Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt

100
(atjaunots 17:19 19.08.2020)
Visas trīs Baltijas valstis, lai vai kā tās neuzsvērtu savu piederību Eiropai, elektroenerģijas iegādes un piegāžu ziņā ir cieši sasaistītas ar Krieviju.

Augusta sākumā valsts korporācija "Rosatom" paziņoja, ka Baltkrievijas AES startēja degvielas ielādēšana pirmā energobloka reaktora aktīvajā zonā, raksta komentētājs Sergejs Savčuks RIA Novosti. Šis process aizņems vairākus mēnešus, pēc kā stacija uzsāks elektroenerģijas ražošanu.

AES liktenis Astravjecā veidojās grūti. Oficiālā Minska vairākkārt centās pārskatīt 11 miljardu dolāru lielā kredīta nosacījumus, kuru Krievija piešķīra stacijas būvniecībai, savukārt pavasarī, koronavīrusa pandēmijas pīķī, lieta nonāca līdz tiešiem draudiem bloķēt komplektējošo daļu piegādes. Taču, izņemot Krievijas un Baltkrievijas domstarpības, Baltkrievijas AES ir pastāvīgs ārējais pretinieks, kurš ir pielicis maksimālas pūles, lai projekts netiek īstenots.

Runa ir par Lietuvu, kura jau dažus gadus rosina konsekventu politiku, kuras mērķis ir slēgt objektu, kas atrodas pussimts kilometru attālumā no tās robežas. Viļņa, ignorējot SAEA slēdzienu par pilnu BelAES atbilstību visām drošības prasībām, biedē Eiropu ar "otro Černobiļu" un tādējādi cenšas ietekmēt Baltkrievijas iekšpolitiku. Tieši Viļņa cenšas pārliecināt savus Baltijas kaimiņus nekādā gadījumā nepirkt baltkrievu elektroenerģiju.

Lietuvas pierobežas rajonu iedzīvotājiem varasiestādes izdala joda tabletes, savukārt uz pašas robežas jau ir veiktas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas seku likvidācijas mācības. Turklāt vēl maijā Lietuvas Seims ar balsu vairākumu apstiprināja nacionālās enerģētiskās drošības rezolūciju, kurā tieši teikts, ka elektroenerģijas iegāde Baltkrievijā apdraudēs ne vien Baltijas, bet arī visas Eiropas valstu neatkarību.

Sešpadsmitajā augustā Viļņā notika Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas un Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas tikšanās, kurā bija pateikts, ka ar Baltkrievijas AES palīdzību Krievija cenšas radīt plaisu starp Eiropas Savienības valstīm un tādēļ valstīm ir jāpieliek maksimālas pūles, lai nepieļautu BelAES iziešanu Baltijas un Eiropas tirgos.

Lietuvas dedzīgais naids pret BelAES kļūs saprotams, ja paņem rokās karti un pieliek klāt elektropārvades līniju shēmu, sevišķi starptautisko.

Visas trīs Baltijas valstis, lai vai kā tās neuzsvērtu savu piederību Eiropai, elektroenerģijas iegādes un piegāžu ziņā ir cieši sasaistītas ar Krieviju. Nedaudz mazāk, nekā pirms 20 gadiem tika izveidots tā saucamais Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektriskais gredzens (BRELL), kura galvenais uzdevums bija sinhronizēt visu ģenerējošo uzņēmumu darbu un nodrošināt pārvadi gadījumā, ja šāda nepieciešamība rodas vienam no dalībniekiem.

Praksē tas nozīmēja, ka visas trīs Baltijas valstis sāka pirkt Krievijas elektrību, kura tika piegādāta pa starptautiskām maģistrālēm: Igaunijā – no Kingisepas puses, Latvijā – no Pleskavas puses, savukārt uz Lietuvu tika pārmesti vienlaikus trīs enerģijas tilti un tie visi iet caur Baltkrieviju.

Laiks gāja uz priekšu, attiecības starp Krieviju un trim Baltijas republikām kļuva arvien vēsākas, baltieši visos veidos centās atrauties ne vien no padomju pagātnes, bet arī no Krievijas tagadnes. 2017. gadā, pēc uzstājīgās Enerģētiskās drošības centra rekomendācijas, kurš ietilpst NATO struktūrā, Lietuva, Latvija un Igaunija uzsāka iziešanas procesu no BRELL, kuram oficiāli ir jānoslēdzas līdz 2025. gadam.

Igaunija un it sevišķi Latvija tā arī palika ar enerģijas deficītu, tātad pašmāju ģenerācija nesedz to vajadzības. Un ja Tallinai elektrības imports nav dzīvības un nāves jautājums, tad Latvijai situācija ir nesalīdzināmi sarežģītāka, gandrīz 60% patērējamās elektroenerģijas Rīga pērk no ārzemēm. Piegādes uz abām valstīm notiek pa vienīgo palikušo dzīvo maršrutu – caur Lietuvu, kas kļuva par sava veida "elektrohabu", pilnībā nosedzot savas vajadzības un uzdzīvojoties uz enerģijas pārdošanas kaimiņiem.

Starp citu. Viļņas pretenzijas saistībā ar Baltkrievijas atomstaciju pārsteidz, ja atceras, ka jau 2015. gadā tika pabeigta enerģijas tilta būvniecība, kas tika nosaukts par NordBalt. Eiropas Savienība iztērēja 550 miljonus eiro, lai ievilktu gandrīz 500 kilometrus elektropārvades līniju, kas savienoja Zviedrijas pilsētu Nībru un Klaipēdu Lietuvā. Visa elektroenerģija, ko Viļņa importē pa NordBalt, līdz pēdējam elektronam tiek ražota zviedru atomelektrostacijā Okg, un šis fakts Lietuvas politiķus nekādā mērā nemulsina.

Tāpat viņus absolūti nemulsina fakts, ka AES Okg pieder vācu koncernam Uniper, tam pašam, kurš ietilpst "Ziemeļu straumes 2" akcionāru sastāvā, – tātad, pērkot viņu elektroenerģiju, Viļņa tādējādi tiešā veidā sponsorē otrā gāzesvada izbūvi līdz Vācijai.

Ja atmet malā skaistos vārdus par apkārtējās vides aizsardzību un Eiropas vienotību, atliek tikai nevaldāma Lietuvas vēlme turpināt būt vienīgajam elektroenerģijas tirgotājam reģionā. Kā saka, nekā personīga, tikai bizness.

Kolīdz Astravjecā tiks palaists pirmais energobloks, Baltkrievijā uzreiz parādīsies enerģijas pārpalikums un attiecīgi tā meklēs noieta tirgus savai produkcijai. Saskaņā ar provizoriskajiem vērtējumiem, BelAES saražotās kilovatstundas cena svārstīsies trīs-četru eiro centu robežās. Savukārt Lietuvas iepirktās zviedru kilovatstundas cena nevar būt zemāka par 7,5 eiro centiem, tieši tik, saskaņā ar World Nuclear Association datiem, tā maksā "uz izejas" jebkurā Zviedrijas AES.

Vadoties pēc loģikas, Viļņai visvienkāršāk būtu organizēt importu no Baltkrievijas: pastāv trīs enerģijas tilti, lētas elektrības milzums, un Grodņa ir desmit reizes tuvāka, nekā Zviedrija. Taču te lietā iesaistās politika un nedaudz skopums.

Pērkot BelAES produkciju, Lietuva netieši atbalstīs ar naudām Krieviju, un tiešā veidā – Lukašenko varu, kas ir pretrunā ar Baltijas valstu politisko kursu. Turklāt baltkrievu kilovatstundām, ņemot vērā to lētumu, ir mazāka marža. Igaunija un Latvija, zinot par gandrīz divreiz lielāku cenas starpību, vienkārši nepirks dārgo zviedru elektroenerģiju, savukārt pieticīgs Lietuvas budžets nesaņems jau ieplānoto peļņu.

Tieši šie neviltīgie motīvi arī mudina Lietuvu īstenot nebeidzamos demaršus, nevis kaut kādas rūpes par ekoloģiju un Eiropas vērtību aizsardzību.

Tiesa, jau pavisam drīz Baltkrievijas AES izdos pirmo strāvu. Rietumos no tās atrodas Polija, kur uz trim pierobežas vojevodistēm ir tikai viena stacija Ostrolenkā un pastāvīgs elektroenerģijas deficīts. Ziemeļrietumos atrodas enerģētiskas ziņā mūžīgi badā esošā Latvija un Igaunija, kura Briseles spiediena varā slēdz savu ģenerāciju uz slānekļu pamata.

Izvēle Rīgai un Tallinai ir vienkārša. Tās var atcerēties, ka BRELL enerģijas tilti ir pilnīgā darba kārtībā un pa tiem var pārmest lēto baltkrievu elektrību, vai arī turpināt pirkt dārgo zviedru elektrību, papildinot Lietuvas budžetu, radot zaudējumus savam budžetam.

100
Tagi:
Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Lietuva palūdza ES uzņemties atbildību par BelAES drošību
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, foto no arhīva

Rusofobijas parāde: Baltijas politiķi cīnās par ASV uzslavu

72
(atjaunots 12:00 06.05.2021)
Pēc saimnieka uzslavas noilgojies kalps ir gatavs vai no ādas izlēkt, lai tikai viņu pamanītu. Taču, ja tādu cietēju ir vesels pulks, vajag izcelties ar kaut ko nopietnu.

Nesenie notikumi, kuru dēļ krasi pasliktinājās ASV Un Krievijas attiecības, parādīja, kā daži Eiropas politiķi mēģina iztapīgi nobučot aizokeāna valdnieka rociņu. Tie likuši atsaukt atmiņā kādu ainu, atzīmēja radio Sputnik autors Nikolajs Nikolajevs.

To gadījās novērot Tallinā ASV prezidenta Baraka Obamas vizītes laikā. "Vēsturiskais notikums", kā to aprakstīja igauņu mediji, atgadījās 2014. gada 3. septembrī. Par vizītes ievērojamu brīdi kļuva ASV prezidenta uzruna vietējai elitei "Nordea" koncertzālē. Jau pusotru stundu pirms tās sākuma pie zāles durvīm veidojās gara rinda – briljantos un ordeņos mirdzošs kāpurs: dāmas vakarkleitās, vīrieši smokingos un mundieros. Procesija priecīgi trīsēja, gaidot tikšanos ar augstāko dievību, kas ieradusies pie aborigēniem un tūlīt jau uzdāvinās krelles. 

Tagad, ASV un Krievijas akūtas konfrontācijas brīdī redzams tas pats. Politiķi disciplinēti un priecīgi stājas rusofobijas frontē cerībā uz amerikāņu uzslavu. Saimnieka laipnību kāro daudzi, tāpēc vajag izcelties ar kaut ko īpašu, lai tev pievērstu labvēlīgu uzmanību Kapitolijā.

Īpaši smagi klājas bijušajiem politiķiem, kuri bauda pelnītu atpūtu. Viņu vidū ir arī Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess, kurš nesen pēkšņi nāca klajā ar tekstu, kas burtiski šķindēja naidā pret krieviem. Viņš ieteica visiem Krievijas iedzīvotājiem atņemt tiesības apmeklēt Eiropas Savienību, jo Tomasa Hendrika acīs viņi visi ir potenciāli noziedznieki.

Nav ne mazāko šaubu par viņa vārdu patiesīgumu: Ilvesa kungs patiešām saka, ko domā. Droši vien, naidu pret krieviem viņā sējis jau tēvs, kas Lielā Tēvijas kara gados dienēja SS spēkos, bet izdīdzis un uzplaucis tas radiostacijas "Brīvā Eiropa" redakcijā, kur mūsu varonis vadīja nodaļu.

Pēc tam, kļuvis par ārlietu ministru, vēlāk – arī par neatkarīgās Igaunijas prezidentu, Ilvess guva iespēju īstenot praktiskajā politikā savu jūtu graujošo potenciālu. Cita starpā arī viņam var pateikties par to, ka Igaunija atteicās no visām ekonomiskajām priekšrocībām, ko tai dod kaimiņattiecības ar Krieviju, un priekpilnu dvēseli sāka dēvēt sevi par "piefrontes" valsti.

Pats pikantākais ir tas, ka, ieņemot tik augstus valsts posteņus Igaunijā, Ilvess bija un palika ASV pilsonis, ļoti uzticams pilsonis. Visi viņa darbi, visi viņa vārdi ir jānovērtē tieši no šī viedokļa, tad šī kunga sperto soļu loģika kļūst absolūti saprotama un prognozējama.

Pat tagad, devies atpūtā, kļuvis par politisko pensionāru, viņš ir gatavs visiem spēkiem aizstāvēt ASV intereses.

Protams, klusā cerībā, ka Vašingtonā viņu atcerēsies un izvedīs no politiskās aizmirstības. Viņam gribas slavu, vētrainu dzīvi, ziedus un šampanieti. Varbūt arī vienkārši nauda beigusies – pat par prezidenta pensiju īsti "pašikot" neizdodas. Bet gribas, ui, kā gribas.

72
Tagi:
Krievija, ASV, Baltija, rusofobija
Pēc temata
Rietumu jaunais ierocis: pret Krieviju liek lietā stulbumu
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Krievija atbildējusi uz bijušā Igaunijas prezidenta provokatīvo paziņojumu
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Izvēlies mani! Es arī gribu būt Eiropas Parlamentā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

"Jauna problēma": kāpēc ASV spēku izvešana no Afganistānas ir bīstama Krievijai

64
(atjaunots 00:57 06.05.2021)
Desmitiem tūkstošu bojāgājušo, simtiem miljardu izšķiestas naudas un miglaina nākotne reģionam, ko mūžam plosa karš – kopš 1. maija NATO valstis izved spēkus no Afganistānas.

Rietumu militārpersonām jāpamet valsts līdz 2021. gada 11. septembrim – divdesmitajai gadskārtai kopš pašnāvnieku uzbrukuma dvīņu torņiem Ņujorkā, kas aizsāka karu ar terorismu. Tikai amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem nav izdevies sasniegt nosprausto mērķi – savaldīt "Taliban". Par to, kādas būs sekas ilgākajam karam ASV vēsturē, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Ģenerāļu dumpis

ASV armijas izvešanu no Afganistānas un punktu ilgākajā karā ASV vēsturē prezidents Džo Baidens izsludināja aprīļa vidū. Viņš uzsvēra, ka steigas nebūs, un piedraudēja "Taliban" ar asu reakciju, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. Viņa pēdās pamest valsti nolēma arī sabiedrotie.

"Prezidenta lēmums dāvā mums iespēju pārvērtēt pūles pretinieku savaldīšanai, nepieciešamības gadījumā – arī sakaušanai, - preses konferencē klāstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. – Mēs to turpināsim tikpat efektīvi, arī aktivizējot mūsu savienības, piemēram, NATO un cīnoties ar izaicinājumiem, kuri kaitē mūsu nacionālajām interesēm."

Tiesa, ģenerāļus Baidena iniciatīva neiepriecināja. Avīze Wall Street Journal pastāstīja, ka vairāki augstu stāvoši Pentagona darbinieki iebilst pret visa militārā kontingenta izvešanu. Piemēram, ASV Bruņoto spēku Centrālā štāba priekšnieks ģenerālis Kenets F. Makenzijs, štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs un NATO misijas Afganistānā komandieris ģenerālis Ostins Skots Millers aicināja atstāt Afganistānā vismaz 2,5 tūkstošus kareivju.

Žurnālisti noskaidrojuši, ka iebildis pat aizsardzības ministrs: Loids Ostins brīdināja prezidentu, ka spēku izvešanas dēļ Afganistāna zaudēs pat mazāko stabilitāti.

Ieildzis process

Militārpersonu skepse ir saprotama. 20 gadus ilgā kara laikā ASV vadītajai koalīcijai neizdevās sakaut "Taliban". Neizdevās pietiekamā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi cīnīties ar draudiem.

Milzīgie finanšu ieguldījumi Afganistānas armijā, policijā un specdienestos ir izšķiesti vējā, konstatēja Krievijas ĀM. Un Pentagons to ļoti labi saprot. Pērn ASV un "Taliban" pārstāvji Katarā parakstīja pirmo mierlīgumu, kas paredz ārvalstu spēku izvešanu no Afganistānas 14 mēnešu laikā. Tātad līdz 2021. gada 1. maijam viņiem visiem jau vajadzēja pamest valsti.

Termiņu atlikšana radīja vētrainu "Taliban" sašutumu. Amerikāņiem pārmeta Dohā panāktās vienošanās pārkāpšanu, saistību nepildīšanu. Talibi uzstājīgi aicināja "Ameriku un citas okupantu valstis" neievilks karu garumā un nekavējoties pamest valsti, kā arī piedraudēja ar pretpasākumiem.

Krievijas ĀM 2. Āzijas departamenta vadītājs Zamirs Kabulovs lūdza organizācijas līderus atturēties no militāras eskalācijas. Tomēr, pēc daudzu speciālistu domām, problēmas ir neizbēgamas.

"Tīri tehniski, ja labi pasteigties, ir iespējams izvest karavīrus no Afganistānas norādītajā termiņā, - radio Sputnik ēterā pastāstīja Eirāzijas analītiskā kluba vadītājs Ņikita Mendkovičs. – Taču tas novedīs pie nopietnas drošības krīzes valstī, jo pašreizējās oficiālās Kabulas valdības stabilitāte ir saistīta ar ASV un NATO militāro atbalstu. Ja tas pazudīs, pastiprināsies "Taliban" uzbrukums. Un ļoti iespējams, ka gada laikā notiks pašreizējās valdības demontāža. Pat tagad, kad kontingents vēl nav izvests, "Taliban" sekmīgi paplašina ietekmes zonu, kontrolē daudzus lauku rajonus, nodara nopietnus zaudējumus valdības spēkiem. Pēc ASV aiziešanas situācija var kļūt daudz dramatiskāka."

Ievest kārtību

Eksperti uzskata, ka, nākot pie varas "Taliban", reģions kļūs daudz radikālāks. Iespējams, ekstrēmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt savā ietekmes orbītā kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO. Ja kādai no tām uzbruks teroristi, Maskavai saskaņā ar līgumsaistībām, būs jāiejaucas.

Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka pēc sakāves Tuvajos Austrumos Afganistānā apmeties liels skaits ISIS* kaujinieku. Viņi neatzīst robežas, ko nospraudusi valstu laicīgā vadība. Pēc ASV un NATO aiziešanas uz kaimiņvalstīm plūdīs emisāru straume, pacelsies narkotiku trafika un ieroču kontrabandas līmenis.

Baidens iecerējis, ka šīs problēmas risinās citi. Amerikāņu prezidents aicināja Pakistānas, Krievijas, Ķīnas, Indijas un Turcijas valdības aktīvāk palīdzēt un atbalstīt Kabulu.

Iespēja izstrēbt amerikāņu atstāto putru Krieviju nemaz nepriecē. Aprīļa beigās aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, tiekoties ar Tadžikistānas AM vadītāju Šerali Mirzo, paziņoja, ka Maskava un Dušanbe kopā plāno iespējamo draudu atvairīšanu no Afganistānas puses. Viņš norādīja, ka situācija valstī degradē.

"Mēs sniedzam atbalstu Tadžikistānai, veltām īpašu uzmanību divpusējai sadarbībai aizsardzības jomā, kā arī Krievijas 201. armijas bāzes funkcionēšanai," uzsvēra Šoigu.

Pašreizējo stāvokli Afganistānā daudzi salīdzina ar situāciju pirms PSRS bruņoto spēku kontingenta izvešanas no valsts 1989. gadā. PSRS operāciju īstenoja ļoti īsā laikā un gandrīz bez pārsteigumiem. Maskavas atbalstītajam Afganistānas Demokrātiskās Republikas prezidentam Muhamedam Nadžibullam izdevās saglabāt varu līdz 1992. gada aprīlim, līdz Kabulā ienāca radikāļi-dumpinieki. Cik ilgi noturēsies tagadējā Afganistānas valdība?

* Krievijā un citās pasaules valstīs aizliegta teroristiska organizācija.

64
Tagi:
Džo Baidens, drošība, taliban, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Klincēvičs: ASV sāka apmācīt teroristus jau Afganistānā
Senators Makeins: ASV zaudē Afganistānas karā
Deputāts: ASV zog urānu no Hilmendas raktuvēm Afganistānā
ASV apņēmīgā bezcerība Afganistānā

Krievijā izskatīs likumprojektu, pretēju Latvijas lolotajiem grozījumiem

0
(atjaunots 12:19 09.05.2021)
Latvijai, kas aizliegusi padomju simboliku paralēli nacistiskās Vācijas simbolikai, vajadzētu padomāt: Krievijas Valsts domē iesniegts projekts, kas aizliedz pielīdzināt PSRS un Vācijas lomas Otrajā pasaules karā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Krievijas parlamenta apakšpalātas pirmais vicespīkeris Aleksandrs Žukovs un senators Aleksejs Puškovs iesnieguši Valsts domes izskatīšanai likumprojektu, kas aizliedz publiski pielīdzināt PSRS un nacistiskās Vācijas lomu Otrajā pasaules karā, vēsta RIA Novosti.

Izmaiņas plānots iekļaut likumā par padomju tautas Uzvaras Lielajā Tēvijas karā iemūžināšanu. Jaunais pants aizliedz pielīdzināt PSRS valdības, komandieru, karavīru mērķus, lēmumus un darbības ar nacistiskās Vācijas un ass valstu valdības, komandieru, karavīru mērķiem, lēmumiem un darbībām.

Berlīnes darbības iniciatīvas autori definē atbilstoši Nirnbergas tribunāla spriedumam. Nirnbergas tribunāls (1945.-1946.gg.) nosodīja nacismu – Trešā reiha ideoloģiju un vadītājus, kas vainojami par civiliedzīvotāju, ieskaitot ebreju genocīdu, kara noziegumiem (Kriegsverbrechen).

Likumā paredzēts sods par padomju tautas izšķirošās lomas noliegšanu nacisma sakāvē un PSRS humanitārajā misijā, atbrīvojot Eiropas valstis.

Krievijā jau darbojas prezidenta Vladimira Putina parakstītais likums, kas aizliedz nacisma publisku reabilitāciju un veterānu aizvainošanu. Pārkāpumu var sodīt ar naudas sodu un brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Izkropļošanu un cinisms

Krievijā ar nožēlu konstatē, ka dažās valstīs novērojami ciniski mēģinājumi pārvērtēt Otrā pasaules kara iemeslus un rezultātus: tiek atklāti izkropļoti vēsturiski fakti, apstrīdēta Sarkanās armijas izšķirošā loma uzvarā pār nacismu, pielīdzināti atbrīvotāji un bendes, bet tos, kuri karoja pret antihitleriskās koalīcijas valstīm vai sadarbojās ar nacistiem, pūlas pacelt nacionālo varoņu un nacionālās atbrīvošanas kustības varoņu rangā.

Diemžēl Latvijas valdība nenogurstoši turpina tamlīdzīgus ciniskus mēģinājumus.

Sēdē 2020. gada 4. jūnijā Saeima pieņēma galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas aizliedz izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas militāro formu un simbolus, tādējādi pielīdzinot divas pretējas puses, abām uzliekot vienotu aizliegumu.

Uzvaras karogs virs Reihstāga, foto no arhīva
© Sputnik / Vladimir Grebnev

Aizliegums izmantot padomju un nacistisko simboliku piketos un gājienos parādījās Latvijā jau 2003. gadā, bet 2013. gadā to attiecināja arī uz izklaides un svētku pasākumiem. Kopš tā laika PSRS ģerbonis, himna un karogs, kā arī sirpis, āmurs un piecstaru zvaigne ir aizliegti Uzvaras dienas svētkos Latvijā.

Tomēr 2019. gadā Nacionālā apvienība nolēma spert solu tālāk un papildināt aizliegto priekšmetu sarakstu ar karavīra formas tērpu. Tā kā nacistiskā forma publiskos pasākumos Latvijā nav redzama, aizliegums vērsts pret PSRS formastērpu un nacionālistu ienīstajiem 9. maija svētkiem.

Pie tam nacionālisti Latvijā jau ilgu laiku pūlas panākt likumprojekta pieņemšanu par Georga lentītes aizliegumu lai arī ir grūti pat iedomāties tamlīdzīga aizlieguma pamatu. Pret to iebilst arī policija ĀM un IeM.

Ap skandalozo padomju formas tērpa aizliegšanu izcēlās vesels stāsts. Saeima pieņēma to jau 2020. gada 23. aprīlī, bet 2. maijā prezidents Egils Levits atgrieza likumu atkārtotai izskatīšanai, norādot, ka tajā ir vairākas "šķirbas", ko it kā varētu izmantot tie, kas vēlas nēsāt padomju vai nacistu formu.

Viens no galvenajiem grozījumiem attiecās uz pašvaldību pilnvarām, kuru teritorijā notiek pasākums: no teksta svītrots nolkums, kas ļāva pašvaldībām lemt par izņēmumiem, kuros PSRS un nacistu formas tērpa nēsāšana ir pieļaujama. Levits konstatēja, ka pretējā gadījumā dažādas pašvaldības šajā jautājumā var lemt atkšķirīgi, un, viņaprāt, tas nav pieļaujams.

KF Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bastrikins
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Tā vietā sīki sastādīts saraksts – izņēmumi, kuros var izmantot padomju un nacistu formas tērpu un simbolus – ja pielietošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu noziegumu slavināšanu vai attaisnošanu vai tie tiek izmantoti izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Diemžēl jākonstatē, ka ar šo sarakstu Latvijas nepatīkamo izlēcienu saraksts nenoslēdzas.

0
Tagi:
likumdošana, Otrais pasaules karš, Vācija, Krievija, Latvija, PSRS
Pēc temata
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem
Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes