ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva

Džo Baidens sola piebeigt Amerikas ekonomiku

53
(atjaunots 23:07 24.08.2020)
Demokrātiskā partija un Džo Baidens ļoti cenšas "pārdot" sevi vēlētājiem un pozicionējas kā nesamierināmi koronavīrusa apkarotāji, gatavi spert radikālākos soļus, lai apturētu epidēmiju ASV.

Amerikāņu mediji ir stāvā sajūsmā par Džo Baidena apņēmību un stingro principialitāti, ko viņš demonstrēja savā nesenajā intervijā telekanālam ABC, stāsta Ivans Daņilovs portālā RIA Novosti. Lieta tāda, ka epidēmijas tālākas izplatības gadījumā viņš apņēmies vēlreiz ieviest stingru, vispārēju karantīnu ar totāliem ekonomiskās darbības ierobežojumiem. Tātad viņa pieeja ir diametrāli pretēja prezidenta Trampa viedoklim.

Lai izprastu, kādas būs sekas, jāņem vērā, ka Eiropas Savienībā, Krievijā, Bangladešā vai Ķīnā koronavīruss ir epidemioloģisks jautājums, un tikai ASV koronavīruss ir politiska problēma.

Izdevums Politico stāsta: "Prezidenta kandidāts no demokrātiem Džo Baidens paziņoja, ka darīs "visu iespējamo", lai cīnītos ar koronavīrusa izplatību valstī, ieskaitot ASV (ekonomikas – red.) bloķēšanu, ja tas būs vajadzīgs. "Es to (ekonomiku – aut.) izslēgtu. Es uzklausītu zinātniekus, - Baidens teica ABC korespondentam Deividam Muiram intervijā, ko viņš sniedza kopā ar savu pārinieci (viceprezidenta kandidāti) senatori Kamalu Harisu. – Mēs darīsim visu iespējamo, lai glābtu dzīvības." Baidena komentāri liecina par stingrākajiem potenciālajiem pasākumiem, ko ierosinājuši prezidenta kandidāti no Demokrātiskās partijas, lai apturētu vīrusa izplatību, kas aiznesis jau vismaz 175 tūkstošus dzīvību ASV."

Demokrātiskā partija un Džo Baidens ļoti cenšas "pārdot" sevi vēlētājiem un pozicionējas kā nesamierināmi koronavīrusa apkarotāji, gatavi spert radikālākos soļus, lai apturētu epidēmiju ASV. Viņu uzdevums ir panākt, lai prezidents Tramps šajā fonā izskatītos kā cinisks tirgonis un "vecmāmiņu un vectētiņu slepkava", kam rokas mirkst to cilvēku asinīs, kuri miruši, jo pašreizējā administrācija nevēlējās pagarināt ekonomiskos ierobežojumus, aizliegt amerikāņiem iziet no mājas un piespiest nēsāt maskas, piedraudot ar arestu.

Demokrātiskās partijas kontrolētajos ASV reģionos varasiestāžu paranoja dažkārt kļūst groteska. Piemēram, Losandželosā mērija ne tikai aizliegusi māju ballītes (tas ir, vienkārši ierobežoja pilsoņu konstitucionālās sapulču un brīvas pārvietošanās tiesības), bet arī atslēdz elektrības padevi, ūdensvadu un kanalizāciju pārkāpējiem.

Planētas iedzīvotājiem, kuri nedzīvo amerikāņu informācijas laukā, ir grūti aptvert tādu psihozes līmeni, tomēr amerikāņu mediji (kas strādā pret Trampu un iedzen šausmās lasītājus ar industriāla mēroga "informācijas lavīnām") ir panākuši teicamus rezultātus. Piemēram, finanšu kompānija Franklin Templeton pasūtīja īpašu sabiedriskās domas aptauju epidēmijas jautājumā un secināja:

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

"Mēs konstatējām, ka par nopietnu veselības apdraudējumu Covid-19 gadījumā ļoti noraizējušies vai drīzāk noraizējušies gandrīz vienlīdz daudzi cilvēki visās vecuma kategorijās no 25 līdz 64 gadiem, un šis skaits nav daudz mazāks kā starp respondentiem vecumā virs 65 gadiem. Atšķirība no faktiskajiem datiem par mirstību ir pārsteidzoša: starp cilvēkiem 18-24 gadu vecuma grupā raizes par nopietnām sekām veselībai 400 reizes pārsniedz daļu no kopējā Covid-19 aiznesto dzīvību skaita, 25-34 gadu grupā rādītājs ir 90 reizes lielāks."

To varētu uzskatīt par normālu piesardzību, taču ir viena nianse: tie paši noraizējušies pilsoņi nepieprasa ievērot higiēnu un nēsāt maskas, bet gan pieprasa slēgt skolas, uzņēmumus, valsts iestādes un bezgalīgi ierobežot normālo dzīvi, līdz atkal iestāsies drošība.

Apelējot pie šīs psihozes, kas (to atsevišķi noskaidroja Franklin Templeton aptaujas pasūtītāji) pārsvarā izplatās starp aktīvajiem sociālo tīklu lietotājiem un oficiozo (tas ir, Trampam naidīgo) mediju patērētājiem, Baidens ziņoja, ka ir gatavs izslēgt ekonomiku pēc uzvaras vēlēšanās.

Tomēr ir problēma: ekonomikas izslēgšana, par ko klāsta Baidens, novedīs pie tās bojāejas.

"Veselas valsts bloķēšana (..) jums izmaksā līdz 3% no IKP mēnesī, tāpēc pat bagātākās valstis pasaulē nevar atļauties vēl divus vai trīs mēnešus ilgu absolūtu bloķēšanu," amerikāņu telekanālam CNBC konstatēja Šveices bankas UBS Āzijas un Klusā okeāna reģiona akciju nodaļās vadītājs Hartmuts Issels.

Valstīs, kas nav tik lielā mērā politizējušas cīņu ar epidēmiju un nav pārvērtušas to par vēlēšanu kampaņas jautājumu, situācija tiek uztverta viennozīmīgi: pilnīgu ekonomikas iesaldēšanu vairs nevar atļauties. Par to diskutēja dažādi politiķi un biznesa pārstāvji: gan Lielbritānijas bijušais premjers Tonijs Blērs, gan kompānijas Siemens vadītājs Džo Kezers, gan Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

ASV šajā ziņā ne ar ko neatšķiras, tās nonākušas pat vēl sliktākā stāvoklī, jo tām ne tuvu nav izdevies atgūties pēc ekonomikas pirmās izslēgšanas. The New York Post ziņo, ka "izsalkušie ņujorkieši stājas ceturtdaļjūdzi garā rindā pēc bezmaksas ēdiena Kvīnsā".

Pazīstamais ekonomists, apdrošināšanas giganta Allianz vadošais padomnieks ekonomikas jautājumos Mohamets El Erians uzskata, ka "koronavīrusa nestais mazā biznesa sabrukums apdraud kapitālismu ASV".

Valsts oficiālie dati, uz ko atsaucas finanšu telekanāls CNBC, liecina, ka "gandrīz puse ASV (pieaugušo – red.) iedzīvotāju palikuši bez darba".

Un šajā fonā Džo Baidens, - pareizāk sakot, viņa polittehnologi – uzskata, ka vajag pamatīgāk iebiedēt vēlētājus ar koronavīrusu un apsolīt viņiem stingrākus ekonomiskos ierobežojumus (ar iespējamiem elektrības un ūdens padeves atslēgumiem pārkāpējiem), lai pārvilktu viņus savā pusē.

Lielās starptautiskās politisko konsultāciju kompānijas Eurasia Group īpašnieks Jans Brēmers patiesi konstatēja, ka vienīgais jautājums, kurā elektorāts Trampam uzticas vairāk nekā Baidenam, ir ekonomika, un tādi Baidena izteikumi var dāvāt papildu iespējas tagadējā prezidenta kampaņai.

Būs pat mazliet žēl, ja šīs iespējas tiks īstenotas. Būtu interesanti paskatīties, kā ASV ekonomika pārcietīs vēl vienu (lai cik īss tas būtu) totālu karantīnu.

53
Tagi:
Džo Baidens, prezidenta vēlēšanas, ASV
Militāro mācību Rapid Trident-2020 atklāšana Ukrainā

"Tā ir mūsu atbilde Krievijai": par ko NATO pārvērš Ukrainas armiju

14
(atjaunots 13:15 26.09.2020)
Kopīgi desanti, taktiskās mācības, iepazīšanās ar NATO tehniku: Ukrainas kareivjus un oficierus jau vairākas dienas trenē viņu sabiedrotie no Lielbritānijas un ASV.

Kijeva apgalvo, ka tā esot atbilde uz Krievijas mācībām "Kaukāzs 2020". Par to, kā Rietumu instruktori pūlas pacelt Ukrainas Bruņoto spēku līmeni, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Britu desants

Manevru "Apvienotās pūles 2020" pirmais posms sākās ar britu un ukraiņu karavīru izsēšanos Nikolajevskas apgabalā. Karalisko Bruņoto spēku 16. desanta trieciena brigādes kaujinieki ieradās ar kara transporta lidmašīnām C-130 Hercules.

Pēc tam virs poligona atvērās UBS desanta trieciena vienību izpletņi – kareivji ieradās kara transporta lidmašīnās Il-76MD un An-26. Izsēdušies un pagrozījušies, abu valstu kareivji devās uz pulcēšanās vietām, pa ceļam izspēlējot dažādus mācību uzdevumus.

© Sputnik / Стрингер
Fregates "Getman Sagaidačnij" apmeklētāji Ukrainas JKS kuģu demonstrēšanas laikā Neatkarības dienas ietvaros

UBS Ģenerālštābs konstatēja, ka Ukrainas teritorijā pirmo reizi notiek tāda formāta mācības, bet to mērķis – "uzdevumu praktiska izpilde daudznacionālā vidē atbilstoši NATO standartiem un procedūrām, partnervalstu bruņoto spēku vienību savietojamības līmeņa celšana".

Savukārt briti atzīmēja, ka šie manevri ir lielākā desanta operācija pēdējo gadu desmitu laikā. Tajā piedalījās vairāk nekā 450 kareivji ar brigādes ģenerāli vadībā. "Apvienotajās pūlēs" iesaistīti 12 tūkstoši karavīru, 700 militārās tehnikas vienības, padomnieki un novērotāji no NATO valstīm.

Vienlaikus Ļvovas apgabalā aizritēja "Rapid Trident 2020" – Ukrainas, ASV, Kanādas, Vācijas un Polijas vienību mācības, kopā aptuveni četri tūkstoši "durkļu".

Amerikāņi pat nogādāja Ukrainā vairākus konvertoplānus Bell V-22 Osprey, no kuriem pirmo reizi desantējās vietējie speciālo uzdevumu vienības karavīri bez izpletņiem. Dažādu valstu kareivji apguva cīņas iemaņas pilsētas apstākļos, pētīja taktiskās medicīnas jautājumus, dalījās pieredzē un kārtoja kopīgās sadzīves jautājumus.

Novērot Krieviju

Kijeva piešķir milzu nozīmi šiem manevriem – to atklāšanas pasākumā piedalījās prezidents Vladimirs Zeļenskis. Viņš ilgi runāja par Ukrainas armijas pāreju pie Rietumu standartiem un nosauca valsts iestāšanos NATO par stratēģisko mērķi. Tomēr Ziemeļatlantijas alianse nesteidzas un izmanto kopīgās mācības, lai iztaustītu Krievijas aizsardzību. Piemēram, nedēļas sākumā, pašā manevru karstumā Melnās jūras gaisa telpā bija papilnam NATO lidmašīnu. Gaisā vienlaikus atradās līdz astoņas izlūkošanas lidmašīnas. Iepriekš šomēnes amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji vairākkārt izspēlēja uzbrukumus objektiem Krimā no Ukrainas gaisa telpas.

Arī briti neatpaliek. Augustā aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas Jūras kara spēku apmācībām. Jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēju darbu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Tomēr daudzi eksperti ir pārliecināti, ka kopīgās mācības ir tikai iegansts citu mērķu sasniegšanai.

Piemēram, Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksandrs Žiļins uzskata, ka briti mēģina sarūpēt sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai izlūkotu Krievijas krastu.

Septembra vidū netālu no Krimas tika fiksēts Karaliskās flotes izlūku kuģis Enterprise, kam uzstādītas daudzstaru eholotes un buksējamie detektori informācijas vākšanai.

Novazāts scenārijs

Poligonā Ļvovas apgabalā NATO pārstāvji apmāca Ukrainas kareivjus no 2014. gada. 2016. gada 12. februārī ārvalstu instruktori noslēdza UBS pirmās vienības – kādas mehanizētās brigādes kājnieku bataljona – mācības.

No 2016. gada 15. februāra līdz 17. jūlijam ar diviem ukraiņu bataljoniem pēc rotācijas principa strādāja instruktoru grupa no ASV Bruņoto spēku 3. bataljona 15. kājnieku pulka. No 2018. gada vasaras Javoras poligonā strādāja instruktori no ASV Nacionālās gvardes 278. bruņu kavalērijas pulka, savukārt pērnā gada maijā viņus nomainīja 130 kareivji no 101. gaisa desanta divīzijas 2. brigādes taktiskās grupas "Strike".

© Sputnik / Стрингер
ASV karavīri Ukrainas militārpersonu sagatavošanas apakšvienību rotācijas laikā

Mācībās Javoras poligonā pabijuši aptuveni 10 tūkstoši ukraiņu kareivju. Viņiem māca taktiku, artilērijas izlūkošanu, tanku manevrus, kara policijas darba īpatnības, loģistiku, medicīniskās palīdzības sniegšanu. Šeit kaujinieki apgūst darbu ar amerikāņu prettanku raķešu kompleksiem Javelin. Iegūtās iemaņas tiek noslīpētas daudzajās starptautiskajās mācībās. Pērn Ukrainā aizritēja Rapid Trident, Sea Breeze, Riverain, Warrior Watcher un virkne citu mācību. Šogad UBS dalībai NATO manevros Kijeva no valsts budžeta piešķīra 2,55 miljonus dolāru.

Neviens īpaši necenšas slēpt šo soļu Krievijai nedraudzīgo raksturu. Lielākoties mācību scenāriji ir gluži primitīvi: kaut kāda "agresorvalsts" "destabilizē situāciju" Ukrainā un mēģina to "okupēt". Sabiedroto valstu apvienotais grupējums "organizē aizsardzību" un "atbrīvo ieņemtās teritorijas".

Acīmredzot scenārijs varētu būt citāds, ja to autori kaut paretam uzklausītu Krievijas oficiālos paziņojumus un salīdzinātu iedomas ar realitāti, kurā neviens neplāno nekādus uzbrukumus Ukrainai.

14
Tagi:
NATO, armija, Ukraina
Temats:
NATO austrumu flangā
Baltkrievijas prezidents sniedz interviju Krievijas žurnālistiem, foto no arhīva

ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju

26
(atjaunots 11:39 26.09.2020)
Rietumu reakcija pēc Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas bija negatīva. Tas bija sagaidāms.

Vispirms Valsts departamenta pārstāvis paziņoja, ka ASV neuzskata Aleksandru Lukašenko par likumīgi ievēlētu valsts vadītāju, jo "pasludinātie rezultāti bija safabricēti un neatainoja leģitimitāti", portālā RIA Novosti atgādināja Irina Alksnis.

Pēc tam klajā nāca ES diplomātijas vadītāja Žozepa Borela paziņojums, kurā teikts: Aleksandra Lukašenko jaunajam mandātam neesot "nekādas demokrātiskās leģitimitātes". Tāpat atzīmēts, ka notikusī inaugurācija (dokumentā šis termins nemainīgi lietot pēdiņās) "ir pretrunā lielas daļas iedzīvotāju gribai", kas izpaužas "plašos, bezprecedenta un miermīlīgos protestos".

Borela paziņojums, protams, dāvā plašas iespējas sarkasmam. Piemēram, jau iepriekš var droši teikt, ka ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti – lai kāds būtu to iznākums – neatbildīs gandrīz puses amerikāņu gribai, jo valsts ir sašķelta gandrīz uz pusēm. Arī protestu deficīts tur nav manāms jau labu laiku. Tātad Borela dokumentu jau tagad var droši attiecināt uz reālo stāvokli okeāna viņā krastā.

Savukārt formulējums "demokrātiskā leģitimitāte" liek saprast, ka, pēc Borela domām, mēdz būt arī citāda leģitimitāte, un saskaņā ar to Aleksandrs Lukašenko ir itin leģitīms.

Starp citu, šis apsvērums pamato Rietumu stūrgalvīgos centienus sēdēt uz diviem krēsliem, jo visu viņu stingro retoriku pavada atklāti vāja, pat padevīga pozīcija attiecībās ar Minsku.

Sankcijas – patiešām nopietnas sankcijas – pret Baltkrieviju nav ieviestas. Vēl trakāk: ap šo problēmu sākās jauna attiecību skaidrošana pašā ES, jo Kipra prasa vienlaikus ieviest ierobežojumus pret Turciju un uz šī pamata bloķē procesu.

Rietumu vēstnieki no valsts nav atsaukti. Vēl vairāk: amerikāņi pilnā sparā atjauno diplomātiskās attiecības ar republiku pēc ilggadējām vēsām attiecībām. Pirms pāris dienām ASV Senāta Starptautisko lietu komiteja apstiprināja jaunā vēstnieka kandidatūru. Taču jau 12 gadus vēstniecības abās valstīs vada pagaidu pilnvarotie – 2008. gadā vēstnieki tika atsaukti, kad Vašingtona ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kompānijām.

Šajā kontekstā pat stingrākie izteikumi izskatās kā vājuma izpausme un sava bezspēka atziņa. Starp citu, tas atbilst patiesībai. Šķiet, patiesībā jānoņem cepure Rietumu priekšā – tur sākuši apzināties un – pats galvenais – aptvert savu iespēju robežas.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Neapšaubāmi tāda reakcija par vēlēšanām Baltkrievijā cita starpā skaidrojama arī ar ļoti sāpīgo mācību, kas gūta Venecuēlā. Pagājis jau pusotrs gads, kopš vairāk nekā piecdesmit valstis atzina Huanu Gvaido par Venecuēlas likumīgo prezidentu. Tomēr šis lēmums nekādi nav iespaidojis realitāti – valsts vadītājs vēl šobaltdien ir Nikolass Maduro.

ASV un Eiropa var atļauties ignorēt nelielu valsti Latīņamerikā, izlikties, ka nekas īpašs nav noticis un viņi nemaz nav iesēdušies peļķē, tomēr ar valsti Eiropas centrā tādu triku ir pagrūti dabūt gatavu. Pie tam Baltkrievija ir iesaistīta svarīgos starptautiskajos procesos, arī krīzes noregulēšanas procesā Donbasā, tātad nāksies rīkoties, rūpīgi apsverot lēmumus un to sekas.

Rietumu entuziasmu iespējamos soļos pret Minsku nepārprotami vājina vēl viens svarīgs faktors – viss, kas notiek valstī, pārsvarā ir Polijas projekts. Varšava ir saistīta ar visiem protestiem valstī, tā nodrošina politisko un mediju atbalstu baltkrievu opozīcijas līderiem.

Tiesa, rezultāts atstāj vienīgi negatīvu iespaidu: jau "Prezidentes Svetas" (tā saucas Svetlanas Tihanovskas lapa Instagram) demonstrē, kā nevajag rīkoties no polittehnoloģiskā viedokļa.

Polija gan ir sākusi kautiņu, tikai spēciņu mainīt stāvokli ir pamaz. Pie tam Minska dod pretī – medijos ziņo, ka poļu preces ir grūti ievest Baltkrievijā. Vārdu sakot, poļi atkal uzkāpuši uz  ierastā grābekļa.

Nav nekāds brīnums, ka tagd poļiem gribētos iebraukt paradīzē uz sveša kupra: lai Rietumeiropa un ASV liktu lietā smago politisko artilēriju un panāktu – gan jau kaut kā – Aleksandra Lukašenko gāšanu, bet Varšava nosmeltu krējumu no pašu ieceres.

Tikai neizskatās, ka Berlīne, Parīze, Brisele vai Vašingtona nesaskata poļu motīvus. Neizskatās, ka šīs valstis ir stāvā sajūsmā par iespēju pabalstīt poļu sapņu piepildīšanos.

Tātad Rietumi turpinās savus stingros izteikumus pret Minsku un izvairīsies no reālas konfrontācijas, jo tiem nav ne mazākās vēlēšanās ieķēpāties vēl vienā nepārprotami sakāvei lemtā ģeopolitiskā spēlē. Jau tāpat pēdējos gados to ir gana.

26
Tagi:
Rietumi, Baltkrievija, prezidents, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Militārās mācības Lietuvā, foto no arhīva

NATO izteicās par situāciju pie Lietuvas un Baltkrievijas robežas

0
(atjaunots 14:47 26.09.2020)
Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. Lietuvā – "Tobrukas mantojums 2020", Baltkrievijā – "Slāvu brālība 2020".

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. NATO neapdraud Baltkrieviju, paziņoja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, aviācijas maršals Stjuarts Pičs, kurš patlaban uzturas Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Nekādas alianses militārās darbības neapdraud Baltkrieviju un tās iedzīvotājus," militārpersonas teikto citēja TASS.

Ziemeļatlantijas alianses pārstāvis paziņoja, ka situācija Baltkrievijā galvenokārt ir atkarīga no valsts vadības pozīcijas attiecībās ar pilsonisko sabiedrību.

"NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Baltkrievijas valdību cienīt vārda brīvību un tiesības uz protestiem," atgādināja maršals.

Iepriekš kļuva zināms, ka novembrī Lietuvā ieradīsies jauns militārais kontingents no ASV, ko veidos ne tikai karavīri, bet arī vairāki desmiti tehnikas vienību, ieskaitot tankus Abrams un bruņumašīnas Bradley.

Bez tam patlaban Lietuvā uzturas vēl viens kontingents no ASV – tas dislocēts netālu no Baltkrievijas robežas.

Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apgalvoja, ka amerikāņu karavīru ierašanās nekādi nav saistīta ar situāciju kaimiņvalstī.

Patlaban Lietuvas un Baltkrievijas robežas abās pusēs norit militārās mācības. No 14. septembra Lietuvā turpinās NATO valstu pretgaisa aizsardzības vienību mācības Tobruq Legacy 2020 ("Tobrukas mantojums 2020"), kurās piedalās aptuveni tūkstotis karavīru no dažādu valstu bruņotajiem spēkiem. Savukārt Baltkrievijā, poligonā Brestas apgabalā notiek Krievijas un Baltkrievijas mācības "Slāvu brālība 2020". Šie manevri tiek organizēti regulāri kopš 2015. gada.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš informēja, ka Minska pastiprinājusi robežu apsardzi rietumvalstu virzienā.

0
Tagi:
militārās mācības, Baltkrievija, Lietuva, NATO
Pēc temata
Amerikāņu tanki jau ir Lietuvā, 15 kilometrus no robežas: Baltkrievija sit trauksmes zvanu
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti