Amerikāņu raķetes Patriot, foto no arhīva

"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos

90
(atjaunots 15:31 25.08.2020)
Amerikāņi turpina paplašināt militāro klātbūtni pie Krievijas robežām. Valsts sekretārs Maiks Pompeo un Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks parakstīja līgumu, kas paredz vēl tūkstoš karavīru pārvietošanu uz Poliju.

Līdztekus Polijā nonāks arī ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs. Vašingtona neslēpj, ka tās vienīgais mērķis ir ierobežot Krievijas iespējas Eiropas virzienā. Par to, kā reģionā mainīsies spēku līdzsvars, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. 

Stāties pretī Krievijai

Nav pirmā reize, kad Varšava izlūdzas Vašingtonas militāro palīdzību. Jau 2018. gada beigās Polija piedāvāja ASV iespēju dislocēt valsti amerikāņu tanku brigādi. Valsts pat bija gatava segt izdevumus aptuveni 1,5-2 miljardu dolāru apmērā. Prezidents Andžejs Duda izdomāja jaunās bāzes nosaukumu – "Trampa forts". Acīmredzot, tāpēc, lai ASV līderim nerastos ne mazākās šaubas par Varšavas lojalitāti. Savukārt nacionalās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks paziņoja, ka jautājums par bāzi ir izlemts.

Atgādināsim, ka patlaban Polijā pēc rotācijas principa jau izvērsts amerikāņu militārais kontingents – aptuveni 4,5 tūkstoši cilvēku. Tomēr Varšavai vēl šķiet par maz. Pērn poļu politiķi un mediji vienā balsī klāstīja, ka Polijai jākļūst par ASV spēku galveno bāzi Eiropā. Runa pat bija par taktisko kodolieroču pārvietošanu uz austrumiem. Sak, tas esot nepieciešams, lai stātos pretī "agresīvajai Krievijai".

Galu galā Vāciju drīz vien pametīs 12 tūkstoši amerikāņu kareivju un virsnieku. Aptuveni puse atgriezīsies ASV, pārējie tiks dislocēti citās Eiropas valstīs, tostarp tūkstotis ieradīsies Polijā. Pentagonam šķita llieki sūtīt uz turieni tanku brigādi, un Trampa forts ir palicis uz papīra. Tomēr arī tādi papildspēki ir vērā ņemami.

Karaspēki un infrastruktūra

Varšavas un Vašingtonas noslēgtais līgums paredz ne tikai karaspēka pārvietošanu, bet arī ASV Bruņoto spēku štāba infrastruktūras un militārās sagatavotības centru izveidi, armijas un transporta aviācijas, bezpilota lidaparātu, speciālo operāciju spēku, kā arī aizmugures sagādes elementu struktūru izveidi. Krievijas diplomāti jau pauduši bažas šajā kontekstā.

"No jauna pievēršam uzmanību tam, ka amerikāņu militārās klātbūtnes paplašināšana nerisina drošības problēmas, - informēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. – Gluži pretēji, tā tikai pasliktina jau tāpat sarežģīto situāciju pie mūsu rietumu robežām, palielina spriedzi un palielina nejaušu incidentu riskus. NATO mums apgalvo, ka šāda spēku audzēšana ir nenozīmīga, tai ir rotācijas raksturs. Tomēr tie ir centieni izkropļot patiesību. Jaunā līguma īstenošana ļaus kvalitatīvi palielināt ASV spēku uzbrukuma potenciālu Polijā."

Krievijas senators Aleksejs Puškovs uzskata, ka ASV plāni pārvietot karaspēku uz Poliju kārtējo reisi pārkāpj Krievijas un NATO pamataktu. Šis dokuments neļauj Ziemeļatlantijas aliansei palielināt karaspēkus Austrumeiropas valstu teritorijā, kas iestājušās NATO pēc 1997. gada. Kā zināms, Polija pievienojās rietumu militārajam blokam 1999. gadā. Tomēr jāpiebilst, ka kopš 2014. gada amerikāņi pārsvarā ignorē šo dokumentu un metodiski pietuvina bruņotos spēkus un militāro infrastruktūru Krievijas robežām.

Čehi iebilst

Amerikāņi izskatīja arī citus variantus. Tomēr nebūt ne visi sabiedrotie ilgojas uzņemt viesus no okeāna viņas puses. Augustā Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs pirms tikšanās ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo akcentēja, ka Prāga neuzskata par vajadzīgu amerikāņu karavīru dislokāciju valstī. Viņš norādīja, ka papildu spēku izvēršana ir lieka.

"Mani tas nepārsteidza, - radio Sputnik ēterā teica Krievijas valsts humanitārās universitātes docents, vēstures zinātņu kandidāts Vadims Truhačovs. – Jau 2000. gadu vidū tika izskatīts jautājums par amerikāņu pretraķešu aizsardzības objektu dislokāciju Čehijā un gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju pret to visai kategoriski iebilda. Babišs, kurš cenšas saglabāt sabiedrisko atbalstu, paturot prātā toreizējos notikumus, nāca klajā ar tādu viedokli. Ideja par amerikāņu armijas bāzi Čehijas teritorijā nav populāra, un politiķi ņem to vērā. Varu pieļaut, ka no valsts parlamentā pārstāvētajām deviņām partijām piecas iebildīs."

Eksperts uzsvēra, ka Čehija atceras 1938.-1939. gadus, kad valsts likteni lēma aiz tās muguras. Tagad lielākā daļa čehu nevēlas, lai viņu mājās uzturētos ārvalstu kareivji, arī amerikāņi.

Amerikāņi ir apvainojušies uz Vāciju

Jūnijā Donalds Tramps pavēlēja Pentagonam izstrādāt plānu amerikāņu militārā kontingenta daļas izvešanai no Vācijas. Bez skaidra pamatojuma, tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti: Vašingtona ir pamatīgi apvainojusies uz Berlīni, kas atkal un atkal atsakās palielināt aizsardzības izdevumus NATO ietvaros līdz 2% no IKP.

Sabiedroto strīdā īpašu ieguldījumu devis ASV bijušais vēstnieks Vācijā Ričards Grenels, kurš draudēja vācu kompānijām ar sankcijām par dalību gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos un kritizēja Vācijas viedokli par Irānas kodoldarījumu. Diplomāta izteikumus Berlīne uzskata par iejaukšanos valsts suverēnajā politikā. Jūlija beigās Tramps savā lapā Twitter taujāja: "Vācija maksā Krievijai miljardiem dolāru gadā par enerģiju, bet mums Vācija jāaizsargā no Krievijas. Kas par lietu?" Tā ASV prezidents neviļus atklāja, cik absurda ir ASV militārās klātbūtnes paplašināšana pie NATO austrumu robežām, lai "savaldītu Krievijas agresiju". Ja Krievija pieteiks karu alianses valstīm, kam tā Eiropā pārdos naftu un gāzi?

90
Tagi:
bruņotie spēki, ASV, Polija
Pēc temata
Pompeo tūre pa Eiropu: ko ASV valsts sekretārs veda bagāžā un ar ko atgriezās mājās
Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Cilvēki aizsargmaskās Ženēvas ielās, foto no arhīva

Eiropa noskaidrojusi, kas vainojams tās problēmās

62
(atjaunots 21:15 06.03.2021)
Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis.

Uzstājoties Eiropas Parlamenta īpašās komitejas sanāksmē, kas analizē ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos, Eiropas diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels apsūdzēja Krieviju dezinformācijas kampaņā. Viņa ieskatā tās mērķis esot nomelnot Eiropas Savienības demokrātiju un vājināt starptautisko sadarbību. Plašāk par situāciju stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Eiropa ir slēgta: varasiestādes sper ārkārtas soļus. Vai vakcīna neglābj?
Ruptly / instagram.com/vkikilias / lv.wikipedia.org / New Media Department of Nowon-Gu District Office, Seoul

Borels norādīja, cik bīstama ir nepatiesa vai maldīga informācija nerimstošās pandēmijas apstākļos. "Mēs redzējām, kā prokremliskie kanāli apgalvoja, ka masku valkāšana ir bezjēdzīga, vai arī karsēja balsis pret lokdaunu," viņš paziņoja. Tagad, pēc diplomāta domām, pirmajā plānā iznāk Maskavas vakcīnu diplomātija, kura, no vienas puses, cenšas diskreditēt Rietumu preparātus un to ražotājus, bet no otras – liela un aktīvi virza savas vakcīnas.

Ierēdņa raizes var saprast. Krievijas iedzīvotāju dzīve pārsvarā ir atgriezusies ierastajā gultnē, gan ar minimālām neērtībām, un valdība pakāpeniski atceļ pandēmijas dēļ ieviestos pasākumus, bet Eiropā ceļas jaunu karantīnas ierobežojumu vilnis. Somijā ir ieviests ārkārtējais režīms. Čehijā pasaulē visaugstākā saslimstības līmeņa dēļ iedzīvotājiem ir aizliegts pamest mītnes rajonus. Arī Itālijā ir pastiprināti ierobežojumi.

Eiropas iedzīvotāji, kurus jau teju gadu moka ar dažādiem aizliegumiem un mājsēdi, arvien sliktāk uztver varas argumentus, ka tas viss notiek viņu pašu labā. Masveida protesti pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Sputnik V
© Sputnik / Виталий Тимкив

Situācija ir tik sarežģīta, ka Eiropas saliedētība sabrūk acu priekšā. Čehija vērsās pie Krievijas ar lūgumu par "Sputnik V" piegādēm, un tā ir valsts prezidenta un premjerministra saskaņotā nostāja. Slovākija devās vēl tālāk un sekoja Ungārijas, Serbijas un citu valstu pēdās, proti, paātrinātā kārtā reģistrējusi Krievijas preparātu, negaidot Eiropas regulatora atzinību. Poļi, kuriem epidemioloģiskā situācija tāpat ir sarežģīta, pie Krievijas griezties nevar objektīvu iemeslu dēļ, tāpēc viņi sāka pārrunas ar Ķīnu par Covid-19 vakcīnas iegādi.

Situācija arvien vairāk atgādina to, kas notika pirms gada, kad Eiropas Savienība demonstrēja savu nevarību ārkārtas situācijā un tās dalībvalstis bija spiestas patstāvīgi tikt galā ar savām problēmām.

Atšķirība ir tāda — un tas patiešām ir svarīgi — ka tolaik izraisījās globāla mēroga force majeure. Tā gaitā noskaidrojās, ka Brisele pēc būtības ir rīcībnespējīga situācijā, kad ir nepieciešama operatīva reakcija ārkārtas apstākļos. Eiropai tas, bez šaubām, sagādāja nepatīkamu pārsteigumu, taču tolaik ES nevarīgumu varēja vismaz izskaidrot ar problēmas plašo mērogu un pēkšņo parādīšanos.

Tagad situācija ir citāda.

Kad pagaisa pandēmijas pēkšņuma efekts, Eiropas Savienība sarosījās, jo kļuva pieprasīts tas, kas vienmēr tiek uzskatīts par tās stiprajām pusēm: stratēģiskā plānošana, sarežģīto procesu organizēšana, līdzekļu akumulācija un sadale. Visās nesenajās Eiropas valstu darbībās, sākot ar grandiozo ekonomikas atjaunošanas plānu, varēja saskatīt augstprātīgu solījumu parādīt pārējai pasaulei, kā jācīnās ar šāda veida draudiem.

Patiešām, parādīja gan.

Rezultātā – izgāšanās svarīgākajos rīcības virzienos. Eiropas izvēlētā lokdaunu stratēģija pārvērtās par fiasko, bet iedzīvotāju vakcinācijas aprakstam labāk būtu piemērot vārdu "katastrofa".

Ainas patētiskums ir īpaši redzams daudz labākās situācijas fonā tajās valstīs, kurām Eiropa bija iecerējusi pasniegt pandēmijas apkarošanas mācību.

Visa pamatā ir Eiropas varasiestāžu kļūdainie lēmumi. Tas kaitē Eiropas Savienības reputācijai daudz vairāk nekā tās apjukums un nevarīgums pirms gada.

Šādā situācijā nozīmīgi kļūst Austrumeiropas valstu mēģinājumi rīkoties patstāvīgi. Tās, protams, apzinās savu otršķirību ES sastāvā, kā arī to, ka jebkādu palīdzību koronavīrusa apstākļos tās saņems pēc atlikuma principa. Rezultātā arvien vairāk valstu pārstāj pacietīgi gaidīt savu kārtu, un tā vietā sāk izrādīt Briseles nesankcionētu aktivitāti.

Brexit, kā arī poļu un ungāru varas iestāžu augošā eiroskepticisma fonā, paplašinās valstu saraksts, kas nesliecas atskatīties uz Briseli, pat ne force majeure apstākļos. Tā Eiropas Savienībai ir visai nelabvēlīga zīme.

Pirms sešiem gadiem Eiropa ar entuziasmu sarīkoja sev migrācijas krīzi, kuras sekas izstrebj vēl joprojām. Cīņa ar pandēmiju noveda pie Eiropas politikas nākamās izgāšanās. Diezgan īsā laika periodā sanāk padaudz stratēģisku pārrēķināšanos ar smagām sekām.
Pie tam Briseles principiālā nevēlēšanās atzīt savas kļūdas, skaidrot tās ar ārējā ienaidnieka intrigām, kas grauj Eiropas demokrātiju un solidaritāti, garantē: kļūdas nebūt nav pēdējās.

62
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Eiropas Savienība pieņēmusi pieteikumu vakcīnas "Sputnik V" reģistrācijai
"Sputnik V" Eiropas Savienībā: Ungārija saņems divus miljonus vakcīnas devu
Dodiet Eiropai "Sputnik V": Čehijā uzskata par neētisku likt šķēršļus Krievijas vakcīnai
Eiropas analītiķi nosauca divas ES kļūdas Covid-19 vakcīnas iegādē
Tagad Moderna: Eiropas Savienībā apstiprināja vēl vienu Covid-19 vakcīnu
ASV karogs, foto no arhīva

Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes

43
(atjaunots 17:13 06.03.2021)
Amerikāņi vairs nevēlas karot par demokrātiju. Laiks rāda: intervences un autoritātu līderu gāšana nav efektīva.

Vašingtona guvusi labu mācību un plāno mainīt pasauli, pie tam sākot ar sevi. Par to, kā tagad vēlas rīkoties Savienotās Valstis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Jauni laiki – jaunas metodes

Valsts sekretāra Entonija Blinkena pirmā oficiālā uzruna Valsts departamentā gan aizritēja tukšā zālē, tomēr sacēla palielu troksni. Pusstundas laikā amerikāņu diplomātijas vadītājs uzskaitīja ārpolitikas galvenos virzienus, kas drīz vien tiks iekļauti nacionālās drošības stratēģijā. Gandrīz nekā jauna gan nav: gan Blinkens, gan prezidents Džo Baidens pēdējo mēnešu laikā to visu atkārtojuši ne vienu vien reizi. Tomēr šis tas piesaistīja uzmanību.

"Mūsu pieeja mainīsies, - pasludināja valsts sekretārs. – Mēs neizplatīsim demokrātiju ar dārgu militāro intervenču palīdzību vai centieniem gāzt autoritāros režīmus ar spēku." Tādas metodes, lai arī liktas lietā ar labākajiem nodomiem, ne pie kā laba nav novedušas. Vēl vairāk, vārdi "demokrātijas izplatīšana" guvuši negatīvu nokrāsu, un tiem vairs netic pat paši amerikāņi.

Pasaule ir mainījusies, un jaunajos apstākļos Vašingtona pievērsīsies nevis terorisma draudiem, bet gan cīņai ar konkurējošajām lielvalstīm. Demokrātiju vajag izplatīt – tas vēl joprojām ir ASV ārpolitikas imperatīvs, - tikai ar savu piemēru. "Pretējā gadījumā mēs palīdzam konkurentiem, tādiem kā Ķīna un Krievija, kas izmanto jebkuru iespēju, lai sētu šaubas par mūsu uzticību ideāliem. Nevajag atvieglot viņiem uzdevumu," konstatēja diplomāts.

Piemērs nav īsti izdevies

Pērnais gads nesis valstij smagus pārbaudījumus. Koronavīrusa pandēmija, kas aiznesusi viņsaulē vairāk amerikāņu, nekā Pirmais, Otrais un Vjetnamas karš kopā ņemti, parādīja nevienlīdzību veselības aprūpes jomā. Rasu nemieri policijas cietsirdības un melnādaino slepkavību dēļ kārtējo reizi izveda priekšplānā sistemātiskā rasisma problēmu sabiedrībā.

Prezidenta vēlēšanas bija skandalozākās daudzu gadu desmitu laikā. Donalds Tramps vēl aizvien apliecina, ka rezultāti ir viltoti. Rezultātā sākās īsts uzbrukums fundamentālajām vērtībām: 6. janvārī pūlis iebruka Kapitolija ēkā elektoru balsojuma rezultātu apstiprināšanas laikā.

Jauno prezidentu Džo Baidenu gaida grūtības: jāatjauno vienotība valsts iekšienē, jāpierāda pašiem amerikāņiem, ka ASV vēl aizvien ir demokrātijas templis.

"Ar personīgo piemēru ASV tagad ir lielas grūtības, - sarunā ar RIA Novosti konstatēja ASV un Kanādas institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Pāvels Koškins. – Viņiem vajadzīgs retorisks instruments elektorāta mobilizācijai. Ir svarīgi parādīt: mēs esam spējīgi noregulēt situāciju valstī."

Zināmā mērā Blinkena runa ir vērsta "uz iekšpusi", uzskata Koškins.

"Ir savdabīgs stimuls ieviest kārtību citās valstīs: vajag sākt pašiem ar sevi," viņš paskaidroja.

Attīstība pret demokrātiju

Baidena administrācija pastāvīgi uzsver: galvenais stratēģiskais sāncensis ir Ķīna un tās attīstības modelis. Vašingtona apņēmusies panākt tā pārmaiņas.

Pati Pekina neplāno nekur eksportēt politisko sistēmu, - to paziņoja Ķīnas priekšsēdētājs Sji Dziņpins. "Mēs popularizēsim iespējas pasaulei ar attīstības palīdzību," viņš paskaidroja.

Dažās valstīs patiešām ir pieprasīts atsevišķu Ķīnas valsts pārvaldes elementu imports, norādīja Maskavas Kārnegija centra konsultants, sinologs Temurs Umarovs. Piemēram, to vidū ir Centrālās Āzijas valstis, kur ASV ietekme sarūk.

"Visām reģiona autokrātijām gribas atkārtot Ķīnas panākumus: kļūt par attīstītu ekonomiku bez demokrātiskām reformām," atzīmēja Umarovs. Vienlaikus jebkura autokrātija mūsdienu pasaulē ir spiesta izlikties par demokrātiju. Citādi globālajā pasaulē nav iespējams normāli pastāvēt.

"Tāpēc retorikas līmenī visi Centrālāzijā stāsta par reformām un cilvēktiesībām, taču faktiski neuzskata, ka Rietumi būtu atdarināšanas cienīgs modelis. Agrāk vismaz viena valsts – Kirgīzija, tā saucamā demokrātijas oāze Centrālāzijā, - bija noskaņota proamerikāniski, bet tagad pat tā ir pārdomājusi un dodas pa citu ceļu," konstatēja Temurs Umarovs.

Savienotās Valstis varētu pastiprināt pozīcijas reģionā, ja aktīvāk iesaistītos Centrālāzijas ekonomiskajā dzīvē, kā to dara Pekina. Pretējā gadījumā, uzskata Umarovs, lielu ideoloģisko ietekmi nepanākt.

Neaizmirsts vecais

Jaunās administrācijas pieeja turpina jau Baraka Obamas aizsākot. Tā saucamā Obamas doktrīna paredzēja arī amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanos ārvalstīs. Jau tolaik demokrāti secināja, ka militārās metodes nav tik efektīvas un demokrātija jāizplata nevis ar intervenču, okupācijas un valsts izveides palīdzību, bet gan ar maigā spēka līdzekļiem.

Tomēr 44. prezidentam īsti labi neizdevās: 2011. gadā ASV sāka uzlidojumus Lībijas valdības spēkiem. Vēlāk Obama atzina, ka lēmums, protams, esot bijis pareizs, tikai Vašingtona neesot sagatavojusies tā sekām. Lībija iegrima haosā – Obama to nosauca par briesmīgāko kļūdu savas prezidentūras laikā.

Tagadējā administrācija turpinās viņa centienus un izmantos visas metodes, izņemot tieši militāro intervenci, uzskata Ekonomikas augstskolas Zinātnisko pētījumu universitātes Eiropas un starptautisko komplekso pētījumu centra direktora vietnieks Dmitrijs Suslovs. "Akcentēta tiks ārvalstu palīdzības un NKO politika, daudz aktīvāk atbalstīs oranžās revolūcijas," viņš teica un atgādināja: Sīrijā ASV nekaroja tieši pret Bašara Asada režīmu, bet gan palīdzēja opozīcijas spēkiem – to uzskata par pieļaujamu.

Tagad Vašingtona atbalsta opozīcijas pārstāvjus Krievijā, Baltkrievijā, Venecuēlā. Iepriekš ASV noteica sankcijas vairākām Krievijas amatpersonām Alekseja Navaļnija lietas dēļ. Ierobežojumi pret Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko ar amerikāņu vēstnieku apsprieda Svetlana Tihanovska. Nesen Blinkens sazvanījās ar Venecuēlas opozīcijas līderi Huanu Gvaido. Ķīnā un Irānā ASV palīdz prorietumnieciskām NKO un disidentiem.

Konkrētas darbības ir atkarīgas no valsts , konstatēja Suslovs. Vienuviet runa ir par atbalstu kādai pusei pilsoņu karā, cituviet – politiskās krīzes provocēšana.

"Informācijas politika, propaganda, publiskā diplomātija. Arī sankcijas ir svarīgs demokrātijas izplatīšanas instruments: tās skar eliti, no kā vēlas atbrīvoties. Toties jaunas irākas vai lībijas – tādu operāciju nebūs," ir pārliecināts Suslovs.

Vēsture rāda: ir grūti uzspiest demokrātiju tikai ar personīgo piemēru – daudz sarežģītāk, nekā piešķirt naudu ārvalstu projektiem. Tātad, acīmredzot, par Valsts departamenta galveno instrumentu kļūs finansiālais atbalsts draudzīgajiem spēkiem.

43
Tagi:
iejaukšanās, demokrātija, ASV
Vīķe-Freiberga

Latvijas eksprezidenti pastāstīja par pašsajūtu pēc pirmās potes pret Covid-19

0
(atjaunots 11:48 08.03.2021)
Kā Vīķe-Freiberga, Bērziņš, Vējonis, Ulmanis un Zatlers jūtas pēc vakcinācijas ar AstraZeneca preparātu.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Februārī pirmo vakcīnas devu pret Covid-19 ar preparātu AstraZeneca saņēmušas valsts pirmās personas un bijušie prezidenti Guntis Ulmanis (81 gads), Vaira Vīķe-Freiberga (83 gadi), Valdis Zatlers (65 gadi) un Andris Bērziņš (76 gadi) un Raimonds Vējonis (54 gadi).

Viņi pastāstīja LTV, kā jūtas pēc vakcinācijas, raksta Rus.lsm.lv.

Vaira Vīķe-Freiberga paziņoja, ka dzirdēja par to, ka pēc potes cilvēks varētu justies saguris, tātad viņa nolēma izmantot šo attaisnojumu, lai pavadītu vienu dienu gultā ar grāmatu, nepiedaloties nekādās "Zoom" konferencēs.

Sputnik V
© Sputnik / Сергей Аверин

Vīķe-Freiberga arī atzīmēja, ka viņai uznāca lēkme locītavu sāpēm, bet tā ka tādas viņai uznāk pirms sniegputeņiem, viņa nevar apgalvot, ka tas bija saistīts ar poti.

Par savu pašsajūtu pastāstīja arī Andris Bērziņš. Pēc viņa vārdiem, viņš neatzīmēja nekādu īpašu simptomu. Eksprezidents turpinājis saimniecības darbus savās lauku mājās un juties kā pēc jebkuras citas potes.

Guntis Ulmanis arī paziņoja, ka jūtas labi. To pašu teica arī Zatlers. Viņš arī atzīmēja, ka viņam esot prieks, ka viņš ir viens no tiem, kas rada pūļa imunitāti.

Tikai Vējonim bija nepatīkama sajuta injekcijas vietā.

Atgādinām, ka aizvadītajā nedēļā Latvijā tika vakcinēti 19 217 cilvēku. Pirmo poti saņēmuši 18 242 cilvēku, bet otro vakcīnas devu - 975 Latvijas iedzīvotāji.

0
Tagi:
AstraZeneca, vakcinācija, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Bils Geitss prognozē pamatīgas nepatikšanas pasaulei: Covid-19 ir tīrais sīkums
Covid-19 izplatās Latvijas lielākajās pilsētās
Antivielas pret Covid-19 ir tikai katram desmitajam Zemes iedzīvotājam
Latvijā aprēķināja, cik izmaksā Covid-19 ierobežojumi