Krievijas iznīcinātāji Su-57, foto no arhīva

Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"

50
(atjaunots 23:17 24.08.2020)
ASV speciālistu uzmanība pastāvīgi pievērsta iznīcinātājam Su-57. Tā liecina par viņu vēlmi atklāt visus "Sukhoi" noslēpumus.

Amerikāņu izdevumiem, kuru specialitāte ir militārā tematika, ir vairākas pretenzijas pret Su-57. To starpā galvenā ir pārspēks kaujā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Protams, zināmas šaubas amerikāņiem rada krievu lidmašīnas pamanāmība radiolokatoros (amerikāņu F-22 Raptor it kā esot "neredzamāks") un informācijas trūkums par jaunās paaudzes dzinējiem, tomēr regulārās publikācijas pārsvarā veltītas aspektiem, kas patiešām satrauc Krievijas "partnerus".

Amerikāņu izdevums The Drive konstatēja, ka iznīcinātāja Su-57 kvalitāte pieaug, ieskaitot "pielaides uz apšuves paneļa". Tas analizē katru kvadrātmilimetru korporācijas "Sukhoi" publicētā sērijveida iznīcinātāja attēlā. Īpaša uzmanība pievērsta infrasarkanajai tēmēšanas sistēmai priekšdaļā (101KS-B), modificētajiem asimetriskajiem gaisa savācējiem sapāroto vertikālo stabilizatoru priekšpuses pamata daļā un degvielas papildu uzpildes zondei no kompozītiem materiāliem. Apstiprinās amerikāņu ļaunākās nojausmas: Su-57 pastāvīgi pilnveidojas, lai arī, pēc The Drive autoru domām, tā jau sen ir "harmoniska iespēju kompozīcija, kas adaptēti stingrākai gaisa cīņas doktrīnai". Un tas spēj "neitralizēt tehnoloģiski vislabāk attīstīto pretinieku".

Su-57 ir daudzfunkcionāls piektās paaudzes iznīcinātājs, paredzēts jebkāda tipa gaisa mērķu likvidācijai tuvcīņā un tālā distancē, pretinieka mērķu apšaudei uz zemes un jūrā, pārvarot pretinieka PGA sistēmas, gaisa telpas monitoringam lielā attālumā no bāzes, pretinieka aviācijas kontroles sistēmas neitralizācijai. Tas ir spēcīgs militārais komplekss, kas ietver aptuveni piecpadsmit jaunākos "gaiss-gaiss" un "gaiss-virsma" tipa aviācijas uzbrukuma līdzekļus, ieskaitot pretkuģu raķetes ar darbības rādiusu līdz 250 km un hiperskaņas "Kinžal". Pie tam Su-57 lietderīgās kravas attiecība pret iznīcinātāja masu ir daudz lielāka nekā 4. paaudzes lidaparātiem.

Jaunais iznīcinātājs ir sasniedzis augstu tehnoloģiskā pārākuma līmeni, pārbaudīts cīņas apstākļos Sīrijas teritorijā, un ne velti Krievijas Aizsardzības ministrija pirmajā partijā pasūtījusi jau veselus 76 sērijveida Su-57.

Pilnībai nav gala

Iepriekš izdevums The Drive izanalizēja vairākas Su-57 tehnoloģiskās īpašības, tostarp arī amerikāņu 5. paaudzes iznīcinātājam F-22 nesasniedzamas īpatnības.

Pirmkārt, runa ir par lidmašīnas korpusā iebūvētos radarus ar X-diapazona aktīvo fāzēto antenas režģi H036 "Belka", kas nodrošina lielāku redzesloku, uzlabo pilota saņemto informāciju par apkārtējo situāciju un ļauj labāk izpildīt taktiskos paņēmienus labāk nekā ar jebkuru citu iznīcinātāju.

Neiedziļinoties "Doplera efekta" dzīlēs, piezīmēsim, ka "sānu RLS" uzlabo Su-57 autonomo mērķu fiksāciju, nodošina jaunu neredzamības līmeni pretinieka radaros, nezaudējot mērķa norādes efektivitāti lidmašīnas raķetēm (kā arī vadāmo lidmašīnu vai trieciena bezpilota lidaparātu arsenālam).

Iznīcinātājam Su-57 ir trīsdimensiju vilkmes vektors, kas ļauj izpildīt fantastiskus manevrus. Tāda nav nevienai citai piektās paaudzes lidmašīnai. Ja cīņā pilnībā izlietota munīcija, "Sukhoi" ātrums un manevrētspēja tomēr dāvā drošas izdzīvošanas iespējas.

Cieņu iedveš arī Su-57 "bezceļa" iespējas: tam ir nostiprināta šasija, lielas riepas un dubļsargi. Tāds piektās paaudzes iznīcinātājs spēj izmantot operatīvo (zemesceļa) aerodromu plašo tīklu – lidmašīnai nav vajadzīga "uzkopēju armija". Su-57 papildu spēkiekārta nodrošina augstu autonomijas līmeni, zemu degvielas patēriņu darbībās uz zemes un marša dzinēju resursa ekonomiju.

Amerikāņu lidmašīnas F-22 un F-35 ir daudz trauslākas un niķīgākas. To ekspluatācijai vajadzīgi "civilizēti" aerodromi (zemes segums tām nozīmē nāves spriedumu), ko nākas būvēt Rumānijā, Polijā un Baltijas valstīs (ļoti dārgi).

Tehnoloģisku pazemojumu "partneriem" sagādājis arī izcilais radioelektroniskās cīņas (REC) komplekss "Gimalai", kas potenciālā pretinieka piektās paaudzes iznīcinātājus var pārvērst par ceturtās paaudzes lidmašīnām – padarīt F-35 un F-22 redzamus, bet pēc tam – "atbruņot".

REC integrētā sistēma izvietota uz Su-57 fizelāžas un spārniem tā, ka ļauj radīt traucējumus visos rakursos un projekcijās un aizsargāt lidmašīnu no raķetēm ar paštēmējošajām galviņām. "Gimalai" darbības rādiuss pārsniedz iespējamā pretinieka "gaiss-gaiss" tipa raķešu pielietošanas rādiusu. Domājams, šis REC komplekss tiks integrēts arī Krievijas jaunajā bezpilota lidaparātā "Okhotnik", kas spēj strādāt Su-57 komandā.

Evolūcija un revolūcija

18. augustā amerikāņu izdevums "Military Watch Magazine" informēja: "Krievija izmanto Su-57 jaunās tehnoloģijas savu taktisko bumbvedēju Tu-22M3M pilnveidošanai". Raksta autors atzīmēja, ka Su-57 "apvieno plašu nākamās paaudzes tehnoloģiju spektru, no detektoru kompleksa līdz radioelektroniskas cīņās sistēmām un lāzera aizsardzībai", ko iespējams integrēt citu tipu kara lidmašīnām un pacels jaunā iespēju līmenī, piemēram, virsskaņas bumbvedēju-raķešnesēju Tu-22M3M. Krievijas GKS bruņojumā ir aptuveni 70 tāda tipa mašīnas, turpinās to modernizācija un aprīkošana ar jaunajām spārnotajām raķetēm X-32 ar darbības rādiusu līdz 1000 km.

Integrācija šajā gadījumā nav metafora. Tu-22M3M modernizācijai jau tiek izmantota Su-57 energoefektīvā komunikāciju platforma ar lielu datu pārraides ātrumu. Sistēmas atvērtā konfigurācija ļauj operatīvi paplašināt tehnisko funkciju spektru, tostarp pateicoties programmatūras atjaunošanai. Izmēģinājumi ir parādījuši augstās ekspluatācijas iespējas, un jaunā sistēma tiks integrēta arī stratēģiskajā bumbvedējā Tu-160M2.

Tātad Su-57 ar principiāli jauno dziļi integrētās avionikas kompleksu ar atvērto arhitektūru, ar augsto vadības automatizācijas līmeni un intelektuālo ekipāžas atbalstu nodrošina priekšnoteikumus vecāko "brāļu" tehnoloģiskajai izaugsmei.

Iepriekš Military Watch vietnē tika publicēta informācija par šī gada jūnijā aizritējušajiem Su-57 izmēģinājumiem – tas parādīja iespējas komandēt 4++ paaudzes iznīcinātājus Su-35 (Krievijas GKS tos izmanto kopš 2014. gada). Eksperiments notika reālos kaujas apstākļos un pierādīja, ka Su-57 spēj strādāt vienotā informācijas telpā ar Su-35, būtiski paplašinot sinerģētisko efektivitāti kaujā. Jāpiebilst, ka Pentagona un NATO "tīklos" tamlīdzīgas saiknes nav.

Protams, ir labi, ja pārsvars gaisā nes dividendes starptautiskajā bruņojuma tirgū. Military Watch atzīmēja: "Su-57 un Su-35 mijiedarbības iespēju paplašināšanās ne tikai palielinās to militāro potenciālu, bet arī padarīs jauno iznīcinātāju pievilcīgāku Su-35 un Su-30SM eksportētāju acīs".

Pagaidām amerikāņi vēl neapspriež piektās paaudzes iznīcinātāja Su-57 galveno stratēģisko priekšrocību, toties Ķīnas speciālisti jau ir pamanījuši kontroles sistēmā integrēto daudzsološo mākslīgo intelektu.

Domāju, tā ir īsta revolūcija aizsardzības nozarē: 90% uzdevumu Krievijas Su-57 spēj izpildīt automātiski un pat strādāt automātiski saskaņā ar iepriekš sagatavotu programmu. Ja pilots kaujā ievainots vai gājis bojā, kontroles sistēma patstāvīgi identificēs galvenos un otršķirīgos mērķus, sastādīs maršrutu, izpildīs uzbrukumu un nogādās lidmašīnu bāzē.

Esam jau atzīmējuši mijiedarbības iespējas ar iznīcinātājiem Su-35. Vēl jāpiebilst, ka Su-57 mākslīgais intelekts var sadarboties ar smago trieciena dronu S-70 "Okhotnik", kam ir pašam savs "prāts" un kas spēj nest vairāk nekā sešas tonnas bumbu un raķešu līdz 5000 kilometru attālumā. Šādas varenas un pretiniekam neprognozējamas mašīnas hipotētiskajā cīņas laukā neatstāj nekādas izredzes tādiem "večukiem" kā F-22 Raptor.

Pie tam Krievijas kompānijas "MiG" un "Sukhoi" jau strādā (integrācijā) pie sestās paaudzes iznīcinātāja.

50
Tagi:
Krievijas GKS, Su-57, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
Plakanā grīste un nestandarta nosēšanās: Su-57 divreiz pārsteidzis izstādē MAKS
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Apetīte nāk ēdot: Turcija izvērtē iespējas iegādāties Krievijas Su-57
ASV politikas efekts: Krievijas ieroču popularitāte aug visā pasaulē
Brīvprātīgā nodod paketi ar pārtiku, foto no arhīva

Pateicības diena kļuvusi par izsalkušo dienu: pasaules lielvalstij draud bads

31
(atjaunots 17:04 29.11.2020)
Vēsturiski Pateicības diena ir amerikāņu ražas svētku variants. Ģimene pulcējas pie viena galda. Faktiski galdā jābūt milzum daudziem gardumiem, ko vainago tradicionālais tītara cepetis.

Šogad svētki drīzāk atgādināja pirmo atbraucēju pieticīgo ikdienu. Laikā, kad Donalds Tramps apžēloja prezidenta tītaru, simtiem tūkstošu amerikāņu visā valstī stāvēja kilometriem garās rindās pēc bezmaksas produktiem. Vadošie mediji nosauca notiekošo par "bada krīzi", portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Amerikāņu galveno svētku priekšvakarā statistika apliecināja: 50 miljoni valsts iedzīvotāju regulāri cieš izsalkumu un ir nobažījušies, ka nākamgad vairs nevarēs izvairīties no bada.

ASV ir tāds speciāls termins "food insecurity". Ar to apzīmē pārliecības trūkumu – respondents nav drošs par savām iespējām sarūpēt iztiku tuvākajā nākotnē. Tas nenozīmē, ka viņam vispār nebūs ne kapeikas. Vienkārši visu naudu, iespējams, nāksies iztērēt par komunālajiem pakalpojumiem vai zālēm un iet gulēt izsalkušam.

Patlaban par iztiku nav droša vairāk nekā puse ģimeņu ar bērniem.

Pie tam šie cilvēku miljoni nav vienmērīgi izkliedēti visos štatos. Ir plaukstoši reģioni, kur rindas stāv nevis pēc bezmaksas pārtikas, bet gan pie dārgiem restorāniem brīva galdiņa gaidās. Toties citi rajoni satriec ar tajos valdošo nabadzību, kas drīzāk gan raksturīga jaunattīstības valstīm.

Piemēram, Albukerkē katrs trešais bērns regulāri jūt izsalkumu.

Bads un nabadzība visbagātākajā pasaules valstī izskatās paradoksāli. Piemēram, gara rinda pēc bezmaksas produktiem. Taču cilvēki tajā stāv paši savās automašīnās. 90. gados iestrēgušie amerikāņu dzīvesveida pielūdzēji vēl joprojām tic, ka personīgā mašīna ir bagātības simbols. Patiesībā, ņemot vērā attālumus Amerikā un panīkušo sabiedrisko transportu, savs auto nav luksuss, tā ir vienīgā iespēja nokļūt darbā, veikalā vai slimnīcā. Ja to pārdot, ģimenei pietiks naudas iztikai pāris mēnešus. Bet ko iesākt pēc tam?

"Zelta miljarda" valstīs kārtīgi nepaēdis cilvēks bieži cieš no aptaukošanās. Ar to un citam slimībām viņš maksā par to, ka gadu desmitiem lieto uzturā lētus produktus, kuros ir papilnam saldinātāju, konservantu un citu ķimikāliju. Tīri organiskie produkti maksā daudz dārgāk, tā ir greznība bagātiem cilvēkiem.

Šī iemesla dēļ "Kalna pilsētas" pielūdzēji apgalvo, ka "patiesībā" nekāda bada ASV nav. Tikai paši amerikāņi tā neuzskata un ir nopietni norūpējušies.

"Bada krīzes" oficiālā versija ir koronavīrusa epidēmija un Trampa neveiksmīgā politika. Tikai neviens nesola, ka nu jau pandēmija drīz beigsies, un tikai retais tic, ka jaunievēlētais Džo Baidens spēs uzlabot pilsoņu stāvokli.

Patiesībā pandēmija ASV tikai deva ērtu ieganstu, ar ko skaidrot katastrofālo ekonomisko krīzi un vidējās šķiras dzīves līmeņa lejupslīdi. Sāpīgi skarti ne tikai nabadzīgākie iedzīvotāju slāņi – viņi jau sen pieraduši iztikt ar saviem pabalstiem. Koronakrīze ir gandrīz iznīcinājusi vidējās klases zemākos slāņus. Miljoniem apsargu, pārdevēju, apkopēju un kasieru ir zaudējuši darbu un palikuši gandrīz bez iztikas līdzekļiem. Rindās pēc bezmaksas produktiem pārsvarā stāv šie cilvēki.

Daudz kas tiek darīts, lai palīdzētu nelaimīgajiem. Amerikāņi nodot produktus foodbank, dāsni ziedo naudu, iet brīvprātīgajos, caurām dienām izdala bezmaksas zupu, izvadā produktus pa mājām vecīšiem. Dažos štatos ēdienu palīdz izdalīt Nacionālā gvarde. Labdarības organizācijas strādā dienām un naktīm.

Valsts izmaksā pabalstus darbu zaudējušajiem un viņu ģimenēm. Tiesa, tas neattiecas uz desmitiem miljonu, kuri jau sen zaudējuši cerību sameklēt darbu un biržā nav reģistrēti.

Tomēr rodas skaudrs iespaids, ka vienlaikus pašā augstākajā līmenī tiek darīts viss, lai ēdamais būtu deficīts un cenas augtu. Par to, ka krīze radīta mākslīgi, liecina, piemēram, loģistikas ķēdīšu sabrukums. Pavasarī pandēmijas dēļ durvis slēdza virkne gaļas pārstrādes uzņēmumu – tajos it kā plosījās vīruss. Fermeri bija spiesti masveidā nokaut lopus un putnus. Gaļas izvešanai naudas nebija, un dzīvnieku līķus vienkārši sadedzināja.

Galu galā gaļas nodaļas lielveikalos iztukšojās, gluži kā plaukti veikalos padomju perestroikas gados. Pārdošanā nonāca tikai ekoloģiski tīras delikateses, tādas, kā amišu audzētas vistas un tītari par kosmiskām cenām.

Vienlaikus lokdauna dēļ slēdza restorānus un kafejnīcas. Lauksaimniecības produktu ražotāji, palikuši bez pircējiem, bija spiesti izliet grāvī pienu, izmest dārzeņus un zaļumus vai vienkārši pamest ražu laukos – sapūšanai. Vienlaikus darbu zaudējušie cilvēki stājās rindās pēc produktiem, foodbank’as sūdzējās par produktu trūkumu.

Vēlīnajos PSRS gados mākslīgais – arī pārtikas – deficīts lika pamatus visas ekonomikas sabrukumam un plašai īpašuma pārdalei. Izskatās, kaut ko līdzīgu gatavo arī amerikāņiem.

Tomēr jaunievēlētā prezidenta Baidena komanda plāno pilnā sparā strādāt pie globālās sasilšanas tēmas. Tās elements ir gaļas un piena patēriņa samazināšana. Ja rīkoties pēc ekokareivju noteikumiem – nokaut visas metānu ražojošās govis un palaist vistas staigāt pa zālīti, tas novedīs pie pārtikas cenu drausmīga pieauguma. To pēdās sadārdzināsies arī citas preces.

Šodien pat disciplinētie amerikāņu žurnālisti laiku pa laikam ierunājas ar pesimismu balsī. "Ziema būs ilga, pavasaris – kautrīgs, - raksta Sāra Džonsa no žurnāla Intelligencer. — Kopā ar mums būs koronavīruss, bet līdz ar to – arī bads."

Amerikāņu gaišajai nākotnei tic tikai nepielūdzamie "Kalna pilsētas liecinieki". Lielākā daļa no viņiem nekad mūžā nav redzējuši Ameriku. Vietējie iedzīvotāji savu tradicionālo optimismu pamazām zaudē – bads nav brālis.

31
Tagi:
Donalds Tramps, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Klintone publicējusi Amerikas plānu pasaulei: labas ziņas Krievijai
"Būs sāpīgi": ASV netiek galā ar likviditātes krīzi
Ekonomisko situāciju var aprakstīt tikai ar krievu burtu, uzskata SVF
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

12
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

12
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija