Grēta Tūnberga ekonomiskajā forumā Davosā 2020. gadā

Grētas Tūnbergas līdzgaitnieki atstājuši Kaliforniju bez gaismas. Nākamā Vācija

116
(atjaunots 15:16 25.08.2020)
ASV pakāpeniski sāk atgādināt jaunattīstības valsti, neskatoties uz moderno tehnoloģiju attīstību, dolāru drukas mašīnu, kodolieročiem un aviācijas bāzes kuģiem.

Jau veselu nedēļu tehnoloģiski attīstītākajā štatā – Kalifornijā vērojami lavīnveida elektroenerģijas atslēgšanas gadījumi, turklāt ne jau kaut kāda neiedomājama nepārvaramas varas iemesla dēļ – runa ir par karsto laiku, lai arī nebūt ne par rekorda tveici. Galvenais nav arī paši elektroenerģijas atslēgšanas gadījumi, bet gan to iemesls – ne kāda tehnogēna katastrofa, kas var atgadīties pat augstas attīstības valstīs, bet gan politiska un ideoloģiska rakstura katastrofa, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Par to, ka Kalifornija periodiski grims tumsā atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, un drīz vien tai sekos arī citas ASV daļas, amerikāņu politiķus brīdināja gan inženieri un zinātnieki, gan ekonomisti. Taču politiskie apsvērumi un zaļās politikas mīļotāju ideoloģiskais noskaņojums ir nesuši savas sekas: politiķi (kopā ar vēlētājiem) novedīs situāciju tiktāl, ka Kalifornija laiku pa laikam grimst tumsā.

Paradoksāli: tagad problēma būs sistemātiska teju vai visā Rietumu pasaulē. Kaliforniešiem vienkārši nav paveicies – štata politiķi, izrādījās, strādā ļoti efektīvi un strauji īsteno cilvēknīdēju – zaļā trakuma ideālus, ko propagandē Grētas Tūnbergas sponsori.

Amerikāņu lietišķās žurnālistikas flagmanis The Wall Street Journal izmantoja gadījumu un atklāja patiesību:

"Patlaban elektroenerģija pazudusi miljoniem kaliforniešu lielā karstuma dēļ, valsts iestādes brīdina, ka tuvākajā laikā gaidāmi jauni atslēgumi un, iespējams, tas notiks vēl ilgus gadus. Laipni lūdzam Kalifornijas "jaunajā zaļajā normalitātē" – tāds ir priekšvēstnesis pasaulei bez ogļūdeņražu degvielas."

Ja Kalifornija būtu suverēna valsts (tās politiķu aprindās periodiski izskan tādas idejas), tās IKP sasniegtu apmēram 3,2 triljonus dolāru un pārsniegtu Francijas vai Krievijas IKP. Kalifornijā ir slavenā Silīcija ieleja – interneta jaunuzņēmumu epicentrs un moderno tehnoloģiju jomā strādājošo lielāko kompāniju, ieskaitot Apple, Google, Intel un Hewlett Packard iemīļotā vieta. Kā tas nācies, ka itin ierasti apstākļi nospieduši uz ceļiem tik attīstīta reģiona enerģētiku? Zaļā politika, nekas cits.

Kalifornija ieņem vienu no augstākajām vietām pasaulē pārejā pie tā saucamajiem atjaunojamajiem enerģijas avotiem, tātad tā ir pirmrindniece gāzes un ogļu elektrostaciju slēgšanas darbā. Patlaban atjaunojamie enerģijas avoti štatā sastāda aptuveni 36% elektroenerģijas ražošanas apjoma, un vietējie politiķi – demokrāti (Kalifornija ir īsta ASV Demokrātiskās partijas citadele) ierakstījuši savās programmās prasību celt šo rādītāju līdz 60% 2030. gadā un līdz 100i% - 2045. gadā.

Tādas "apzaļumošanas" rezultātā elektroenerģijas tarifi sasnieguši vienu no augstākajiem rādītājiem ASV – 19 centi par kilovatstundu, neskaitot netiešos maksājumus, tādus, kā valsts subsīdijas zaļās enerģijas ražotājiem, kuri galu galā tāpat gulstas uz nodokļu maksātāju pleciem, lai arī viņi tās neredz savos komunālo pakalpojumu rēķinos. Tomēr tas nav "labākais" rezultāts. Lai arī Kaliforniju (un Vāciju) dažkārt liek par piemēru tādām valstīm, kā Krievija un Ķīna, kas atsakās masveidā slēgt savas TEC un AES un nomainīt tās pret "tīrajiem" vēja ģeneratoriem un Saules elektrostacijām, valstīs un reģionos ar lielu zaļās enerģētikas daļu sākas problēmas ar stabilu elektroenerģijas padevi. Ilgus gadus Kaliforniju no lavīnveida atslēgumiem nelabvēlīgos laika apstākļos glāba banāls elektroenerģijas imports no citiem štatiem, kuros gāzes un ogļu elektrostacijas vēl strādā. Bet tagad zaļākajā un demokrātiskajā štatā sakrituši nepatīkami apstākļi: karstums, mākoņi, viegls vējš un nekādu iespēju risināt visas problēmas ar importa palīdzību, jo kaimiņos arī pieaudzis elektroenerģijas patēriņš. Planētas vadošā ekonomika ripo atpakaļ Viduslaikos, kad piekļuve enerģijai lielā mērā bija atkarīga no vēja niķiem, kurš pūta kuģu burās un grieza dzirnavu spārnus.

Kaut kas ļoti līdzīgs var notikt arī tepat, pavisam netālu – Vācijā.

2019. gadā amerikāņu finanšu žurnāls Forbes stāstīja par autoritatīvās konsultāciju kompānijas McKinsey pētījumu – tā norādīja, ka Vācija grīļojas uz lavīnveida atslēgumu sliekšņa. Tāpat – zaļās enerģētikas dēļ:

"McKinsey publicēja pašu nopietnāko brīdinājumu – runa ir par aizvien nedrošāku Vācijas energoapgādi, ņemot vērā tās lielo atkarību no nepastāvīgās Saules un vēja elektrības ģenerācijas. 2019. gada jūnijā trīs dienas vācu energosistēma tuvojās elektroenerģijas atslēgšanai. "Tikai īstermiņa imports no kaimiņvalstīm palīdzēja stabilizēt elektrotīklu," atzīmēja McKinsey. (..) Tādējādi McKinsey ir noraizējusies par to, ka Vācija nespēs segt pieprasījumu ar importa palīdzību: "Vidēja termiņa perspektīvā pastāv risks, ka visā Eiropas tīklā nebūs pietiekamas ģenerācijas jaudas."

Var jau būt, ka no 2019. gada kaut kas ir mainījies. Tikai uz slikto pusi. Politiķi, kuri 20 gadus iebiedēja eiropiešus un amerikāņus ar globālo sasilšanu un globālo Černobiļu, ir gatavi upurēt mūsdienu civilizācijas pamata labumus, lai tikai saņemtu papildu balsis un varu, papildu naudu (no valsts) zaļajai mafijai – kompānijām, kas pelna miljardiem dolāru, tirgojot zaļo enerģiju un ar to saistītās tehnoloģijas par pasakainām cenām. Ja ideoloģija gūst pārsvaru pat pār pamata ekonomiskajām prasībām, tālāk problēmas tikai padziļināsies, un tās (piemēram, elektrības vai karstā ūdens trūkums) nekādi nevarēs piedēvēt "krievu hakeriem" vai "ķīniešu varai". Ja Krievijai un Ķīnai izdosies izvairīties no kaimiņu un ģeopolitisko konkurentu zaļā trakuma, drīz vien kaut kāda new york times lapās ieraudzīsim rakstus par to, ka "Krievijā un Ķīnā, protams, elektrības padeve nav traucēta, viņiem pat ir lēts benzīns, tomēr nevajag viņus apskaust – viņiem tak nav ekoloģijas un demokrātijas". Paskatīsimies, cik efektīva būs tāda rietumnieciska dzīves veida propaganda, ir īpaši pēc tam, kad zaļā trakuma sekas kļūs hroniskas.

116
Tagi:
zaļā enerģija, Vācija, Grēta Tūnberga, ASV
Pēc temata
Klimatiski neitrāla ekonomika Latvijai izmaksās 10 miljardus eiro
Grēta Tūnberga pieteikusi karu baltajiem vīriešiem
"Krievu marionete": jaunais pasaules līderis prasa atriebību. Visiem klāsies plāni
Grēta Tūnberga nes draudus globalizācijai
Rūpniecība valstī ir nogalināta, tagad nojauciet reaktoru: Rīgā protestēja ekoaktīvisti
ASV prezidents Donalds Tramps un armijas ģenerālleitnants Herberts Makmāsters

Donalda Trampa karš un miers

20
(atjaunots 14:05 17.09.2020)
ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas gaitā aizvien lielāku nozīmi iegūst jautājums: kā pusē būs Savienoto Valstu armija?

Par godu Izraēlas un Apvienoto Arābu Emirātu līgumam par attiecību normalizāciju ASV prezidents nominēts Nobela Miera prēmijai (papūlējās kāds Norvēģijas parlamenta deputāts – jau savlaicīgi, pat pirms vienošanās noslēgšanas), stāsta Dmitrijs Kosirevs portālā RIA Novosti.

Lieta tāda, ka Tramps patiešām pielicis roku šajā darbā, tāpēc dokuments tiks parakstīts Vašingtonā. Tas ir ļoti izdevīgs Izraēlai – valsti atzinusi kārtējā arābu valsts, - tikai palestīnieši nemaz nepriecājas. Tomēr, lai kādi būtu grozījumi un atrunas, tas ir stāsts par mieru, nevis karu. Kāpēc gan to neatzīmēt ar Nobela prēmiju? Žanra klasika – piešķirt to vidutājam-miernesim.

Tāpēc interesi rada nevis norvēģa iniciatīva, bet gan tās informatīvais fons. Galu galā, tagad ASV un pasaulē dienas gaismu ieraudzījis vesels "Karš un miers" – par to, ko Donalds Tramps, viņa piekritēji un oponenti stāsta par armijas jautājumiem, dažnedažādu ārvalstu operāciju jēgu, arī par to, kurā pusē nostāsies armija nopietnajā tracī ASV, kas nupat sākas nākamās prezidentūras jautājumā. Informatīvais fons ir ļoti saspringts, vietām pat ar pāreju līdz šizofrēnijai.

Kā orators Tramps nav tālu aizgājis no "zeltamutes" Džo Baidena – pastāvīgi aiziet greizi. Tomēr ne tiktāl, lai nosauktu amerikāņu karavīrus par "lūzeriem" par to, ka viņi gājuši bojā kaujā. Tā bija īsta dāvana no demokrātu puses ar atsaucēm uz anonīmiem avotiem un pārējo žanra klasiku.

Tai sekoja reālitātei tuvāka Trampa uzruna: viņš apsūdzēja augstākās militārpersonas par to, ka viņi vienmēr ir gatavi sūtīt karavīrus kaujā par prieku ieroču korporācijām. Armijas Ģenerālštāba priekšnieks Džeimss Makkonels skarbi un pieklājīgi atbildēja, ka karš vienmēr ir ārkārtas gadījums, un armijas vadība attiecīgi risina problēmu. It īpaši ņemot vērā to, ka komandieriem, tāpat kā korporāciju vadītājiem, armijā dien bērni un mazbērni.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Aiz šīs laipnību straumes slēpjas: a) karavīru senā nepatika pret politiķiem, kuri sūta viņus kaut kādā kārtējā amerikāņu karā; b) fakts, ka Tramps sevi nepārprotami pozicionē kā miera, nevis kara prezidentu; c) republikāņu elektorāta noskaņojums, kuri uzskata, ka sākumā ir jāievieš kārtība mājās, un tikai pēc tam var iebiedēt citas tautas.

Patiesībā šajā gadījumā Tramps nav pateicis neko jaunu, tikai īsumā pārfrāzējis savu priekšgājēju Dvaitu Eizenhaueru, ģenerāli, Otrā pasaules kara varoni, kam bija morālas tiesības teikt pāris vārdus par militāri rūpniecisko kompleksu. Kad viņš nodeva stafeti Džonam Kenedijam un atvadījās no tautas 1961. gada 17. janvārī, viņš ierunājās...

Patiesībā jau šis joks ir jālasa pilnībā, tajā ir vairākas gudras un mūsdienās negaidīti aktuālas domas. Pat ne tikdaudz par militāri rūpniecisko kompleksu, - par jebkuru spēcīgu lobētāju, kas noalgo bariem "ekspertu", lai uzspiestu valdībai kaut kādus nežēlīgus lēmumus. Karš (vai ekonomika, vai medicīna) ir pārāk nopietna lieta, lai nodotu to karavīru (ekonomistu, mediķu utt.) rokās, lūk, par ko ir runa.

Protams, Tramps nav Eizenhauers, taču visa viņa republikāņu komanda aizvien ciešāk draudzējas ar ietekmīgām veterānu organizācijām, atdod godu kritušajiem... Ne velti taču parādījušies tie meli par "lūzeriem".

Ne velti tieši tagad, tuvojoties vēlēšanām, Tramps tomēr panācis, ka tiek īstenots viņa lēmums par 2,2 tūkstošu karavīru izvešanu (tā ir gandrīz puse kontingenta) no Irākas un par to, ka mājās atgriezīsies kareivji no Afganistānas. Ar vārdiem, ka jāpieliek punkts "tiem muļķīgajiem bezgalīgajiem kariem".

Ar politiķiem un dažu labu no vadības viņš var nopietni sastrīdēties, bet ar ierindniekiem – diezin vai. Galu galā – kurš tad zaldāts gribēs turpināt nesaprotamas un gadiem ilgi ievilkušās misijas nepatīkamās vietās, kur sakāve ir acīmredzama, bet pavēles doties mājup nav.

Te jāatzīmē īpašs sižets – militāra apvērsuma iespēja ASV, pareizāk sakot, runas par to. Gan respektabli, gan skandalozi jau sen raksta par projektu ar nosaukumu "godīga pāreja" (varas pāreja nākamā gada janvārī). Par nesenajām demokrātu apspriedēm par to, "kā neatzīt vēlēšanu rezultātus un organizēt Trampam maidanu visā valstī". Ne tikai ielu cīnītāji, arī karavīri bieži parādās šajās runās.

Piemēram, ar demenci vai bez tās, tomēr Baidens jau trīs reizes ir noteicis, ka kareivjiem nāksies izvilkt Trampu no Baltā nama 20. janvārī tieši pusdienlaikā.  Viņa domubiedri konkretizē: tas jāpadara 82. desanta divīzijai, un tagad tās komandierim raksta vēstules dažādi norūpējušies pilsoņi.

Tātad militārā tēma šajā valstī tuvākajās dienās skanēs aizvien biežāk un daudzveidīgāk.

Noslēgumā iesaku iesniegt Nobela prēmijas komitejai iniciatīvu: katru gadu piešķirt prēmiju pašreizējam ASV prezidentam. Avansā – tāpat kā nesen ievēlētajam Barakam Obamam 2009. gadā (par skaistām runām, bet patiesībā – lai viņam būtu neērti sākt jaunus karus). Pasniegt prēmiju prezidentam par to, ka veselu gadu Amerika nevienam nav uzbrukusi. Par to, ka Savienotās Valstis no kaut kādas valsts izved savus karavīrus. Ja permanentais laureāts nav attaisnojis cerības, prēmiju atņemt.

Donalds Tramps kļuvis par Nobela miera prēmijas kandidātu. Acīmredzot, cita starpā – arī pat to, ka viņa prezidentūras laikā ASV nav sākušas nevienu jaunu lielu karu – Pentagons piedalījās tikai dažās militārās operācijās. Tomēr formālais iemesls ir citāds.

Jebkurā gadījumā tas būs labāks pielietojums naudai, nekā dalīt to, kā ierasts, ik pāris gadus: šogad – miernersim, nākamgad – kārtējam "cīnītājam par cilvēka tiesībām", tas ir, visbiežāk – personāžam, kas izprovocējis pilsoņu konfliktu pats savā valstī un iesaistījis tajā ārējos spēkus.

20
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, ASV, Tramps
Pēc temata
ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni
ASV gatavo krāsaino revolūciju. Baidenu grib pataisīt par Tihanovsku
Georga lentīte

Saeimā plāno aizliegt Georga lentīti. to nepieļaut?

51
(atjaunots 22:35 16.09.2020)
Jautājumā par padomju simbolikas aizliegumu visas latviešu partijas ir vienisprātis, toties par Georga lentīti tādas vienprātības nav. Ja krievi Latvijā apņēmīgi demonstrēs, ka nepiekāpsies, tas var ietekmēt svārstīgos deputātus.

17. septembrī Latvijas Saeima pirmajā lasījumā skatīs divus krieviem naidīgus likumprojektus. Izskanējuši plāni aizliegt Georga lentīšu lietošanu gan politiskajos (sapulces, gājieni, piketi), gan svētku un izklaides pasākumos.

Kur glabājas vēsturiskā atmiņa?

Grozījumu autori, Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvo, ka pēc notikumiem Krimā un Donbasā Georga lentīte kļuvusi par Krievijas imperiālisma simbolu un Latvijas teritorijā tā ir jāaizliedz.

Tomēr tas ir retorisks skaidrojums. Konkrēts politiskais mērķis, ko nosprauduši radikālie nacionālisti: atņemt krievu tautības iedzīvotājiem vēsturisko atmiņu un tādējādi atvieglot krievu bērnu asimilācijas procesu.

Krievu vidē šie draudi nav novērtēti pilnībā. Cilvēki sevi mierina: varasvīri var aizliegt mums nēsāt padomju simboliku un Georga lentītes, tomēr nevar izravēt mūsu sirdsīs atmiņu par Lielo Uzvaru. Izklausās patētiski, tomēr tā ir ilūzija.

Vēsturiskā atmiņa neglabājas sirdīs. Tā glabājas materiālajos objektos un informācijas nesējos, rituālos, kas simbolizē mums dārgos vēsturiskos notikumus, kas apvieno mūs, atsevišķus cilvēkus sabiedrībā, tautā.

Materiālais iemiesojums ir svarīgs. Iedomāsimies, ka "Nemirstīgā pulka" gājiens notiek bez kara dalībnieku portretiem. Sak, kāpēc tas vajadzīgs – mūsu tuvinieki taču vienmēr ir mūsu sirdīs... Tādā gājienā neviens nepiedalīsies. Bez šī vienkāršā vēsturiskās atmiņas nesēja – kartona gabala ar uzlīmētu fotogrāfiju rāmītī – akcija zaudēs jēgu.

Tāds pats ir stāsts par pieminekļiem. Nojaukts ir padomju jūrniekiem veltītais piemineklis Bolderājā, un tagad vairs nav šajā rajonā vietas, kur 9. maijā atnest ziedus un atvest bērnus. Tātad negadās arī piemērots brīdis pastāstīt viņiem par notikumiem un cilvēkiem, kam veltīts piemineklis. Tā pārtrūkst atmiņas ķēdīte.

Ja radikālajiem nacionālistiem izdosies īstenot savus plānus un pēkšņi vairs nebūs Uzvaras piemekļa, zudīs tās vietas sakrālā nozīme. Cilvēki šurp vairs nenāks. Pazudīs pats svarīgākais rituāls, Latvijas krievu galvenais "pulcēšanās punkts".

To pašu lomu pilda karogs armijas daļās. Ja nav karoga, ja tas ir zaudēts, nav arī alrmijas daļas.

Nedrīkst piekāpties

Arī Georga lentīte ir Uzvaras materiālais simbols. Protams, var jau ilgi un neauglīgi strīdēties par to, vai tas ir taisnīgi, ka par tādu simbolu kļuvusi Georga lentīte, nevis Reihstāga jumtā plīvojošais sarkanais karogs ar sirpi un āmuru. Es pats dotu priekšroku sarkanajam karogam, tomēr ir apstākļi, ko mēs pašlaik nevaram grozīt.

Jautājumā par padomju simbolikas aizliegumu visas latviešu partijas ir vienisprātis, toties par Georga lentīti tādas vienprātības nav.

Maijā un jūnijā, kad jautājums tika apspriests Saeimas komisijā, lēmums tika pieņemts ar vienas vienīgas balss pārsvaru. Pie tam aizliegumu neatbalstīja Valsts policija, pašvaldības policija, Ārlietu ministrija un lielākā daļa ekspertu. Skaidrs, ka viņiem ir formāli un juridiski, ne idejiski motīvi, taču pats fakts mums ir labvēlīgs.

Pats svarīgākais – nekādā gadījumā neatteikties no lentītes pasākumos, kuros tā ir absolūti piemērota. Tuvākais notikums – Rīgas atbrīvošanas diena no nacistu iebrucējiem 13. oktobrī. Galvenais pasākums, kā jau ierasts, notiks Ķīšezera krastā. Turp jāierodas ar Georga lentītēm. 

Lai kāds būtu balsojuma rezultāts Saeimā, pagaidām tas ir tikai pirmais lasījums. Ja mēs stingri parādīsim, ka nepiekāpsimies, ka neatteiksimies no saviem simboliem, tas ietekmēs svārstīgos deputātus, un aizlieguma piekritēji paliks mazākumā.

51
Tagi:
Georga lentīte, Saeima, Latvija
Pēc temata
Kāpēc Uzvaras diena satracinājusi varasvīrus? Lindermans par svētkiem "bez piekasīšanās"
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Protestā pie Saeimas ēkas izskanēja prasība "aizliegt muļķus"
Pazemojoša "karantīna" Latvijā, jeb Kādas šķiras latvieši novedīs valsti līdz bojāejai
Vācu mediķi transportē Navaļniju uz Charite klīniku, foto no arhīva

"Novičok" izstrādātājs vērtē "saindētas" pudeles parādīšanos Navaļnija lietā

0
(atjaunots 13:18 18.09.2020)
Navaļnija lapā Instagram parādījusies ziņa, ka "Novičok" atrasts uz plastmasas pudeles no viesnīcas "Xander Hotel" Tomskā, ko kāds Navaļnija līdzstrādnieks izvedis uz Vāciju.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Ūdens pudele, ar kuras palīdzību it kā saindēts Aleksejs Navaļnijs, iespējams, vispār nav no Tomskas, sarunā ar RIA Novosti konstatēja viens no "Novičok" izstrādātājiem Leonīds Rinks.

Iepriekš Navaļnija lapā Instagram parādījusies ziņa, ka "Novičok" atrasts uz plastmasas pudeles no viesnīcas "Xander Hotel" Tomskā, ko kāds Navaļnija līdzstrādnieks izvedis uz Vāciju.

Tāpat publikācijas autors klāstīja: kad Korupcijas apkarošanas fonda darbinieki uzzinājuši, ka Navaļnijs nogādāts slimnīcā, viņi izsaukuši advokātu, ieradušies viesnīcā Tomskā, kur viņš uzturējās pirms izlidošanas, un sākuši fiksēt, aprakstīt un iesaiņot visu, kas tur atradies, tostarp arī viesnīcas piedāvātās dzeramā ūdens pudeles.

"Ņemot vērā, ka visas pudeles ir vienādas, tas ir nevērtīgs pierādījums. Mēs to apskatīt nevaram, bet viņiem tā ir. Visas pudeles ir vienādas, un ir neiespējami pierādīt, (..) ka tā ir tieši tā pudele, tātad to varēja sagatavot jebkurā vietā uz Zemes," komentēja Rinks.

Pie tam inde uz pudeles novestu ne tikai pie Navaļnija nāves – būtu miruši visi, kas tai pieskārušies, piezīmēja aģentūras sarunbiedrs.

Vienlaikus Krievijas tiesiskās normas neparedz kriminālatbildību par tādu "pierādījumu" izvešanu, norādīja jurists Aleksandrs Karabanovs. Viņš uzskata, ka pudeles ar "Novičok" pēdām ievešana Vācijā ir inscenēta.

"Man kā advokātam ar 20 gadu darba stāžu jurisprudencē un desmit gadu darba pieredzi izmeklētāja amatā šī situācija liek uzdot milzum daudz jautājumu no falsifikācijas viedokļa. Pastāv viesnīcas numuru uzkopšanas reglaments pēc iemītnieku izvākšanās. Maz ticams, ka numurā tiktu ielaistas nepiederošas personas. Uz Vāciju varēja nosūtīt jau pavisam citas pudeles ar neapšaubāmām ķīmisko vielu pēdām," sarunā ar RIA Novosti teica Karabanovs. Viņš piebilda, ka netic saindēšanas versijai un uzskata to par starptautisku reklāmu.

Jurists konstatēja: ja Navaļnijs patiešām būtu saindēts, viņam nedotu iespēju pamest valsti un dokumentēt saindēšanu.

"Šajā aspektā pierādījumu fiksācijas štāba darbības atgādina inscenējumu un falsifikāciju – viņi jau iepriekš zināja, ko darīt. Kriminālatbildības par priekšmetu izvešanu nebūs, jo nekāda krimināllieta nav ierosināta, un numurs nav pasludināts par nozieguma vietu, bet priekšmeti – par pierādījumiem.

Viņš piezīmēja: ja vēlāk tiks ierosināta krimināllieta, atbildība tāpat nevienam nedraud – tā iestāsies kopš brīža, kad vietai tiks piešķirts nozieguma vietas statuss.

Krievijas Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā. Pēc izmeklēšanas mediķi diagnosticēja vielmaiņu traucējumu, kura rezultātā strauji krities cukura līmenis asinīs. Pagaidām nav zināms, kāds bijis tā iemesls, taču nekādas indes pacienta urīnā un asinīs netika atrastas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika pārvests uz Vāciju. Drīz pēc tam Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar vielu no kaujas vielu grupas "Novičok".

Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.

Pie tam zināms, ka Vācijas izlūkošanas dienestam BGND no 90. gadiem bija piekļuve "Novičok". Turklāt to pētījušas aptuveni 20 rietumvalstis, arī Lielbritānija, ASV, Zviedrija, Čehija. Saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada Krievija pārtraukusi darbu ķīmisko ieroču jomā, un 2017. gadā likvidēja visus tamlīdzīgu vielu krājumus. To apstiprināja arī OPCW.

7. septembrī klīnika Charite informēja, ka pacienta stāvoklis ir uzlabojies, viņš atmodināts no komas un atslēgts no mākslīgas plaušu ventilācijas aparāta. Vakar Navaļnijs publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju un pastāstīja, ka visu dienu varējis elpot patstāvīgi.

0
Tagi:
Krievija, Navaļnijs
Pēc temata
Vācija Alekseju Navaļniju piespiedīs klusēt
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Kopā ar Navaļniju Vācija saņēmusi "netīro bumbu": zaudējumi būs milzīgi
Čehijas prezidentu pārsteidz plāni saistīt Navaļnija lietu ar "Ziemeļu straumi 2"