ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo

Pompeo tūre pa Eiropu: ko ASV valsts sekretārs veda bagāžā un ar ko atgriezās mājās

53
(atjaunots 13:56 17.08.2020)
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo darba vizītē apmeklēja četras Austrumeiropas valstis: Čehiju, Austriju, Slovēniju un Poliju.

Ja ne viesmīlīgā uzņemšana Varšavā, turneja nestu totālu sakāvi, konstatēja Krievijas Finanšu universitātes politoloģijas departamenta docents Gevorgs Mirzajans.

Parakstīja, lai parādītu cieņu?

ASV valsts sekretārs devās šajā turnejā, bruņojies ar mītiem par "pareizu Austrumeiropu". Pārliecināts, par to, ka lai nu kas, bet šī Eiropas daļa noteikti piekrīt amerikāņu bažām par abiem aktuālākajiem faktoriem, kuri apdraud brīvo pasauli – Ķīnu un Krieviju.

Labi zināms, ka Pekina aktīvi strādā Austrumeiropā – to apliecina, piemēram, aktīvās baumas par Serbijas ieceri iegādāties Ķīnā ražoto sistēmas S-300 analogu. Turklāt Ķīnas investori gūst aizvien lielāku svaru Eiropā.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Vašingtona uzskata, ka tas nav pieļaujams. Ne tikai tāpēc, ka šie reģioni ir Savienoto Valstu "iekšpagalms". Vašingtona pūlas iesaistīt NATO konfrontācijā ar Pekinu, tātad nevar pieļaut, ka šī bloka dalībvalstis būtu atkarīgas no Ķīnas un tās mūsdienīgajām tehnoloģijām. Piemēram, jautājumā par 5G tīkliem – ja  Ķīnas kompānijas tos izvilks, pēc Vašingtonas prāta, Pekina saņems visu šajos tīklos noraidīto informāciju.

Izskatījās, ka Austrumeiropas valstis amerikāņu bažām piekrīt. Pompeo vizītes laikā ASV parakstīja ar Slovēniju līgumu, ar kuru Slovēnija apņemas rūpīgi izvēlēties 5G tehnoloģiju piegādātājus. Tā sakot, novērtēt piegādātāju morāli un atkarību no valsts struktūrām. Līdzīgas vienošanās tika parakstītas ar citām Austrumeiropas valstīm – arī ar Čehiju un Poliju. Amerikāņu izpratnē šie soļi, pēc Pompeo izteikuma, "neļaus ķīniešiem kontrolēt mūsu tautas, informāciju un ekonomiku".

Tomēr līgumu saturu var traktēt arī citādi.

"Pēc būtības, tā ir deklarācija par nodomiem, un Slovēnija nav uzņēmusies nekādu stingru pienākumu atteikties no sadarbības ar Ķīnas kompāniju Huawei. Principā, Slovēnijas amatpersonas parakstījās, lai neaizvainotu viesi no Amerikas. Slovēnijā valda labklājība. Tai nav vajadzīgas ASV ubagdāvanas kā Polijai, Baltijai un Rumānijai (arī tās parakstījušas ar Vašingtonu vienošanos par Huawei)," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes eksperts Vadims Truhačovs.

Līdzīgu pozīciju ieņēma arī čehi. Piemēram, Čehijas premjerministrs Andrejs Babičs paziņoja, ka nesaskata problēmas darbā ar Krieviju un Ķīnu kibertehnoloģijās vai jautājumā par jaunu bloku būvi čehu AES.

Dūre nav izdevusies

Savukārt Krievijas aspektā Maiks Pompeo savā vizītē bija nospraudis trīs svarīgus uzdevumus. Pārliecināt valstis nepirkt Krievijas gāzi, apspriest amerikāņu karavīru dislokāciju un iezīmēt viedokli par politisko krīzi Baltkrievijā.

Amerikāņi jau sen pūlas pārliecināt eiropiešus pirkt gāzi visur, kur iespējams, tikai ne no Krievijas. "Savienoto Valstu nacionālās drošības kontekstā ir ļoti svarīgi, lai Eiropa diversificētu energonesēju avotus. Lai (..) tā nebūtu atkarīga no Krievijas enerģētikas nozarē," skaidroja Pompeo. Tas ir: kāpēc būtu kaut kur jāpērk, ja ir Savienotās Valstis.

Tomēr ne Austrijā, ne Čehijā, ne Slovēnijā Vašingtonas argumentus neuztvēra. Eiropa principiāli ir gatava nodarboties ar piegādes diversifikāciju, iepriekš pat spēra zināmus soļus šajā virzienā. Taču mūsdienu ģeopolitiskā realitāte rāda, ka tie bija stratēģiski kļūdaini. Galvenā kļūme: visas alternatīvas piegādēm no stabilās un Eiropai draudzīgās Krievijas ir vairāk vai mazāk saistītas ar agresīvo Turciju.

Patlaban turki kontrolē visus Krievijai alternatīvos ogļūdeņražu piegādes maršrutus uz ES no dienvidaustrumiem. Pateicoties līgumam par ekskluzīvo ekonomisko zonu sadali ar Lībiju un teritoriālajiem strīdiem ar Grieķiju, Turcija ir guvusi iespēju bloķēt gāzesvada izbūvi uz ES no atradnēm Vidusjūras austrumos. Visbeidzot, Turcija ar savām pretenzijām par kontroli pašā Lībijā (pareizāk sakot, rajonā, kas no tās atlicis) un citās Ziemeļāfrikas valstīs, vēlas pārņemt savā ziņā arī alternatīvās ogļūdeņražu piegādes no dienvidiem.

Savukārt ogļūdeņražu piegādes no ASV ir daudz dārgākas nekā gāze pa cauruļvadiem no Krievijas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Austrija – Krievijas gāzes sadales centrs un svarīgs minēto piegāžu beneficiārs, kā arī Čehija un Slovēnija (pēc būtības, tie ir ES montāžas cehi ar eksportorientētu ekonomiku) nav gatavas lēto un uzticamo Krievijas gāzi, kas nodrošina šo valstu produkcijas konkurētspēju, mainīt pret dārgajām un ne tik drošajām gāzes piegādēm no ASV.

Pie tam, kam gan ir zināms, kas rīt notiks ar ogļūdeņražu tirgu ASV (ja pie varas nāks Baidens, ASV var slēgt virkni ekoloģiski bīstamu ieguves vietu un atkal pieņemt stingrākus noteikumus ogļūdeņražu eksportam, lai nodrošinātu zemākas cenas iekšzemes tirgū).

Austrija, Čehija un Slovēnija neuztvēra ar sapratni arī Pompeo lūgumu dislocēt amerikāņu karavīrus ar mērķi "savaldīt Krieviju" (kā zināms, ASV izved daļu kontingenta no Vācijas un vēlētos to dislocēt citās Eiropas valstīs).

Ar Austriju šajā ziņā nav vērts rēķināties – tā ir neitrāla valsts, un ASV ietekme tajā ir relatīvi neliela. Toties bija cerības uz Čehiju un Slovēniju. "ASV gribēja iekļaut tās pret Krieviju vērstajā uzbrukuma dūrē kopā ar Poliju, Baltiju un Rumāniju," konstatēja Vadims Truhačovs. Skandāls ap maršalam Koņevam veltītā pieminekļa nojaukšanu Prāgā varēja pārliecināt dažu labu amerikāņu politiķi par to, ka čehu elite dzīvo iesīkstējušas rusofobijas fonā.

Tomēr viņus gaidīja vilšanās – ne Čehija, ne Slovēnija nepiekrita dislocēt amerikāņu karavīrus – tās nevēlas kļūt par Krievijas raķešu potenciālajiem mērķiem.

Poļu laimīte

Vienīgo prieku Pompeo sagādāja Polija. Poļi piekrita visam – gan gāzei, gan papildu karavīriem. Līgumu par viņu dislokāciju Polijā ASV valsts sekretārs parakstīja vizītē Varšavā ("vēsturisks līgums" – tā to nosauca Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs).

Polijas acīs tie ir nevis ekonomisko apsvērumu, bet gan politisko ambīciju jautājumi. Varšava ir gatava darīt visu, lai tikai ASV to uzskatītu par galveno sabiedroto un amerikāņu interešu virzītāju ES. Ar tādu statusu Polija, pēc tās elites domām, varētu kļūt par Austrumeiropas līderi un nodrošināt sev vietu ES "direktoru padomē" līdzās Vācijai un Francijai.

Tāpēc poļi vēlas iesaistīt amerikāņus arī savā Baltkrievijas projektā. Polija, kas strādā pārī ar Lietuvu, uzskata sevi par Eiropas pēcpadomju telpas pārvaldnieku vai pat – labākajā gadījumā – Rietumu politikas virzītāju šajā reģionā, galveno ekspertu Ukrainas un Baltkrievijas jautājumos, cauri kuram jāiet visiem projektiem, kas saistīti ar "pilsoniskās sabiedrības" atbalstu šajās valstīs. Tāpēc Varšavai šķiet svarīgi pielīdzināt savu pozīciju Maika Pompeo viedoklim, kurš savas vizītes laikā Varšavā pauda atbalstu protesta akciju dalībniekiem Baltkrievijā.

Vai tas ir izdevies? Šķiet, ir gan, ja jau ASV valsts sekretārs nenolēma vienpersoniski "kronēt" Svetlanu Tihanovsku, kā reiz Huanu Gvaido (ko ASV iecēla par Venecuēlas ievēlēto prezidentu). Pagaidām viņš tikai pārmeta Minskai nebrīvas un netaisnīgas vēlēšanas un aicināja "sākt dialogu ar pilsonisko sabiedrību". Pagaidām tāds ir arī ES viedoklis, un poļi (viņi jau sen strādā ar opozīciju Baltkrievijā) saprot, ka tagad par katru cenu jāsaglabā vienotība ar daudzu politisko spēku sastādīto koalīciju, kas vērsta pret Lukašneko. Tātad nevajag atklāti iezīmēt protestu prorietumniecisko raksturu un vispirms pieprasīt demonstrēt nodomus mainīt valsts ģeopolitisko orientāciju.

53
Tagi:
Eiropas Savienība, Baltkrievija, Maiks Pompeo, ASV
Pēc temata
Ko Maiks Pompeo piedāvāja Kijevai un Minskai
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Eiropa un Amerika sāk cīņu Krievijas dēļ
Krievu iznīcinātāji MiG-29 un Su-30SM

Kāpēc Indija gatava atvēlēt 2 miljardus par Krievijas iznīcinātājiem MiG-29 un Su-30

3
(atjaunots 12:56 18.09.2020)
Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus, neskatoties uz Rietumu stingro pretestību.

Krievija joprojām paplašina Sukhoi un Mikoyan iznīcinātāju eksportu, kas visā pasaulē pazīstami ar savu izcilo efektivitāti cīņā un drošību. Indijas Gaisa kara spēki parasti dod priekšroku Krievijas bruņojumam, un šī izvēle ir augstu vērtējama, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Šovasar Indijas Aizsardzības iepirkumu padome apstiprināja piedāvājumu iepirkt 12 Krievijas daudzfunkcionālos iznīcinātājus Su-30MKI (Indijai paredzēta modifikācija) un 21 iznīcinātāju MiG-29 – līdz ar Indijas GKS sastāvā esošo 59 lidmašīnu MiG-29 modernizāciju. Su-30MKI jaunā partija tiek vērtēta 1,42 miljardu dolāru apmērā, MiG maksā 984 miljonus, tātad kopā – vairāk nekā divi miljardi. Lidmašīnas tiks piegādātas jau šogad.

Neskatoties uz Rietumu stingro pretestību, Krievija mierīgi iekarojusi aptuveni trešo daļu pasaules bruņojuma tirgus. "Rosoboroneksport" portfelī ir pasūtījumi 55 miljardu dolāru apmērā (otrā vieta pasaulē pēc ASV). Pie tam jau vairākus gadus saglabājas "koridors" 53-56 miljardu dolāru apmērā. aptuveni 45% Krievijas bruņojuma eksporta veido aviācija. Pārliecinošus panākumus starptautiskajā tehnoloģiskā bruņojuma tirgū ļauj gūt iznīcinātāji Su-30 un MiG-29 – tie pamatoti tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē vairāku parametru ziņā, tiek ekspluatēti desmitos valstu un ir ļoti pieprasīti NVS.

Krievijas partneru izvēle nav nejauša. Daudzfunkcionālais un ļoti veiklais 4++ paaudzes iznīcinātājs Su-30 paredzēts pārsvara iegūšanai gaisā, gaisa mērķu likvidācijai dienā un naktī, vienkāršos un sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos, aktīvo un pasīvo traucējumu gadījumā. Lidmašīna spēj uzņemt 8 tonnas lietderīgās kravas (raķešu un bumbu bruņojums) un nes to ar ātrumu līdz 2125 km/h. Tā efektīvi piesedz savus bruņotos spēkus (objektus) no uzlidojumiem, atvaira dažādu pretinieka spēku masveida uzbrukumus (ieskaitot spārnotās raķetes). Tas nodemonstrējis savas izcilās iespējas Krievijas GKS operācijā Sīrijā. Eksportēto un rezervēto Su-30MKI skaits mērojams simtos lidmašīnu.

4. paaudzes frontes iznīcinātājam MiG-29 ir spēcīgs raķešu bruņojums, un maksimālajā ātrumā (2,25 Mahi) apsteidz jebkuru Ziemeļatlantijas alianses iznīcinātāju. Tā pārspēks pārbaudīts karadarbībā Persijas līča valstīs, Etiopijā, Eritrejā, Dienvidslāvijā, Sudānā, Sīrijā un atzīts arī Rietumos. MiG-29 izmanto 25 valstu gaisa kara spēki.

NVS ārēs

Krievija eksportē bruņojumu uz 50 pasaules valstīm. Starp tām ir arī septiņas Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis. Šeit trieciena aviācijas piegādēm ir vērā ņemama vieta. 1. jūlijā četri jaunie Su-30SM sāka kaujas dežūras Baltkrievijas pretgaisa aizsardzībā. Valsts gaisa kara spēku līmenis būtiski augs, kad Baltkrievija saņems visus 12 iznīcinātājus Su-30SM, ko paredz līgums. Tomēr arī četrām 4++ paaudzes lidmašīnām ir liela nozīme valsts aizsardzībā.

Krievijas ZRK S-400 Triumf, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Iepriekš Armēnija uzņēma bruņojumā četrus no 12 Krievijā iepirktajiem daudzfunkcionālajiem iznīcinātājiem Su-30SM. Valsts gaisa kara spēki izmanto arī iznīcinātājus MiG-29. Erevāna plāno turpmāk paplašināt GKS potenciālu, pateicoties Krievijā ražotajai trieciena aviācijai.

Kazahstāna saņem jaunu kara aviācijas tehniku no Krievijas, arī 12 iznīcinātājus Su-30SM. Republikas Aizsardzības ministrija plāno iegādāties 36 lidmašīnas Su-30SM.

Uzbekistāna plāno nostiprināt gaisa kara spēkus ar daudzfunkcionālo iznīcinātāju Su-30SM partiju uz Krievijas valsts eksporta kredīta rēķina. Bez tam Krievija palīdz modernizēt aptuveni 30 iznīcinātājus MiG no valsts GKS.

Sukhoi un Mikoyan lidmašīnas izvērtē arī Azerbaidžānas gaisa kara spēku speciālisti – viņus sagaida sarežģīta izvēle starp iznīcinātājiem Su-35 un MiG-35. Republikas bruņojumā ir iznīcinātāji MiG-29.

Tuvāko sabiedroto un partneru interese ir likumsakarīga. Krievijā ražotās varenās un manevrētspējīgās trieciena lidmašīnas pasaulē tiek uzskatītas par konstruktoru šedevru. Krievija ir izpelnījusies uzticama tehnoloģiskā bruņojuma piegādātāja reputāciju.

Tomēr atgriezīsimies pie Indijas līgumiem.

Teicama sadarbība

Krievijas un Indijas sadarbība attīstās uz Militāri tehniskās sadarbības programmas 2011.-2020. gg. pamata, un "Rosoboroneksport" Indijas pasūtījumu portfelis pārsniedz 4 miljardus dolāru. Indija atrodas lielāko partneru pirmajā trijniekā (līdz ar Ķīnu un Ēģipti). Krievijas ieguldījums Indijas bruņojuma importā pārsniedz 70% no kopējā apjoma pat Ņūdeli iepirkumu diversifikācijas fonā. Piedevām – iepriekš piegādātās Krievijas aviācijas tehnikas modernizācijas dārgie līgumi.

Pirmais līgums par 16 klāja iznīcinātāju MiG-29K/KUB piegādi Indijas Jūras kara spēkiem izpildīts 2011. gadā. Divus gadus vēlāk sākās nākamā līguma izpilde par 29 tādu pašu mašīnu piegādi. Šodien Krievijas aviācijas būves korporācija "MiG" piegādā tehnoloģiskos komplektus Indijas Mig-29 (modifikācija MiG-29UPG) modernizācijai saskaņā ar 2008. gada līgumu par aptuveni 900 miljoniem dolāru.

2000. gadā Indija un Krievija noslēdza līgumu 3,5 miljardu dolāru apmērā par licences pādošanu 140 iznīcinātāju Su-30MKI ražošanai Indijas uzņēmumā HAL (Hindustan Aeronautics Limited). Vēlāk puses saskaņoja 222 mašīnu izlaišanu, un tagad Indijas GKS jau ir aptuveni 270 iznīcinātāji Su-30MKI.

Pastāvīgi augošā Indijas un Krievijas militāri tehniskā sadarbība demonstrē paraugu daudzām pasaules valstīm. Kopīgie bruņojuma sistēmu projektēšanas un izstrādes projekti ir sekmīgi, notiek tehnoloģiju apmaiņa, rit darbs pie aviācijas un kosmiskajiem projektiem. Netraucē pat sankcijas, ar kurām ASV draudz Indijai par iznīcinātāju MiG-29 (nevis amerikāņu piedāvāto F-16) partijas iegādi. Iepriekš sankcijas tika vērstas pret iznīcinātājiem Su-35 un zenītraķešu sistēmām S-400. Jāpiebilst, ka "universālais" spiediena instruments pret valstīm, kas izvēlas Krievijas ieročus nedarbojas pat attiecībās ar Turciju – NATO dalībvalsti.

3
Tagi:
Indija, iznīcinātājs, krievu ierocis, Krievijas Bruņotie spēki
Pēc temata
"Avangard" starts: Krievijas raķete pārvelk krustu pāri PRA sistēmām
Sit kā odus: Krievijas Aizsardzības ministrija parādījusi jauno PRA raķeti
Galvenais – izlūkošana: amerikāņu kareivji atklājuši Krievijas PRA pārvarēšanas plānu
No Aļaskas līdz kosmosam: kas teikts Pentagona ziņojumā par PRA paplašināšanu
ASV prezidents Donalds Tramps un armijas ģenerālleitnants Herberts Makmāsters

Donalda Trampa karš un miers

21
(atjaunots 14:05 17.09.2020)
ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas gaitā aizvien lielāku nozīmi iegūst jautājums: kā pusē būs Savienoto Valstu armija?

Par godu Izraēlas un Apvienoto Arābu Emirātu līgumam par attiecību normalizāciju ASV prezidents nominēts Nobela Miera prēmijai (papūlējās kāds Norvēģijas parlamenta deputāts – jau savlaicīgi, pat pirms vienošanās noslēgšanas), stāsta Dmitrijs Kosirevs portālā RIA Novosti.

Lieta tāda, ka Tramps patiešām pielicis roku šajā darbā, tāpēc dokuments tiks parakstīts Vašingtonā. Tas ir ļoti izdevīgs Izraēlai – valsti atzinusi kārtējā arābu valsts, - tikai palestīnieši nemaz nepriecājas. Tomēr, lai kādi būtu grozījumi un atrunas, tas ir stāsts par mieru, nevis karu. Kāpēc gan to neatzīmēt ar Nobela prēmiju? Žanra klasika – piešķirt to vidutājam-miernesim.

Tāpēc interesi rada nevis norvēģa iniciatīva, bet gan tās informatīvais fons. Galu galā, tagad ASV un pasaulē dienas gaismu ieraudzījis vesels "Karš un miers" – par to, ko Donalds Tramps, viņa piekritēji un oponenti stāsta par armijas jautājumiem, dažnedažādu ārvalstu operāciju jēgu, arī par to, kurā pusē nostāsies armija nopietnajā tracī ASV, kas nupat sākas nākamās prezidentūras jautājumā. Informatīvais fons ir ļoti saspringts, vietām pat ar pāreju līdz šizofrēnijai.

Kā orators Tramps nav tālu aizgājis no "zeltamutes" Džo Baidena – pastāvīgi aiziet greizi. Tomēr ne tiktāl, lai nosauktu amerikāņu karavīrus par "lūzeriem" par to, ka viņi gājuši bojā kaujā. Tā bija īsta dāvana no demokrātu puses ar atsaucēm uz anonīmiem avotiem un pārējo žanra klasiku.

Tai sekoja reālitātei tuvāka Trampa uzruna: viņš apsūdzēja augstākās militārpersonas par to, ka viņi vienmēr ir gatavi sūtīt karavīrus kaujā par prieku ieroču korporācijām. Armijas Ģenerālštāba priekšnieks Džeimss Makkonels skarbi un pieklājīgi atbildēja, ka karš vienmēr ir ārkārtas gadījums, un armijas vadība attiecīgi risina problēmu. It īpaši ņemot vērā to, ka komandieriem, tāpat kā korporāciju vadītājiem, armijā dien bērni un mazbērni.

ASV prezidenta kandidāts Džozefs Baidens, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Гунеев

Aiz šīs laipnību straumes slēpjas: a) karavīru senā nepatika pret politiķiem, kuri sūta viņus kaut kādā kārtējā amerikāņu karā; b) fakts, ka Tramps sevi nepārprotami pozicionē kā miera, nevis kara prezidentu; c) republikāņu elektorāta noskaņojums, kuri uzskata, ka sākumā ir jāievieš kārtība mājās, un tikai pēc tam var iebiedēt citas tautas.

Patiesībā šajā gadījumā Tramps nav pateicis neko jaunu, tikai īsumā pārfrāzējis savu priekšgājēju Dvaitu Eizenhaueru, ģenerāli, Otrā pasaules kara varoni, kam bija morālas tiesības teikt pāris vārdus par militāri rūpniecisko kompleksu. Kad viņš nodeva stafeti Džonam Kenedijam un atvadījās no tautas 1961. gada 17. janvārī, viņš ierunājās...

Patiesībā jau šis joks ir jālasa pilnībā, tajā ir vairākas gudras un mūsdienās negaidīti aktuālas domas. Pat ne tikdaudz par militāri rūpniecisko kompleksu, - par jebkuru spēcīgu lobētāju, kas noalgo bariem "ekspertu", lai uzspiestu valdībai kaut kādus nežēlīgus lēmumus. Karš (vai ekonomika, vai medicīna) ir pārāk nopietna lieta, lai nodotu to karavīru (ekonomistu, mediķu utt.) rokās, lūk, par ko ir runa.

Protams, Tramps nav Eizenhauers, taču visa viņa republikāņu komanda aizvien ciešāk draudzējas ar ietekmīgām veterānu organizācijām, atdod godu kritušajiem... Ne velti taču parādījušies tie meli par "lūzeriem".

Ne velti tieši tagad, tuvojoties vēlēšanām, Tramps tomēr panācis, ka tiek īstenots viņa lēmums par 2,2 tūkstošu karavīru izvešanu (tā ir gandrīz puse kontingenta) no Irākas un par to, ka mājās atgriezīsies kareivji no Afganistānas. Ar vārdiem, ka jāpieliek punkts "tiem muļķīgajiem bezgalīgajiem kariem".

Ar politiķiem un dažu labu no vadības viņš var nopietni sastrīdēties, bet ar ierindniekiem – diezin vai. Galu galā – kurš tad zaldāts gribēs turpināt nesaprotamas un gadiem ilgi ievilkušās misijas nepatīkamās vietās, kur sakāve ir acīmredzama, bet pavēles doties mājup nav.

Te jāatzīmē īpašs sižets – militāra apvērsuma iespēja ASV, pareizāk sakot, runas par to. Gan respektabli, gan skandalozi jau sen raksta par projektu ar nosaukumu "godīga pāreja" (varas pāreja nākamā gada janvārī). Par nesenajām demokrātu apspriedēm par to, "kā neatzīt vēlēšanu rezultātus un organizēt Trampam maidanu visā valstī". Ne tikai ielu cīnītāji, arī karavīri bieži parādās šajās runās.

Piemēram, ar demenci vai bez tās, tomēr Baidens jau trīs reizes ir noteicis, ka kareivjiem nāksies izvilkt Trampu no Baltā nama 20. janvārī tieši pusdienlaikā.  Viņa domubiedri konkretizē: tas jāpadara 82. desanta divīzijai, un tagad tās komandierim raksta vēstules dažādi norūpējušies pilsoņi.

Tātad militārā tēma šajā valstī tuvākajās dienās skanēs aizvien biežāk un daudzveidīgāk.

Noslēgumā iesaku iesniegt Nobela prēmijas komitejai iniciatīvu: katru gadu piešķirt prēmiju pašreizējam ASV prezidentam. Avansā – tāpat kā nesen ievēlētajam Barakam Obamam 2009. gadā (par skaistām runām, bet patiesībā – lai viņam būtu neērti sākt jaunus karus). Pasniegt prēmiju prezidentam par to, ka veselu gadu Amerika nevienam nav uzbrukusi. Par to, ka Savienotās Valstis no kaut kādas valsts izved savus karavīrus. Ja permanentais laureāts nav attaisnojis cerības, prēmiju atņemt.

Donalds Tramps kļuvis par Nobela miera prēmijas kandidātu. Acīmredzot, cita starpā – arī pat to, ka viņa prezidentūras laikā ASV nav sākušas nevienu jaunu lielu karu – Pentagons piedalījās tikai dažās militārās operācijās. Tomēr formālais iemesls ir citāds.

Jebkurā gadījumā tas būs labāks pielietojums naudai, nekā dalīt to, kā ierasts, ik pāris gadus: šogad – miernersim, nākamgad – kārtējam "cīnītājam par cilvēka tiesībām", tas ir, visbiežāk – personāžam, kas izprovocējis pilsoņu konfliktu pats savā valstī un iesaistījis tajā ārējos spēkus.

21
Tagi:
prezidenta vēlēšanas, ASV, Tramps
Pēc temata
ASV: pietiek ekonomisko karu ar pasauli. Karosim pa īstam
Kremļa viltīgais plāns: sagraut Ameriku, lai glābtu Trampu
"Ķīnas flote tiks iznīcināta 72 stundu laikā": Baidena komandas plāni
ASV gatavo krāsaino revolūciju. Baidenu grib pataisīt par Tihanovsku