Baltkrievijas AES, foto no arhīva

Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt

100
(atjaunots 17:19 19.08.2020)
Visas trīs Baltijas valstis, lai vai kā tās neuzsvērtu savu piederību Eiropai, elektroenerģijas iegādes un piegāžu ziņā ir cieši sasaistītas ar Krieviju.

Augusta sākumā valsts korporācija "Rosatom" paziņoja, ka Baltkrievijas AES startēja degvielas ielādēšana pirmā energobloka reaktora aktīvajā zonā, raksta komentētājs Sergejs Savčuks RIA Novosti. Šis process aizņems vairākus mēnešus, pēc kā stacija uzsāks elektroenerģijas ražošanu.

AES liktenis Astravjecā veidojās grūti. Oficiālā Minska vairākkārt centās pārskatīt 11 miljardu dolāru lielā kredīta nosacījumus, kuru Krievija piešķīra stacijas būvniecībai, savukārt pavasarī, koronavīrusa pandēmijas pīķī, lieta nonāca līdz tiešiem draudiem bloķēt komplektējošo daļu piegādes. Taču, izņemot Krievijas un Baltkrievijas domstarpības, Baltkrievijas AES ir pastāvīgs ārējais pretinieks, kurš ir pielicis maksimālas pūles, lai projekts netiek īstenots.

Runa ir par Lietuvu, kura jau dažus gadus rosina konsekventu politiku, kuras mērķis ir slēgt objektu, kas atrodas pussimts kilometru attālumā no tās robežas. Viļņa, ignorējot SAEA slēdzienu par pilnu BelAES atbilstību visām drošības prasībām, biedē Eiropu ar "otro Černobiļu" un tādējādi cenšas ietekmēt Baltkrievijas iekšpolitiku. Tieši Viļņa cenšas pārliecināt savus Baltijas kaimiņus nekādā gadījumā nepirkt baltkrievu elektroenerģiju.

Lietuvas pierobežas rajonu iedzīvotājiem varasiestādes izdala joda tabletes, savukārt uz pašas robežas jau ir veiktas vairākas cilvēku izraisītas katastrofas seku likvidācijas mācības. Turklāt vēl maijā Lietuvas Seims ar balsu vairākumu apstiprināja nacionālās enerģētiskās drošības rezolūciju, kurā tieši teikts, ka elektroenerģijas iegāde Baltkrievijā apdraudēs ne vien Baltijas, bet arī visas Eiropas valstu neatkarību.

Sešpadsmitajā augustā Viļņā notika Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas un Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas tikšanās, kurā bija pateikts, ka ar Baltkrievijas AES palīdzību Krievija cenšas radīt plaisu starp Eiropas Savienības valstīm un tādēļ valstīm ir jāpieliek maksimālas pūles, lai nepieļautu BelAES iziešanu Baltijas un Eiropas tirgos.

Lietuvas dedzīgais naids pret BelAES kļūs saprotams, ja paņem rokās karti un pieliek klāt elektropārvades līniju shēmu, sevišķi starptautisko.

Visas trīs Baltijas valstis, lai vai kā tās neuzsvērtu savu piederību Eiropai, elektroenerģijas iegādes un piegāžu ziņā ir cieši sasaistītas ar Krieviju. Nedaudz mazāk, nekā pirms 20 gadiem tika izveidots tā saucamais Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektriskais gredzens (BRELL), kura galvenais uzdevums bija sinhronizēt visu ģenerējošo uzņēmumu darbu un nodrošināt pārvadi gadījumā, ja šāda nepieciešamība rodas vienam no dalībniekiem.

Praksē tas nozīmēja, ka visas trīs Baltijas valstis sāka pirkt Krievijas elektrību, kura tika piegādāta pa starptautiskām maģistrālēm: Igaunijā – no Kingisepas puses, Latvijā – no Pleskavas puses, savukārt uz Lietuvu tika pārmesti vienlaikus trīs enerģijas tilti un tie visi iet caur Baltkrieviju.

Laiks gāja uz priekšu, attiecības starp Krieviju un trim Baltijas republikām kļuva arvien vēsākas, baltieši visos veidos centās atrauties ne vien no padomju pagātnes, bet arī no Krievijas tagadnes. 2017. gadā, pēc uzstājīgās Enerģētiskās drošības centra rekomendācijas, kurš ietilpst NATO struktūrā, Lietuva, Latvija un Igaunija uzsāka iziešanas procesu no BRELL, kuram oficiāli ir jānoslēdzas līdz 2025. gadam.

Igaunija un it sevišķi Latvija tā arī palika ar enerģijas deficītu, tātad pašmāju ģenerācija nesedz to vajadzības. Un ja Tallinai elektrības imports nav dzīvības un nāves jautājums, tad Latvijai situācija ir nesalīdzināmi sarežģītāka, gandrīz 60% patērējamās elektroenerģijas Rīga pērk no ārzemēm. Piegādes uz abām valstīm notiek pa vienīgo palikušo dzīvo maršrutu – caur Lietuvu, kas kļuva par sava veida "elektrohabu", pilnībā nosedzot savas vajadzības un uzdzīvojoties uz enerģijas pārdošanas kaimiņiem.

Starp citu. Viļņas pretenzijas saistībā ar Baltkrievijas atomstaciju pārsteidz, ja atceras, ka jau 2015. gadā tika pabeigta enerģijas tilta būvniecība, kas tika nosaukts par NordBalt. Eiropas Savienība iztērēja 550 miljonus eiro, lai ievilktu gandrīz 500 kilometrus elektropārvades līniju, kas savienoja Zviedrijas pilsētu Nībru un Klaipēdu Lietuvā. Visa elektroenerģija, ko Viļņa importē pa NordBalt, līdz pēdējam elektronam tiek ražota zviedru atomelektrostacijā Okg, un šis fakts Lietuvas politiķus nekādā mērā nemulsina.

Tāpat viņus absolūti nemulsina fakts, ka AES Okg pieder vācu koncernam Uniper, tam pašam, kurš ietilpst "Ziemeļu straumes 2" akcionāru sastāvā, – tātad, pērkot viņu elektroenerģiju, Viļņa tādējādi tiešā veidā sponsorē otrā gāzesvada izbūvi līdz Vācijai.

Ja atmet malā skaistos vārdus par apkārtējās vides aizsardzību un Eiropas vienotību, atliek tikai nevaldāma Lietuvas vēlme turpināt būt vienīgajam elektroenerģijas tirgotājam reģionā. Kā saka, nekā personīga, tikai bizness.

Kolīdz Astravjecā tiks palaists pirmais energobloks, Baltkrievijā uzreiz parādīsies enerģijas pārpalikums un attiecīgi tā meklēs noieta tirgus savai produkcijai. Saskaņā ar provizoriskajiem vērtējumiem, BelAES saražotās kilovatstundas cena svārstīsies trīs-četru eiro centu robežās. Savukārt Lietuvas iepirktās zviedru kilovatstundas cena nevar būt zemāka par 7,5 eiro centiem, tieši tik, saskaņā ar World Nuclear Association datiem, tā maksā "uz izejas" jebkurā Zviedrijas AES.

Vadoties pēc loģikas, Viļņai visvienkāršāk būtu organizēt importu no Baltkrievijas: pastāv trīs enerģijas tilti, lētas elektrības milzums, un Grodņa ir desmit reizes tuvāka, nekā Zviedrija. Taču te lietā iesaistās politika un nedaudz skopums.

Pērkot BelAES produkciju, Lietuva netieši atbalstīs ar naudām Krieviju, un tiešā veidā – Lukašenko varu, kas ir pretrunā ar Baltijas valstu politisko kursu. Turklāt baltkrievu kilovatstundām, ņemot vērā to lētumu, ir mazāka marža. Igaunija un Latvija, zinot par gandrīz divreiz lielāku cenas starpību, vienkārši nepirks dārgo zviedru elektroenerģiju, savukārt pieticīgs Lietuvas budžets nesaņems jau ieplānoto peļņu.

Tieši šie neviltīgie motīvi arī mudina Lietuvu īstenot nebeidzamos demaršus, nevis kaut kādas rūpes par ekoloģiju un Eiropas vērtību aizsardzību.

Tiesa, jau pavisam drīz Baltkrievijas AES izdos pirmo strāvu. Rietumos no tās atrodas Polija, kur uz trim pierobežas vojevodistēm ir tikai viena stacija Ostrolenkā un pastāvīgs elektroenerģijas deficīts. Ziemeļrietumos atrodas enerģētiskas ziņā mūžīgi badā esošā Latvija un Igaunija, kura Briseles spiediena varā slēdz savu ģenerāciju uz slānekļu pamata.

Izvēle Rīgai un Tallinai ir vienkārša. Tās var atcerēties, ka BRELL enerģijas tilti ir pilnīgā darba kārtībā un pa tiem var pārmest lēto baltkrievu elektrību, vai arī turpināt pirkt dārgo zviedru elektrību, papildinot Lietuvas budžetu, radot zaudējumus savam budžetam.

100
Tagi:
Lietuva, BelAES
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES
Lietuva palūdza ES uzņemties atbildību par BelAES drošību
 F-35

Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi

17
(atjaunots 16:25 26.02.2021)
"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens: amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

Daudzfunkcionālajam iznīcinātājam-bumbvedējam F-35 Lightning II bija jākļūst par augsti tehnoloģisku simbolu amerikāņu izcilībai un militārajam spēkam, taču patiesībā "Zibens" iezīmēja ASV militārās rūpniecības kompleksa galējās iespējas, un tagad mēs vērojam "piektās paaudzes" neredzamās lidmašīnas gauso katastrofu.

Divas trešdaļas amerikāņu F-35 parka nespēj izpildīt lidojumus dzinēja problēmu dēļ. Lidmašīnai ir virkne nopietnu konstruktīvo trūkumu, tā nav pārvarējusi Pentagona noteiktos izmēģinājumus un vēl līdz šim nav apstiprināta tā masveida ražošana. Patlaban ASV GKS ir gatavi atteikties no F-35 par labu vienkāršākajam 4+ paaudzes iznīcinātājam F-16.

Lockheed Martin F-35 Lightning II
© Sputnik / Сергей Мамонтов

Sākumā Pentagonā ierosināja samazināt F-35A pasūtījumu vairāk nekā par 40% - no 1763 līdz 1050 lidaparātiem. Vienlaikus ASV GKS izvērtē iespējas iepirkt novecojošo, toties uzticamo F-16 Fighting Falcon. Piespiedu manevrs.  

ASV Gaisa kara spēki ekspluatē iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vairāk nekā piecus gadus, tomēr hroniski cieš tā zemās gatavības pakāpes un daudzi atdeves problēmu dēļ. Iepriekš aizsardzības ministra vietniece Elena Lorda paziņoja, ka lidojumiem gatavi 36% iznīcinātāju F-35 Lightning, pārējās mašīnas "funkcionē tikai daļēji".

Kaujas gatavību pārsvarā nosaka "nelabojamie" konstruktīvie trūkumi, kas ved pie stealth pārseguma, korpusa, dzinēja, navigācijas un pilota dzīvības nodrošināšanas sistēmu fiziska sabrukuma.

Amerikāņu sabiedrotie un partneri, kas sapirkuši F-35 par aptuveni 100 miljoniem dolāru gabalā (Lielbritānija, Norvēģija, Izraēla, Itālija, Singapūra, Dienvidkoreja, Japāna), ir pievilti – lidmašīna neatbilst 5. paaudzes parametriem, līdz cīņas gatavībai, tātad – savu uzdevumu izpildei – tam vēl ir ļoti tālu. Paradoksālā rinda pēc ASV militārās rūpniecības kompleksa izstrādājuma nezūd. Apvienotie Arābu Emirāti nesen noslēdza līgumu par pussimta F-35 piegādi. Izraēla plāno palielināt "Zibeņu" parku līdz trim eskadriļām (40 lidmašīnām). To var pamatot tikai ar slēptu maksu "par draudzību" ar ASV.

Dzinējs F135 – pats spēcīgākais neveiksminieks

Iepriekš izskanēja ziņas par to, ka iznīcinātāja stealth seguma un korpusa bojājumiem virsskaņas ātrumā, par pastāvīgiem traucējumiem ar skābekļa padevi pilotiem un programmatūras kļūmēm. Inženieri pūlas novērst trūkumus ekspluatācijas gaitā, tomēr kritiskās problēmas aug kā sniega lavīna.

ASV GKS iznīcinātājs F-35 saņēmis dzinēju F135, ko amerikāņi uzskata par "pašu spēcīgāku no visiem, ko izmanto jebkurš iznīcinātājs pasaulē". Tomēr tas ir F-35 zemās atdeves galvenais iemesls: turbīnas lāpstiņu virsmas seguma pārkaršanas rezultātā lāpstiņas saplaisā, un dzinējs priekšlaicīgi iziet no ierindas.

Kaprīzajam F135 vajadzīga bieža tehniskā apkalpe, tas būtiski palielina lidmašīnas ekspluatācijas izmaksas. Salīdzinājumam: viena stunda F-35 lidojuma izmaksā 31 tūkstoti dolāru, stunda "večuka" F-16 lidojuma – nepilnus 8 tūkstošus. Starp citu, F135 rezerves dzinējus kompānija Pratt & Whitney ražo nepietiekamā skaitā, pat mierlaika apstākļos. Ja rīt sāksies karš, debesīs pacelsies trešā daļa F-35, vēlāk to skaits ar katru dienu saruks – pat ne pretinieka PGA darbības dēļ, vienkārši metāla noguruma rezultātā.

Arī F-16 laiks mainīt

Lai saglabātu cīņasspēju, ASV Gaisa spēki ir spiesti plānot F-35 skaita samazināšanu un aizvietot tos ar modernizētajiem iznīcinātājiem F-16 Fighting Falcon (tie pieņemti bruņojumā 1979. gadā, patlaban Gaisa spēki izmanto 790 šī tipa iznīcinātājus).

Daudzfunkcionālā vieglā 4. paaudzes iznīcinātāja F-16 maksimālā pacelšanās masa – 21,8 tonnas, tas spēj nest līdz 7,7 toonnas avopbumbu un raķešu uz 9 piekares mezgliem. Cīņas rādiuss – 1700 km, maksimālais ātrums – 2200 km/h. Tā nav slikta mašīna reģionālajiem konfliktiem, taču nav labi spert soli atpakaļ no "piektās paaudzes" – tehnoloģiska degradācija. Pentagons meklē kompromisus.

GKS štāba priekšnieks ģenerālis Čārlzs K. Brauns, jaunākais, iebilda pret "antikvariāta" (F-16) iepirkumu un aicināja izstrādāt absolūti jaunas klases vieglos vienmotora iznīcinātājus – lētāk un vienkāršāk nekā F-35, bet modernāk nekā F-16. Brauns nosauca tos par "ceturtās ar pusi paaudzes vai piektās mīnus paaudzes" mašīnām. ASV GKS sākuši pētījumu programmu, lai novērtētu, cik lietderīgi būtu aizvietot iznīcinātājus F-16 Fighting Falcon ar jaunām kara lidmašīnām. Pētījums tiks noslēgts līdz 2023. finanšu gada sākumam.

Problēmu sarežģī tas, ka F-35 ir vienīgais Rietumu pasaulē ražotais "piektās paaudzes" iznīcinātājs. Boeing ražotie 4. paaudzes iznīcinātāji F-15 un F-18, kas nosacīti konkurē ar to, nākuši no aukstā kara ēras laikiem un morāli novecojuši. ASV sabiedrotie Eiropā neuzņemas pašmāju 5. paaudzes iznīcinātāja izstrādi. Lielbritānija, Polija, Beļģija un Itālija bezcerīgi iegulda līdzekļus amerikāņu F-35 iepirkumos.

Izdevumi Lightning izstrādei pārsnieguši 400 miljardus dolaru, taču izrādījies, ka tas ir tikai sākums nacionālo budžetu līdzekļu neracionālās izšķiešanas procesā. ASV Senāta Bruņoto spēku komitejā F-35 nosauca par "hrestomātijas cienīgu piemēru... aizsardzības iepirkumu salauztajai sistēmai", bet pazīstamais politiķis (pagātnē arī viņš pats bija pilots), nelaiķa Džons Makeins, taisnīgi konstatēja: "F-35 programmas rekordlielie rādītāji vienlaikus bija skandāls un traģēdija no izmaksu, grafiku un atdeves viedokļa."

"Zibens" vēl ilgi pārbaudīs ASV un to sabiedroto GKS pacietību. Nāksies paciest F-35 dārgās "kaprīzes".

"Neredzamā" F-35 projekta hronisko neveiksmju fonā īpaši optimistisks izskatās Krievijas iznīcinātāja Su-57 tehnoloģiskais izrāviens – tas sekmīgi lido un pirmais pasaulē starp īstās piektās paaudzes iznīcinātājiem apgūst hiperskaņas raķetes.

Amerikāņi ir spiesti atzīt krievu ieroču pārākumu.

17
Pēc temata
Amerikāņu F-35 jaunas grūtības – sadursme ar degvielas uzpildītāju
Nelaimīgie "Zibeņi". Kāpēc F-35 joprojām ir pats neveiksmīgākais iznīcinātājs
ASV nosauca galveno NATO ieroci pret Krieviju
"Plāni ir izjaukti": kāpēc ASV jaunākie iznīcinātāji karam neder
Bruņutransportieris К-17 Bumerang

"Tāds Krievijā vēl nav redzēts": aizsardzības komplekss strādā pie īpaša tanka

22
(atjaunots 16:12 26.02.2021)
Spēcīgs, ātrs un labi aizsargāts – uz unificētās bruņotās platformas "Bumerang" bāzes plānots radīt pirmo tanku uz riteņiem Krievijā.

Perspektīvās šasijas īpatnības ļauj samontēt uz tā bruņojuma kompleksu ar tādu pašu gludstobra lielgabalu, kādu saņēmis pašgājējs "Sprut SD", pastāstīja "Militārās rūpniecības kompānijas" ģenerāldirektors Aleksandrs Krasovickis. Par to, kādu vietu bruņotajos spēkos varētu ieņemt tanks uz riteņiem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Noderēs Sīrijā

Krasovickis pastāstīja, ka darbs pie unificētās riteņu platformas "Bumerang" ir tuvs noslēgumam – uz tās bāzes uzbūvētā bruņutransportiera K-16 valsts izmēģinājumi ieplānoti līdz gada beigām. Inženieri apliecina, ka konstrukcijā izmantoti mūsdienīgākie zinatnes un tehnikas sasniegumi. Plānos – perspektīvās kājnieku bruņumašīnas K-17, speciālo uzdevumu tehnikas un citu paraugu izmēģinājumi. Krasovckis uzsvēra, ka ātrais darbs pie tanka uz riteņiem rūpniecībai nerada problēmas.

Šāda veida tehnika tika izstrādāta Padomju Savienībā, bet Krievijas armijā riteņu tanku – tā neoficiāli dēvē ar spēcīgu bruņojumu un pilna pagrieziena torni aprīkoto bruņumašīnu saimi – līdz šim nebija. Mašīnas piekāpjas kāpurķēžu tankiem no aizsardzības viedokļa, toties pārspēj ātruma, manevrētspēju un pārvietošanās attāluma ziņā.

"Riteņu tanki ir populāri valstīs ar tiem piemērotu zemes virsmu, - sarunā ar RIA Novosti pastāstīja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs. – Piemēram, Āfrikā. Tāpēc, teiksim, DĀR dod priekšroku tankiem uz riteņiem. To galvenās priekšrocības – ātrums un nobraukums starp remontiem. Ja tanks, teiksim, salūzīs pēc desmit tūkstošiem kilometru, bruņumašīna ar lielgabalu pārvarēs visus simt tūkstošus."

Бронетранспортер Бумеранг во время демонстрации ходовых и огневых возможностей на полигоне Алабино
© Sputnik / Михаил Воскресенский
Bruņutransportieris "Bumerang"Bruņutransportieris "Bumerang"

Eksperts piezīmēja, ka tamlīdzīgas mašīnas noderētu Krievijas armijai Centrālās Āzijas virzienā, kur ir visnotaļ vāja dzelzceļu caurlaides spēja: ir daudz vieglāk pārvietot riteņu bruņumašīnas pa autotrasēm. Turklāt tāda tehnika palīdzētu patruļās, piemēram, Sīrijā. Tagad tur kara policija pārvietojas ar bruņumašīnām "Tigr" un BTR-82A.

Ļeonkovs uzsvēra, ka perspektīvais tanks, tāpat kā bruņutransportieris, spēj šķērsot ūdens šķēršļus, turpināt apšaudi, pārvietojoties pa zemi vai ūdeni. Pateicoties spēcīgajam bruņojumam, to var pielietot gan reidos, gan armijas operācijās – flangos, izlūkošanā, patruļās un apsardzē.

Liels kalibrs

Liela nozīme ir arī tam, ka riteņu tehnika saudzīgāk ekspluatē ceļu segumu. Labi zināms, ka tanku tērauda kāpurķēdes sagrauj pat izturīgāko asfaltu. Tāpēc smago bruņutehniku cenšas pārvadāt ar īpašiem vilcējiem-transportieriem. Iekraušana un izkraušana aizņem ilgu laiku, bet riteņu tanks var iesaistīties kaujā nekavējoties, bez aizķeršanās un īpašas sagatavošanās.

Авиадесантная самоходная противотанковая пушка 2С25 Спрут-СД
© Sputnik / Алексей Куденко
Aviācijas desanta prettanku pašgājējlielgabals 2S25 "Sprut SD"

Par pamata bruņojumu perspektīvo tanku uzskata vienība ar 125 mm lielgabalu, kā pašgājējam "Sprut SD", ko izstrādā speciāli gaisa desanta vajadzībām.

Gludstobra 2A75 uz stabilizētās sistēmas ar pielādēšanas automātu un 40 šāviņu komplektu līdzinās tanku T-72 un T-90 lielgabaliem 2A46M. Pašgājējs apšaudē izmanto visus atbilstošā kalibra šāviņus, kā arī vadāmās prettanku raķetes. Vienības papildu bruņojums – ar lielgabalu sapārotais 7,62 mm kalibra ložmetējs PKT.

Ar tādu ekipējumu lielgabala "Bumerang" var kļūt par spēcīgāko riteņu tanku pasaulē. Lielākā daļa šīs klases militārās tehnikas Rietumu un Austrumu valstīs bruņotas ar kalibru līdz 105 mm. Riteņu tankus izmanto vairāku NATO un Āzijas reģiona valstu bruņotie spēki. To vidū ir amerikāņu M1128 MGS uz platformas Stryker, franču AMX-10RC, japāņu MCV, itāļu Centauro. 2010. gadu sākumā Krievijas Aizsardzības ministrija apsprieda ar Romu iespējas iepirkt partiju Centauro sauszemes spēku vajadzībām. Uz Krieviju pat tika nogādātas vairākas mašīnas izmēģinājumiem, tomēr tālāk darbs nesekmējās: itāļu mašīnas neatbilda Krievijas prasībām no militārās tehnikas drošības viedokļa.

Pret tankiem un droniem

Perspektīvā riteņu platforma "Bumerang" pirmo reizi tika nodemonstrēta Uzvaras parādē 2015. gadā. Tehnika uz šīs bāzes ir manāmi lielāka un spēcīgāka nekā padomju un Krievijas bruņutransportieri no BTR saimes.

Uz šosejas dzinējs JMZ-780 ar 750 zirgspēku jaudu dod iespēju sasniegt līdz 100 km/h ātrumu. Motora tilpne – mašīnas priekšdaļā, tāpēc desants var iekāpt mašīnā no aizmugures daļas. "Bumerang" saimes mašīnām ir daudzslāņu bruņas ar keramikas saturu – daudz uzticamākas nekā homogēnās bruņas.

Боевая машина пехоты К-17 Бумеранг
© Sputnik / Михаил Воскресенский
Kājnieku kaujas mašīna K-17 "Bumerang"

Pagaidām spēcīgākā "Bumerang" saimes mašīna ir kājnieku bruņumašīna uz riteņiem K-17 ar universālu tālvadības moduli "Bumerang BM". Bruņojums – 30 mm automātiskais lielgabals 2А42 ar selektīvo padevi un munīcijas krājumu līdz 500 lādiņu apmērā. Pret tankiem paredzētas divas sapārotās prettanku raķešu "Kornet" starta iekārtas.

Ir arī nopietnāks variants. Viens no iespējamiem K-17 moduļiem ir AU-220M "Baikal" ar 57 mm lielgabalu, kura šaušanas ātrums sasniedz 120 šāvienus minūtē. Eksperti uzskata, ka ar tā lādiņu jaudu pietiks cīņai pret visām mūsdienīgajām Rietumu kājnieku bruņumašīnām. Turklāt 57 mm kalibrs ļauj efektīvi likvidēt bezpilota lidaparātus, arī nelielos, līdz 12 km attālumā.

22
Pēc temata
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
"Krievijas ceļi tos piebeigs": amerikāņu tanki radījuši dziļu vilšanos
Krievijas tanks "Armata" dodas iekarot ārzemju tirgu
Krievija piedāvā interesantus jaunumus bruņojuma izstādē Abū Dabī