Hmerimimas aviobāze

"Mēs te paliksim ilgi": Krievija iekārtojusi savu bāzi Sīrijā

62
(atjaunots 10:58 31.08.2020)
Diferencēta pretgaisa aizsardzība, vairāki apsardzes perimetri, mūsdienīgas tehniskās būves un labiekārtota armijas pilsētiņa – Krievijas lidotāji uzturas Sīrijā jau piecus gadus.

Šajā laikā Hmeimimas aviobāze rāda paraugu ne tikai savējiem: Aizsardzības ministrijas pieredzi tamlīdzīgu objektu būvdarbos pārņem arī citas valstis. Nesen Damaska apsolīja Maskavai vēl vienu zemes gabalu 8 ha platībā karavīru rehabilitācijas centram. Par to, kā mainījusies Hmeimima un kādas ir tās perspektīvas, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Plikā laukā

Krievijas lielākās ārvalstu aviobāzes būvdarbi sākās 2015. gadā, kad uz Sīriju tika nosūtīta Gaisa kosmisko spēku grupa valdības spēku atbalstam cīņā pret "Islāma valsts" (vairākās pasaules valstīs tai ir teroristiskas organizācijas statuss") teroristiem. Par bāzi tika izmantota Basila al Asada starptautiskā lidosta 25 km attālumā no Latākijas pilsētas.

Lai pielāgotu civilo lidostu kara lidmašīnām, bija vajadzīga jauna infrastruktūra, aerodroma un tehniskās iekārtas, bija jāuzbūvē dzīvojamās telpas karavīriem. Sīrijā tika nogādāti aptuveni simt tūkstoši tonnu dažādu kravu.

Operācijas sākuma posmā operatīvajā grupā bija aptuveni 50 kara lidmašīnas: trieciennieki Su-25, bumbvedēji Su-24 un Su-34, iznīcinātāji Su-30SM, helikopteri Mi-24 un Mi-8AMTŠ. Hmeimimā operatīvi ieradās arī desmit degvielas uzpildītāji. Lidotāji un tehniskais personāls apmetās nelielos moduļu vagoniņos, katrs paredzēts 2-4 cilvēkiem. Patiesībā tie ir metāla konteineri ar sadzīves ērtībām, kondicionētājiem un ūdensvadu. Līdzās apmetās mobilās ceptuves, telpas veļas mazgāšanai un gludināšanai, pirtis. Mazliet vēlāk parādījās ēdamtelpas, klubs, sporta laukumi un pat neliels aviobāzes vēsturei veltīts muzejs.

"Faktiski te bija plika lidosta un gaisa satiksmes kontroles dienests, - RIA Novosti pastāstīja militārās rūpniecības kompleksa kolēģijas ekspertu padomes loceklis Viktors Murahovskis, kurš apmeklēja aviobāzi darba vizītē. – Nelielā izlidošanas un atlidošanas zāle saglabājās, taču tai drīzāk ir sekundāra loma. Galvenās ēkas tika būvētas no jauna. Pacelšanās un nosēšanās joslu izremontēja un paplašināja. Tagad aerodroms spēj uzņemt smagās klases lidmašīnas, arī stratēģiskās aviācijas pārstāvjus. Svarīgi ir tas, ka Hmeimima tiek izmantota kā starpposms lidojumiem uz citiem pasaules reģioniem, piemēram, uz Āfriku."

Nepieejams cietoksnis

Īpaša uzmanība veltīta objekta drošībai. Sīrijā tika nogādātas tālā darbības rādiusa zenīteaķešu sistēmas S-400, mazā darbības rādiusa kompleksi "Tor M2" un zenītraķešu-lielgabalu kompleksi "Pancir S1". Bāzes PGA spēj iznīcināt jebkāda tika mērķus gaisā 20-250 km attālumā.

"Hmeimimā radīta ešelonēta PGA sistēma, - paskaidroja Murahovskis. – Tiek izmantoti dažāda darbības rādiusa un dažādu tipu līdzekļi. Pastāvīgi dežurē ZRS S-400, ZRK "Tor" un ZRLK "Pancir". Ir arī zenītartilērijas iekārtas ZU-23. Par izlūkošanu, tēmēšanu un mērķa norādi atbild radiolokācijas stacijas, kas spēj fiskēt jebkādus gaisa mērķus, arī maza izmēra bezpilota lidaparātus un reaktīvos lādiņus, arī amatieru ražojumus."

Aviobāzes apsardzes sistēmā ir divi perimetri. Ārējo kopā ar Krievijas karavīriem kontrolē Sīrijas arābu armijas kareivji. Aiz iekšējā perimetra ārvalstnieki netiek ielaisti. Par drošību rūpējas arī bezpilota aviācija: visu diennakti gaisā virs Hmeimimas dežurē aptuveni desmit droni.

Sakari ar ārējo pasauli tiek uzturēti ar visiem pieejamiem līdzekļiem – no ultraīsviļņu radiostacijām līdz satelītu kompleksiem, kas integrēti vienotā sistēmā. Tā savukārt pieslēgta Militārās kontroles centram.

"Grupējuma komandieris un militārās vadības štābs ir tiešos sakaros ar Aizsardzības kontroles nacionālo centru Maskavā, - precizēja Murahovskis. – Komandierim ir arī tā saucamā konfliktu atrisināšanas līnija ar koalīcijas grupējuma pārstāvjiem Irākā. Tā ir vienošanās ar amerikāņiem, kas ļauj novērst incidentus Sīrijā."

Sīrijas kūrorts

Kravas aviobāzes iekārtošanai Sīrijā tika nogādātas pa jūru un pa gaisu – vairākus mēnešus kursēja virknēm kuģu un transporta lidmašīnu. Darbs ritēja nežēlīga pilsoņu kara laikā, sarežģītos klimatiskajos apstākļos, tomēr krievu speciālistiem izdevās īsā laikā uzbūvēt vienu no mūsdienīgākajiem un labāk aizsargātajiem militārajiem objektiem pasaulē.

Šodien aviobāze ir gatava uzņemt jebkāda tipa lidmašīnas, arī tālā darbības rādiusa bumbvedējus Tu-22M3, stratēģiskos raķešnesējus Tu-95 un Tu0160. aerodromā izvērsta centralizētā degvielas uzpildes sistēma, kas ļauj vienlaikus apkalpot desmitiem lidaparātu, kā arī teicami nostiprināti patvērumi aviācijas tehnikai.

Eksperti vērtē, ka Hmeimima spēj uzņemt un sagatavot darbam daudz lielāku skaitu lidmašīnu nekā tur patlaban uzturas, pat vairāk nekā laikā, kad uzbrukumi teroristiskajiem grupējumiem bija asākie.

"Lidmašīnas var droši paslēpt, - akcentēja eksperts. – Speciālajās būvēs tiek uzglabātas arī degvielas, raķešu un munīcijas rezerves, ir visa nepieciešamā tehnika raķešu un artilērijas bruņojuma piegādei. Zināms, ka pilsoņu kara saspringtākajos brīžos lidmašīnas veica vairākus lidojumus diennaktī ar pilnu bruņojuma kravu."

Aizmugures nodrošinājuma aspektā Krievijas karavīriem izveidoti visnotaļ komfortabli apstākļi. Pārsvarā viņi uzturā lieto atvestos produktus, taču pēc stingras sanitārās kontroles tiek pievienoti arī vietējie produkti.

Jaunais zemes gabals, ko Sīrijas valdība piešķīrusi Krievijai, pārsvarā paredzēts veselības aprūpes kompleksam.

"Domājams, centru izmantos ne tikai karavīri, kuri atrodas Sīrijā komandējumā, bet arī pārējie Krievijas Bruņotie spēki, - atzīmēja Murahovskis. – Zināms, ka mūsu karavīriem ārvalstu kūrortu durvis ir slēgtas. Toties piekraste Latākijā ir lieliska vieta. To apmeklē pat no Arābu Emirātiem. Vietējie diezin vai apmeklēs kompleksu, jo viņiem ir pietiekamas iespējas atpūsties pie jūras."

Lai nu būtu kā būdams, piecu gadu laikā Hmeimimas aviobāze no nelielas lidostas ar dažiem angāriem un terminālu ir pārvērtusies par īstu pilsētu ar ielām un laukumiem, pat ar skvēru. Ielas nosauktas Sīrijas operācijas varoņu vai pazīstamu karavadoņu vārdos: tās nes Sīrijā bojāgājušo Krievijas Varoņu ģenerāļa Valērija Asapova, pilotu Oļega Peškova un Romāna Fiļipova, kā arī PSRS Varoņa, armijas ģenerāļa Vasilija Margelova vārdu.

62
Tagi:
aizsardzība, Sīrija, Krievija
Pēc temata
Neveselīga sensācija: Rietumi nopratuši, kāpēc Krievija izmēģina Sīrijā tanku "Armata"
Kāpēc Krievija plāno paplašināt armijas bāzes Sīrijā
Kādiem nolūkiem Krievija pastiprina patruļas Sīrijā
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

72
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

72
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

66
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

66
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

"Policija lika mums aiziet": Rīgā mēģināja pārtraukt akciju "Nemirstīgais pulks"

0
(atjaunots 15:07 09.05.2021)
Akcija "Nemirstīgais pulks" pie Uzvaras pieminekļa notika klātienē inidividuālo piketu formātā. Organizatore pastāstīja par problēmām ar policiju.

Rīga, 9. maijs — Sputnik. Jūrmalas pašvaldības deputāte, juriste Elizabete Krivcova līdz pēdējam brīdim turēja noslēpumā plānus organizēt akciju "Nemirstīgais pulks" pie Uzvaras pieminekļa Rīgā.

No rīta Krivcova kopā ar akcijas līdzorganizatori Latvijā Margaritu Dragili mēģināja uzstādīt pie memoriāla divus lielus plakātus ar Lietā Tēvijas kara varoņu fotogrāfijām un divus bannerus. Taču policisti momentā palūdza bannerus novākt un norādīja, ka akcija principā esot nelikumīga.

Tomēr policijai nebija pamata pavisam aizliegt akciju individuālo piketu formātā. Nianses Sputnik Latvija atklāja pati Krivcova.

"Akcija notiek individuālā piketa formātā. Mums ir lieli plakāti. Policija vispirms lūdza mūs aiziet, taču mēs teicām, ka neviens likums neliek saskaņot individuālos piketus. Nav aizliegts organizēt iepriekš publiski neizziņotu piketu. Tomēr policisti gribēja sastādīt protokolu. Es uzsvēru, ka tas ir nelikumīgi, ka mums ir tiesības te būt, pie pieminekļa, un parādīju atbilstošos likumus, kuri man ir līdzi. Galu galā policisti piekrita, tikai lūdza pārnest plakātus uz vietu, kur vieglāk nodrošināt kārtību. Tam savukārt piekritām mēs," situāciju skaidroja Krivcova.

Galu galā policisti paši palīdzēja pārnest plakātus, lai novietotu tos citā vietā.

Deputāte atzīmēja, ka ierobežojumu dēļ gājienā "Nemirstīgais pulks", pat ja tas tiktu atļauts, varētu piedalīties desmit cilvēki, kā, piemēram, Jūrmalā. Pēc Krivcovas domām, desmit cilvēki – tas nav gājiens. Tāpēc organizatori Rīgā izraudzījās citādu akcijas formātu.

"Mēs gribējām, lai katrs individuāli atnāktu un gūtu to svētku sajūtu, izjustu savu līdzdalību svētkos. Mūsu uzdevums šogad bija atrast citas "Nemirstīgā pulka" formas," uzsvēra akcijas organizatore.

0
Tagi:
Elizabete Krivcova, policija, Nemirstīgais pulks, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Piekļuvi Uzvaras piemineklim 9. maijā var slēgt jebkurā brīdī
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Dragile: Saeima vēlas kontrolēt, kā krievi Latvijā svin 9. maiju