prezidentam gandrīz neierobežotas pilnvaras militārā spēka izmantošanai ārvalstīs. Savulaik ASV konstitucionālās sistēmas un valsts pārvaldes sistēmas radītāji ar nodomu nepiešķīra prezidentam tādas pilnvaras un noteica prasību saņemt konkrētu Kongresa piekrišanu (tas ir, ņemt vērā opozīcijas viedokli) – tai vajadzēja bremzēt pārlieku asinskārus vai avantūriski noskaņotus politiskos līderus. Džordžs Bušs izmantoja teroraktus, lai šo ierobežojumu atceltu, un iegrūda ASV tā "permanentā kara" stāvoklī, kuru Foreign Affairs autors tagad iesaka Baidenam apturēt. Diezin vai šis aicinājums tiks uzklausīts.

Emma Ešforde rakstā New York Times minēja iemeslu, kura dēļ demokrātiskā administrācija neatteiksies no permanentā kara": "Baidens vēlas atgriezties pie "normālas" ārpolitikas. Tā ir problēma. Amerika nevar atgriezties pie situācijas, kurā tai jābūt visur un jārisina katra problēma."

Viegli iedomāties, kā izskatīties mēģinājums iejaukties visās problēmās pasaules arēna, turklāt ātri, turklāt tās Obamas komandas daļas priekšnesumā, ko Baidena štābs nosēdinās pie ārpolitikas stūres. Starp tiem, kuru "atgriešanās" tiek plānota, ir ne tikai cilvēki, kuri atbalsta ideju piedraudēt Ķīnai ar tās flotes likvidēšanu 72 stundu laikā, piemēram, ieplānotā aizsardzības ministre Mišela Flurnuā, bet arī tādi asinskāri neprāši kā Samanta Pauere (viņa atbalsta militāras intervences Lībijā, Sīrijā un visur, kur iespējams), Entonijs Blinkens, kurs atbalsta bezgalīgo karu Afganistānā un asi kritizēja Trampu par miermīlību, bet Obamu – par nevēlēšanos sākt pilnvērtīgu iebrukumu Sīrijā, un Nikolass Bērnss, labi pazīstams un nikns kara atbalstītājs Irākā.

Paradoksāli, taču mēģinājums "labot" Donalda Trampa ēras ārpolitiskās "kļūdas" var novest Baidena jauno administrāciju pie tipiski "trampiskas" situācijas – pie kara vairākās frontēs, tikai tie nebūs nekādi ekonomiskie un diplomātiskie konflikti, tas būs īsts karš ar nepārtraukti augošām likmēm un riskiem.

Baltais nams, kurā apmetīsies Obamas komandas asinskārākie locekļi, kas centīsies kompensēt četrus zaudētos gadus, var iesaistīties nežēlīgā konfrontācijā ar Ķīnu, turklāt divos karstajos punktos uzreiz: Dienvidķīnas jūrā (un Taivānā) un pie Indijas un Ķīnas robežas, uz kuras turpinās asiņainas sadursmes neatrisināto teritoriālo strīdu dēļ. Prasība "nocirst spārnus Ķīnas drakonam" skan gan amerikāņu elitē, gan sabiedrībā. Jaunajai administrācijai varētu šķist pārlieku kārdinoša ideja tomēr organizēt militāru intervenci Venecuēlā un parādīt, ka tur, kur Trampam nekas neiznāca ar Gvaido, jautājumu var atrisināt stratēģiskie bumbvedēji. ASV spēku ievešana Lībijā arī ir visnotaļ ticams solis – "lai Putins netiku pie Lībijas naftas".

Protams, jau pirmo Baidena prezidentūras dienu varēs uzskatīt par trešā pasaules kara paaugstināta riska perioda pirmo dienu, jo Vašingtonas administrācija mēģinās izcīnīt uzvaru "Sīrijas partijā" – sakāve tajā bija neticami pazemojoša amerikāņu elitei. Te, iespējams, lietā tiks liktas ne tikai amerikāņiem raksturīgās provokācijas "Balto ķiveru"stilā, bet arī īstas apšaudes Damaskā, mēģinājumi fiziski likvidēt Sīrijas valdību un, domājams, pat sadursmes ar Krievijas spēkiem reģionā.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Ja runa būtu par jebkuru citu politiķu, ierēdņu, diplomātu un ekspertu grupu (vienalga, kādā valstī), varētu teikt, ka apziņa par šausmīgajām sekām, pie kādām novedīs jebkura iepriekšminētā konflikta eskalācija, noteikti apturēs tik katastrofālu scenāriju īstenošanu.

Taču Baidena ārpolitisko komandu, kuras aprises iezīmējas patlaban, nebiedē nekādas sekas, jo viņi dzelžani, reliģiska fanātisma līmenī tic "amerikāņu izcilībai" un ir pārliecināti, ka vispārējai laimei vajag vienīgi stingri piespiest visu pasauli laizīt amerikāņu zābaku. No asiņainu konfliktu virknes pasauli var glābt Amerikas pašreizējā iekšpolitiskā aspekta specifika. Tā kā Donalds Tramps itin labi var neatzīt vēlēšanu rezultātus, Baidena komandai pirms starptautisko karu kurināšanas var būt vajadzīga uzvara pilsoņu karā ASV. Nu, bet to, kurš uzvarēs tādā karā, pavisam noteikti ne mazākajā mērā neinteresēs nekādas starptautiskās militārās avantūras.

125
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Tramps, ASV
Pēc temata
Trampa izredzes tikt pārvēlētam kūst acu priekšā
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
"Astoņkājis-vampīrs" ceļ trauksmi: dolārs var zaudēt pasaules valūtas statusu
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

23
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

23
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

56
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

56
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā

0
(atjaunots 12:45 21.09.2020)
ES valstu ārlietu ministri šodien tiksies ar Svetlanu Tihanovsku Briselē, Krievijas ĀM šo tikšanos nosoda.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču lidostā "Rīga", pastāstīja intervijā YouTube kanālam "I Grjanul Grem" Tihanovskas preses sekretāre Anna Krasuļina.

Šodien ES valstu ārlietu ministri un ES diplomātijas vadītājs Žozeps Borels tiksies ar Tihanovsku Briselē. Šajā pašā dienā ES Ārlietu padomes sēdē grasās apspriest situāciju Baltkrievijā.

Tihanovska, kura, kā zināms, pēdējā laikā dzīvo Lietuvā, lidoja uz Beļģiju ar pārsēšanos Latvijā, un paguva tikties lidostā ar Latvijas ĀM vadītāju.

"Svetlana lidoja uz Briseli caur Rīgu. Viņai bija jātiekas ar jūsu ministru Rinkēviču Rīgas lidostas zālē. Uz pilsētu viņa nebija izgājusi. Pusotru stundu ilga pārsēšanās Rīgā, un viņa aizlidoja tālāk. Jau ir jābūt Briselē," pastāstīja Krasuļina.

​Rinkēvičs publicēja savā Twitter fotogrāfiju ar Tihanovsku, taču neprecizēja, kur tieši notika viņu tikšanās.

Atzīmēsim, ka Latvijai ir atturīgāka pozīcija attiecībā uz Tihanovsku, nekā Lietuvai – ja Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā nosauca viņu par ievēlētu Baltkrievijas līderi, tad Rinkēvičs iepriekš paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt viņu par vēlēšanu uzvarētāju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova iepriekš komentēja plānoto Tihanovskas tikšanos ar ES ĀM vadītājiem. Pēc viņas teiktā, tādējādi ES izrāda necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu ES atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā.

0
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Svetlana Tihanovska
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis