Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt

90
(atjaunots 17:19 19.08.2020)
Visas trīs Baltijas valstis, lai vai kā tās neuzsvērtu savu piederību Eiropai, elektroenerģijas iegādes un piegāžu ziņā ir cieši sasaistītas ar Krieviju.

Augusta sākumā valsts korporācija "Rosatom" paziņoja, ka Baltkrievijas AES startēja degvielas ielādēšana pirmā energobloka reaktora aktīvajā zonā, raksta komentētājs Sergejs Savčuks RIA Novosti. Šis process aizņems vairākus mēnešus, pēc kā stacija uzsāks elektroenerģijas ražošanu.

AES liktenis Astravjecā veidojās grūti. Oficiālā Minska vairākkārt centās pārskatīt 11 miljardu dolāru lielā kredīta nosacījumus, kuru Krievija piešķīra stacijas būvniecībai, savukārt pavasarī, koronavīrusa pandēmijas pīķī, lieta nonāca līdz tiešiem draudiem bloķēt komplektējošo daļu piegādes. Taču, izņemot Krievijas un Baltkrievijas domstarpības, Baltkrievijas AES ir pastāvīgs ārējais pretinieks, kurš ir pielicis maksimālas pūles, lai projekts netiek īstenots.

Runa ir par Lietuvu, kura jau dažus gadus rosina konsekventu politiku, kuras mērķis ir slēgt objektu, kas atrodas pussimts kilometru attālumā no tās robežas. Viļņa, ignorējot SAEA slēdzienu par pilnu BelAES atbilstību visām drošības prasībām, biedē Eiropu ar "otro Černobiļu" un tādējādi cenšas ietekmēt Baltkrievijas iekšpolitiku. Tieši Viļņa cenšas pārliecināt savus Baltijas kaimiņus nekādā gadījumā nepirkt baltkrievu elektroenerģiju.

Lietuvas pierobežas rajonu iedzīvotājiem varasiestādes izdala joda tabletes, savukārt uz pašas robežas jau ir veiktas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas seku likvidācijas mācības. Turklāt vēl maijā Lietuvas Seims ar balsu vairākumu apstiprināja nacionālās enerģētiskās drošības rezolūciju, kurā tieši teikts, ka elektroenerģijas iegāde Baltkrievijā apdraudēs ne vien Baltijas, bet arī visas Eiropas valstu neatkarību.

Sešpadsmitajā augustā Viļņā notika Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas un Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas tikšanās, kurā bija pateikts, ka ar Baltkrievijas AES palīdzību Krievija cenšas radīt plaisu starp Eiropas Savienības valstīm un tādēļ valstīm ir jāpieliek maksimālas pūles, lai nepieļautu BelAES iziešanu Baltijas un Eiropas tirgos.

Lietuvas dedzīgais naids pret BelAES kļūs saprotams, ja paņem rokās karti un pieliek klāt elektropārvades līniju shēmu, sevišķi starptautisko.

Visas trīs Baltijas valstis, lai vai kā tās neuzsvērtu savu piederību Eiropai, elektroenerģijas iegādes un piegāžu ziņā ir cieši sasaistītas ar Krieviju. Nedaudz mazāk, nekā pirms 20 gadiem tika izveidots tā saucamais Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektriskais gredzens (BRELL), kura galvenais uzdevums bija sinhronizēt visu ģenerējošo uzņēmumu darbu un nodrošināt pārvadi gadījumā, ja šāda nepieciešamība rodas vienam no dalībniekiem.

Praksē tas nozīmēja, ka visas trīs Baltijas valstis sāka pirkt Krievijas elektrību, kura tika piegādāta pa starptautiskām maģistrālēm: Igaunijā – no Kingisepas puses, Latvijā – no Pleskavas puses, savukārt uz Lietuvu tika pārmesti vienlaikus trīs enerģijas tilti un tie visi iet caur Baltkrieviju.

Laiks gāja uz priekšu, attiecības starp Krieviju un trim Baltijas republikām kļuva arvien vēsākas, baltieši visos veidos centās atrauties ne vien no padomju pagātnes, bet arī no Krievijas tagadnes. 2017. gadā, pēc uzstājīgās Enerģētiskās drošības centra rekomendācijas, kurš ietilpst NATO struktūrā, Lietuva, Latvija un Igaunija uzsāka iziešanas procesu no BRELL, kuram oficiāli ir jānoslēdzas līdz 2025. gadam.

Igaunija un it sevišķi Latvija tā arī palika ar enerģijas deficītu, tātad pašmāju ģenerācija nesedz to vajadzības. Un ja Tallinai elektrības imports nav dzīvības un nāves jautājums, tad Latvijai situācija ir nesalīdzināmi sarežģītāka, gandrīz 60% patērējamās elektroenerģijas Rīga pērk no ārzemēm. Piegādes uz abām valstīm notiek pa vienīgo palikušo dzīvo maršrutu – caur Lietuvu, kas kļuva par sava veida "elektrohabu", pilnībā nosedzot savas vajadzības un uzdzīvojoties uz enerģijas pārdošanas kaimiņiem.

Starp citu. Viļņas pretenzijas saistībā ar Baltkrievijas atomstaciju pārsteidz, ja atceras, ka jau 2015. gadā tika pabeigta enerģijas tilta būvniecība, kas tika nosaukts par NordBalt. Eiropas Savienība iztērēja 550 miljonus eiro, lai ievilktu gandrīz 500 kilometrus elektropārvades līniju, kas savienoja Zviedrijas pilsētu Nībru un Klaipēdu Lietuvā. Visa elektroenerģija, ko Viļņa importē pa NordBalt, līdz pēdējam elektronam tiek ražota zviedru atomelektrostacijā Okg, un šis fakts Lietuvas politiķus nekādā mērā nemulsina.

Tāpat viņus absolūti nemulsina fakts, ka AES Okg pieder vācu koncernam Uniper, tam pašam, kurš ietilpst "Ziemeļu straumes 2" akcionāru sastāvā, – tātad, pērkot viņu elektroenerģiju, Viļņa tādējādi tiešā veidā sponsorē otrā gāzesvada izbūvi līdz Vācijai.

Ja atmet malā skaistos vārdus par apkārtējās vides aizsardzību un Eiropas vienotību, atliek tikai nevaldāma Lietuvas vēlme turpināt būt vienīgajam elektroenerģijas tirgotājam reģionā. Kā saka, nekā personīga, tikai bizness.

Kolīdz Astravjecā tiks palaists pirmais energobloks, Baltkrievijā uzreiz parādīsies enerģijas pārpalikums un attiecīgi tā meklēs noieta tirgus savai produkcijai. Saskaņā ar provizoriskajiem vērtējumiem, BelAES saražotās kilovatstundas cena svārstīsies trīs-četru eiro centu robežās. Savukārt Lietuvas iepirktās zviedru kilovatstundas cena nevar būt zemāka par 7,5 eiro centiem, tieši tik, saskaņā ar World Nuclear Association datiem, tā maksā "uz izejas" jebkurā Zviedrijas AES.

Vadoties pēc loģikas, Viļņai visvienkāršāk būtu organizēt importu no Baltkrievijas: pastāv trīs enerģijas tilti, lētas elektrības milzums, un Grodņa ir desmit reizes tuvāka, nekā Zviedrija. Taču te lietā iesaistās politika un nedaudz skopums.

Pērkot BelAES produkciju, Lietuva netieši atbalstīs ar naudām Krieviju, un tiešā veidā – Lukašenko varu, kas ir pretrunā ar Baltijas valstu politisko kursu. Turklāt baltkrievu kilovatstundām, ņemot vērā to lētumu, ir mazāka marža. Igaunija un Latvija, zinot par gandrīz divreiz lielāku cenas starpību, vienkārši nepirks dārgo zviedru elektroenerģiju, savukārt pieticīgs Lietuvas budžets nesaņems jau ieplānoto peļņu.

Tieši šie neviltīgie motīvi arī mudina Lietuvu īstenot nebeidzamos demaršus, nevis kaut kādas rūpes par ekoloģiju un Eiropas vērtību aizsardzību.

Tiesa, jau pavisam drīz Baltkrievijas AES izdos pirmo strāvu. Rietumos no tās atrodas Polija, kur uz trim pierobežas vojevodistēm ir tikai viena stacija Ostrolenkā un pastāvīgs elektroenerģijas deficīts. Ziemeļrietumos atrodas enerģētiskas ziņā mūžīgi badā esošā Latvija un Igaunija, kura Briseles spiediena varā slēdz savu ģenerāciju uz slānekļu pamata.

Izvēle Rīgai un Tallinai ir vienkārša. Tās var atcerēties, ka BRELL enerģijas tilti ir pilnīgā darba kārtībā un pa tiem var pārmest lēto baltkrievu elektrību, vai arī turpināt pirkt dārgo zviedru elektrību, papildinot Lietuvas budžetu, radot zaudējumus savam budžetam.

90
Tagi:
Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Lietuva palūdza ES uzņemties atbildību par BelAES drošību
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

18
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

18
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

55
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

55
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

0
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika