BPLA  Orion

Krievijas GKS nākamgad saņems liela darbības rādiusa dronus

33
(atjaunots 13:11 22.08.2020)
Netālā nākotnē kara gaita un iznākums būs atkarīgi no militārajiem robotiem ar mākslīgo intelektu. Bezkaislīgie un "nenogalināmie" robotizētie droni uzņemsies aizvien plašāku pilotējamās aviācijas funkciju spektru.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki no 2021. gada sāks saņemt daudzfunkcionālos trieciena bezpilota lidaparātus, pastāstīja GKS komandiera vietnieks Sergejs Dronovs intervijā avīzei "Krasnaja zvezda". Ģenerālleitnants atzīmēja: "Bezpilota aviācijas pielietojuma efektivitāte pierādīta speciālajā operācijā Sīrijas Arābu Republikā. Bezpilota lidaparāti sekmēja nelukumīgo bruņoto formējumu objektu precīzu likvidāciju." Par dronu pielietojumu stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Mazā un vidējā darbības rādiusa BPLA kompleksi Krievijas GKS pagaidām tiek izmantoti "otrajā plānā", pilotējamās aviācijas uzdevumu risināšanai un iespēju paplašināšanai. Aug dronu integrācija vienotajā informācijas telpā ar kara lidotājiem, un perspektīvā "gudrie" droni paplašinās iespējas. No 2021. gada Krievijas daudzfunkcionālie bezpilota lidaparāti varēs patstāvīgi veikt izlūkošanu un uzbrukt pretinieka objektiem ar precīziem lādiņiem stratēģiskajā dziļumā."

Ģenerālis Dronovs nenosauca dronus, kas tuvākajā laikā iekļausies GKS, tomēr zināms, ka smagais "Okhotnik" sasniegs operatīvo gatavību līdz 2024. gadam, bet divi citi spēcīgie Krievijas bezpilota lidaparāti ir "Altius", par ko Krievijas AM noslēdza līgumu 2019. gadā, un "Orion", kura izmēģinājumu ekspluatācija GKS turpinās pēc sekmīgiem izmēģinājumiem Sīrijā.

Līdera vietā – "Orion"

Bezpilota "Orion" strādā augstumā līdz 8000 metriem, spēj bez degvielas uzpildes atrasties gaisā vismaz 24 stundas, ar lietderīgo kravu līdz 250 kg apmērā (aparāts sver 1100 kg). Tas ir 8 metrus garš, spārnu vēziens – 16 metri. Lidaparātam ir virzuļdzinējs APD-110/120 ar divu lāpstiņu skrūvi AV-115 1,9 metri diametrā.

Militārā pielietojuma rādiuss ir atkarīgs no vadības principa (operators uz zemes vai paša drona programma). Aparāts var nest precīzās raķetes un likvidēt mērķus pretinieka teritorijas dziļumā. Drons sekmīgi demonstrējis konstruktoru paredzēto potenciālu Sīrijā – Ķīnas izdevums Huanqiu Shibao ziņoja, ka valstī pastāvīgi atrodas aptuveni 80 dažādu modifikāciju droni. Vienā no video ierakstiem redzams, kā "Orion" likvidē kaujinieku atbalsta punktu Zakas pilsētā Hamas provinces ziemeļos.

"Orion" (un citu Krievijas smago dronu) raķešu un bumbu bruņojums atklātajos informācijas avotos aprakstīts ļoti maz. Tomēr februārī korporācijas "Taktičeskoje raketnoje vooružeņije" ģenerāldirektors Boriss Obnosovs pastāstīja žurnālistiem, ka tiek izstrātāts atvieglots arsenāls dronu vajadzībām – 50-100 kg smagi speciālie mazgabarīta lādiņi, paredzēti plaša spektra mērķiem. Līdz ar skaitļošanas tehnikas jaudas pieaugumu un mākslīgā intelekta sarežģīto algoritmu attīstību tuvākajos gados var krasi pieaugt atviegloto precīzo lādiņu efektivitāte.

Drons "Orion" pārvarējis vērā ņemamu daļu no pētījumu un izstrādes apjoma un tiek sekmīgi ekspluatēts. Projekts "Orion" tika uzsākts pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas pasūtījuma 2011. gadā, lidojuma izmēģinājumi sākās 2016. gadā, ar bumbu kravu – no 2018. gada.

Vidējā darbības augstuma drona "Orion" sērijveida ražošana sākās 2019. gada augustā. Plānots ražot līdz 30 tādas mašīnas gadā (katra kompleksa sastāvā – 3-6 trieciena vai izlūkošanas droni atbilstoši nospraustajiem uzdevumiem).

Iepriekš ražotājs (grupa "Kronštadt") pastāstīja, ka eksportēt plānots trieciena dronu "Orion". Šī informācija jau ieinteresējusi Krievijas partnerus militāri tehniskajā sfērā. Protams, "Orion" sekmīgo startu pamanīja arī Krievijai nedraudzīgi noskaņotās valstis.

Autonomais "Altius"

Smagais liela darbības rādiusa bezpilota lidaparāts "Altius" ar turbopropellerdzinēju pirmajā lidojumā automātiskā režīmā devās 2019. gada augustā. Tā ir mašīna ar 28,5 m spārna vēzienu un 11,6 metrus garu korpusu un spēj divas diennaktis nest kravu līdz 2 tonnu apmērā ar ātrumu 250 km/h līdz 12 tūkstošu metru augstumā un pārvarēt attālumu līdz 10 tūkstošiem km. Pats drons, kas būvēts ar kompozīto materiālu pielietojumu, saskaņā ar dažādiem datiem, sver no 5 līdz 6 t.

Inerciālā navigācijas iekārta SP-2 samazina risku, ka aparāts tiks pamanīts gaisā, nodrošina papildu noturību pret radioelektronisko pretestību no pretinieka puses. Pateicoties mākslīgajam intelektam (visas "smadzenes" sola nodrošināt līdz 2020. gada beigām), bezpilota "Altius" spēj autonomi, bez operatora dalības strādāt mijiedarbībā ar pilotējamām lidmašīnām, piemēram, saņemt norādījumus par mērķi no iznīcinātāja Su—57, kura RLS ir spēcīgāka. Patlaban militārais drons mācās patstāvīgi saņemt informāciju no štāba par situāciju gaisa telpā, nospraust mašrutu līdz mērķim, apejot iespējamā pretinieka PGA zonas, fiksēt un likvidēt svarīgus mērķus uz zemes un jūrā (štābi, sakaru mezgli, raķešu iekārtas, kuģi) un apgūst citas kara dienesta gudrības. Plānots, ka smagais un ļoti gudrais "Altius" nonāks gan Gaisa kosmiskajos spēkos, gan Jūras kara flotē.

Informācijas avoti JKF un GKS iepriekš pastāstīja, ka izlūkošanas modifikācijas "Altius" saņems tālā darbības rādiusa radiolokatoru un jaunāko optiski elektronisko iekārtu, bet trieciena drons varēs nest pretkuģu raķetes. Domājams, runa bija par neliela darbības augstuma raķeti X-35 (darbības rādiuss līdz 260 km, masa – aptuveni 500 kg) ar satelīta navigācijas sistēmu un aktīvi-pazīvo paštēmēšanas radiolokācijas galviņu (šajā gadījumā "Altius" var uzņemt līdz četras pretkuģu raķetes).

Jaunā bezpilota lidaparāta sērijveida ražošana sākta Urālu Civilās aviācijas rūpnīcā (AS "UZGA"), ar kuru Krievijas AM 2019. gada decembri noslēdza kontraktu par bezpilota lidaparāta "Altius RU" (tā nosaukts drons, kas izraudzīts pēc visu iepriekš izgatavoto "Altair" tipa prototipu izmēģinājumiem) izmēģinājumu un konstrukcijas darbiem. Vienlaikus pilnveidota perspektīvo aviācijas kompleksu bāzes sistēma – vairāk nekā simt aerodromi.

Lielā darbības augstuma un rādiusa dronu augošais pārsvars gaisā, trieciena un izlūkošanas BPLA aktīvā pielietošana un "intelektualizācija", militāro speciālistu un militāro robotu kopīgās operācijas kļūst par neatgriezenisku tendenci. Krievijas Bruņoto spēku masveida apgāde ar bezpilota lidaparātiem ļaus manāmi palielināt to militārās pielietošanas efektivitāti un radīs nepārvaramus šķēršļus domājamā agresora ceļā – gaisā, uz zemes un jūrā.

Vienlaikus Krievija plāno 2022. gadā pacelt gaidā vēl vienu smago bezpilota lidaparātu. Tas ir "Sirius", kas spēj atrasties gaisā līdz 40 stundas, pārvarēt līdz 10 tūkstošus kilometru (ar ātrumu 295 km/h) līdz 12 tūkstošu metru augstumā ar lietderīgo kravu līdz vienai tonnai.

Krievijas GKS bezpilota izlūkošanas un trieciena "gudrās" aviācijas prioritārā attīstība ļaus būtiski palielināt esošo un perspektīvo aviācijas trieciena līdzekļu efektivitāti un mazināt personālsastāva iespējamos zaudējumus. 

Netālā nākotnē kara gaita un iznākums būs atkarīgi no militārajiem robotiem ar mākslīgo intelektu, kas šodien intensīvi veidojas un pilnveidojas visās pielietojuma sfērās. Bezkaislīgie un "nenogalināmie" robotizētie droni uzņemsies aizvien plašāku pilotējamās aviācijas funkciju spektru.

33
Tagi:
Krievijas GKS, Krievija
Pēc temata
"NATO pabrīnīsies": ar ko apbruņos Krievijas jauno iznīcinātāju
MiG-31 – bīstamākais mednieks debesīs
Augstākā pilotāža: bumbvedēju Tu-95MS ekipāžas uzpilda degvielu gaisā
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

24
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

24
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

57
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

57
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā

0
(atjaunots 12:45 21.09.2020)
ES valstu ārlietu ministri šodien tiksies ar Svetlanu Tihanovsku Briselē, Krievijas ĀM šo tikšanos nosoda.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču lidostā "Rīga", pastāstīja intervijā YouTube kanālam "I Grjanul Grem" Tihanovskas preses sekretāre Anna Krasuļina.

Šodien ES valstu ārlietu ministri un ES diplomātijas vadītājs Žozeps Borels tiksies ar Tihanovsku Briselē. Šajā pašā dienā ES Ārlietu padomes sēdē grasās apspriest situāciju Baltkrievijā.

Tihanovska, kura, kā zināms, pēdējā laikā dzīvo Lietuvā, lidoja uz Beļģiju ar pārsēšanos Latvijā, un paguva tikties lidostā ar Latvijas ĀM vadītāju.

"Svetlana lidoja uz Briseli caur Rīgu. Viņai bija jātiekas ar jūsu ministru Rinkēviču Rīgas lidostas zālē. Uz pilsētu viņa nebija izgājusi. Pusotru stundu ilga pārsēšanās Rīgā, un viņa aizlidoja tālāk. Jau ir jābūt Briselē," pastāstīja Krasuļina.

​Rinkēvičs publicēja savā Twitter fotogrāfiju ar Tihanovsku, taču neprecizēja, kur tieši notika viņu tikšanās.

Atzīmēsim, ka Latvijai ir atturīgāka pozīcija attiecībā uz Tihanovsku, nekā Lietuvai – ja Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā nosauca viņu par ievēlētu Baltkrievijas līderi, tad Rinkēvičs iepriekš paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt viņu par vēlēšanu uzvarētāju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova iepriekš komentēja plānoto Tihanovskas tikšanos ar ES ĀM vadītājiem. Pēc viņas teiktā, tādējādi ES izrāda necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu ES atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā.

0
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Svetlana Tihanovska
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis