Hmerimimas aviobāze

"Mēs te paliksim ilgi": Krievija iekārtojusi savu bāzi Sīrijā

48
(atjaunots 10:58 31.08.2020)
Diferencēta pretgaisa aizsardzība, vairāki apsardzes perimetri, mūsdienīgas tehniskās būves un labiekārtota armijas pilsētiņa – Krievijas lidotāji uzturas Sīrijā jau piecus gadus.

Šajā laikā Hmeimimas aviobāze rāda paraugu ne tikai savējiem: Aizsardzības ministrijas pieredzi tamlīdzīgu objektu būvdarbos pārņem arī citas valstis. Nesen Damaska apsolīja Maskavai vēl vienu zemes gabalu 8 ha platībā karavīru rehabilitācijas centram. Par to, kā mainījusies Hmeimima un kādas ir tās perspektīvas, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Plikā laukā

Krievijas lielākās ārvalstu aviobāzes būvdarbi sākās 2015. gadā, kad uz Sīriju tika nosūtīta Gaisa kosmisko spēku grupa valdības spēku atbalstam cīņā pret "Islāma valsts" (vairākās pasaules valstīs tai ir teroristiskas organizācijas statuss") teroristiem. Par bāzi tika izmantota Basila al Asada starptautiskā lidosta 25 km attālumā no Latākijas pilsētas.

Lai pielāgotu civilo lidostu kara lidmašīnām, bija vajadzīga jauna infrastruktūra, aerodroma un tehniskās iekārtas, bija jāuzbūvē dzīvojamās telpas karavīriem. Sīrijā tika nogādāti aptuveni simt tūkstoši tonnu dažādu kravu.

Operācijas sākuma posmā operatīvajā grupā bija aptuveni 50 kara lidmašīnas: trieciennieki Su-25, bumbvedēji Su-24 un Su-34, iznīcinātāji Su-30SM, helikopteri Mi-24 un Mi-8AMTŠ. Hmeimimā operatīvi ieradās arī desmit degvielas uzpildītāji. Lidotāji un tehniskais personāls apmetās nelielos moduļu vagoniņos, katrs paredzēts 2-4 cilvēkiem. Patiesībā tie ir metāla konteineri ar sadzīves ērtībām, kondicionētājiem un ūdensvadu. Līdzās apmetās mobilās ceptuves, telpas veļas mazgāšanai un gludināšanai, pirtis. Mazliet vēlāk parādījās ēdamtelpas, klubs, sporta laukumi un pat neliels aviobāzes vēsturei veltīts muzejs.

"Faktiski te bija plika lidosta un gaisa satiksmes kontroles dienests, - RIA Novosti pastāstīja militārās rūpniecības kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis, kurš apmeklēja aviobāzi darba vizītē. – Nelielā izlidošanas un atlidošanas zāle saglabājās, taču tai drīzāk ir sekundāra loma. Galvenās ēkas tika būvētas no jauna. Pacelšanās un nosēšanās joslu izremontēja un paplašināja. Tagad aerodroms spēj uzņemt smagās klases lidmašīnas, arī stratēģiskās aviācijas pārstāvjus. Svarīgi ir tas, ka Hmeimima tiek izmantota kā starpposms lidojumiem uz citiem pasaules reģioniem, piemēram, uz Āfriku."

Nepieejams cietoksnis

Īpaša uzmanība veltīta objekta drošībai. Sīrijā tika nogādātas tālā darbības rādiusa zenīteaķešu sistēmas S-400, mazā darbības rādiusa kompleksi "Tor M2" un zenītraķešu-lielgabalu kompleksi "Pancir S1". Bāzes PGA spēj iznīcināt jebkāda tika mērķus gaisā 20-250 km attālumā.

"Hmeimimā radīta ešelonēta PGA sistēma, - paskaidroja Murahovskis. – Tiek izmantoti dažāda darbības rādiusa un dažādu tipu līdzekļi. Pastāvīgi dežurē ZRS S-400, ZRK "Tor" un ZRLK "Pancir". Ir arī zenītartilērijas iekārtas ZU-23. Par izlūkošanu, tēmēšanu un mērķa norādi atbild radiolokācijas stacijas, kas spēj fiskēt jebkādus gaisa mērķus, arī maza izmēra bezpilota lidaparātus un reaktīvos lādiņus, arī amatieru ražojumus."

Aviobāzes apsardzes sistēmā ir divi perimetri. Ārējo kopā ar Krievijas karavīriem kontrolē Sīrijas arābu armijas kareivji. Aiz iekšējā perimetra ārvalstnieki netiek ielaisti. Par drošību rūpējas arī bezpilota aviācija: visu diennakti gaisā virs Hmeimimas dežurē aptuveni desmit droni.

Sakari ar ārējo pasauli tiek uzturēti ar visiem pieejamiem līdzekļiem – no ultraīsviļņu radiostacijām līdz satelītu kompleksiem, kas integrēti vienotā sistēmā. Tā savukārt pieslēgta Militārās kontroles centram.

"Grupējuma komandieris un militārās vadības štābs ir tiešos sakaros ar Aizsardzības kontroles nacionālo centru Maskavā, - precizēja Murahovskis. – Komandierim ir arī tā saucamā konfliktu atrisināšanas līnija ar koalīcijas grupējuma pārstāvjiem Irākā. Tā ir vienošanās ar amerikāņiem, kas ļauj novērst incidentus Sīrijā."

Sīrijas kūrorts

Kravas aviobāzes iekārtošanai Sīrijā tika nogādātas pa jūru un pa gaisu – vairākus mēnešus kursēja virknēm kuģu un transporta lidmašīnu. Darbs ritēja nežēlīga pilsoņu kara laikā, sarežģītos klimatiskajos apstākļos, tomēr krievu speciālistiem izdevās īsā laikā uzbūvēt vienu no mūsdienīgākajiem un labāk aizsargātajiem militārajiem objektiem pasaulē.

Šodien aviobāze ir gatava uzņemt jebkāda tipa lidmašīnas, arī tālā darbības rādiusa bumbvedējus Tu-22M3, stratēģiskos raķešnesējus Tu-95 un Tu0160. aerodromā izvērsta centralizētā degvielas uzpildes sistēma, kas ļauj vienlaikus apkalpot desmitiem lidaparātu, kā arī teicami nostiprināti patvērumi aviācijas tehnikai.

Eksperti vērtē, ka Hmeimima spēj uzņemt un sagatavot darbam daudz lielāku skaitu lidmašīnu nekā tur patlaban uzturas, pat vairāk nekā laikā, kad uzbrukumi teroristiskajiem grupējumiem bija asākie.

"Lidmašīnas var droši paslēpt, - akcentēja eksperts. – Speciālajās būvēs tiek uzglabātas arī degvielas, raķešu un munīcijas rezerves, ir visa nepieciešamā tehnika raķešu un artilērijas bruņojuma piegādei. Zināms, ka pilsoņu kara saspringtākajos brīžos lidmašīnas veica vairākus lidojumus diennaktī ar pilnu bruņojuma kravu."

Aizmugures nodrošinājuma aspektā Krievijas karavīriem izveidoti visnotaļ komfortabli apstākļi. Pārsvarā viņi uzturā lieto atvestos produktus, taču pēc stingras sanitārās kontroles tiek pievienoti arī vietējie produkti.

Jaunais zemes gabals, ko Sīrijas valdība piešķīrusi Krievijai, pārsvarā paredzēts veselības aprūpes kompleksam.

"Domājams, centru izmantos ne tikai karavīri, kuri atrodas Sīrijā komandējumā, bet arī pārējie Krievijas Bruņotie spēki, - atzīmēja Murahovskis. – Zināms, ka mūsu karavīriem ārvalstu kūrortu durvis ir slēgtas. Toties piekraste Latākijā ir lieliska vieta. To apmeklē pat no Arābu Emirātiem. Vietējie diezin vai apmeklēs kompleksu, jo viņiem ir pietiekamas iespējas atpūsties pie jūras."

Lai nu būtu kā būdams, piecu gadu laikā Hmeimimas aviobāze no nelielas lidostas ar dažiem angāriem un terminālu ir pārvērtusies par īstu pilsētu ar ielām un laukumiem, pat ar skvēru. Ielas nosauktas Sīrijas operācijas varoņu vai pazīstamu karavadoņu vārdos: tās nes Sīrijā bojāgājušo Krievijas Varoņu ģenerāļa Valērija Asapova, pilotu Oļega Peškova un Romāna Fiļipova, kā arī PSRS Varoņa, armijas ģenerāļa Vasilija Margelova vārdu.

48
Tagi:
aizsardzība, Sīrija, Krievija
Pēc temata
Neveselīga sensācija: Rietumi nopratuši, kāpēc Krievija izmēģina Sīrijā tanku "Armata"
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā
Kādiem nolūkiem Krievija pastiprina patruļas Sīrijā
Raķetes iekraušana ZRK Iskander M

"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu

6
(atjaunots 22:40 24.09.2020)
,
Krievija iesaka saglabāt Līgumu par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem un aicina ASV to pagarināt. Pārrunas sākās jau vasarā.

Vašingtona pieprasa mainīt dokumentu, Maskava nevēlas neko grozīt. Par to, kur slēpjas problēmas būtība, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova un Sofja Meļņičuka.

"Nedzirdam reakciju"

"Aktuālākais jautājums, ko var un vajag risināt operatīvi, protams, ir Krievijas un ASV Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu, kura termiņš beidzas 2021. gada februārī, pavisam drīz. Mēs turpinām šādas pārrunas ar partneriem ASV," KF prezidents Vladimirs Putins konstatēja ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijas atklāšanā.

Krievijas prezidents aicināja valstis ievērot savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēršanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no partneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Arī Antoniu Guterrešs ne vienu vien reizi ieteicis pagarināt NEW START. Savukārt uz ASV prasību iesaistīt līgumā Ķīnu ANO ģenerālsekretārs reaģēja kritiski. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja ieteica amerikāņiem nepieļaut "lielu kļūdu".

Stratēģiskās drošības pamati

NEW START ir pamata dokuments kodoltehnoloģiju kontroles jomā. Parakstot to 2010. gadā, Maskava un Vašingtona apņēmās samazināt stratēģiskos arsenālus. Procesa aizsākumi meklējami jau 70. gadu sākumā, kad aukstā kara pretinieki noslēdza pirmo Līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu. Kopš tā laika šajā jomā pieņemti septiņi divpusēji līgumi.

ASV tos nekad nav apšaubījušas, taču Donalda Trampa prezidentūra stāvokli ir mainījusi. Baltā nama saimnieks cenšas pielāgot līgumus mūsdienu situācijai, un jaunas bruņošanās sacīkstes perspektīva viņu nebiedē.

Lēmumu par izstāšanos no INF 2019. gada augustā ASV pamatoja ar pretenzijām pret Krieviju. Galvenā no tām: Maskava it kā esot izmēģinājusi dokumentā aizliegtu raķeti SSC-8 (Krievijas klasifikācijā – 9M729). Saprātīgus pierādījumus saviem argumentiem amerikāņi nesniedza.

Tiesa, neformālās sarunās viņi atzina: problēmu nerada Maskavas soļi. Pentagonam radušās aizdomas, ka Ķīna radījusi maza un vidēja darbības rādiusa raķeti, un tas pieprasīja, lai ĶTR pievienotos pārrunām par stratēģisko bruņojumu. Pekina šo vēlmi ignorēja.

2020. gada maijā ASV izstājās no Atvērto debesu līguma un atkal apsūdzēja Maskavu – sak, krievi liekot šķēršļus inspekcijas lidojumiem. KF Aizsardzības ministrija apsūdzības atspēkoja. Resors uzskata, ka amerikāņi plāno aktīvāk apgūt kosmosu, bet līgums viņiem saistīja rokas.

Kodolparitāte

"ASV un NATO rada bažas tas, ka Ķīna strauji attīsta kodolprogrammu. Šķiet, ķīnieši plāno šajā jautājumā panākt paritāti ar Vašingtonu un Maskavu," vasarā paskaidroja ASV speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs.

Vašingtona ir neapmierināta arī ar to, ka NEW START neierobežo Krievijas taktiskā kodolpotenciāla palielināšanos. Bilingslijs zemu novērtēja arī pašreizējo stratēģiskā bruņojuma verifikācijas mehānismu.

Diskusijas sākās, tomēr amerikāņi izvirzīja kārtējos noteikumus. "ASV prasa iekļaut sarunā Krievijas jaunāko bruņojumu – tā jau ir klauvēšana atvērtās durvīs," paziņoja Krievijas ministrs.

Labs piedāvājums

Sarunu otrais raunds noslēdzās septembrī bez progresa. ASV ir jauna prasība – pieņemt papildu pamata vienošanās.

Tajās amerikāņi iesaka iekļaut ne tikai stratēģiskos, bet arī taktiskos kodolarsenālus. Vienīgā piekāpšanās – Vašingtona piekritusi pagaidīt ar Ķīnas iekļaušanu pārrunu procesā.

"Mēs izteicām Krievijai labu piedāvājumu," apgalvoja Bilingslijs.

Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava pagarinās līgumu tikai tā pašreizējā redakcijā. Līguma termiņš beidzas jau pēc dažiem mēnešiem, un nav laika neko mainīt. Resors atzīmēja, ka saskaņošanas procesu ievilcinājuši paši amerikāņi.

"Ja ASV ir gatavas izstrādāt kaut ko jaunu uz interešu līdzsvara pamata, darījums būs iespējams. Tomēr būs vajadzīgs laiks," situāciju komentēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"ASV cenšas iegūt privilēģijas"

"Alternatīvu nav daudz: vai nu pagarināt NEW START bez grozījumiem, vai atteikties no tā galīgi," uzskata speciālists bruņojuma kontroles problēmu jautājumos Jevgeņijs Mjasņikovs.

Viņš uzskata, ka līguma lielākā vērtība ir stratēģiskā bruņojuma verifikācijas sistēma. "Agrāk bija grūti kontrolēt vienam otra darbības. Puses ņēma vērā sliktāko scenāriju, tāpēc spriedze auga. Ja sistēma sabruks, pastāv risks, ka pagātne atkārtosies," brīdināja eksperts.

Jauno tehnoloģiju un starptautiskās drošības centra programmas direktors Vadims Kozjuļins nešaubās: līgums tiks pagarināts. ASV prasības viņš uzskata tikai par spēli ar augošām likmēm.

"Tramps ir savā ampluā: pirms darījuma noslēgšanas vēlas izkaulēt lielāku skaitu privilēģiju. Tomēr laika gandrīz vairs nav, un amerikāņi izšķirsies par pagarināšanu. Jaunie noteikumi ir tālāku pārrunu priekšmets. Turklāt Krievijai ir ierosinājumi par taktisko kodolarsenālu un amerikāņu bruņojumu Eiropā," sprieda eksperts.

Viņš atgādināja, ka NEW START neattiecas uz bezpilota sistēmām, lai arī tās var uzskatīt par kodolieroču nesējiem.

"Bezpilota lidaparāti raisījuši virkni jautājumu no Krievijas puses. Pēc būtības, tā ir tā pati spārnotā raķete – vairākkārtējās izmantošanas dēļ tā rada nopietnu risku. Tomēr sarunās par NEW START Maskava šo tēmu neforsē," piezīmēja Kozjuļins.

Viņš uzskata, ka kontroles sistēmas saglabāšana patlaban pārsvarā atkarīga no ASV. Ja Vašingtona piekritīs dialogam, perspektīvā līgumam varētu piesaistīt Ķīnu, Franciju, Lielbritāniju, Indiju un Pakistānu – valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči.

6
Tagi:
INF līgums, ANO, ASV, Krievija

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

29
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

29
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO

ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru

0
(atjaunots 11:07 25.09.2020)
Šogad ANO apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu.

ANO valstu līderi iecerējuši atjaunot organizāciju. Vairāki reformu piedāvājumi izskanēja jau Ģenerālās asamblejas jubilejas sēdē. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijai apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu. Piemēram, Vladimirs Putins ieteica saglabāt veto tiesības. Par to, kāpēc tas ir svarīgi stabilitātei pasaulē, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Drošības Padome, ANO