Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva

"Spēlē uz visu banku": ASV padzen Krieviju no ieroču tirgus

86
(atjaunots 15:32 25.08.2020)
Pārdot ieročus partneriem, ieviest sankcijas, izspiest pretinieku no moderno tehnoloģiju tirgus – ASV Valsts departaments pārskata savu sāncensību ar Krieviju un Ķīnu.

Analītiķi uzskata, ka Krievijas un Ķīnas militārās attīstības līmenis met izaicinājumu pasaules kārtībai, kurā vadošo lomu spēlē Rietumi. Lai saglabātu līdera vietu, Vašingtona plāno visiem spēkiem bremzēt Maskavu un Pekinu. Par to, kā amerikāņi iecerējuši rīkoties, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Bez importa

Krieviju un Ķīnu Valsts departaments uzskata par gandrīz līdzvērtīgiem sāncenšiem, kuri kaitē nacionālajai drošībai. Tāpēc esot "jāstājas pretī viņu mēģinājumiem veidot pasauli, kas neatbilst mūsu vērtībām un interesēm".

"Jārada pēc iespējas vairāk šķēršļu mūsdienīgo tehnoloģiju un bruņojuma nodošanai Krievijai un Ķīnai, ko iespējams izmantot militāriem un vardarbīgiem mērķiem, - teikts departamenta pārskatā. – Ir jānostiprina nacionālie eksporta kontroles pasākumi, jāpārrauga ārvalstu investīcijas, jākontrolē vīzu pieteikumi. Bez tam diplomātiskā ceļā jāpārliecina citas valstis atturēties no sadarbības ar mūsu sāncenšiem."

Tā amerikāņi rīkojas jau dažus gadus. Atliek tikai atsaukt atmiņā, kā Parīze Vašingtonas spiediena dēļ pēdējā brīdī atteicās atdot Krievijai abus jau apmaksātos "Mistral" klases helikopteru bāzes kuģus. Pēc 2014. gada ASV dara visu iespējamo, lai Maskava nesaņemtu aizsardzības vai dubultu mērķu tehnoloģijas un produkciju, arī darbgaldus.

Vācu kompānija Rheinmetall, kas no 2011. gada būvēja modernu militārās apmācības centru netālu no Ņižņij Novgorodas, 2014. gadā, valdības spiesta, pārtrauca darbus. Tiesa, jau nākamajā gadā apmācību objekts tika atklāts – Krievija to pabeidza pati.

Protams, sankcijas ietekmēja ražošanas ķēdītes Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā, tomēr galu galā krietni stimulēja vietējo analogu ražošanu un mudināja pavērsties uz austrumiem tirdzniecības partneru meklējumos.

"Domāju, nākamā rindā ir Dienvidlkoreja, ar ko mums saglabājies labs preču apgrozījums, - aģentūrai RIA Novosti pastāstīja Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – Viņi mums cita starpā pārdod aizsardzības vai dubultu mērķu tehnoloģijas. ASV par to ir greizsirdīgas. Lieta tāda, ka Vašingtona "noslauc" visas Dienvidkorejā tapušās mūsdienīgās militārās izstrādes. ASV aizsardzības rūpniecības kompleksā 7-10% inovāciju pieder Korejai."

Eksperts uzskata, ka Vašingtona piespiedīs Seulu likvidēt vai būtiski ierobežot sadarbību ar Maskavu. Turklāt amerikāņi turpinās "nozāģēt" nedaudzos palikušos Krievijas tehnoloģiskos sakarus ar ES valstīm. Visus nepaklausīgos, pēc Sudakova domām, sodīs ar sankcijām, jo Baltais nams nav radis uzskatīt savus sabiedrotos par patstāvīgiem spēles dalībniekiem pasaules arēnā.

Zenītraķešu epopeja

Valsts departamenta pārskata autori apgalvo, ka Krievijas militārā attīstība ir tieši saistīta ar bruņojuma tirdzniecību: "Pārdodot ārvalstīm militāro tehniku, Maskava saņem naudu savas armijas ekipēšanai un perspektīvu aizsardzības tehnoloģiju attīstībai. Militārais eksports ir stratēģiski svarīga nozare Krievijā. Kaitējums tam būtiski bremzēs viņu attīstību." Tātad vajag izjaukt Krievijas aizsardzības līgumus ar citām valstīm un izspiest Maskavu no pasaules bruņojuma tirgus.

Nav grūti saprast, cik neapmierināta bija Vašingtona par to, ka Turcija nopirka Krievijas zenītraķešu sistēmas S-400 – Turcija tomēr ir ASV sabiedrotais NATO. Ankaras un Maskavas darījums radīja īstu kritikas lavīnu no Baltā nama puses. ASV vadība vēstīja, ka Turcija tiks izslēgta no piektās paaudzes iznīcinātāja F-35 programmas. Republikas prezidents Redžeps Erdogans nepakļāvās šantāžai un noslēdza darījumu. Vašingtona slēpa aizvainojumu un noteikti vēl atgādinās Ankarai tās "nepaklausību".

Tikpat ASV kritizē Indiju. 2018. gada oktobri Maskava un Deli ir vienojušās par piecu S-400 pulka kompleksu piegādi vairāk nekā piecu miljardu dolāru vērtībā. Maijā ASV valsts sekretāra palīga Dienvidu un Centrālāzijas lietās pienākumu izpildītāja Eliza Velsa informēja, ka Kongress "joprojām pauž nopietnas bažas" par to, ka Maskava no tā gūs peļņu. Viņa izteica mājienu: ja Ņūdeli iepirks Krievijas ZRS, par tālāku ASV pretgaisa aizsardzības kompleksu pārdošanu Indijai nevar būt ne runas. 2018. gadā tāds arguments deva iespēju Vašingtonai izjaukt līgumu par S-400 pārdošanu Saūda Arābijai.

Līgums ar Indonēziju

Amerikāņi vēl aizvien cer, ka nepieļaus 11 iznīcinātāju Su-35E piegādes Indonēzijai. Darījums tika noslēgts 2018. gada februārī par 1,1 miljardu dolāru. Aptuveni mēnesi pirms līguma noslēgšanas Džakartā ar oficiālu vizīti ieradās ASV aizsardzības ministrs Džeimss Metiss. Viņš atgādināja par likumu CAATSA ("Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību") un piedraudēja, ka Indonēzijas Gaisa spēkos ekspluatētās amerikāņu lidmašīnas paliks bez rezerves daļām. Pie tam Metiss apsolīja: ja Indonēzija atteiksies no darījuma, tā saņems lietotus amerikāņu iznīcinātājus F-16.

Līgums tomēr tika parakstīts. Tad Vašingtona sāka atklātu šantāžu un piedraudēja Džakartai, ka sāks sniegt materiālu atbalstu opozīcijai. Īsāk sakot, "ja nedarīsiet tā, kā jums saka, sarīkosim pie jums krāsaino revolūciju".

ASV sankciju pēdējā pakete pret Krievijas militāro eksportu stājās spēkā šī gada 20. februārī. Runa bija par kodolieročiem, raķešu sistēmām un bezpilota lidaparātiem.

"ASV vadības lēmumi par militārās produkcijas eksporta ierobežojumiem Krievijai ir negodīgas konkurences izpausme, - žurnālistiem toreiz paziņoja Krievijas Federācijas Padomes Aizsardzības komitejas loceklis Francis Klincēvičs. – Mūsu valsts ir pašpietiekama aizsardzības jomā, un Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss tādēļ necietīs. Mēs vienmēr atradīsim, ar ko sadarboties starptautiskajā līmenī."

Savaldīt Ķīnu

Tāda pati ir ASV politika arī attiecībās ar Ķīnu. Cita starpā Vašingtona izjauca Ukrainas dzinēju būves uzņēmuma "Motor Sič" pārdošanu Ķīnas kompānijai Beijing Skyrizon Aviation. Martā Ukrainas Antimonopola komiteja (UAMK) oficiāli informēja, ka darījums ir aizliegts. Lēmumu pieņēma Vladimirs Zeļenskis, ņemot vērā ķīniešu "potenciālos likumpārkāpumus" un "ar to saistītās ģeopolitiskās problēmas".

Jau 2017. gada maijā Ukrainas vicepremjers Stepans Kubivs paziņoja, ka "Motor Sič" sadarbībā ar "Beijing Skyrizon Aviation Industry Investment Co" uzbūvēs Čuncinā aviācijas dzinēju rūpnīcu. Bez tam Ķīnas kompānija vienojās par "Motor Sič" akciju kontrolpaketes iegādi, par to apsolot investīcijas ražošanas attīstībā 250 miljonu dolāru apmērā.

Vašingtona tūlīt cēla trauksmi. Situācija ap uzņēmumu krasi saasinājās. 2019. gada vasarā ASV Aizsardzības ministrija nāca klajā ar pārskatu par to, ka Ķīna vēlas pārvērst savus Bruņotos spēkus par pirmklasīgu militāro mašīnu, lai konkurētu ar amerikāņiem visā pasaulē un, iespējams, iebruktu Taivānā. Pēc tam Baltais nams iesaldēja militārās palīdzības programmu Ukrainai par 391 miljonu dolāru.

Drīz vien Kijevā ar oficiālu vizīti ieradās ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons. Viņš paziņoja, ka "Motor Sič" ir "ne tikai Ukrainai, bet arī ASV, Eiropai, Japānai, Austrālijai, Kanādai un citām valstīm aktuāls jautājums". Kijeva nekavējoties nostājās miera stājā.

Dažas dienas vēlāk Ukrainas Drošības dienests ierosināja izmeklēšanu pret "Motor Sič" aizdomās par "iespējamu diversijas gatavošanu un valsts nodevību uzņēmumā". Galu galā darījums tika izjaukts un būtiski kaitēja Kijevas un Pekinas attiecībām.

86
Tagi:
ieroči, ASV, Krievija
Pēc temata
Krievu ierocis: aeromobilā bruņumašīna "Strela" sasniedz 155 km/h ātrumu
F-35 jaunas grūtības: kas nav kārtībā ar amerikāņu iznīcinātāju
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

ASV draud sakāve. Kāpēc Vašingtona atjaunojusi sankcijas pret Teherānu

10
(atjaunots 11:56 23.09.2020)
Savienotās Valstis pilnā apjomā atjaunojušas sankcijas pret Irānu. Valsts departaments apgalvo, ka Teherāna nepildot "kodoldarījuma" nosacījumus.

ANO un Eiropas Savienība uzskata, ka amerikāņu argumenti nav pārliecinoši, un atteicās pievienoties Vašingtonai. Ko cenšas panākt Baltais nams un kāda ir starptautiskā nostāja? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Galija Ibragimova.

Vienpusējs spiediens

"ANO Drošības padome nepagarināja ieroču piegāžu embargo Irānai. Tomēr ASV nolēma rīkoties un atjaunoja sancijas. Tagad tās ir ne tikai pret Teherānu, bet arī pret visiem embargo pārkāpējiem," paziņoja Maiks Pompeo un aicināja ES atbalstīt Vašingtonu.

Tomēr reakcija bija pretēja. Vācijas, Lielbritānijas un Francijas ārlietu ministri nosodīja Baltā nama soli.

"2018. gada 8. maijā ASV izstājās no Visaptverošā rīcības plāna Irānas kodolprogrammas ierobežošanai un vairs nav "darījuma" loceklis. Šī iemesla dēļ jebkādiem Vašingtonas lēmumiem nav juridiska spēka," atzīmēja "eirotrijotnes" ministri.

Parīze, Berlīne un Londona turpinās vājināt sankcijas. Ministri atgādināja, ka ierobežojumu atcelšānu paredz ANO Drošības padomes rezolūcija 2231.

Šis dokuments ofiiciāli apstiprināja 2015. gadā saskaņoto "kodoldarījumu".

"Mēs pastāvīgi atbalstījām tā saglabāšanu un turpināsim tā rīkoties," akcentēja eiropieši.

Eiropas solījumi

Donalds Tramps izstājās no "darījuma" pirms diviem gadiem, aizbildinoties ar to, ka Teherāna slepus attīsta kodolprogrammu. Nekādus pierādījumus viņš neminēja, tomēr pieprasīja sankciju atjaunošanu. Krievija, Ķīna un Eiropa to nosodīja un uzsvēra, ka dokuments saglabās spēku arī bez ASV. Vācija, Francija un Lielbritānija par apstiprināja īpašu likumu, kas ļāva kompānijām sadarboties ar Irānu. Lai nebūtu jābīstas no ASV spiediena, tika izstrādāts īpašs finansiālais mehānisms INSTEX.

Efekts gan bija ierobežots. Kompānijas tik un tā pameta Irānas tirgu, republikas ekonomikā iestājās lejupslīde. Sadarbību ar Teherānu pārtrauca pat ķīnieši, lai arī Pekina nosodīja ASV sankcijas.

Irānas valdība nolēma nogaidīt cerībā, ka eiropiešiem izdosies pārliecināt Vašingtonu atteikties no biznesa vajāšanas. Taču ārvalstu kompānijas pameta valsti, un cerības, ka Vašingtona atmaigs, tēpēc Teherāna pakāpeniski atteicās no kodolprogrammas ierobežojumiem.

Formāli Visaptverošais rīcības plāns darbojas, taču "darījuma" dalībnieku savstarpējie pārmetumi mazina uzticību tam. Teherānas atteikšanos ievērot dokumenta noteikumus Vašingtona izmanto kā galveno argumentu jaunajā uzbrukumā "ajatollu režīmam" – tā ASV mediji dēvē Irānas politisko sistēmu. 

"Nepieļaut embargo atcelšanu"

Amerikāņi ir nobažījušies par to, ka 18. oktobrī tiks atcelts ieroču embargo, kas vērsts pret Teherānu. Šīs bažas vairo Irānas kaimiņi.

Piemēram, Izraēla, Saūda Arābija, Bahreina, Kuveita norāda, ka pēc aizliegumu atcelšanas republika iegādāsies Krievijā un Ķīnā PGA līdzekļus un mūsdienīgus iznīcinātājus. Tas nostiprinās Irānu un sarežģīs situāciju reģionā. Lai to nepieļautu, Teherānas pretinieki rīkojas ar ASV starpniecību.

Augustā amerikāņi iesniedza ANO Drošības padomē rezolūciju par ieroču embargo pagarināšanu, skaidrojot, ka Teherāna apbruņo "Hesbollah" Libānā un Sīrijā, kā arī šiītu kaujiniekus Irākā, kas ne vienu vien reizi provocējuši sadursmes ar vietējiem karavīriem.

Francija, Vācija un Lielbritānija piekrīt amerikāņu bažām, taču ierosinājumu neatbalstīja. Krievija un Ķīna lika saprast, ka bloķēs visus ASV soļus šajā virzienā. Savukārt Irāna paziņoja: tāda rezolūcija pārvilks krustu "kodoldarījumam".

ANO Drošības padome noraidīja ASV projektu. Jau nedēļu vēlāk Valsts departaments nāca klajā ar dokumentiem, kuri it kā pierādot plāna paredzēto Teherānas saistību pārkāpumus. Tajos runa ir par to, ka bagātinātā urāna krājumi Irānā pārsnieguši noteikto normu – 300 kilogramus. Maiks Pompeo neslēpa, ka Vašingtona vēlas atjaunot sankcijas pilnā apjomā. ANO DP atgādināja: ASV nevar spriest par "darījuma" ievērošanu, jo izstājušās no tā. ASV atbildēja, ka vēl joprojām ir viena no valstīm, kas apstiprināja rezolūciju 2231, tātad tās saglabā tiesības uz sankcijām. Vienlaikus ASV norādīja: ja 30 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Irāna nespers soļus, sankcijas atjaunosies. Termiņš beidzies 20. septembrī.

Nogaidīšana

"ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs atsaucās uz vienprātības trūkumu DP un iebilda pret sankciju atjaunošānu. ASV lēmumu ignorēja IAEA, asi kritizēja Eiropā. Vašingtona ir nonākusi visnotaļ pazemojošā stāvoklī," uzskata Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis.

Tomēr eksperts pieļāva, ka ASV sankcijas nobiedēs ārvalstu bizness. Ja ieroču embargo tiks atcelts, daudzi tomēr nevēlēsies tirgot ar Irānu. Draudi nonākt zem ASV spiediena šķitīs svarīgāki. Taču arī tādos apstākļos Vašingtonas rīcība šķiet pārlieka.

"Eiropas likumdošana paredz ieroču embargo līdz 2023. gadam. Tāpēc pat gadījumā, ja starptautiskie aizliegumi tiks atcelti, ES nevarēs sadarboties ar Teherānu šajā jomā. Krievijā un Ķīnā situācija ir vēl interesantāka. Kompānijas no šīm valstīm, kas potenciāli varētu pārdot bruņojumu Irānai, jau ir sankciju sarakstos. Nekas nekavē tās noslēgt skaļu darījumu ar Teherānu pēc embargo atcelšanas. Tas nenozīmē, ka bruņojums nekavējoties nonāks Irānā, tomēr ASV morālā sakāve ir acīmredzama," sprieda eksperts.

Speciālists starptautisko attiecību jomā Rafaels Satarovs (ASV) pievērsa uzmanību tam, ka Teherānas reakcija uz ASV vienpusējām sankcijām bija ieturēta. Viņš konstatēja, ka Irānas valdība nevēlas saasināt situāciju pirms prezidenta vēlēšanām Amerikā.

"Islāma Republika saprot, ka jebkāds ass izteikums par ASV tikai kaitēs. Tramps nekavējoties pavērsīs savā labā kārtējo krīzi ar Irānu un pastiprinās spiedienu. Pie tam tagad Eiropa, Krievija, Ķīna, ANO ir Irānas pusē. Verbālai konfrontācijai nav nozīmes. Bet vienpusējām sankcijām nav starptautiski atzīta likuma spēka," uzskata Satarovs.

Arī citi eksperti bija vienisprātis: ja ASV prezidenta posteni ieņems Džo Baidens, amerikāņi varētu atgriezties pie Visaptverošā rīcības plāna. Tomēr Trampa prezidentūras gados situācija ap Irānu ir mainījusies. Tāpēc atgriešanās pie "darījuma" nebūs vienkārša.

10
Tagi:
drošība, ANO, Krievija, Ķīna, Eiropas Savienība, Irāna, ASV
Pēc temata
Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. Kā tas notika?
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
Sankcijas pret Irānu: ASV viedoklis un nepareizais
Donalds Tramps

ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt

13
(atjaunots 11:55 23.09.2020)
Video formāts, ar kura starpniecību pasaules valstu līderi piedalās ANO Ģenerālāls asamblejas 75. sesijā, neviļus dod plašāku informāciju un vielu pārdomām nekā tradicionālās uzrunas no tribīnes organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā.

Pat anturāža, kurā asambleju uzrunā valstu vadītāji, ir visai simboliska.

Lielāko interesi vakar izraisīja triju cilvēku uzrunas, kuru ietekme uz planētas ir vislielākā, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Donalda Trampa runa bija kārtējais priekšvēlēšanu pasākums, kas uzsvēra galveno – pret Ķīnu vērsto – vektoru ārpolitikā, turklāt vēlreiz pievērsa uzmanību amerikāņa iecietīgi nevērīgajai attieksmei pret Apvienoto Nāciju Organizāciju.

Tramps uzstājās ierastajā Baltā nama atmosfērā valsts karoga un Savienoto Valstu prezidenta karoga fonā, bez jebkādiem mājieniem par to, ka runa adresēta ANO vai vismaz starptautiskajai auditorijai.

Iepriekš ASV prezidents jau vairākkārt norādījis: tā kā viņa valsts ir lielākais ANO finansējuma avots, tas nozīmē, ka organizācija ir pakļauta Vašingtonai un tās pienākums ir pildīt tās rīkojumus. Protams, viņa priekšgājēji domāja tāpat, tomēr Tramps bija pirmais, kas atļāvās šo viedokli paust atklāti, turklāt vēl piedraudēt ar sodu "nepaklausības" gadījumā. Tātad fakts, ka Trampa uzruna risināja viņa vēlēšanu kampaņas uzdevumus, iekļaujas politiķa pieejas ietvaros.

Krievijas mediji atzīmēja, ka amerikāņu prezidents ne reizi nepieminēja KF. Toties Ķīna nosaukta veselas divpadsmit reizes (starp citu, ASV – tikai desmit). Izaicinošais, pat skandalozais Ķīnai naidīgais noskaņojums veidoja Trampa runas būtību. Jau aicinājums sodīt Pekinu par koronavīrusa izplatību un vārdkopas "Ķīnas vīruss" izmantošana runā bija ko vērti.

Uzsvērtas konfrontācijas pilnā ASV uzruna neatbilst ANO tradīcijām un nerakstītajiem noteikumiem. Tomēr Pekina nepārprotami sagaidīja tādu demaršu, un runa nav tikai par to, ka ASV prezidenta uzbrukumiem zibenīgi sekoja Ķīnas pārstāvja atbilde.

Sji Dziņpina runa bija veltīta aktuālākajām mūsdienu problēmām (protams, pārsvarā – cīņai ar Covid-19 visā pasaulē) un ieturēta ierasti nosvērtā tonī.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tomēr Ķīnas līderis uzstājās plašas ainavas fonā, kurā bija redzams Ķīnas mūra attēls un Ķīnas dabas skarbais skaistums. Kļūst skaidrs simboliskais kompozīcijas zemtekts: aiz Sji Dziņpina muguras ir milzīga un sena valsts, kas gatava noturēties pret jebkādiem ārējiem draudiem.

Kontrastā ASV un Ķīnas kolēģu uzrunām Krievijas prezidenta runa izrādījās pati tradicionālākā, sākot ar Vladimira Putina apspriesto fundamentālo problēmu plašo spektru līdz uzsvērtajai "ANO" atmosfērai, kuras fonā viņš runāja. Tika saglabāta pat Krievijas līdera īpatnība, kas redzama starptautiskajos pasākumos – viņš tekstu lasīja no papīra, nevis uzmantoja telesuflieri.

Putins runāja par ANO nozīmi stratēģiskās stabilitātes uzturēšanā uz planētas, par to, ka nav pieļaujama vēstures izkropļošana, par nepieciešamību saglabāt bruņojuma kontroli un, protams, par to, cik liela nozīme ir kolektīvam starptautiskajam darbam cīņā ar koronavīrusa epidēmiju un tās sociāli ekonomiskajām sekām.

Pēc būtības, tā bija valsts darbinieka runa, kura valsts ne tikai novēro, kā pasaule tuvojas kārtējai haosa ērai, bet arī dara visu iespējamo, lai nepieļautu baismīgāko iznākumu. Putins vēlreiz atgādināja, ka par 75 gadus pastāvošo starptautiskās sadarbības, dialoga un sapratnes sistēmu pagātnē ir samaksāta drausmīga cena. Un Krievija, kas toreiz nesa lielākos upurus, līdz pat beigām būs normalitātes un veselā saprāta oāze, ar kuru planēta vienmēr var rēķināties.

13
Tagi:
ANO, Krievija, ASV
Pēc temata
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

0
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

0
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes