Amerikāņu raķetes Patriot, foto no arhīva

"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos

89
(atjaunots 15:31 25.08.2020)
Amerikāņi turpina paplašināt militāro klātbūtni pie Krievijas robežām. Valsts sekretārs Maiks Pompeo un Polijas nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks parakstīja līgumu, kas paredz vēl tūkstoš karavīru pārvietošanu uz Poliju.

Līdztekus Polijā nonāks arī ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs. Vašingtona neslēpj, ka tās vienīgais mērķis ir ierobežot Krievijas iespējas Eiropas virzienā. Par to, kā reģionā mainīsies spēku līdzsvars, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. 

Stāties pretī Krievijai

Nav pirmā reize, kad Varšava izlūdzas Vašingtonas militāro palīdzību. Jau 2018. gada beigās Polija piedāvāja ASV iespēju dislocēt valsti amerikāņu tanku brigādi. Valsts pat bija gatava segt izdevumus aptuveni 1,5-2 miljardu dolāru apmērā. Prezidents Andžejs Duda izdomāja jaunās bāzes nosaukumu – "Trampa forts". Acīmredzot, tāpēc, lai ASV līderim nerastos ne mazākās šaubas par Varšavas lojalitāti. Savukārt nacionalās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks paziņoja, ka jautājums par bāzi ir izlemts.

Atgādināsim, ka patlaban Polijā pēc rotācijas principa jau izvērsts amerikāņu militārais kontingents – aptuveni 4,5 tūkstoši cilvēku. Tomēr Varšavai vēl šķiet par maz. Pērn poļu politiķi un mediji vienā balsī klāstīja, ka Polijai jākļūst par ASV spēku galveno bāzi Eiropā. Runa pat bija par taktisko kodolieroču pārvietošanu uz austrumiem. Sak, tas esot nepieciešams, lai stātos pretī "agresīvajai Krievijai".

Galu galā Vāciju drīz vien pametīs 12 tūkstoši amerikāņu kareivju un virsnieku. Aptuveni puse atgriezīsies ASV, pārējie tiks dislocēti citās Eiropas valstīs, tostarp tūkstotis ieradīsies Polijā. Pentagonam šķita llieki sūtīt uz turieni tanku brigādi, un Trampa forts ir palicis uz papīra. Tomēr arī tādi papildspēki ir vērā ņemami.

Karaspēki un infrastruktūra

Varšavas un Vašingtonas noslēgtais līgums paredz ne tikai karaspēka pārvietošanu, bet arī ASV Bruņoto spēku štāba infrastruktūras un militārās sagatavotības centru izveidi, armijas un transporta aviācijas, bezpilota lidaparātu, speciālo operāciju spēku, kā arī aizmugures sagādes elementu struktūru izveidi. Krievijas diplomāti jau pauduši bažas šajā kontekstā.

"No jauna pievēršam uzmanību tam, ka amerikāņu militārās klātbūtnes paplašināšana nerisina drošības problēmas, - informēja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. – Gluži pretēji, tā tikai pasliktina jau tāpat sarežģīto situāciju pie mūsu rietumu robežām, palielina spriedzi un palielina nejaušu incidentu riskus. NATO mums apgalvo, ka šāda spēku audzēšana ir nenozīmīga, tai ir rotācijas raksturs. Tomēr tie ir centieni izkropļot patiesību. Jaunā līguma īstenošana ļaus kvalitatīvi palielināt ASV spēku uzbrukuma potenciālu Polijā."

Krievijas senators Aleksejs Puškovs uzskata, ka ASV plāni pārvietot karaspēku uz Poliju kārtējo reisi pārkāpj Krievijas un NATO pamataktu. Šis dokuments neļauj Ziemeļatlantijas aliansei palielināt karaspēkus Austrumeiropas valstu teritorijā, kas iestājušās NATO pēc 1997. gada. Kā zināms, Polija pievienojās rietumu militārajam blokam 1999. gadā. Tomēr jāpiebilst, ka kopš 2014. gada amerikāņi pārsvarā ignorē šo dokumentu un metodiski pietuvina bruņotos spēkus un militāro infrastruktūru Krievijas robežām.

Čehi iebilst

Amerikāņi izskatīja arī citus variantus. Tomēr nebūt ne visi sabiedrotie ilgojas uzņemt viesus no okeāna viņas puses. Augustā Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs pirms tikšanās ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo akcentēja, ka Prāga neuzskata par vajadzīgu amerikāņu karavīru dislokāciju valstī. Viņš norādīja, ka papildu spēku izvēršana ir lieka.

"Mani tas nepārsteidza, - radio Sputnik ēterā teica Krievijas valsts humanitārās universitātes docents, vēstures zinātņu kandidāts Vadims Truhačovs. – Jau 2000. gadu vidū tika izskatīts jautājums par amerikāņu pretraķešu aizsardzības objektu dislokāciju Čehijā un gandrīz trīs ceturtdaļas iedzīvotāju pret to visai kategoriski iebilda. Babišs, kurš cenšas saglabāt sabiedrisko atbalstu, paturot prātā toreizējos notikumus, nāca klajā ar tādu viedokli. Ideja par amerikāņu armijas bāzi Čehijas teritorijā nav populāra, un politiķi ņem to vērā. Varu pieļaut, ka no valsts parlamentā pārstāvētajām deviņām partijām piecas iebildīs."

Eksperts uzsvēra, ka Čehija atceras 1938.-1939. gadus, kad valsts likteni lēma aiz tās muguras. Tagad lielākā daļa čehu nevēlas, lai viņu mājās uzturētos ārvalstu kareivji, arī amerikāņi.

Amerikāņi ir apvainojušies uz Vāciju

Jūnijā Donalds Tramps pavēlēja Pentagonam izstrādāt plānu amerikāņu militārā kontingenta daļas izvešanai no Vācijas. Bez skaidra pamatojuma, tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti: Vašingtona ir pamatīgi apvainojusies uz Berlīni, kas atkal un atkal atsakās palielināt aizsardzības izdevumus NATO ietvaros līdz 2% no IKP.

Sabiedroto strīdā īpašu ieguldījumu devis ASV bijušais vēstnieks Vācijā Ričards Grenels, kurš draudēja vācu kompānijām ar sankcijām par dalību gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbos un kritizēja Vācijas viedokli par Irānas kodoldarījumu. Diplomāta izteikumus Berlīne uzskata par iejaukšanos valsts suverēnajā politikā. Jūlija beigās Tramps savā lapā Twitter taujāja: "Vācija maksā Krievijai miljardiem dolāru gadā par enerģiju, bet mums Vācija jāaizsargā no Krievijas. Kas par lietu?" Tā ASV prezidents neviļus atklāja, cik absurda ir ASV militārās klātbūtnes paplašināšana pie NATO austrumu robežām, lai "savaldītu Krievijas agresiju". Ja Krievija pieteiks karu alianses valstīm, kam tā Eiropā pārdos naftu un gāzi?

89
Tagi:
bruņotie spēki, ASV, Polija
Pēc temata
Pompeo tūre pa Eiropu: ko ASV valsts sekretārs veda bagāžā un ar ko atgriezās mājās
Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Jo tuvāk Latvijai, jo labāk: Pabriks gaida ASV spēku pārdislokāciju uz Poliju
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

22
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

22
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

56
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

56
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"

Vārds "saindēšana" šeit neiederas: "Novičok" izstrādātājs par Navaļniju

0
(atjaunots 11:32 21.09.2020)
Viens no "Novičok" izstrādātājiem RT intervijā komentēja Krievijas blogera Alekseja Navaļnija "saindēšanas" versijas, pastāstot, kā organismam būtu jāreaģē uz šo indīgo vielu.

Pēc "Novičok" izstrādātāju grupas locekļa, ķīmijas zinātņu doktora Leonīda Rinka sacītā, Krievijas blogeris Aleksejs Navaļnijs nevarēja būt saindēts ar šo vielu, jo tādā gadījumā viņš nebūtu bijis spējīgs iziet no viesnīcas pat ar vismazākās devas nokļūšanu organismā.

Saindēšanas versijas Rinks dēvē par neiespējamām.

Plašāk skatieties RT videomateriālā.

Krievijas blogeris Aleksejs Navaļnijs tika nogādāts Omskas slimnīcā 20. augustā pēc pašsajūtas pasliktināšanās lidmašīnā lidojuma laikā. Pēc divām dienām viņu pārveda uz Berlīnes klīniku Charite. Atsaucoties uz militārajiem mediķiem, VFR valdība paziņoja, ka Navaļnijs it kā tika saindēts ar substanci no "Novičok" kaujas indīgo vielu grupas.

Maskava aicināja Vāciju ar dokumentiem apstiprināt savu paziņojumu un atgādināja, ka, saskaņā ar Krievijas izmeklējumu rezultātiem, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

0