Muhameds

Princis un prezidents. Kāpēc ASV neliek mieru Putina un Muhameda attiecības

48
(atjaunots 11:18 30.08.2020)
Pandēmiju pārdzīvojušās pasaules līderu pirmā lielā tikšanās notiks novembra nogalē Rijādā. Domājams, pēc personiskas tikšanās noilgojušies valstu vadītāji neatteiksies no iespējas tikties pēc tik dramatiska un smaga gada.

Samitu uzņems 84 gadus vecais karalis Salmans, tomēr faktiski viesus sastaps viņa dēls un troņmantinieks, 34 gadus vecais Muhameds. Viesu pulkā būs arī Vladimirs Putins – tā būs viņa trešā vizīte Saūda Arābijā, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Saūda Arābijas un Krievijas ģeopolitiskā satuvināšanās ir viena no svarīgākajām pēdējo gadu tendencēm. Visspilgtāk to apliecina sadarbība naftas tirgū: tā saucamais OPEC+ darījums, spēkā no 2016. gada beigām (galvenie spēles dalībnieki tajā ir Arābija un Krievija). Šī gada martā pusēm neizdevās vienoties un saskaņot tā pagarināšanas parametrus, taču jau aprīlī, pēc naftas cenu katastrofālās lejupslīdes tika noslēgta jauna vienošanās. Tiesa, nafta – tā ir tikai daļa no Krievijas un Saūda Arābijas tuvināšanās, un to turpina Putins un Muhameds. Piecu gadu laikā daudz kas ir izdevies, un patlaban noskaidrojas interesantas nianses par to, kā tas viss sākās.

Nē, nesākās ar Arābijas un Krievijas attiecībām kā tādām, kas ilgst jau gandrīz gadsimtu, lai arī gana nevienmērīgi. Sākās ar pacēlumu 20.-30. gados, kad PSRS aktīvi palīdzēja jaunajai karalistei (arī ar naftas piegādēm), taču pārtrūka gandrīz uz pusgadsimtu. Monarhija kļuva par ASV tuvāko sabiedroto, diplomātiskās attiecības ar PSRS tika sarautas. Amerikāņi visiem spēkiem uzpūta dievbijīgo arābu bailes no padomju bezdievjiem, turklāt laicīgo antimonarhisko revolūciju vilnis arābu pasaulē un pāreja pie "arābu sociālisma" būves radīja iedomīgo arābu pārliecību par krievu viltīgajiem plāniem. 80. gados palīdzība modžahediem karā pret PSRS karaspēku Afganistānā arābu acīs pārvērtās par svēto karu pret neticīgajiem, naftas cenu kritums pēc tam tika pozicionēts teju vai kā arābu ieguldījums Rietumu cīņā ar PSRS. Taču PSRS sabruka, izgaisa sociālisma draudi Rijādai. Tikai problēmas palika, pat parādījās jaunas, daudz nopietnākas. Saūda Arābija atjaunoja attiecības ar Maskavu 90. gadu sākumā un sāka iepazīt ziemeļu lielvalsti, kas 2000. gados sāka atjaunot pozīcijas Tuvajos Austrumos.

Kamēr amerikāņi plosījās Irākā un okupēja Afganistānu, Saūda Arābija centās sazināties ar Maskavu, taču pie tam pārsvarā pievērsās Irānas tēmai. Rijādai šķita svarīgi nepieļaut Irānas un Krievijas tuvināšanos, jo Teherāna tika uzskatīta par lielāko draudu un galveno pretinieku. Tomēr lielākās problēmas arābiem sagādāja nevis irāņi, bet gan amerikāņi, pareizāk sakot, viņu politika Tuvajos Austrumos.

Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi iesoļoja Tuvajos Austrumos, tomēr Saūda Arābijai tas nekādu lielo prieku nesagādāja – nebija grūti prognozēt ASV naidīgā noskaņojuma pieaugumu visā islāma pasaulē, ir īpaši vahābisma dzimtenē – pašā Saūda Arābijā. Amerikāņu marionetes reputācija draudēja dinastijai ar lielām problēmām: tā pretendēja uz arābu un islāma pasaules līdera statusu, taču "Tuksneša vētra" to varēja aizslaucīt. Rijāda paturēja prātā arī Tuvo Austrumu jaunās kartes, ko zīmēja amerikāņu stratēģi. Vajadzēja mazināt valsts atkarību no ASV un attālināties no Rietumiem.

2000. gadu vidū Saūda Arābijas vadītāji sāka biežāk apciemot Maskavu, piemēram, princis Bandars, bijušais vēstnieks Vašingtonā un izlūkdienesta priekšnieks. 2007. gadā Rijādu pirmo reizi apmeklēja Krievijas prezidents, un šķita, ka abu valstu attiecības pacelsies jaunā līmenī. Tomēr Saūda Arābijas valdībā turpinājās proamerikāniskās un antiamerikāniskās stratēģijas cīņa. Antiamerikāniskā neaicināja saraut attiecības ar ASV – tās piekritēji ieteica stiprināt attiecības ar Ķīnu un Krieviju pretsvarā Amerikai. 2011. gadā sākās "arābu pavasaris". Tas pastiprināja risku karalistei: viena pēc otras uzliesmoja arābu pasaules valstis. Nedraugu un konkurentu, tādu kā Kadāfi, nobīdīšana pie malas nekompensēja Ēģiptes zudumu, kurā pie varas nāca "Brāļi musulmaņi" (Krievijā aizliegta teroristiska organizācija), haosu kaimiņu Jemenā un karu Sīrijā. Cerība, ka amerikāņi varbūt kontrolēs situāciju vai vismaz palīdzēs, ātri pagaisa. 2013. gadā arābi saprata, ka amerikāņi viņiem melo. Atklāsme nāca, kad Obama atteicās sākt raķešu uzbrukumu Sīrijai, lai arī Asads it kā esot pārkāpis visas robežas. Pie tam Obamu no šī lēmuma atrunāja, pareizāk sakot, no paša radītā strupceļa palīdzēja izkļūt Vladimirs Putins. Bet arābi tā apvainojās uz Vašingtonu, ka 2013. gada septembrī ar troksni aizcirta durvis un atteicās no vietas ANO Drošības padomē, kas viņiem pienācās uz diviem gadiem.

Viņi vēl atbalstīja pret Asadu vērsto opozīciju Sīrijā, taču ieraudzīja vien to, kā Sīrijas un Irākas teritorijā izpletās ISIS (Krievijā aizliegta teroristiska organizācija). Pašpasludinātais "halifāts" neslēpa nodomu ar laiku atbrīvot Meku un Medīnu. Uz ko varēja cerēt arābi? Uz amerikāņiem? Bet "halifāts" jau radās viņu neprātīgo soļu rezultātā Irākā. Ja nu ASV nolems izmantot haosu un pie viena formatēt arī Saūda Arābiju?

Te Rijādā viņsaulē aizgāja karalis Abdalla – 2015. gadā tronī sēdās viņa jaunākais brālis Salmans. Taču faktiski par augstāko personu kļuva 29 gadus vecais princis Muhameds bin Salmans – viņš saņēma aizsardzības ministra portfeli un mantinieka vietnieka posteni. Jau vasarā Salmans devās uz Krieviju un tikās ar Putinu. Turpmāk viņš pastāvīgi apciemoja Krieviju, dažkārt pat divas reizes gadā, tomēr pati svarīgākā bija pirmā tikšanās. Ziņas par to burtiski nesen parādījās The Guardian publikācijā, kas stāstīja par kāda kanādieša prasību Vašingtonas federālajā tiesā. Kāpēc tur? Tāpēc, ka viens no tālaika arābu izlūkdienesta vadītājiem iesniedza prasību pret princi Muhamedu. Sāds al Džabri jau sen bija aizbēdzis uz Kanādu, bet tagad apsūdzēja princi par to, ka viņš gribējis Džabri nogalināt pat Kanādā (pāris nedēļas pēc žurnālista Džamala Hašogi, kurš tika nogalināts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā 2018. gada oktobrī). Par ko tad īsti princis vēlējās nonāvēt Džabri?

Par to, ka Džabri nodeva viņam CIP neapmierinātību par prinča plāniem uzaicināt krievus uz Sīriju. Kā tad tā? Galu galā, jau kopš Krievijas operācijas sākuma Sīrijā 2015. gada septembrī klīda runas par to, ka "krievu iejaukšanās" iededzinās sunnītu pasaules sacelšanos ar Saūda Arābiju priekšgalā. "Arābi atbalstīja dumpiniekus, viņi jau gandrīz uzvarēja Asadu, bet te ierodas krievi viņu glābt – viss, tagad būs džihāds pret Krieviju!"

Jau toreiz tas šķita smieklīgi, taču, izrādās, patiesība var būt vēl interesantāka. Princis Muhameds neiebilda pret krievu klātbūtni Sīrijā, pie tam jau labu laiku, pirms viņi tur parādījās, un Saūda Arābija pievērsās Krievijai, ignorējot amerikāņu iebildumus.

"2015. gada vasarā Saūda Arābijas troņprincis mainīja valsts ārpolitiku un "deva zaļo gaismu" Krievijas militārajām operācijām Sīrijas teritorijā. Tas pieminēts uz Kanādu aizbēgušā bijušā izlūka Sāda al Džabri prasībā. Vašingtonas federālajā tiesā iesniegtajā dokumentā Džabri apgalvoja, ka pozitīva attieksme pret Maskavas soļiem Sīrijā satraukusi Džonu Brennanu, toreizējo CIP direktoru.

Saskaņā ar prasību, 2015. gada jūlijā un augustā Brennans sarunās ar Džabri norādījis, ka "Salmans atbalsta Krievijas iebrukumu Sīrijā brīdī, kad Krievija vēl nebija iesaistījusies karā Sīrijas teritorijā".

Bijušais izlūks apgalvo: kad viņš nodevis troņprincim informāciju par CIP vadītāja satraukumu, Salmans "bija pārskaities". Džabri uzskata, ka sarunas ar Brennanu saistītas ar viņa atlaišanu un darba zaudēšanu karalistes izlūkdienestā un vēlāk – ar bēgšanu no valsts uz Kanādu."

Pie tam mainīt valsts kursu Muhamedam ieteica viņa vārdabrālis – faktiski Apvienoto Arābu Emirātu galva šeihs Muhameds ibn Zaids (kurš no 2012. gada regulāri tikās ar Putinu): "Rietumu diplomāti stāsta, ka īsi pēc prinča Muhameda stāšanās aizsardzības ministra postenī līdz ar viņa tēva kāpšanu tronī pēc karaļa Abdallas nāves 2015. gada janvārī viņu būtiski ietekmēja Abū Dabī troņprincis šeihs Muhameds ibn Zaids. (..) Par 2015. gada notikumiem informēts avots pavēstīja, ka princis Muhameds un šeihs Muhameds tikušies februārī bruņojuma izstādē Idex Abū Dabī. "Tas bija lūzuma punkts Muhameda bin Salmana ambīcijās, viedoklī un pārliecībā," paziņoja avots. Šeihs Muhameds apgalvoja, ka "Brāļu musulmaņu" revolūcijas risks Sīrijā bija sliktāks no Persijas līča monarhiju viedokļa nekā Asada izdzīvošana. Šeihs Muhameds pastāstīja princim par "Brāļu musulmaņu" revolūcijas draudiem Sīrijā, kā arī paskaidroja, ka ASV palīdz šai organizācijai…

Šeihs konstatēja, ka jums jāveido jaunas savienības un jāpievēršas Ķīnai un Krievijai. Atzīmēts, ka šeiham Muhamedam ibn Zaidam it kā bijušas labas attiecības ar prezidentu Vladimiru Putinu."

Kad Saūda Arābijas princis 2015. gada 18. jūnijā tikās ar Putinu, to uzzināja ASV, un CIP vadītājs Brennans pauda savu neapmierinātību Džabri. Kad Džabri pastāstīja par to Muhamedam, princis bija sašutis par amerikāņu spiedienu un, iespējams, viņam radās aizdomas, ka Džabri spēlē dubultu spēli. Džabri zaudēja savu vietu izlūkdienestā un vēlāk bēga uz Kanādu.

Protams, aizmukušam specdienesta vadītājam var ticēt tikai uz pusi, tomēr šajā gadījumā stāsts par prinča Muhameda pievēršanos Krievijai izskatās patiess. Tās nianšu ("zaļā gaisma" krieviem Sīrijā) izpaušana nav izdevīga Saūda Arābijas princim, taču, ja amerikāņi izšķīrušies par tādu spiedienu, viņi panāks pretējo.

Šī gada pavasarī anglosakšu mediji jau publicēja "nopludinātu informāciju" par to, kā Putins ar Muhamedu it kā esot sastrīdējušies telefona sarunā par OPEC+ jauno darījumu – it kā princis teju vai sakliedzis uz Krievijas prezidentu. Pie tam šajā situācijā iejaukta arī Vašingtona: Trampa znots it kā esot bijis informēts par Saūda Arābijas prinča nodomiem – stingru sarunu ar Maskavu, taču nav viņu atturējis. Visa šī provokatīvā "noplūde" nāca klajā ar mērķi radīt plaisu Maskavas un Rijādas starpā, taču bija nesekmīga, jo drīz vien Putins un Muhameds panāca jaunu naftas vienošanos. Krievijas un Saūda Arābijas nacionālās intereses mudina tās tuvināties, un neuzticēšanos amerikāņiem vairs labot neizdosies. Novembrī Putins un Muhameds Rijādā pēc sirds patikas pasmiesies par kārtējo mēģinājumu piespiest viņus sastrīdēties. 

48
Tagi:
Vladimirs Putins, OPEC, Krievija, Saūda Arābija, ASV
Pēc temata
"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā
Ķīna palīdzēs Krievijai uzvarēt naftas karā
Saūda Arābija

ASV nolēmušas sodīt saūdarābus. Vai tas nesīs labumu Krievijai un Irānai?

16
(atjaunots 09:35 03.03.2021)
Saūda Arābijas un Savienoto Valstu attiecībās iestājies sarežģīts posms, kopš ASV Nacionālais izlūkošanas dienests nācis klajā ar ziņojumu par žurnālista Džamala Hašogi slepkavību 2018. gadā.

Baltais nams izsludināja jaunu stratēģiju: amerikāņi pieprasa izbeigt karu Jemenā un cilvēktiesību ievērošanu. Cik tālu aizies Vašingtona un kā varētu atbildēt Rijāda? Par to – Sofjas Meļņičukas un Galijas Ibragimovas materiāls RIA Novosti portālā.

Nesankcionēts princis

Kā jau bija gaidāms, kārtējie izteikumi vien papildināja piektdien klajā nākušos Amerikas varasiestāžu nodomus. Valsts departamenta vadītājs Entonijs Blinkens ziņoja par vīzu ierobežojumiem - tā saucamo Hašogi aizliegumu - 76 saūdarābiem, kuri, pēc amerikāņu domām, "piedalījušies disidentu iebiedēšanā ārzemēs, tostarp Hašogi slepkavībā". Personālās sankcijas skars arī valsts izlūkdienesta vadītāju Ahmadu al Asiri.

Izlūkdienesta ziņojumā teikts, ka "The Washington Post" žurnālista un Saūda Arābijas varas kritiķa slepkavībā iejaukts kroņprincis Muhameds bin Salmans: pēc viņa rīkojuma žurnālists nolaupīts Saūda Arābijas konsulātā Stambulā, pēc tam Hašogi līķis tika sadalīts gabalos, un neviens vairs neredzēja mirstīgās atliekas. Karalistes Ārlietu ministrijā kategoriski noliedza apsūdzības.

Tomēr individuālās sankcijas pret kroņprinci netika ieviestas, lai gan jaunais prezidents Džo Baidens priekšvēlēšanu debatēs laikā solīja padarīt Rijādu par atstumto. Tas radīja zināmus jautājumus.

"Manuprāt, ir jāsaprot, ka prioritārākas ir attiecības ar visu valsti, nekā ar vienu cilvēku," šajā kontekstā skaidroja Blinkens. Pēc viņa vārdiem, administrācija pārskata attiecības ar Saūda Arābiju, tomēr tās ir svarīgas, un ASV tajās ir īpaši ieinteresētas. "Mēs esam uzticīgi karalistes aizstāvībai," piebilda Blinkens.

Valsts sekretārs uzsvēra: Baltajam namam ir principiāli, lai Rijāda norobežotu amerikāņu palīdzību no situācijas Jemenā, kur saūdarābi atbalsta prezidenta Abu Rabu Mansura Hadi valdību cīņā pret husītiem. Citiem vārdiem, Vašingtona grib pārliecināties, ka amerikāņu ieroči netiek izmantoti karadarbībā trešajās valstīs.

Ofensīva aizsardzība

Divu valstu attiecību pamatā ir amerikāņu piekļuve naftai apmaiņā pret apņemšanos nodrošināt karalistes aizsardzību. Saūda Arābija ir lielākais amerikāņu ieroču pircējs.

Partnerība nodrošina abu pušu stratēģiskās intereses. Taču vērtību jautājumos – demokrātija un cilvēktiesību aizsardzība – valstis nav vienisprātis.

Baraka Obamas prezidentūras pēdējos gados valstis saskārās ar "viedokļu atšķirību", kā to aprakstīja karaļa Salmana padomnieks. Domstarpības izraisīja ASV pieeja Irānai, kas ir galvenais Saūda Arābijas sāncensis reģionā. Turklāt, lai gan valstu izlūkdienesti veiksmīgi sadarbojās drošības jomā, Savienotās Valstis neatbalstīja Saūda Arābijas metodes cīņā ar monarhijas kritizētājiem. Piedevām parādījās Jemenas problēma. Balto namu satrauca kara upuru skaits, kur droši vien bija iesaistīti arī amerikāņu ieroči.

Līdz ar Donalda Trampa ierašanos Baltajā namā attiecības kļuva siltākas. Pirms stāšanās amatā viņš gan neizrādīja īpašas simpātijas pret Tuvo Austrumu partneri – mēdz teikt, ka "īsti nav karalistes fans" un ASV "nav jāpalīdz Saūda teroristiem". Lai nu kā, ar pirmo oficiālo vizīti Tramps tomēr ieradās Rijādā, bet viņa prezidentūras noslēgumā Valsts departaments atzina husītus par teroristisku organizāciju. Tuvas attiecības ar kroņprinci bijušais prezidents galvenokārt uzturēja ar znota un padomnieka Džareda Kušnera starpniecību. Ziņojums par Hašogi slepkavību bija gatavs jau iepriekšējas administrācijas laikā, tas tikai netika publicēts.

"Tramps izdarīja likmi uz investīcijām sabiedrotajos, lai samazinātu Vašingtonas saistības. Partneriem, tostarp Saūda Arābijai, bija jāiepērk vēl vairāk ieroču un jāuzņemas atbildība par reģionos notiekošo," skaidro eksperts Tuvo Austrumu jautājumos, Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta zinātniskais līdzstrādnieks Maksims Sučkovs. Savienotās Valstis savukārt nodrošināja militāru un politisku aizsardzību, kā arī deva zaļo gaismu sabiedrotājiem svarīgajām iniciatīvām.

"Lai ko tagad teiktu Trampa pretinieki, šādu attiecību formulu atbalstīja abas partijas. Kad nogalināja Hašogi, demokrāti asi kritizēja republikāņus. Apsūdzēja cilvēktiesību pārkāpumos Saūda Arābijā, saūdarābu un viņu sabiedroto nežēlīgo operāciju ignoranci Jemenā, ko paši demokrāti atbalstīja Obamas laikā, un pārmeta republikāņiem "labo ķīmiju", kas izveidojusies starp prezidenta znotu Kušneru un kroņprinci," uzskaita Sučkovs. Pēc demokrātu domām, viņš piebilst, rezultātā Muhamedam bin Salmanam radās iespaids, ka viņam viss ir atļauts, un pārliecība par to, ka jebkuru jautājumu ar Vašingtonu var atrisināt ar naudu.

Kursa maiņa pēc jaunās administrācijas iecelšanas bija gaidāma, un pirmie soļi jau sperti. Baidens paziņoja, ka tiks izbeigts atbalsts uzbrukuma operācijām Jemenā, tostarp uz ieroču eksporta rēķina. Ziņoja, ka tas attiecināts uz 3 tūkstošiem precīzo bumbu GBU-39 par 290 miljoniem dolāru, kā arī 7 tūkstošiem bumbu Paveway IV par 478 miljoniem dolāru. Vašingtona paziņoja, ka grasās risināt Jemenas konfliktu diplomātiskā ceļā. Turklāt februārī husītus izsvītroja no teroristu grupējumu saraksta.

Jauns pagrieziens

Tomēr nevar runāt par pilnīgu abu valstu attiecību pārskatīšanu, uzskata eksperti. "Sarās, sados pa mici bet sadarbība pārvērtēta netiks," uzskata Tuvo Austrumu speciālists Aleksejs Hļebņikovs. Pēc viņa vārdiem, runa ir par "pārkalibrēšanu", proti, stratēģiskajā plānā nekas nemainīsies.

Viņam piekrīt Krievijas Starptautisko lietu padomes Tuvo Austrumu projektu menedžeris Ruslans Mamedovs. Korekcija jau sen prasījās, viņš atzīmē. Kopš Obamas laikiem amerikāņi pieauguši savas enerģētikas ziņā, ieņēma pirmo vietu pasaulē naftas ieguves ziņā, un Saūda Arābija viņiem vairs nav tik nepieciešama, - eksperts norāda. - Jaunajā administrācijā dažiem cilvēkiem ir cita valsts ārpolitikas vīzija. Runa ir par tās pārbalansēšanu: balstīties uz dažām reģionālajām lielvalstīm un mazliet atraisīt rokas.

Mamedovs uzsver, ka iekšreģionālajā dinamikā daudz kas ir atkarīgs no Irānas kodoldarījuma. Rijāda ir viens no galvenajiem ASV partneriem attiecībās ar Teherānu. Stingra attieksme pret Saūda Arābiju var automātiski nākt par labu Irānai. Par to Savienotās Valstis neizšķirsies, lai sodītu ar Hašogi slepkavību saistītos cilvēkus.

2015. gadā noslēgtais Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, Persijas līča monarhijām kļuva par savdabīgu "pēdējo pilienu", skaidro Aleksejs Hļebņikovs. Pēdējo desmit gadu laikā reģionā notika vairāki notikumi. Sacelšanās Tunisijā un Ēģiptē, kuru rezultātā prezidenti bez ASV atbalsta zaudēja savus amatus, tad apvērsums Ēģiptē, pēc kura amerikāņi apturēja militāro palīdzību Kairai. Un visbeidzot – darījums ar Irānu. Tas viss, pēc politologa vārdiem, "pamudināja karalistes, tostarp Saūda Arābiju, sākt diplomātisko portfolio diversifikāciju un kontaktu nostiprināšanai ar citām lielvalstīm, piemēram, Krieviju un Ķīnu".

Maskava tāpat pārdod Rijādai bruņojumu: 2019. gadā tika nogādātas pirmās partijas saskaņā ar 2017. gadā parakstītajiem līgumiem. Pēc tam karaliste noslēdza ar Krieviju memorandu par smago ugunsmetēju sistēmu TOS 1A, prettanku kompleksu "Kornet EM", granātmetēju AGS-30 un Kalašņikova automātu AK-103 iepirkšanu un ražošanas lokalizāciju. 2021. gada sākumā tika ziņots, ka saūdarābi varētu iegādāties arī Krievijas zenītraķešu kompleksus S-400 un iznīcinātājus Su-35.

Svarīgi ir arī tas, ka valstis koordinē politiku naftas tirgū, atgādina Mamedovs. "Rijādas attiecībās ar Maskavu ir svarīgi ņemt vērā arī OPEC+ darījuma ietekmi. Tas ļāva abām pusēm labi nopelnīt. Tā ir ļoti pragmatiska visiem izdevīga situācija: tu – man, es – tev." Tomēr viņš norāda, ka Vladimira Putina vizītes Saūda Arābijā vai karaļa Salmana ciemošanās Krievijā bieži tika uzskatītas par instrumentu spēlē ar Vašingtonu.

Monarhijai ir iespēja sagādāt amerikāņiem problēmas reģionā, uzskata Mamedovs. Tomēr galu galā visi saprot, ka ASV Rijādai ir ārkārtīgi svarīgas, un tādi manevri nav nekas vairāk, kā vien uzmanības piesaistīšana. Saūda Arābijā uzskata, ka attiecības ar ASV nav atkarīgas no tā, kurš šobrīd vada Balto namu, pēc saūdarābu domām, abu valstu kontakti ir fundamentāli, tie veidojās gadu desmitiem un izturēs jebkādas perturbācijas," norāda eksperts.

Partnerības desmitgades ietekmēja daudzas jomas: gandrīz visa Saūda Arābijas elite mācās ASV, Saūda Arābijas riāls ir saistīts ar dolāru, ar bruņojumu un militārpersonu apmācību nodarbojas, galvenokārt, amerikāņi. Lai to mainītu, ir vajadzīgi gadi. Tāpēc ārpolitisko kontaktu diversifikācija ir drīzāk taktisks gājiens, kas atbilst jaunās daudzpolārās pasaules prasībām.

16
Tagi:
Krievija, Irāna, ASV
Pēc temata
Iespēja aizsargāt suverenitāti: kas plāno iegādāties Krievijas PGA sistēmu S-500
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

43
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

43
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
 COVID-19

Eiropas diplomātiem atļāva vakcinēties ar "Sputnik V"

0
(atjaunots 17:12 03.03.2021)
Eiropas ārpolitikas dienests piešķīra saviem darbiniekiem tiesības vakcinēties ar ES neapstiprinātajām vakcīnām.

RĪGA, 3. marts - Sputnik. ES ārpolitikas dienests neiebilst, ja pārstāvniecību darbinieki vēlēsies vakcinēties pret koronavīrusu ar Eiropas Savienībā neautorizēto vakcīnu. Kā vēsta RIA Novosti, par to paziņoja dienesta pārstāve Nabiļa Masrali.

Pēc viņas vārdiem, ES pārstāvniecību personāls patstāvīgi pieņem lēmumu par to, vai būtu jāvakcinējas principā un ar kādu vakcīnu. Darbiniekiem būs iespēja vakcinēties vai nu ar EZA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprināto vakcīnu, vai nu ar uzņemošajā valstī autorizētiem preparātiem.

"Lēmums par vakcināciju – tas ir individuāls lēmums. To, ar kādu preparātu vakcinēties, arī ir personisks lēmums. Mums nav iebildumu, ja pārstāvniecību darbinieki saņems vakcīnas, kuras nav apstiprinātas ES, tas ir arī personisks lēmums," sacīja Masrali.

Ja cilvēks izvēlas EZA apstiprināto vakcīnu, bet uz vietas nebūs pieejas preparātam, tad viņš var vakcinēties Eiropas Savienībā.

"Tas tiek darīts, lai garantētu darbiniekiem un viņu ģimenēm maksimālu aizsardzību ārvalstīs un nodrošinātu viņiem tādus pašus medicīnas pakalpojumus, kā citiem ES pilsoņiem," paskaidroja ārpolitikas dienesta pārstāve.

Patlaban ES tirgū apstiprināti kompāniju Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca preparāti. ES noslēdza līgumus 2,3 miljardu devu koronavīrusa vakcīnu piegādei. Plānots līdz vasaras beigām vakcinēt apmēram 70% eiropiešu. Tomēr pēdējās nedēļās ES saskārusies ar grūtībām - Pfizer/BioNTech un AstraZeneca piegādes kavējas. Šķēršļi varētu kavēt Briseles ambiciozos plānus vakcinācijas aspektā.

Pērnā gada augustā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja ZPC. Vakcīna ieguva nosaukumu "Sputnik V".  

Janvārī Krievijas tiešo investīciju fonds (KTIF) iesniedzis pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai Eiropas Savienībā.

Krievija patlaban ir vienīgā valsts, kurā izstrādātas un masveidā tiek ražotas trīs vakcīnas koronavīrusa infekcijas profilaksei: preparātiem "Gam-COVID-Vak" un "EpiVakKorona" pievienojies Čumakova institūta izstrādātais preparāts "KoviVak". Martā tā nonāks civilajā apgrozījumā, proti, Krievijas pilsoņi varēs izvēlēties jau vienu no trim vakcīnām.

0
Tagi:
Sputnik V, vakcinācija, vakcīna, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Koronavīruss: salīdzinām "Sputnik V", "Pfizer" un citas vakcīnas pret Covid-19
Krievijas pretinieki baidās no "Sputnik V" panākumiem
Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam