Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva

"Spēlē uz visu banku": ASV padzen Krieviju no ieroču tirgus

94
(atjaunots 15:32 25.08.2020)
Pārdot ieročus partneriem, ieviest sankcijas, izspiest pretinieku no moderno tehnoloģiju tirgus – ASV Valsts departaments pārskata savu sāncensību ar Krieviju un Ķīnu.

Analītiķi uzskata, ka Krievijas un Ķīnas militārās attīstības līmenis met izaicinājumu pasaules kārtībai, kurā vadošo lomu spēlē Rietumi. Lai saglabātu līdera vietu, Vašingtona plāno visiem spēkiem bremzēt Maskavu un Pekinu. Par to, kā amerikāņi iecerējuši rīkoties, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Bez importa

Krieviju un Ķīnu Valsts departaments uzskata par gandrīz līdzvērtīgiem sāncenšiem, kuri kaitē nacionālajai drošībai. Tāpēc esot "jāstājas pretī viņu mēģinājumiem veidot pasauli, kas neatbilst mūsu vērtībām un interesēm".

"Jārada pēc iespējas vairāk šķēršļu mūsdienīgo tehnoloģiju un bruņojuma nodošanai Krievijai un Ķīnai, ko iespējams izmantot militāriem un vardarbīgiem mērķiem, - teikts departamenta pārskatā. – Ir jānostiprina nacionālie eksporta kontroles pasākumi, jāpārrauga ārvalstu investīcijas, jākontrolē vīzu pieteikumi. Bez tam diplomātiskā ceļā jāpārliecina citas valstis atturēties no sadarbības ar mūsu sāncenšiem."

Tā amerikāņi rīkojas jau dažus gadus. Atliek tikai atsaukt atmiņā, kā Parīze Vašingtonas spiediena dēļ pēdējā brīdī atteicās atdot Krievijai abus jau apmaksātos "Mistral" klases helikopteru bāzes kuģus. Pēc 2014. gada ASV dara visu iespējamo, lai Maskava nesaņemtu aizsardzības vai dubultu mērķu tehnoloģijas un produkciju, arī darbgaldus.

Vācu kompānija Rheinmetall, kas no 2011. gada būvēja modernu militārās apmācības centru netālu no Ņižņij Novgorodas, 2014. gadā, valdības spiesta, pārtrauca darbus. Tiesa, jau nākamajā gadā apmācību objekts tika atklāts – Krievija to pabeidza pati.

Protams, sankcijas ietekmēja ražošanas ķēdītes Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā, tomēr galu galā krietni stimulēja vietējo analogu ražošanu un mudināja pavērsties uz austrumiem tirdzniecības partneru meklējumos.

"Domāju, nākamā rindā ir Dienvidlkoreja, ar ko mums saglabājies labs preču apgrozījums, - aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – Viņi mums cita starpā pārdod aizsardzības vai dubultu mērķu tehnoloģijas. ASV par to ir greizsirdīgas. Lieta tāda, ka Vašingtona "noslauc" visas Dienvidkorejā tapušās mūsdienīgās militārās izstrādes. ASV aizsardzības rūpniecības kompleksā 7-10% inovāciju pieder Korejai."

Eksperts uzskata, ka Vašingtona piespiedīs Seulu likvidēt vai būtiski ierobežot sadarbību ar Maskavu. Turklāt amerikāņi turpinās "nozāģēt" nedaudzos palikušos Krievijas tehnoloģiskos sakarus ar ES valstīm. Visus nepaklausīgos, pēc Sudakova domām, sodīs ar sankcijām, jo Baltais nams nav radis uzskatīt savus sabiedrotos par patstāvīgiem spēles dalībniekiem pasaules arēnā.

Zenītraķešu epopeja

Valsts departamenta pārskata autori apgalvo, ka Krievijas militārā attīstība ir tieši saistīta ar bruņojuma tirdzniecību: "Pārdodot ārvalstīm militāro tehniku, Maskava saņem naudu savas armijas ekipēšanai un perspektīvu aizsardzības tehnoloģiju attīstībai. Militārais eksports ir stratēģiski svarīga nozare Krievijā. Kaitējums tam būtiski bremzēs viņu attīstību." Tātad vajag izjaukt Krievijas aizsardzības līgumus ar citām valstīm un izspiest Maskavu no pasaules bruņojuma tirgus.

Nav grūti saprast, cik neapmierināta bija Vašingtona par to, ka Turcija nopirka Krievijas zenītraķešu sistēmas S-400 – Turcija tomēr ir ASV sabiedrotais NATO. Ankaras un Maskavas darījums radīja īstu kritikas lavīnu no Baltā nama puses. ASV vadība vēstīja, ka Turcija tiks izslēgta no piektās paaudzes iznīcinātāja F-35 programmas. Republikas prezidents Redžeps Erdogans nepakļāvās šantāžai un noslēdza darījumu. Vašingtona slēpa aizvainojumu un noteikti vēl atgādinās Ankarai tās "nepaklausību".

Tikpat ASV kritizē Indiju. 2018. gada oktobri Maskava un Deli ir vienojušās par piecu S-400 pulka kompleksu piegādi vairāk nekā piecu miljardu dolāru vērtībā. Maijā ASV valsts sekretāra palīga Dienvidu un Centrālāzijas lietās pienākumu izpildītāja Eliza Velsa informēja, ka Kongress "joprojām pauž nopietnas bažas" par to, ka Maskava no tā gūs peļņu. Viņa izteica mājienu: ja Ņūdeli iepirks Krievijas ZRS, par tālāku ASV pretgaisa aizsardzības kompleksu pārdošanu Indijai nevar būt ne runas. 2018. gadā tāds arguments deva iespēju Vašingtonai izjaukt līgumu par S-400 pārdošanu Saūda Arābijai.

Līgums ar Indonēziju

Amerikāņi vēl aizvien cer, ka nepieļaus 11 iznīcinātāju Su-35E piegādes Indonēzijai. Darījums tika noslēgts 2018. gada februārī par 1,1 miljardu dolāru. Aptuveni mēnesi pirms līguma noslēgšanas Džakartā ar oficiālu vizīti ieradās ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss. Viņš atgādināja par likumu CAATSA ("Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību") un piedraudēja, ka Indonēzijas Gaisa spēkos ekspluatētās amerikāņu lidmašīnas paliks bez rezerves daļām. Pie tam Metiss apsolīja: ja Indonēzija atteiksies no darījuma, tā saņems lietotus amerikāņu iznīcinātājus F-16.

Līgums tomēr tika parakstīts. Tad Vašingtona sāka atklātu šantāžu un piedraudēja Džakartai, ka sāks sniegt materiālu atbalstu opozīcijai. Īsāk sakot, "ja nedarīsiet tā, kā jums saka, sarīkosim pie jums krāsaino revolūciju".

ASV sankciju pēdējā pakete pret Krievijas militāro eksportu stājās spēkā šī gada 20. februārī. Runa bija par kodolieročiem, raķešu sistēmām un bezpilota lidaparātiem.

"ASV vadības lēmumi par militārās produkcijas eksporta ierobežojumiem Krievijai ir negodīgas konkurences izpausme, - žurnālistiem toreiz paziņoja Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības komitejas loceklis Francis Klincēvičs. – Mūsu valsts ir pašpietiekama aizsardzības jomā, un Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss tādēļ necietīs. Mēs vienmēr atradīsim, ar ko sadarboties starptautiskajā līmenī."

Savaldīt Ķīnu

Tāda pati ir ASV politika arī attiecībās ar Ķīnu. Cita starpā Vašingtona izjauca Ukrainas dzinēju būves uzņēmuma "Motor Sič" pārdošanu Ķīnas kompānijai Beijing Skyrizon Aviation. Martā Ukrainas Antimonopola komiteja (UAMK) oficiāli informēja, ka darījums ir aizliegts. Lēmumu pieņēma Vladimirs Zeļenskis, ņemot vērā ķīniešu "potenciālos likumpārkāpumus" un "ar to saistītās ģeopolitiskās problēmas".

Jau 2017. gada maijā Ukrainas vicepremjers Stepans Kubivs paziņoja, ka "Motor Sič" sadarbībā ar "Beijing Skyrizon Aviation Industry Investment Co" uzbūvēs Čuncinā aviācijas dzinēju rūpnīcu. Bez tam Ķīnas kompānija vienojās par "Motor Sič" akciju kontrolpaketes iegādi, par to apsolot investīcijas ražošanas attīstībā 250 miljonu dolāru apmērā.

Vašingtona tūlīt cēla trauksmi. Situācija ap uzņēmumu krasi saasinājās. 2019. gada vasarā ASV Aizsardzības ministrija nāca klajā ar pārskatu par to, ka Ķīna vēlas pārvērst savus Bruņotos spēkus par pirmklasīgu militāro mašīnu, lai konkurētu ar amerikāņiem visā pasaulē un, iespējams, iebruktu Taivānā. Pēc tam Baltais nams iesaldēja militārās palīdzības programmu Ukrainai par 391 miljonu dolāru.

Drīz vien Kijevā ar oficiālu vizīti ieradās ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons. Viņš paziņoja, ka "Motor Sič" ir "ne tikai Ukrainai, bet arī ASV, Eiropai, Japānai, Austrālijai, Kanādai un citām valstīm aktuāls jautājums". Kijeva nekavējoties nostājās miera stājā.

Dažas dienas vēlāk Ukrainas Drošības dienests ierosināja izmeklēšanu pret "Motor Sič" aizdomās par "iespējamu diversijas gatavošanu un valsts nodevību uzņēmumā". Galu galā darījums tika izjaukts un būtiski kaitēja Kijevas un Pekinas attiecībām.

94
Tagi:
ieroči, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievu ierocis: aeromobilā bruņumašīna "Strela" sasniedz 155 km/h ātrumu
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Sputnik V

Vai ar "politiski nepareizu vakcīnu" ielaidīs Eiropā

7
(atjaunots 10:54 02.03.2021)
Kamēr Krievijas vakcīnas nav apstiprinātas ES, tās pilsoņi, visticamāk, nesaņems robežas šķērsošanai nepieciešamo sertifikātu.

Uzstājoties ar runu par ES diplomātisko resoru selektorsanāksmes rezultātiem, kanclere Angela Merkele informēja, ka sanākušie piekrituši tam, ka jāievieš vakcinēšanas sertifikāts, bez kura netiks atļauta iebraukšana ES, raksta Maksims Sokolovs vietnē RIA Novosti. Vienošanās pagaidām ir principiāla, detalizētu projektu iesniegs pēc trim mēnešiem.

Kā zināms, velns slēpjas detaļās. Tas attiecas arī uz vakcinēšanas pasi.

Pirmkārt nav skaidrs, ko iesākt cilvēkiem, kuriem ir pretindikācijas vakcinēšanai. Vairāk vai mazāk varētu saprast īslaicīgas kontrindikācijas gadījumu - piemēram, ja cilvēks nesen pārslimojis koronavīrusa infekciju. Tāpat kā ar citām infekcijas slimībām, arī šajā gadījumā jāpagaida kāds laiks un pēc tam droši var vakcinēties. Taču ir arī hroniskas slimības: ko darīt ar tām? Izskatās, jāierobežo tādu slimnieku pārvietošanas tiesības. Pie tam hroniskas kaites ir smagas, un to nesēji tik un tā drīz mirs. Nav cilvēka, nav problēmas. Hroniskajiem nekas Eiropā nav darāms.

Sputnik V
© Sputnik / Илья Питалев

Taču tas nav viss.

Pasaulē pašlaik ir daudz vakcīnu, iespējams, būs vēl vairāk. Kādas tieši vakcīnas dos tiesības saņemt ES sertifikātu?

Ar eiroatlantisko trijnieku Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca šķēršļu acīmredzami nebūs. "Vakcinējies ar "Pfizer" — saņem ausvaisu", citādi sanāk kāda disidentitāte.

Ar Krievijas ("Sputnik V" un "EpVakrona") un ķīniešu ("Sinovac Biotech", "CanSino Biologics", "CNBG — Sinopharm") vakcīnām viss varētu būt sarežģītāk. Tās var būt izcili efektīvas, bet, kamēr tās nav oficiāli apstiprinātas, ar tām vakcinēti pilsoņi, visticamāk, nesaņems nepieciešamo sertifikātu robežas šķērsošanai.

Lieta tāda, ka jautājums par nedemokrātiskas izcelsmes vakcīnas efektivitāti vai kaitīgumu ir ne tikai medicīnisks, bet arī politisks. Jau "Ziemeļu straumes 2" piemērs pietiekami spilgti ilustrē, kas notiek, kad lietā iejaucas politika - "demokrātijas izplatība pret totalitārismu", – krievu ogļūdeņradis izrādās bīstamāks nekā "Ciklons B". Kā zināms, "ja ģeometriskās teorēmas skartu cilvēku intereses, to dēļ rīkotu karus." Pie tam, ja var sarīkot nepatikšanas valstij, vienkārši neatzīstot nedemokrātisko vakcīnu, kāpēc gan to neizdarīt?

Ļoti daiļrunīgs ir nesenais (17. februāris) Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas izteikums: "Krievijas Covid-19 vakcinācijas stratēģija izraisa neizpratni. Kāpēc Krievija piedāvā teorētiski citām valstīm miljoniem devu, taču nav sasniegusi pietiekamu progresu pašu iedzīvotāju vakcinācijā? Tas ir jautājums, uz kuru jāatbild."

Grūti pateikt, kas tas ir — pietiekams progress. Un vai Eiropas ierēdņi ir tiesīgi runāt par šo tēmu, kad pašā Eiropā progress ir acīmredzami nepietiekams? Citādi Ungārija nepirktu "Sputnik", tāpat Čehija, Austrija, Itālija neapsvērtu to pašu. "Kāpēc mums ir vajadzīgs "Sputnik", kad uz katra soļa ir vakcinācijas punkti ar "Pfizer"?"

Iespējams, Urzulas kundze ir sašutusi par XIX gadsimta beigu maizes eksporta prakses atdzīvināšanu – "Paši pietiekami neēdīsim, bet izvedīsim". Ir grūti pateikt, vai esošā Veselības ministrija rīkojas atbilstoši toreizējā finanšu ministra Višņegradska principiem. Bet vēl grūtāk ir saprast, kāds tam ir sakars ar Krievijas vakcīnas iedarbīgumu. Vai nu tā ir efektīva vai ne. Savukārt Krievijas panākumi savu iedzīvotāju vakcinācijā diez vai varētu būt Briseles galvenās rūpes.

Cita lieta, ja vajag par jebkādu cenu "atmaskot" Krievijas vakcīnu. Īpaši - neuzskatīt poti par pamatu vīzas sertifikāta izsniegšanai. Kad runa ir par dzelzs aizkara problēmām, tad, protams, jebkuri paņēmieni var noderēt.

Protams, ne jau viss ir atkarīgs no Urzulas un viņas domubiedriem. Izņemot tos, kuri vēlas jebkādu iemeslu un ieganstu piesegā norobežoties no Krievijas, ir arī grupas ar citām interesēm.

Piemēram, lai gan Krievijas iedzīvotāju ienākumi ir stipri krituši, tomēr nav ne runas par totālu nabadzību, kas padara neaktuālu izbraukuma tūrismu. Daudzas Eiropas valstis (Itālija, Francija, Grieķija, u tt.), kur tūrisms pirms pandēmijas nodrošināja 10-15% no IKP un deva darbu labai iedzīvotāju daļai – šīs valstis jau sapņos redz, kā varētu atgriezties pirmskovida laiki un Krievijas tūristu nauda. Fon der Leienas kundzes intereses tām ir vienaldzīgas – pašu plānais maciņš ir daudz svarīgāks.

Var, protams, iedvesmot eiropiešus, sak, "uz ideoloģijas rēķina mēs netaupām", attiecināt šo saukli uz vīzu sertifikāciju, bet tāda ilgtermiņa politika var beigties ar dažādiem pārsteigumiem. Neviens nav atcēlis principu "savs krekls tuvāks", un to pastāvīgi lamāt ir bīstami.

Tātad jautājums par to, kādas vakcīnas pēc trim mēnešiem apliecinās ieceļošanas vīzas prasītāja drošību, kļūs par asu strīdu tēmu starp fon der Leienas kundzi un sīkburžuāziskā principa "Manis pēc kaut vai suns, ka tik olas dētu" piekritējiem.

7
Tagi:
vakcīna, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Bloomberg nosauca "Sputnik V" par favorītu cīņā ar Covid-19 pandēmiju
"Tikai ne krievu vakcīna". Lietuvas elitei nospļauties par cilvēku veselību
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem
Vakcinētajam ir 98 gadi: kā Latvijā izmanto vakcīnu, ko Vācijā sirmgalvjiem neiesaka
Eiropas Komisijas galvenā mītne Briselē, foto no arhīva

Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām

16
(atjaunots 08:25 02.03.2021)
ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai tai pazemīgi jāpaklausa un vēl jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties.

Rietumi laiž klajā jaunu sankciju sēriju pret Krieviju: pirmdien Eiropas Savienība saskaņoja personālo sankciju ieviešanu pret virkni Krievijas amatpersonu, kas esot atbildīgas par "Navaļnija vajāšanu" (sarakstu publicēs pēc dažām dienām). Savienotajās Valstīs steidz gatavot "sankciju un citu pasākumu" paketi ne tikai par Navaļniju, bet arī par hakeru uzbrukumiem (ko dēvē par SolarWinds) amerikāņu aģentūrām un kompānijām, kuros apsūdz Krieviju, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Tas viss bija paredzams, nemaz nerunājot par to, ka sankciju spiediens (vērienīgi soļi, ne tikai atsevišķas ASV akcijas) pret Krieviju ilgst jau septiņus gadus. Pa šo laiku Krievija pie tām jau paspējusi pierast, tomēr vienmēr ir interesanti argumenti, ar kuriem pamato savu rīcību rietumu "partneri". Argumenti, ne motīvi. Motīvi ir saprotami –  par tiem trešdien atgādināja Vladimirs Putins, uzstājoties FDD kolēģijā.

"Mēs saskaramies ar tā saucamo Krievijas savaldīšanas politiku. Te runa nav par konkurenci, kas ir dabiska starptautiskajās attiecībās, bet gan par konsekventu un visai agresīvu līniju, kas vērsta uz to, lai kaitētu mūsu attīstībai, nobremzētu to, radītu problēmas ārējā perimetrā, izprovocētu iekšējo nestabilitāti, iedragātu vērtības, kas apvieno Krievijas sabiedrību, un galu galā novājinātu Krieviju, pakļaujot to ārējai kontrolei, tāpat kā tas notiek dažās valstīs postpadomju telpā."

Šie mērķi nepavisam netiek noklusēti: Putins atzīmēja, ka "pietiek iepazīties ar publiskiem stratēģiskajiem dokumentiem un dažu valstu ierēdņu ļoti vaļsirdīgiem paziņojumiem." "Pat necenšas slēpt nedraudzīgu attieksmi pret Krieviju, pret citiem patstāvīgiem, suverēniem, pasaules attīstības centriem."

Borels
Пресс-служба МИД РФ

Labi zināmi arī visi savaldīšanas veidi, Putins tos uzskaitīja: "Mūs cenšas sastindzināt ar ekonomiskām un citām sankcijām, bloķēt lielus starptautiskus projektus, kuros, starp citu, esam ieinteresēti ne tikai mēs, bet arī mūsu partneri, tieši iejaucas mūsu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, mūsu valsts demokrātiskajās procedūrās. Un, protams, tiek aktīvi izmantoti rīki no specdienestu arsenāla."

Tas viss jau gadījies Krievijas vēsturē: dažnedažādas kombinācijās izmantotas visas nosauktās metodes, un Krievija ir iemācījusies tām pretoties un atbildēt. Tieši tāpēc Putins teica, ka "tāda līnija pret Krieviju ir absolūti bezjēdzīga", ne ar kādu spiedienu viņiem neizdosies nedz piespiest mūs piekāpties, nedz sagraut mūs no iekšienes. Pie tam Krievija atgādina, ka aizsargā savu suverenitāti un savas intereses, kā tā aizstāvas, nevis uzstājās agresora lomā.

Cita starpā Krievija pastāvīgi uzsver: tā ir gatava veidot attiecības ar visiem, ir gatava atklātam dialogam uz savstarpējas uzticības un cieņas pamata. Arī to atgādināja Putins. Bet kas dzirdams atbildei?

Krievija nav ieinteresēta sadarboties ar Eiropas Savienību, Krievijas vara ved valsti autoritārisma virzienā — pie tāda secinājuma nonākuši ES valstu ārlietu ministri sanāksmē, kurā lēma par jaunām sankcijām. Savukārt Eiropas demokrātijas vadītājs Žuzeps Borels nosauca Krieviju par "kaimiņu, kurš nolēmis uzvesties kā pretinieks". Tiesa, viņš uzsvēra: "Mums ir jānosaka modelis, lai izvairītos no pastāvīgas konfrontācijas ar kaimiņiem, kuri nolēmuši rīkoties pretēji."

Proti, Eiropa un Rietumi kopumā iztēlo situāciju tā, ka Krievija meklē konfrontāciju un nevēlas attīstīt attiecības. Turklāt, izrādās, Krievija pastāvīgi iejaucas Eiropas lietās un vērš spiedienu pret ES. Tāpēc Eiropas Savienība tagad veidos attiecības ar Maskavu, ņemot vērā trīs principus.

Krievijas un ES karogi
© Sputnik / Владимир Сергеев

Lūk, kā tos aprakstīja Borels: dot pretsparu Maskavai starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā, savaldīt, ja Krievija palielinās spiedienu uz ES, un sadarboties ar Krieviju tikai jomās, kurās ieinteresēta Eiropas Savienība. Pretspars, savaldīšana, sadarbība tur, kur ir izdevīgi ES — tāds ir Eiropas diplomātijas cīņas komplekts. Par ko īsti ir runa?

Ar "starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem" tiek saprasts gandrīz viss - no Krimas un Navaļnija līdz jebkurai citai tēmai, gan iekšējai, gan starptautiskai. Sankcijas par to, ka Krievijā nav geju laulību, proti, par cilvēktiesību pārkāpšanu? Lūdzu! Sankcijas par atteikšanos "atgriezt" Gruzijai Abhāziju? Nekādu problēmu! Sankcijas par kārtējo Eiropā nogalināto emigrantu vai bēgli no Krievijas, kuru katru cilvēku (kā tā notika ar Berlīnē nogalināto čečenu no Gruzijas) — kā nu ne! Uzlauzta bundestāga datorsistēma? Protams, jāsoda Krievija.

Tikpat labi gandrīz jebko var nosaukt par spiedienu pret ES, ko vien vēlies. Separātisti balso par Katalonijas izstāšanos? Meklējam krievu pēdas. Maskavā ierodas parlamenta frakcijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvji? Krievi grib gāzt Merkeli. Maskava protestē pret padomju karavīriem veltīto pieminekļu demontāžu Polijā vai Čehijā? Apspiež nabaga brīvību mīlošos austrumeiropiešus. Būvē gāzesvadu? Grib sašķelt Eiropu. Atsakās no būvdarbiem? Grib sasaldēt Eiropu. Absurds? Nē, prognozējama reakcija.

Proti, ES vēlas vienpusēji regulēt attiecības ar Krieviju, vēlas pēc saviem ieskatiem sodīt vai apžēlot Krieviju, turklāt Krievijai pazemīgi jāklausa un jābūt gatavai, tiklīdz pasauks sadarboties, taču tikai tajās jomās, kas ir izdevīgas labajiem eiropiešiem.

Realitāte ir citāda – ES ir kaimiņš, kurš uzvedas kā pretinieks. Tā cenšas piespiest Krieviju pie sienas, izvirza nosacījumus, pamāca un demonizē, iejaucas Krievijas iekšējās lietās (pat tagad Borels paziņojis, ka "savienība paplašinās pilsoniskās sabiedrības atbalstu Krievijā") un uzskata to par pašsaprotamu. ES (lai arī pēc atlantistu iniciatīvas) mēģina atraut Ukrainu no Krievijas, mainīt Austrumu un Rietumu vēsturiskās robežas, paplašināt savu dzīves telpu uz krievu civilizācijas rēķina un pie tam vēlas, lai Krievija ar to samierinātos. Šāda nekaunība varētu būt izskaidrojama pirms 25, pat pirms 15 gadiem, kad Krievija cīnījās par savu izdzīvošanu un nevarēja nedz rūpēties par visu krievu pasauli, nedz prasīt no eiropiešiem pieklājīgu uzvedību, taču tagad ir vienkārši smieklīgi gaidīt no Krievijas nevīžīga mācekļa paklausību.

Krievija jebkurā gadījumā pārveidos attiecības ar Eiropu uz sev pieņemamiem nosacījumiem, un jo ātrāk ES to sapratīs, jo gludāk un ātrāk paies šis process. Eiropai tik un tā nav nekādas alternatīvas: tā nevar atļauties ne norobežoties no Krievijas, ne kļūt par tās pretinieku. Pareizāk sakot, atļauties jau var, taču tā tai būs pēdējā reize.

16
Tagi:
Vladimirs Putins, sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība, Eiropa
Pēc temata
Vācu politologs uzskata, ka Krievija "ņirgājas" par Eiropas Savienību
Lavrovs: Eiropas Savienība pati sagrāvusi attiecības ar Krieviju
Krievijas ĀM: Eiropas Savienībai nav izdevies sarīkot Krievijai "publisku pērienu"
Eiropa iedzinusi strupceļā attiecības ar Krieviju, tikai nez kāpēc nepriecājas par to
Rīgas pils, Latvijas prezidenta rezidence. Foto no arhīva

Eiroprovince bez Krievijas tranzīta: Puškovs apsūdzēja Latvijas prezidentu tukšvārdībā

0
(atjaunots 09:52 02.03.2021)
Valsts prezidents Egils Levits sniedzis savu prognozi par valsts nākotni, atkal pieminot latviskumu, ka panākumu atslēgu. Latvijas valsts vadītāja izteikumus visnotaļ kritiski izvērtēja Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 2. marts — Sputnik. 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Bet prezidenta Egila Levita paziņojumi par latviskumu un inkluzivitāti tā ir vienīgi tukšvārdība, uzskata Krievijas senators Aleksejs Puškovs.

Latvijai ir jātiecas kļūt par modernu, latvisku un iekļaujošu valsti, paziņoja Levits 26. februārī diskusijas gaitā par parlamentāro demokrātiju. "Manuprāt, ka 2030.gadā mēs varētu būt starp modernākajām Eiropas valstīm un moderna tāpēc, ka mēs pieņemtu ne visus jauninājumus, bet jēdzīgākos un pratuši izšķirt, kas ir jēdzīgs un kas nav. Tāpat tā būs latviska valsts, jo latviskais elements - valoda un kultūra - mūs atšķirt no citām valstīm," paudis Levits.

Aleksejs Puškovs, komentējot Levita vārdus, paziņoja, ka viņa vienīgais mērķis ir attaisnot latviešu nacionālismu.

"Ir tāds trāpīgs izteiciens – tukšvārdība. Te tā ir visā krāšņumā. "Latviskais elements mūs atšķir no citām valstīm." Kas tas ir, ja ne primitīva tautoloģija? Slovākiskuma elements atšķir Slovākiju, rumāniskuma elements – Rumāniju. Galds ir un paliek galds, krēsls nav nekas cits, kā vien krēsls. Piena elements piena saturā atšķir to no citiem dzērieniem. Vārdu sakot, patētiska, tikai liekulīga tukšvārdība, aiz kā slēpjas simtiem tūkstošu cilvēku diskriminācija," Puškovs konstatēja savā kanālā Telegram.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām pastāv nepilsoņu institūts, un tas nekādi nesaistās gan ar inkluzivitāti gan ar eiropeiskumu.

"Tas, Latvijas prezidenta zināšanai, ir viduslaiku elements, ja sauksim lietas īstajos vārdos. Bet 2030. gadā Latvija, kā bija, tā arī būs dziļa eiroprovince, piedevām vēl bez Krievijas tranzīta. Tātad, province kvadrātā. Protams, ja vien tai palīgā nenāks Malaizija, Meksika vai Pakistāna. Tas gan ir maz ticams," secināja Krievijas senators.

Cisternas ar naftas produktiem, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Latvijas nepilsoņa statuss parādījās 1991. gadā, kad pēc Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmuma neatkarīgās Latvijas pilsonība tika piešķirta tikai tiem, kas dzīvoja valstī līdz 1940. gada 17. jūnijam, kā arī viņu pēcteči.

Kaut arī sākumā tika paziņots, ka statuss būs īslaicīgs, tas pastāv arī šodien, turklāt nepilsoņi sastāda vairāk nekā 10% Latvijas iedzīvotāju. Šis statuss nav vienkārša formalitāte, jo nepilsoņiem ir uzlikts desmitiem ierobežojumu politisko, darba un sociālo tiesību jomā.

Krievijā sveica šo svarīgo, lai arī novēloto, lēmumu automātiski piešķirt Latvijas pilsonību nepilsoņu bērniem, taču atzīmēja, ka nopietna nepilsoņu diskriminācija paliek. Krievijas ĀM regulāri atgādina Latvijas vadībai par desmitiem starptautisko organizāciju rekomendāciju, kuras aicina Latviju pielikt galu nepilsoņa statusam.

0
Pēc temata
Ogļu no Krievijas vairs nebūs: Linkaits pastāstīja, par kādām kravām tagad cīnās Latvija
Būs pat labāk: Latvijas osta izdomājusi, kā aizvietot Krievijas ogles
Latvija zaudējusi lielu daļu no "tranzīta pīrāga": Rīgas Brīvostā zina, kas jādara
Krievija noslēgusi līgumu ar Baltkrieviju par naftas produktu kravu apstrādi