Vladimira Putina un Donalda Trampa tikšanās Osakā 2019. gada 28. jūnijā

Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam

65
(atjaunots 10:36 23.08.2020)
Tramps apsver tikšanos ar Putinu kā iespēju nostiprināt savas pozīcijas cīņā par prezidenta krēslu, kā arī demonstrēt, ka viņš ir spējīgs noslēgt vienošanos.

Līdz prezidenta vēlēšanām atlikušajā laikā Donalds Tramps var paziņot par ASV izstāšanos no NATO, pastāstīja bijušais ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Pēc savas aiziešanas no Baltā nama Boltons jau nācis klajā ar virkni skaļu pret Trampu vērstu paziņojumu, šīs, protams, ir skandālozākais, raksta kolumnists Pjotrs Akopovs RIA Novosti vietnē.

Skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks, bet interesanta ir pati Boltona loģika. Viņš uzskata, ka līdz vēlēšanām atlikušajos nepilnos divarpus mēnešos pastāv ļoti liela varbūtība, ka Tramps sagādās visiem "oktobra pārsteigumu" (proti kaut ko tādu, kas izdarīts burtiski pirms balsošanas 3. novembrī un spēj ietekmēt vēlēšanu rezultātus):

"Pirms vēlēšanām palikuši vēl ir aptuveni trīs mēneši, bet no Amerikas politikas viedokļa tā ir mūžība. Viņš var pieņemt lēmumu par visu ASV militāro spēku izvešanu no Afganistānas. Vai paziņot par izstāšanos no NATO."

Par vēl vienu iespējamo Trampa priekšvēlēšanu trumpi, pēc Boltona domām, var kļūt ceturtais samits ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu, kurā tiks "izsludināts miers" Korejas pussalā un tiks izbeigta Phenjanas kodolieroču programma.

Visi trīs Boltona nosauktie varianti nedarbojas: lai gan Tramps pēc nākšanas pie varas devis mājienu par iespēju izstāties no NATO, tas bija tikai veids, kā piespiest Eiropas sabiedrotos palielināt aizsardzības izdevumus. Trampa priekšstatā par pareizo miera kārtību Amerikai patiešām nav vajadzīgs nekāds Ziemeļatlantijas pakts, tomēr viņš negrasās to lauzt (nemaz nerunājot par to, ka Kongress bloķēs šādu mēģinājumu).

Tikšanās ar Kimu būtu neiespējama tehniski - pēc trim samitiem Savienotās Valstis nav sākušas mīkstināt sankcijas, Phenjana uzskata, ka amerikāņu pieeja nav nopietna, un tagad vienkārši atteiksies runāt ar Trampu.

Ziņas par karaspēka izvešanu no Afganistānas jau nākušas klajā – pēc martā noslēgtās vienošanās ar "Taliban" Vašingtons apņēmās aiziet 14 mēnešu laikā. Jā, termiņi ir atkarīgi no iekšējām Afganistānas sarunām un noregulēšanas, un var mainīties, bet karaspēks jau dodas prom. Nesen valsts sekretārs Pompeo paziņoja, ka kontingents jau ir samazināts uz pusi, un tiks izvests pilnībā līdz 2021. gada maijam.

Bija ziņojumi par to, ka līdz novembrim paliks aptuveni četri tūkstoši, lai gan talibi pavisam nesen apgalvoja, ka pilnīga izvešana varētu notikt pirms vēlēšanām un viņi to būtu sveikuši. Bet Tramps neuzdrošināsies riskēt - izvest visus līdz novembrim un saņemt Kabulā kādu spēcīgu teroraktu pret amerikāņiem – tas viņam nepavisam nav vajadzīgs. Tātad  Afganistānas tematu Tramps priekšvēlēšanu plānā jau ir izspēlējis.

Tomēr pati "oktobra pārsteiguma" ideja ir ticama, lai arī Boltona varianti nav reāli. Ko tad Tramps varētu pastrādāt ārpolitiskajā frontē?

Savādi gan, bet viņš prāto par tikšanos ar Vladimiru Putinu. Tas taču ir neprāts — Trampu četrus gadus apsūdz "krievu sakaros", bet viņš pirms vēlēšanām tiekas ar Krievijas prezidentu?

Lieta tāda, ka "krievu kārts" demokrātu rokās jau sen vairs nedarbojas - tieši tagad Tramps sāk atšķetināt lietu par sazvērestību pret viņu 2016. gada vēlēšanu laikā. Proti, publiskot kaut daļu no tā, ko padarījusi Obamas-Baidena administrācija un specdienesti, fabricējot lietu par Trampa "krievu sakariem".

Rudenī notiks debates senātā, kurās aicināti liecināt vairāki Obamas administrācijas pārstāvji - viņiem būs jāpaskaidro, pēc kā pavēles viņi sarīkojuši "Trampa medības". Tāpēc sabiedrības uzmanības centrā vairs nebūs Trampa mītiskie "krievu draugi", bet viņa reālie no "Vašingtonas purva" izvilktie "amerikāņu ienaidnieki".

Šajā fonā demokrāti vairs nespēs sarīkot ierasto histēriju par to, ka Tramps atkal kaut ko nodevis Putinam. Arī pati tikšanās iecerēta kā "izrāviens".

Nesen informācija par to tika "nopludināta" NBC News. Saskaņā ar to Tramps paziņoja saviem palīgiem, ka vēlas sarīkot tikšanos ar Putinu pirms prezidenta vēlēšanām.

"Pēc viņu vārdiem, amerikāņu administrācijā par tikšanās mērķi tiks uzskatīts paziņojums par progresa sasniegšanu jaunajos ASV un Krievijas līgumos par kodolieroču kontroli. Viens no izskatāmajiem variantiem paredz, ka prezidenti varētu parakstīt turpmāko soļu plānu pārrunās par START pagarināšanu — līguma termiņš beidzas jau 2021. gada pavasarī.

Pēc televīzijas kanāla sarunbiedru vārdiem Tramps apsver tikšanos ar Putinu kā iespēju nostiprināt savas pozīcijas cīņā par prezidenta krēslu, kā arī demonstrēt, ka viņš ir spējīgs noslēgt vienošanos. Pēc NBC datiem, Trampa administrācija izskata dažādus prezidentu tikšanās scenārijus, rūpīgi izvēloties samita datumu un vietu. Viens no variantiem varētu būt Ņujorka, kur Putins un Tramps var aprunāties jau nākamajā mēnesī."

Šo informāciju, tiesa, operatīvi atspēkoja Baltajā namā - nacionālās drošības padomnieks Roberts O'Braiens paziņoja: "Mēs neplānojam samitu ar Vladimiru Putinu pirms vēlēšanām." Tramps nelūdza tikšanos ar Putinu, teica padomnieks, piebilstot:

"Tomēr mēs būtu priecīgi, ja Vladimirs Putins kādreiz ierastos šeit, lai, ceru, parakstītu lieliskas vienošanās par bruņojumu kontroli, kas aizsargā amerikāņus un aizsargā krievus. <…> Mums gribētos labākas attiecības ar Krieviju. Mums gribētos, lai mums būtu vienošanos ar Krieviju par bruņojumu kontroli. <…> Taču tas ir atkarīgs no Krievijas. Viņiem ir jāizlemj, kā viņi virzīsies tālāk šajā jautājumā."

Tomēr par O'Braiena atspēkojumu nevajadzētu uztvert pārāk burtiski – "oktobra pārsteigums" ir pārsteigums, jo tas ir pasniegts īsi pirms vēlēšanām. Neko efektīvāku Tramps vairs nevarēs izdomāt.

Tramps un Putins vienojas par START pagarināšanu - tā arī būs sensācija, jo līgums jau ir gandrīz apglabāts. Lūk, arī atbilde demokrātiem, kuri (atklāti sakot, tāpat kā daži republikāņi) uzstājas par līguma pagarināšanu, apsūdzot Trampu bezatbildībā.

Līguma pagarināšana atbilst gan ASV, gan Krievijas interesēm, bet Maskava jau sen ierosinājusi to darīt, bet amerikāņi vēlējās piesaistīt līguma pagarināšanai Ķīnu. Tam nebija nekādu izredžu, bet Vašingtona to pieprasīja. Tikai nesen Savienotās Valstis vienojušās par pārrunām, un pirms pāris dienām Vīnē noritēja kārtējais raunds.

Ja amerikāņi gribēs, vienoties par kopīgiem pagarināšanas principiem var līdz novembrim, un tas jau ir lielisks iemesls divu prezidentu sarunai, kuri šogad vēl nav tikušies, jo pandēmija piebremzēja visas starptautiskās sarunas.

Ja nebūtu pandēmijas, tad septembrī varētu notikt "Lielā piecnieka" samits - iniciatīvu, ko vēl janvārī izvirzīja Vladimira Putins, atbalstīja visas lielvalstis. Pat pēc pandēmijas sākuma tām vēl bija iespēja sapulcēties septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās Asamblejas jubilejas sesijas laikā, bet turpmākā ASV un Ķīnas attiecību saasināšanās (Trampa administrācijas antiķīnas priekšvēlēšanu retorikas dēļ) padarīja gandrīz neiespējamu Sji Dzjiņpina vizīti Amerikā.

Pie tam Vladimirs Putins nesen piedāvāja organizēt "Lielā piecinieka" tikšanos tiešsaistes formātā un tajā apspriest situāciju ap Irānas kodoldarījumu, kas pasliktinās ASV vainas dēļ. Turklāt "piecniekam" būtu pievienojušies arī Vācijas (jo tā ir ES prezidējošā valsts) un Irānas līderis. Bet Tramps atteicās - šajā kompānijā ar savu Irānai naidīgo nostāju viņš būtu mazākumā, bet tāda "Amerikas izolācijas" demonstrācija viņam pašlaik nepavisam nav vajadzīga. "Ar tādu tikšanos jāgaida līdz vēlēšanām, - teica Tramps. - Irāna ļoti vēlas, lai es zaudētu."

Proti, neviens no mēģinājumiem sapulcēt "Lielo piecnieku" nevainagojas ar panākumiem. Turklāt ne tikai Trampa vainas dēļ — pat "Lielā septiņnieka" samits šogad, visticamāk, nenotiks. Sākumā tas tika pārcelts no vasaras uz rudeni, bet vēlāk noskaidrojās, ka Angela Merkele septembrī negrasās braukt uz ASV. Formāli pandēmijas dēļ, bet drīzāk tāpēc, kā līdzīgi daudziem gaida Trampa sakāvi.

Tramps turpina runāt par savu vēlmi aicināt uz "Lielo septiņnieku" Indijas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Krievijas līderus, taču nedz Putins vēlas piedalīties šādā sanāksmē, nedz lielākā daļa "septiņnieka" vēlas atjaunot Krieviju savā klubā. "Septiņnieka" samitus Tramps tagad gatavojas organizēt tikai pēc vēlēšanām, un skaidrs, ka tās notiks tikai viņa uzvaras gadījumā, ja viņa uzvaru atzīs demokrāti un pārējo pasaules valstu līderi.

Arī galvenajam ikgadējam pasaules samitam – G20 būtu jānotiek novembrī Saūda Arābijā. Bet te viss atkarīgs nevis no novembra vēlēšanu rezultātiem, bet gan no pandēmijas un izolācijas. Visticamāk, pasaules līderi līdz tam laikam tomēr izšķirsies par personisku kontaktu, un tad novembra tikšanās kļūs par visneparastāko samitu visneparastākajā gadā jaunākajā vēsturē.

Ja Tramps tiks pārvēlēts (pagaidām tieši tā izskatās) un spēs aizstāvēt savu uzvaru (tas gan nav prognozējams), novembrī Rijādā viņš būs galvenais varonis. Visi viņu apsveiks, tikai daži līderi viņu cildinās ar slēptu neapmierinātību, citi – neliekuļoti. Starp pēdējiem būs arī Vladimirs Putins, un, atšķirībā no izdomātās "palīdzības" iepriekšējās vēlēšanās, tagad Putins patiešām var palīdzēt Trampam uzvarēt.

65
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, Tramps, Vladimirs Putins, ASV
Pēc temata
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Mediji pastāstīja, kā Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

23
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

23
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

56
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

56
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

0
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

0
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19