Irānas karogs. Foto no arhīva

Sankcijas pret Irānu: ASV viedoklis un nepareizais

24
(atjaunots 18:52 21.08.2020)
Šī gada oktobrī beidzas termiņš vienam no svarīgākajiem "kodola darījuma" ar Irānu punktiem; ASV pieprasa tā pagarinājumu.

Valsts sekretārs Maiks Pompeo pats personīgi apmeklēs ANO galveno biroju, lai informētu Drošības padomes locekļus par sankciju atjaunošanu pret Irānu, raksta komentētāja Irina Alksnis portālā RIA Novosti.

Tāpat Savienoto Valstu ārpolitikas iestādes vadītājs sniedza interviju telekanālam Fox News, detalizēti izklāstot turpmāko notikumu attīstību, kādu to redz Amerikas vadība.

Pēc Pompeo sacītā, "visas sankcijas tiks atjaunotas", savukārt "pasaule kļūs drošāka", jo "irāņiem nebūs iespējas saņemt Krievijas PGA līdzekļus, Ķīnas tankus un visu to, kas apdraud mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos".

Taču ja citas valstis (pirmām kārtām tieši Krievija un Ķīna) atteiksies ievērot Savienoto Valstu atjaunoto ierobežojumu režīmu, tad tām pašām būs jāsāk gaidīt ierobežojumus. Valsts departamenta vadītājs paziņoja, ka ASV "jau ir darījušas to, <…> kad valstis pārkāpa spēkā esošās Amerikas sankcijas, mēs katru valsti saucām pie atbildības par to, un mēs darīsim tāpat attiecībā uz plašākām ANO sankcijām".

Kārtējā straujā Irānas temata atdzīvošanās ir saistīta ar svarīga datuma tuvošanos – 2020. gada 18. oktobris.

Tieši šajā dienā beidzas termiņš vienam no svarīgākajiem Savstarpējā visaptverošā rīcības plāna (SVRP, biežāk sauktā vienkārši par "kodola darījumu") punktiem – ieroču embargo. Līdz 18. oktobrim militārās tehnikas piegādēm Irānai ir atļauja un tās prasa speciālu ANO atbalstīšanu katrā gadījumā.

ASV izstājās no SVRP jau 2018. gadā, tomēr drīzās ieroču embargo darbības termiņa beigas lika tām atkal aktivizēt darbu ar pārējiem tā dalībniekiem – pārāk svarīgs amerikāņiem ir šis temats.

Tieši šajā jautājumā tās pirms nedēļas piedzīvoja ārkārtīgi sāpīgu izgāšanos. Vašingtona pacentās – neveiksmīgi – izvest cauri ANO Drošības padomei rezolūciju par embargo pagarināšanu.

Lieta pat nav tajā, ka Krievija un Ķīna izmantoja veto tiesības. Savienotās Valstis bija gatavas šādam iznākumam. Daudz nepatīkamām tām ir tas, ka tās principā atbalstīja tikai viena valsts – Dominikānas Republika. Visi pārējie Drošības padomes locekļi – gan pastāvīgie, gan īslaicīgie – izvēlējās atturēties. Diez vai var iztēloties Vašingtonai pazemojošāku rezultātu, kurš liecina par to, ka viņi ar savu pret Irānu vērsto apsēstību ir nogurdinājuši visus, ieskaitot pašus tuvākos sabiedrotos.

Taču, protams, tas nekādā veidā neietekmēja viņu nostāju.

Sākumā Donalds Tramps noraidīja Vladimira Putina ideju sarīkot augstākajā līmenī tiešsaistes samitu Irānas jautājumā. Laikā, kad Krievijas prezidents izvirzīja piedāvājumu par samitu, lai nepieļautu eskalāciju saistībā ar Irānu, kas draud pāraugt pilnvērtīgā konfliktā, Amerika paziņoja, ka ANO Drošības padome ir "labākā vieta diskusijām, kas saistītas ar ieroču embargo pagarināšanu", un vispār pauda sašutumu, ka Maskava "vairākkārt un neizskaidrojami stāstīja par juridiska pamatojuma trūkumu" šī jautājuma apspriešanai.

Un, lūk, jauns solis Maika Pompeo izpildījumā, kurš ļauj saprast, ka Vašingtona negrasās ne par jotu atkāpties un ir gatava veikt pasākumus uzstādītā mērķa sasniegšanai.

Jāatzīst Amerikas varasiestāžu konsekventums un spītība, kuras ignorē jebkādus šķēršļus, turpinot kustēties nospraustajā virzienā. Nelaime tāda, ka tagad tās kustās, lielākoties paliekot uz vietas. Likumsakarīgi rodas jautājums par to īstenoto pūļu un iegūto rezultātu samērojamību – un kopumā šādas pieejas efektivitāti.

Daudzus gadus Amerikas ārpolitika vadījusies pēc principa "spiest, kamēr nesalūzīs" vienkārši tāpēc, ka tas patiešām strādāja. Un tik labi, ka bieži vien pietika ar vienu spēka pielietošanas draudu.

Problēma tajā, ka jau samērā sen šādas pieejas efektivitāte ir kļuvusi tik apšaubāma, bet Amerikas ārpolitisko neveiksmju uzskaitījums tik plašs, ka solījumi visus nepaklausīgos sodīt un piespiest viņus rīkoties vēlamā veidā arvien biežāk izraisa nevis raizes, bet gan iecietīgu ironiju, vienaldzību un pārliecību, ka Savienotajām Valstīm trūkst iespēju, kuras tām ļautu panākt savu.

Nav iespējams ar sankcijām iebiedēt tajās jau esošās Krieviju un Ķīnu. Turklāt uz otrā svaru kausa ir Irāna ar akūtām vajadzībām ieroču atjaunošanā un gatavību maksāt par to. Kādas ir amerikāņu izredzes panākt savu ar "atstumto valsti", ja viņi pat ar pašu sabiedroto Turcijas personā, kura iegādājās Krievijas S-400, netika galā?

Un arī ANO balsojumā atturējušās rietumvalstis, tostarp tuvākā ASV sabiedrotā Lielbritānija, spriežot pēc visa, arī ne tik ļoti iebilst pret saņemt iespaidīgu Irānas ieroču tirgus kumosu. Tik ļoti neiebilst, ka okeāna otrā krasta partnera neapmierinātība un draudi neliekas tiem pārliecinoši iemesli mainīt savu nostāju.

24
Tagi:
sankcijas, Irāna, ASV
Zenītraķešu-lielgabalu komplekss Pancir, foto no arhīva

Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti

31
(atjaunots 00:02 01.12.2020)
Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un Aizsardzības ministrijas bruņojuma nomaiņas programma aizejošajā gadā bija izcili stabila pat ekonomiskās turbulences apstākļos, globālo izaicinājumu un draudu fonā.

Ar koronavīrusa pandēmiju saistītā vispasaules ekonomiskā krīze nav kaitējusi Krievijas valsts bruņojuma attīstības programmai (VBA-2020), un Krievijas stāvokli starptautiskajā bruņojuma tirgū, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Piegādes Krievijas bruņotajiem spēkiem ir pieaugušas par 11% salīdzinājumā ar pērno gadu. Pasūtītājiem ārvalstīs "Rosoboroneksport" piegādājis militāro produkciju par 10 miljardiem dolāru, saglabājis pasūtījumus aptuveni 50 miljardu dolāru līmenī un noslēdzis jaunus līgumus par 9 miljardiem dolāru.

Neiesaistoties bruņošanās sacensībās, kopš 2019. gada Krievijas armijas un flotes bruņojuma uzlabošanai tiek atvēlēti vairāk nekā 1,5 triljoni rubļu, pie tam 70% līdzekļu paredzēti modernajiem sērijveida paraugiem. Gada laikā bruņotie spēki saņēmuši vairāk nekā 2300 jauna bruņojuma vienības.

Krievijas floti papildinājušas 35 zemūdenes un kuģi – tikai Baltijas flote vien saņēmusi sešus jaunus raķešu kuģus. Pretgaisa aizsardzības sistēmu papildinājuši četri zenītraķešu sistēmas S-400 "Triumf" pulka komplekti un seši zenītraķešu-lielgabalu kompleksa "Pancir" divīzijas komplekti.

"VBA 2020" īstenošanas gaitā modernā bruņojuma līmenis armijā un flotē sasniedzis 70%, stratēģiskajos kodolspēkos – 83%, Gaisa kosmiskajos spēkos – 75%. Krievijas valsts bruņojuma attīstības programma 2011.-2020. gg. bija pirmā pilnībā realizētā programma, tā nodrošināja jaunu un mūsdienīgu bruņojuma un tehnikas spēku masveida piegādes. Paātrinājums turpinās, nākamgad karaspēki saņems vairāk nekā 3400 militārās tehnikas vienības – pastāvīgas gatavības vienību ekipējums ar jaunajiem bruņojuma paraugiem līdz 2022. gada sākumam pārsniegs 71%.

Problēmu lokā

Līdz ar Rietumu "partneru" sankcijām un negodīgo konkurenci lielas grūtības Krievijas bruņojuma eksportā sagādāja pandēmija. Jāpiebilst, ka tiek prognozēta vispasaules bruņojuma tirdzniecības rādītāju lejupslīde 2020. gadā epidēmijas rezultātā par 10%. Tomēr Krievija ir saglabājusi līdera pozīcijas. Krievu ieroči aizņem apmēram trešo daļu pasaules bruņojuma tirgā (otrā vieta pēc ASV).

Informācija par militāri tehnisko sadarbību pārsvarā ir slēgta, tomēr zināms, ka Krievija un Turcija parakstījušas otru līgumu par ZRS S-400 piegādēm, Ēģipte pasūtījusi 500 tankus T-90MS, noslēgts līgums par daudzfunkcionālo helikopteru Mi-38T pasūtītājam ārvalstīs. Indija ir gatava samaksāt 2 miljardus dolāru par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30. Augsts eksporta potenciāls ir 5. paaudzes iznīcinātājiem Su-57E, modernizētajiem helikopteriem Mi-28NE un kuģu bāzes helikopteri Ka-52K. Ļoti pieprasīts ir zenītraķešu komplekss S-300V4 "Antei 4000" un "Armata" līnijas bruņumašīnas. Pie tam aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Jāpiebilst, ka daudzfunkcionālo iznīcinātāju eksporta vērtētais apjoms pasaulē 2020.-2030. gados sasniedz 110,7 miljardus dolāru, kaujas helikopteru eksporta – 65,3 miljardus dolāru.

Mūsdienīgās tehnoloģijas kaujas ierindā

Aizejošo gadu iezīmēja krievu ieroču kvantitatīvs (sērijveida ražošana) un kvalitatīvs (militārais pielietojums) izrāviens. Dažas spilgtas iezīmes – hronoloģiskā kārtībā.

Mūsdienīgais un universālais izlūkošanas un trieciena helikopters Ka-52 "Alligator" izmēģināts kaujas apstākļos Sīrijā. Tas spēj uzņemt līdz 2,8 tonnas arsenāla un šodien "pielaiko" spārnotās raķetes ar darbības rādiusu līdz 100 km (analogu pasaulē nav). Krievijas GKS rīcībā ir aptuveni 140 "Aligatori".

ZRLK "Pancir" šogad pirmo reizi "uzkāpis" uz kara kuģa klāja – tāda ir laika prasība. Lidaparātu un citu gaisa mērķu ātruma un trieciena iespējas pastāvīgi pieaug, izmērs un pamanāmība sarūk. Ir neracionāli tērēt dārgās S-300 vai S-400 raķetes pretinieka lētajiem bezpilota lidaparātiem. Kompaktā sistēma jūrā optimāli likvidē visu veidu mērķus gaisā attālumā no 20 km līdz kuģa bortam.

Krievijas Gaisa kosmiskie spēki sākuši pirmās jaunās ZRS S-350 "Vityaz" ekspluatāciju Ļeņingradas apgabalā. Tas būtiski uzlabo PGA Rietumu stratēģiskajā virzienā. Divizionā ir 12 iekārtas, katrā no tām – 12 raķetes. Kopā 1728 raķetes ir gatavas ātri un precīzi, automātiskā režīmā likvidēt mērķus gaisā attālumā virs 120 km un līdz 30 km augstumā. Noslēdzas zenītraķešu sistēmas S-500 "Prometei" izmēģinājumi. To gaitā raķete likvidēja mērķi rekordlielā 553 km attālumā. Sistēmas S-500 Melnās jūras virzienā no Krimas hipotētiski var notriekt agresora iznīcinātājus un stratēģiskos bumbvedējus virs Bukarestes, Ankaras vai Kijevas (šajā gadījumā attālums līdz mērķim nepārsniedz 550 km).

Šogad Krievijas Jūras kara flote pirmo reizi 28 gadu laikā pieņem veselas sešas zemūdenes: četras atomzemūdenes (projekti 955A un 885M) un divas dīzeļelektriskās zemūdenes (projekti 636.3 un 677). Desmit stratēģiskie 4. paaudzes zemūdens kreiseri (trīs "Borei" un septiņi "Borei A") kļūs par Krievijas kodoltriādes pamatu jūrā tuvākajos gadu desmitos. Tie nesīs vismaz 160 raķetes "Bulava" (1600 sadalošies lādiņi pa 100-150 kilotonnām) ar maksimālo darbības rādiusu līdz 8000 km attālumā. Krievija strauji rada jaunu zemūdens floti, kas spēj aizsargāt valsts intereses jebkurā Pasaules okeāna punktā.

Sākusies 5. paaudzes iznīcinātāju Su-57 sērijveida ražošana. Jaunais iznīcinātājs spēj fiksēt mērķus gaisā un uz zemes līdz 400 km attālumā, pavadīt līdz 62 objektus (un nodot informāciju par mērķi citām lidmašīnām un bezpilota lidaparātiem). Pirmajā partijā ir 76 iznīcinātāji Krievijas Aizsardzības ministrijas vajadzībām, perspektīvā trīs Su-57 aviācijas pulki nodrošinās Krievijas GKS iespēju stabili pieaugumu.

Aizritējuši fināla izmēģinājumi pirms jaunās smagās starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" nonākšanas stratēģisko raķešu spēku rīcībā. Tā spēj lidot pāri abiem planētas poliem. Principiāla atšķirība – iespēja izmantot jauno SBR ar hiperskaņas blokiem kā precīzu konvencionālo ieroci. Sasniedzot atmosfērā ātrumu aptuveni 15 Mahu apmērā (7 km/sek.), bloka kinētiskā enerģija garantē kodoluzbukumam raksturīgus bojājumus bez apvidus radioaktīva piesārņojuma. Hiperskaņas manevrējošo lādiņu priekšrocība – spēja ļoti precīzi koriģēt trajektoriju un trāpīt "ābolā" tūkstošiem kilometru attālumā no starta vietas.

Ar atomenerģētisko iekārtu aprīkotā dziļūdens aparāta "Poseidon" izmēģinājumi apstiprināja aparāta unikālās īpašības un praktiski neierobežoto pārvietošanās attālumu. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdens aparāts spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā ar 100 mezglu ātrumu (185 km/h). 24 metrus garo aparātu iespējams ekipēt ar konvencionālajiem vai kodoltermiskajiem lādiņiem. Tas paredzēts aviācijas bāzes grupējumu, stratēģisko zemūdeņu bāzu, pretinieka krasta infrastruktūras likvidēšanai.

Krievija sekmīgi noslēdz hiperskaņas raķetes "Cirkon" izmēģinājumus. Tas ir efektīvs precīzs bruņojums, kam nav analogu nevienā pasaules valstī. Oktobrī Baltajā jūrā no fregates "Admiral Gorshkov" borta palaistā "Cirkon" četrarpus minūšu laikā likvidēja mērķi Barenca jūrā 450 km attālumā un apstiprināja: Krievijas arktiskās robežas un Ziemeļu jūras ceļš ir droši aizsargāts. Raķetes ātrums pārsniedz 8 Mahus, lidojuma maksimālais augstums sasniedza 28 kilometrus. Projektā paredzēts, ka raķete sasniedz 9 Mahu ātrumu (vairāk nekā 10 789 km/h), darbības rādiuss – vairāk nekā 1000 km.

Krievijas Aizsardzības ministrija pieņēmusi lēmumu par atmīnēšanas robotu "Uran 6" piegādēm BS. Daudzfunkcionālais robotehniskais atmīnēšanas komplekss paredzēts koridoru radīšanai mīnu nožogojumos un vērā ņemamu teritoriju atmīnēšanai (iepriekš tas izmēģināts Sīrijā).

31
Tagi:
Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievijas Bruņotie spēki, krievu ierocis
Rīgas brīvosta, foto no arhīva

No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā

29
(atjaunots 22:55 30.11.2020)
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā tranzīta daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem Baltijā sasniedza līdz 20% no IKP; Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iestāšanās ES varēja veicināt sektora attīstību, taču cerības neattaisnojās.

Starp daudziem nopietniem un konstruktīviem jautājumiem, kas jau sen pārtapuši politisko spekulāciju objektos, ievērojamu vietu ieņem Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm.

Viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir dežūroptimisma pilna un ar Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta VĻKJS komitejas sekretāram raksturīgo entuziasmu skaidro skatītājiem, ka tas ir tikai nokdauns, nevis nokauts. Runa ir par Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

Otra puse, Krievijas eksperti, arī virkne zinātnieku jau ilgus gadus norāda, ka Latvijas tranzīta nāve ir neizbēgama un notiks nākamajā dienā plkst. 11:59 pēc Viduseiropas laika. Tomēr postpadomju (kravu) tranzīts, nevis politiskais tranzīts, velkas jau trešo gadu desmitu.

Atzīmēsim arī to, ka tranzīta jomā strādājošie daudz mazāk spriež par savas nozares problēmām un perspektīvām, nekā politiskie eksperti. Taču pat viņu retos izteikumus būtu vērts uzklausīt.

Pirmkārt, transporta sistēma ir viens no ekonomiku veidojošiem faktoriem. Lieli transporta infrastruktūras projekti nozīmē tūkstošiem darba vietu. Viena darba vieta transporta jomā rada vismaz divas darba vietas apkalpošanas jomā. Attīstītāka infrastruktūra piesaista citas ekonomikas nozares, pirmkārt, rūpniecību. Lauksaimniecībai attīstīta infrastruktūra nozīme izmaksu samazināšanu. Transporta infrastruktūras attīstības līmenis ir ekonomiskās attīstības līmeņa universāls rādītājs. Iekšzemes un starptautisko transporta koridoru esamība nozīmē reģiona integrāciju starptautiskajā tirdzniecībā.

Otrkārt, tranzīts nozīmē ilgtermiņa līgumus un investīcijas. Nav nemaz tik vienkārši izstrādāt tranzītu.

Treškārt, runa nav par vienu nozari, bet par kompleksu. Tieši tāpēc nav konstruktīvi strīdi par to, kādu daļu no IKP veido tranzīta ieguldījums. Vai jāiekļauj tranzīta norēķinos transporta nozares? Kā iekļaut saistītās nozares? Cik "dziļi" analizēt tranzīta lejupslīdes ietekmi?

Ceturtkārt, tranzīts nevar pastāvēt ārpus pasaules ekonomikas un pasaules politikas. Tranzīta kritumu caur konkrētu ostu var izraisīt dažādi iemesli - no makroekonomiskas kopējās lejupslīdes līdz divpusējo attiecību "atdzišanai".

Piektkārt, par tranzīta nozīmi Baltijas valstu ekonomikā vienmēr ritējušas garas diskusijas, taču skaidrs ir tas, ka 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā šī ekonomikas sektora daļa kopā ar saistītajiem darbības veidiem faktiski sasniedza 20% no IKP. Atzīmēsim, ka tas ir "pliks" skaitlis – pieskaitot klāt transporta kompleksu, tas būtu vēl augstāks. Baltijas iestāšanās ES varēja veicināt tirdzniecības arī tranzīta attīstību, taču cerības nav attaisnojušās.

Kā Rīga "nodeva" tranzītu

Viena no garākājām valsts Eiropas centra maģistrālēm bija ceļš Rīga – Caricina (1871. g.). Citiem vārdiem sakot, tas, kas izraisa Latvijas vadības dīvainās emocijas, saistīts nevis ar Vladimira Putina politiskajiem lēmumiem, bet ar cara Aleksandra II ekonomisko politiku. "Pastiprināta dzelzceļu būvniecība izraisīja strauju Baltijas ostu importa un eksporta tirdzniecības attīstību, kas savukārt ievērojami paplašināja Baltijas ekonomiskos sakarus ar citām Krievijas impērijas daļām. Baltijas ostas ieņēma ievērojamu vietu Krievijas ārējā tirdzniecībā… 1901. gadā Rīgas osta tirdzniecības apgrozījuma summas ziņā jau ieņēma pirmo vietu starp Krievijas ostām." Šajā "pakāpē" Rīga, Ventspils un Liepāja sagaidīja arī PSRS sabrukumu. 90. gadi sniedza Latvijai iespēju izmantot peļņu no tranzīta un blakussektoriem.

Krievija ņēma vērā, ka tranzīta pakalpojumu tirgu Baltijas austrumu daļā jau sen nosaka mūsu eksporta un importa iespējas un transporta stratēģija. Sākotnēji tika pieņemti divi infrastruktūras attīstības stratēģijas varianti. Pirmais — jau esošās Baltijā infrastruktūras izmantošana, tās paplašināšana un rekonstrukcija, palielinot kravu plūsmu. Otrais — "Krievijas ostu un transporta neatkarības" veicināšana, intensīvi būvējot savas ostas un transporta sistēmas. Galu galā tika izraudzīts kompromiss starp pirmo un otro variantu.

Kravu tranzīta transporta un tehnoloģiskā nodrošinājuma starpnozaru programmu caur Somu līča piekrastes teritorijām izstrādāja Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrācijas, un tā tika pieņemta saskaņā ar Krievijas prezidenta rīkojumu "Par kravu tranzīta nodrošināšanu caur Somu līča piekrastes teritorijām", kas tika pieņemts 06.06.97. un "Par Krievijas tirdzniecības flotes atdzimšanas pasākumiem", kas tika pieņemts 03.12.92. Turklāt Sanktpēterburgas mērijā un Ļeņingradas apgabala administrācijā darbs šajā virzienā norisinājās no 1992. līdz 1993. gadam.

Bet pēc tam Latvija sāka demonstratīvi politizēt un ierobežot tranzītu. Vēsturnieks Vladimirs Simindejs atzīmēja: "Latvijas vadības pasivitāti šajā jomā var izskaidrot ar to, ka ekonomiski pamatots tranzīta ceļu attīstības potenciāls ir saistīts ar Krieviju, un tas nesaskaņojas ar "mazās valsts" aizsardzības stratēģiju pret "ārējiem draudiem" ar NATO un ES palīdzību."

2008. gadā intervijā Latvijas Televīzijai ārlietu ministrs, tagadējais vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atzīmēja, ka Krievijas vēlmai ierobežot tranzītu nav nekāda politiskā pamata, tā ir balstīta tikai uz ekonomiskiem apsvērumiem.

Vēstnieka kungs, ar nožēlu daru jums zināmu, ka šodien Krievijas vēlmēm un lēmumiem ir politisks pamats. Krievijā jebkuru tirdzniecības saišu uzturēšana ar Latviju tiks izskatīta tieši tāpat, kā tas notiek Latvijā — ņemot vērā nacionālās drošības risku.

2020. gada 11. martā Riekstiņš uzstājās Sanktpēterburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā Latvijas – Krievijas biznesa foruma ietvaros. Vēstnieks ilgi smaidīja daļēji nejauši sanākušajai auditorijai un stāstīja, kādas priekšrocības dāvā tranzīts caur Latviju. Taču zālē vairs nebija tādu cilvēku, kuri pieņem ekonomiskos un politiskos lēmumus tranzīta jomā. Tāpēc nevienu nepārsteidza statistikas dati, ko publicējusi Latvijas Satiksmes ministrija: 10 mēnešu laikā Latvijas ostās pārkrauti 37,298 miljoni tonnu kravu – par 29,5% mazāk nekā attiecīgajā 2019. gada periodā. Process sācies, kā teica Mihails Gorbačovs.

29
Tagi:
Māris Riekstiņš, Krievija, tranzīts, Latvija
Pēc temata
Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Puškovs: kravas Latvijai lai pameklē kara kurinātājs Rinkēvičs
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam

0
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Krimināllikumā varētu iekļaut atbildību par aicinājumiem neievērot ārkārtējās situācijas režīma ierobežojošos pasākumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu var tikt ieviesta kriminālatbildība, savukārt prasību izpildīšanas kontrolei var tikt piesaistīti Aizsardzības ministrijas resursi, pastāstīja Latvijas Radio Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).

Pēc viņa sacītā, pēc dažām nedēļām Saeimas apakškomisija varētu sākt pārskatīt Krimināllikumu, lai paredzētu tajā atbildību par aicinājumiem neievērot ierobežojošos pasākumus. Apspriešanā plānots iesaistīt ekspertus, policiju, prokuratūru, tiesu pārstāvjus.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," teica Rancāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ierobežojumu ievērošanas kontrole nav pietiekama, un ir pienācis brīdis lūgt palīdzību Aizsardzības ministrijai.

"Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks," paudis komisijas priekšsēdētājs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš paziņoja, ka ir gatavs izvērtēt, kādus resursus uz neilgu laiku piešķirt policijai ierobežojumu kontrolēšanai, ja IeM nespēs tikt gala. Pēc viņa sacītā, šādā gadījumā pārsvarā var piesaistīt zemessargus.

Jautājums par kriminālatbildības ieviešanu par aicinājumiem nelietot sejas aizsargmaskas tika apspriests Saeimas komisijā arī iepriekš, tomēr pie vienota viedokļa deputāti nenonāca. Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne tostarp atgādināja, ka vārda brīvības ierobežojumus valsts var noteikt tikai tad, ja pastāv neapstrīdami un tieši draudi sabiedrībai.

Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova ("Saskaņa") komentēja Rancāna iniciatīvu sociālajos tīklos.

"Deputātam derētu uz mirkli aizdomāties, kā darbosies šāds sods, kad noteikumi mainās katru nedēļu. Šonedēļ nedrīkst nākt uz skolu, nākamnedēļ – taisīt manikīru, pēc tam manikīru drīkst taisīt, taču nedrīkst aicināt ciemiņus. Katru nedēļu – savi aizliedzošie vārdi, galvenais, lai policija nesajauc, kurš par ko jāsoda. Varbūt, valdībai derētu pamēģināt izveidot loģiskākus un konsekventākus ierobežojumus. Tad tos būs vienkāršāk ievērot un nenāksies sodīt par viedokļa paušanu," uzrakstīja Krivcova savā Facebook lapā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Lemberga "tingel-tangelis" sadusmoja ministri: VM vadītāja draud ar stingriem pasākumiem
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Staķis: tie, kas nevar atļauties nopirkt sejas maskas, saņems tās par brīvu