Divgalvains ērglis ASV karoga fonā

ASV galvenais smadzeņu centrs: lūk, kur mums nāksies piekāpties Krievijai

93
(atjaunots 18:30 23.08.2020)
Autoritatīvākais un ietekmīgākais ASV "smadzeņu centrs" publicējis šokējoši atklātu un detalizētu stratēģiju, kam jānes uzvara ASV jaunajā aukstajā karā arī Ķīnu un pārsvars XXI gadsimta ģeopolitiskajā kartē.

Šajā stratēģijā svarīga vieta piešķirta Krievijai. Pieeja, ko ieteikts izmantot Krievijas virzienā, ļoti pārsteigs pat pieredzējušākos analītiķus Krievijā un ASV, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Sabiedrisko attiecību padome (Council on Foreign Relations, CFR) ir ļoti ietekmīga organizācija, ar kuru saistīta virkne sazvērestības teoriju (pat par to, ka CFR ir "īstā pasaules valdība") un reālu stāstu par izmaiņām ASV iekšējā un it īpaši ārējā politikā, tāpēc padomes pārskats "Makrostratēģija attiecībās ar Ķīnu. Divdesmit divas receptes ASV" neizbēgami ļoti ieinteresēs visus, kam pazīstama ASV reālā un starptautiskā politika.

Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā
© Sputnik / Илья Питалев

Paskatīsimies uz faktiem: CFR veido vairāk nekā pieci tūkstoši locekļu, tostarp Savienoto Valstu federālās administrācijas amatpersonas, desmit bijušie ASV valsts sekretāri, CIP direktori, ietekmīgi baņķieri, respektabli juristi, vadošo augstskolu profesori, vairāku mediju pārvaldnieki. Lai aina būtu pilnīga, atgādināšu, ka šī organizācija atbild par Rokfelleru ģimenes naudas izlietojumu (caur oficiālo programmu David Rockefeller Studies Program), kas paredzēta ASV valdības politisko lēmumu izmaiņai, formulējot atbilstošas "ekspertu rekomendācijas".

Organizācija oficiāli nodibināta 1921.gadā, lai "palīdzētu" Savienoto Valstu prezidentam Vilsonam nolemt, kā ASV būtu jāietekmē pēckara Eiropa ar mērķi maksimāli sasniegt amerikāņu ģeopolitiskās intereses. Izdevās tik labi, ka kopš tā laika CVR ietekme tikai augusi un sastāvs – paplašinājies. Ja aiz okeāna vispār ir kāda organizācija, kas iemieso jēdzienu "dziļā valsts" (tas ir, kādu ietekmīgu un demokrātiskā ceļā neievēlētu spēku, kas spēj kardināli ietekmēt lēmumus politikā un ekonomikā), CFR ideāli atbilst šim jēdzienam, lai arī tā nav vienīgā šāda veida organizācija.

Ideja par to, ka vajdzētu normalizēt attiecības ar Krieviju, lai ASV būtu ērtāk cīnīties ar Ķīnu, amerikāņu ekspertu aprindās nav jauna. Lieta tāda, ka par galveno (un faktiski – vienīgo) metodi, kā sasniegt šo "normalizāciju", parasti tiek piedāvāts Krieviju aktīvi "žņaugt un spiest" ar ekonomiskajām sankcijām, ideālā gadījumā – organizēt "režīma maiņu". Objektīvi tāda pieeja šķiet dīvaina un neproduktīva, taču tā ir vienīgā iespējamā – tā uzskata visi, kam šķiet, ka vispareizākā stratēģija attiecībās ar Krieviju ir panākt, lai tā atgrieztos "trako 90.gadu" stāvoklī, un piespiest "atzīt sakāvi aukstajā karā" (tātad arī ASV vadošo lomu pasaulē). Šim nolūkam labi noder ekonomiskās un vardarbīgās ietekmes metodes. Starp citu, šajā ziņā attieksme pret Krieviju īpasi neatšķiras no attiecīgbām ar citām valstīm, izceļas tikai plānotā spiediena intensitāte. Prakse liecina, ka Vašingtona ir gatava sākt diplomātiskus un sankciju konfliktus pat ar tuvākajiem sabiedrotajiem, nerunājot jau par pretiniekiem. Maksimālais "burkāns", ko amerikāņu eksperti ir gatavi piedāvāt Krievijai, ir tikai atgriešanās G8 apmaiņā pret totālu kapitulāciju visos galvenajos ģeopolitiskajos jautājumos.

Council on Foreign Relations publicētās stratēģijas pamatā ir pavisam citāda loģika. Pirmkārt, tajā nav ilūziju par to, ka ASV vienas pašas var uzvarēt visu pasauli. Vēl vairāk (tas ir īsts šoks no amerikāņu oficiālā diskursa viedokļa), vienatnē neizdosies uzveikt pat Ķīnu. Amerikāņu "dziļās valsts" stratēģija iet vēl tālāk – tā uzsver, ka ASV jāpārtrauc spēku tēriņš citos ģeopolitiskajos virzienos un jāpievēršas Ķīnai, kā arī jāuzsāk radikālas iekšējās reformas. Tikai šo pasākumu kombinācija (stratēģijā tie nosaukti par receptēm, iespējams, atsaucoties uz toksikoloģiju vai farmakoloģiju) var dāvāt Vašingtonai nepieciešamos spēkus un radīt apstākļus uzvarai.

Pārsteidzoši: nodaļā, kurā aprakstīts pašreizējais (visai bēdīgais) stāvoklis ASV un Ķīnas aukstā kara frontēs, stratēģijas autors (ietekmīgs bijušais diplomāts, pazīstams lobētājs, CFR vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, Kisindžera vārdā nosauktā granta saņēmējs) Roberts D.Blekvils (Robert D. Blackwill) ļoti stingri labo Trampa un Obamas administrāciju kļūdas Krievijas virzienā. Īpaši skarba kritika skan par Maidanu, Krimu un Kijevu:

"ASV prezidents, kas saprastu "Ķīnas problēmu" ("Ķīnas problēma" – termins, ko autors izmanto, lai aprakstītu visas amerikāņu problēmas, kas saistītas ar Ķīnas ietekmi pasaulē, Ķīnas ekonomiku, armiju un tā tālāk), pavaicātu: vai ciešākas attiecības starp Ķīnu un Krieviju atbilst ASV nacionālajām interesēm? ASV prezidents, kas saprastu "Ķīnas problēmu", būtu apšaubījis ilgtermiņa sankciju ieviešanu pret Krieviju 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu, jo sankciju ieviešana sekmēja Krievijas savienību ar Ķīnu. Amerikāņu prezidents, kas saprastu "Ķīnas problēmu", nebūtu atļāvis prezidenta administrācijas amatpersonām publiski sveikt revolūciju Kijevā 2014.gadā, tādējādi palīdzot pārliecināt Pekinu (un Maskavu), ka ASV vēlas režīma maiņu Ķīnā," raksta CFR vadošais eksperts.

Tāda atzīšanās ir augstu vērtējama, taču pati interesantākā tekstā ir recepte, kas piedāvāta Vašingtonas un Maskavas attiecību uzlabošanai.

Attiecībās ar Krieviju piedāvātā recepte sākas abstrakti un pāriet pie konkrētām lietām: "Savienotajām Valstīm sadarbībā ar sabiedrotajiem jāmēģina sākt paplašināts dialogs ar Vladimiru Putinu un Krievijas valdību par pasaules kārtību un drošību Eiropā un Āzijā." Tikai "smadzeņu centra" eksperts, "dziļās valsts" pārstāvis var amerikāņu informācijas laukā atļauties nopietnu ieteikumu prezidentam Trampam sākt paplašinātu dialogu ar Vladimiru Putinu par pasaules kārtību un pie tam nebaidās nokļūt FIB uzmanības loka par "darbu Kremļa labā".

Konkrētā līmenī Council on Foreign Relations stratēģija piedāvā: "Izteiksimies skaidri: Vašingtonai nāksies piekāpties, lai uzlabotu attiecības ar Maskavu; tā nevar to panākt, saglabājot visu pašreizējo politiku pret Krieviju. Tas pats attiecas arī uz Maskavu. Tādā garā Savienotajām Valstīm jācenšas panākt vienošanās ar Krieviju par to, ka Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) paplašināšana ir noslēgta, ka Savienotās Valstis atceļ sankcijas par Krimas aneksiju un Krievija no jauna tiek uzņemta grupā G8. par to Maskava, izvedot savus spēkus, pārtrauks iejaukšanos situācijā Austrumukrainā un piekritīs ANO miernešu izvēršanai, kā arī pārtrauks toksisko iejaukšanos ASV politikā un kultūrā."

Acīmredzamu iemeslu dēļ CFR stratēģijā izklāstīto "apmaiņu" diezin vai var nosaukt par ideālu vai pat piemērotu recepti veselīgāku attiecību nodrošināšanai Vašingtonas un Maskavas starpā, taču svarīgs ir kas cits: spriežot pēc šī ietekmīgā "smadzeņu centra" viedokļa, amerikāņu elite pakāpeniski atradinās no domas, ka Maskavai var piedraudēt, un pierod pie idejas, ka ar Maskavu iespējamas un pat vajadzīgas substantīvas pārrunas. Šajā kontekstā 2014.gadā vēl bija neiespējami, absurdi un neiedomājami iztēloties, ka amerikāņu elites vadošais centrs pārrunu sākuma pozīcijai (vienkārši attiecību normalizēšanai ar Krieviju) "galdā liks" tādus ierosinājumus, kā Krimas atzīšana Krievijas teritorijā, atgriešanās G8 (tas ir svarīgs simbols), atteikšanos no NATO statusa (tas ir, neitrāls statuss Ukrainai) un atteikšanās no Ukrainas armijas atgriešanas Donbasā.

Tas nenozīmē, ka tieši šī pieeja tiks pieņemta kā Vašingtonas oficiālais viedoklis, turklāt nebūt nenozīmē, ka tāda pozīcija ideāli atbilst Krievijas interesēm, kas ir daudz plašākas un dziļākas, nekā tās, kam tagad iesaka piekrist Council on Foreign Relations eksperts. Taču tādu ieteikumu parādīšanās ekspertu un politiskajā dienas kārtībā teju vai pašā augstākajā līmenī, iespējams, nozīmē amerikāņu domāšanas kārtējo evolūciju, turklāt ne tikai attiecībās ar Krieviju.

Vašingtona sāpīgi atvadās no ilūzijām par savu visspēcību, taču zaudējumu vēlreiz uzskatāmi apliecina Krievijas panākumi – tās pretspars amerikāņu sankcijām un ietekmes paplašināšanās pasaulē. Mazdrusciņ pārspīlēsim: kļūst redzams, ka aizokeāna elite pārdzīvo visus  attiecīgos posmus: vispirms noliegšana (neticība tam, ka, piemēram, Krima ir "aizpeldējusi" uz dzimto ostu), pēc tam dusmas (sankcijas, atkal sankcijas un vēlreiz sankcijas līdz ar "padzīšanu" no G8), tagad nāk kaulēšanās un pārdomas, ko varētu piedāvāt, lai sāpes mitētos. Šis process nav sācies šodien, taču tagad tas sasniedz fāzi, kad Vašingtona pakāpeniski ir gatava atteikties no savām nopietnajām ambīcijām un atzīt (tās patmīlai ļoti pazemojošu) nepieciešamību piekāpties, nevis ķerties pie ultimātiem.

Domājams, viss beigsies ar depresiju, pēc tam nāks jaunās ģeopolitiskās realitātes pieņemšana. Šķiet, labākā atbilde uz amerikāņu refleksijas mēģinājumiem ir pacietība un stingra Krievijas interešu aizsardzība. Laiks un amerikāņu veselā saprāta atliekas, kas, izrādās, vēl atrodamas aizokeāna "dziļajā valstī", strādā Krievijas labā.

93
Tagi:
ASV
Pēc temata
ASV valsts sekretārs draud Krievijai par "sakariem ar talibiem". KF prasa pierādījumus
Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē
Raķetes iekraušana ZRK Iskander M

"Klauvē pie atvērtām durvīm". Maskava iesaka ASV nepieļaut rupju kļūdu

6
(atjaunots 22:40 24.09.2020)
,
Krievija iesaka saglabāt Līgumu par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem un aicina ASV to pagarināt. Pārrunas sākās jau vasarā.

Vašingtona pieprasa mainīt dokumentu, Maskava nevēlas neko grozīt. Par to, kur slēpjas problēmas būtība, portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova un Sofja Meļņičuka.

"Nedzirdam reakciju"

"Aktuālākais jautājums, ko var un vajag risināt operatīvi, protams, ir Krievijas un ASV Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu, kura termiņš beidzas 2021. gada februārī, pavisam drīz. Mēs turpinām šādas pārrunas ar partneriem ASV," KF prezidents Vladimirs Putins konstatēja ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijas atklāšanā.

Krievijas prezidents aicināja valstis ievērot savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēršanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no partneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Arī Antoniu Guterrešs ne vienu vien reizi ieteicis pagarināt NEW START. Savukārt uz ASV prasību iesaistīt līgumā Ķīnu ANO ģenerālsekretārs reaģēja kritiski. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja ieteica amerikāņiem nepieļaut "lielu kļūdu".

Stratēģiskās drošības pamati

NEW START ir pamata dokuments kodoltehnoloģiju kontroles jomā. Parakstot to 2010. gadā, Maskava un Vašingtona apņēmās samazināt stratēģiskos arsenālus. Procesa aizsākumi meklējami jau 70. gadu sākumā, kad aukstā kara pretinieki noslēdza pirmo Līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu. Kopš tā laika šajā jomā pieņemti septiņi divpusēji līgumi.

ASV tos nekad nav apšaubījušas, taču Donalda Trampa prezidentūra stāvokli ir mainījusi. Baltā nama saimnieks cenšas pielāgot līgumus mūsdienu situācijai, un jaunas bruņošanās sacīkstes perspektīva viņu nebiedē.

Lēmumu par izstāšanos no INF 2019. gada augustā ASV pamatoja ar pretenzijām pret Krieviju. Galvenā no tām: Maskava it kā esot izmēģinājusi dokumentā aizliegtu raķeti SSC-8 (Krievijas klasifikācijā – 9M729). Saprātīgus pierādījumus saviem argumentiem amerikāņi nesniedza.

Tiesa, neformālās sarunās viņi atzina: problēmu nerada Maskavas soļi. Pentagonam radušās aizdomas, ka Ķīna radījusi maza un vidēja darbības rādiusa raķeti, un tas pieprasīja, lai ĶTR pievienotos pārrunām par stratēģisko bruņojumu. Pekina šo vēlmi ignorēja.

2020. gada maijā ASV izstājās no Atvērto debesu līguma un atkal apsūdzēja Maskavu – sak, krievi liekot šķēršļus inspekcijas lidojumiem. KF Aizsardzības ministrija apsūdzības atspēkoja. Resors uzskata, ka amerikāņi plāno aktīvāk apgūt kosmosu, bet līgums viņiem saistīja rokas.

Kodolparitāte

"ASV un NATO rada bažas tas, ka Ķīna strauji attīsta kodolprogrammu. Šķiet, ķīnieši plāno šajā jautājumā panākt paritāti ar Vašingtonu un Maskavu," vasarā paskaidroja ASV speciālais pārstāvis bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs.

Vašingtona ir neapmierināta arī ar to, ka NEW START neierobežo Krievijas taktiskā kodolpotenciāla palielināšanos. Bilingslijs zemu novērtēja arī pašreizējo stratēģiskā bruņojuma verifikācijas mehānismu.

Diskusijas sākās, tomēr amerikāņi izvirzīja kārtējos noteikumus. "ASV prasa iekļaut sarunā Krievijas jaunāko bruņojumu – tā jau ir klauvēšana atvērtās durvīs," paziņoja Krievijas ministrs.

Labs piedāvājums

Sarunu otrais raunds noslēdzās septembrī bez progresa. ASV ir jauna prasība – pieņemt papildu pamata vienošanās.

Tajās amerikāņi iesaka iekļaut ne tikai stratēģiskos, bet arī taktiskos kodolarsenālus. Vienīgā piekāpšanās – Vašingtona piekritusi pagaidīt ar Ķīnas iekļaušanu pārrunu procesā.

"Mēs izteicām Krievijai labu piedāvājumu," apgalvoja Bilingslijs.

Krievijas ĀM paziņoja, ka Maskava pagarinās līgumu tikai tā pašreizējā redakcijā. Līguma termiņš beidzas jau pēc dažiem mēnešiem, un nav laika neko mainīt. Resors atzīmēja, ka saskaņošanas procesu ievilcinājuši paši amerikāņi.

"Ja ASV ir gatavas izstrādāt kaut ko jaunu uz interešu līdzsvara pamata, darījums būs iespējams. Tomēr būs vajadzīgs laiks," situāciju komentēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

"ASV cenšas iegūt privilēģijas"

"Alternatīvu nav daudz: vai nu pagarināt NEW START bez grozījumiem, vai atteikties no tā galīgi," uzskata speciālists bruņojuma kontroles problēmu jautājumos Jevgeņijs Mjasņikovs.

Viņš uzskata, ka līguma lielākā vērtība ir stratēģiskā bruņojuma verifikācijas sistēma. "Agrāk bija grūti kontrolēt vienam otra darbības. Puses ņēma vērā sliktāko scenāriju, tāpēc spriedze auga. Ja sistēma sabruks, pastāv risks, ka pagātne atkārtosies," brīdināja eksperts.

Jauno tehnoloģiju un starptautiskās drošības centra programmas direktors Vadims Kozjuļins nešaubās: līgums tiks pagarināts. ASV prasības viņš uzskata tikai par spēli ar augošām likmēm.

"Tramps ir savā ampluā: pirms darījuma noslēgšanas vēlas izkaulēt lielāku skaitu privilēģiju. Tomēr laika gandrīz vairs nav, un amerikāņi izšķirsies par pagarināšanu. Jaunie noteikumi ir tālāku pārrunu priekšmets. Turklāt Krievijai ir ierosinājumi par taktisko kodolarsenālu un amerikāņu bruņojumu Eiropā," sprieda eksperts.

Viņš atgādināja, ka NEW START neattiecas uz bezpilota sistēmām, lai arī tās var uzskatīt par kodolieroču nesējiem.

"Bezpilota lidaparāti raisījuši virkni jautājumu no Krievijas puses. Pēc būtības, tā ir tā pati spārnotā raķete – vairākkārtējās izmantošanas dēļ tā rada nopietnu risku. Tomēr sarunās par NEW START Maskava šo tēmu neforsē," piezīmēja Kozjuļins.

Viņš uzskata, ka kontroles sistēmas saglabāšana patlaban pārsvarā atkarīga no ASV. Ja Vašingtona piekritīs dialogam, perspektīvā līgumam varētu piesaistīt Ķīnu, Franciju, Lielbritāniju, Indiju un Pakistānu – valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči.

6
Tagi:
INF līgums, ANO, ASV, Krievija

"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti

29
(atjaunots 11:16 24.09.2020)
Miglainās Albionas jūrniekus gaida grūts uzdevums: padarīt cīņasspējīgu Ukrainas degradējošo kara floti.

Nesenās vizītes gaitā Kijevā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless apliecināja, ka Londona vadīs Ukrainas Jūras kara spēku karavīru treniņu starptautisko programmu. Viņaprāt, Ukraina ir jāpasargā no "Maskavas agresijas" un jāpanāk, lai tā spētu stāties pretī Krievijas Melnās jūras flotei. Vai tas ir reāli? Par to portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Sarūsējušais flagmanis

Volless pastāstīja, ka Ukrainas JKS kopā ar Lielbritāniju augšāmcels Kanāda, Dānija un Zviedrija. Atbalstu sniegs arī ASV un, iespējams, citas valstis. Ukraiņu jūrniekiem mācīs navigāciju, operatīvo plānošanu, ūdenslīdēja amatu, jūras izlūkošanu, artilērijas apšaudi un cīņu par kuģa izdzīvošanu. Volles piebilda, ka jau tuvākajā laikā Melnajā jūrā ieradīsies britu kara "vimpeļi" kopīgām mācībām ar Ukrainu.

Grūti teikt, vai tāda godpilna misija karaliskajai flotei ir pa spēkam. Ukrainas JKS patlaban ir 27 kuģi, neskaitot vieglos kuterus un palīgkuģus. Tikai daži spēj pildīt kaujas uzdevumus. Jūlijā tīmeklī noplūda Ukraijas JKS vadības dokumenti par flotes  tehnisko stāvokli. Izrādījās, ka cīņai gatavi ir tikai seši "vimpeļi". Pārējiem inspekcija konstatējusi virkni trūkumu: artilērijas iekārtas un zenītraķešu kompleksi nefunkcionē, radiolokācijas un radio stacijas nestrādā, dzinēji miruši, korpusā vīd plaisas. Un tā tālāk.

Neviens nav apstiprinājis, ka dokumenti būtu autentiski, tomēr Ukrainas flotes bēdīgais stāvoklis vairs nav nekāds noslēpums. Pats jaunākais kuģis, JS flagmanis – fregate "Hetman Sagaidachniy" ūdenī nolaista 1992. gadā. Tai vairākkārt fiksēti bojājumi, un kuģis ilgu laiku pavadījios dokos.  Tīmeklī ir milzums fregates iekštelpu uzņēmumu. Redzams, ka tas ir vienkārši sarūsējis. Ukrainas Brunoto spēku, jūras kara un kuģu remonta infrastruktūras degradācijas rezultātā pat flagmani var tikai nosacīti saukt par cīņasspējīgu.

Pie tam "Hetman Sagaidachniy" ir vienīgais Ukrainas JS kuģis ar vismaz kaut kādām cīņas iespējām. Nepabeigtais raķešu kreiseris "Ukraina" joprojām rūsē Nikolajevskas kuģubūves rūpnīcas piestātnē. Pēc PSRS sabrukuma republika, kas reiz būvēja aviācijas būves kuģus, ir spējusi tikt galā tikai ar artilērijas kuteriem – flotes sastāvā tagad ir seši tādi mazuļi ar 38 tonnu tonnāžu katrs.

"Vilku bari"

Toties Ukrainas augstākās militārpersonas neskopojas ar draudīgām frāzēm. 2017. gadā ziņoja, ka tikšot radīta moskītu flote, kas spēs pielietot "vilku bara" taktiku. Komandieri plānoja, ka liels skaits bruņukuteru metīsies virsū Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tos pa vienam nogremdēs. Taču ne kutera bruņojums, ne jūrnieku prasmes nedod ne mazākās izredzes uz panākumiem – to apliecināja incidents Kerčas šaurumā 2018. gada 25. novembrī, kad divu bruņukuteru ekipāžas bez pretestības padevās Krievijas robežsargiem.

Galu galā pat augstākie Ukrainas JKS oficieri atzina: ar "vilku baru" Krievijai rīkli pārgrauzt neizdosies. 2019. gada martā Ukrainas JKS bijušais komandieris viceadmirālis Sergejs Gaiduks paziņoja, ka Ukrainas kuteri ir absolūti neaizsargāti pret Melnās jūras flotes pretkuģu raķetēm. Diezin vai stāvokli uzlabos 16 amerikāņu patruļas kuteri Mark IV, kuru pārdošanu Kijevai jūnijā apstiprinājā Valsts departaments. Ar 30 mm lielgabaliem flotes augšāmcelšanai būs par maz.

Tomēr zināmas iespējas Ukrainas kara flotei cīņā pret kuģiem ir. Jūnijā karavīri izmēģināja kompleksa "Neptun" spārnoto raķeti R-360. Mobilās krasta iekārtas sekmīgi trāpīja mērķos 80 km attālumā no krasta. 2020. gada 23. augustā "Neptun" oficiāli uzņemts bruņojumā. Izstrādātāji apgalvo, ka ar tā jaudu pietiks lai nogremdētu kuģi ar tonnāžu līdz 5 tūkstošiem tonnu, maksimālais darbības attālums – 300 km. Plānots radīt raķetes jūras un aviācijas versijas.

R-360 panākumi sagrozīja galvas Ukrainas militārpersonām. Ukraijas JKS komandieris Aleksejs Neižpapa ziņoja, ka ir gatavs sākt pilna mēroga karadarbību pret Krieviju un ar jaunajām raķetēm apšaudīt mērķus Sevastopolē un Melnās jūras flotes kuģus. Krievijas politiķi un eksperti viņa izteikumus raksturoja īsi – tukša lielīšanās. Ja kaut viens "Neptun" trāpīs mērķī, palaišanas rajonu pārklās "Kalibr" zalve.

Savās interesēs

Britu nodomi trenēt ukraiņu jūrniekus un organizēt kopīgas mācības izskatās visnotaļ dīvaini. Ukrainai nav ne kuģu, ne infrastruktūras, lai vismaz tuvotos Melnās jūras flotes cīņas iespējām. Jūras kara iespēju ziņā Krievija ir nesalīdzināmi pārāka. Tomēr eksperti uzskata, ka britu mērķi ir pavisam citādi un Ukrainas JKS līķi atdzīvināt plānots tikai uzmanības novēršanai.

"Lielbritānijas iniciatīva mācību kara darbības aktivizācijas jomā Melnās jūras akvatorijā iekļaujas vienā scenarijā – tā ir spriedzes zonu veidošana Krievijas robežu perimetrā, - radio Sputnik ēterā konstatēja Nacionālās drošības sabiedrisko lietišķo problēmu pētījumu centra vadītājs Aleksalndrs Žiļins. – Iedomājieties situāciju: tā saucamā Ukrainas kara flote, kas sastāv no metāllūžņiem, pēkšņi organizē kopīgas mācības ar Lielbritāniju. Tas nozīmē, ka Ukrainas JKS tiek izmantota piesegumam, jo nav iespējams izspēlēt daudzmaz efektīvu karadarbību ar Ukrainas floti."

Eksperts ir pārliecināts, ka briti, piesedzoties ar Ukrainu nodrošinās sev pastāvīgu militāro klātbūtni Melnajā jūrā, lai turpinātu izlūkošanu Krievijas krastā savās interesēs un sava aizokeāna sabiedrotā interesēs. Bet Ukrainas JKS turpinās rūsēt un degradēt, līdz pārvērtīsies par "moskītu floti" uz piepūšamajām laivām.

29
Tagi:
flote, Ukraina, Lielbritānija
Pēc temata
Krievijas militārie roboti stiprina reģionālo drošību uz sauszemes un jūrā
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

0
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

0
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā