Maskavas Kremlis, foto no arhīva

Amerika dārgi maksās par mēģinājumu ignorēt īsto Krieviju

86
(atjaunots 12:04 17.08.2020)
"Dziļās valsts" kontrolētā amerikāņu propaganda gatavo valsti jaunam Krievijas uzbrukumam Amerikas vēlēšanām, bet Donalds Tramps un viņa administrācija mēģina pievērst vispārēju uzmanību Ķīnai.

Sak, Pekina, nevis Maskava rada lielākos draudus ASV un visai pasaulei, stāsta trampisti, bet viņu izteikumi slīkst antikrieviskās histērijas plūdos, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Pie tam Krievijas dēmonizācijas galvenais mērķis jau sen vairs nav meklējams ģeopolitikas plaknē, tā nav skaidrojama ar abu valstu (itin reālo) konfrontāciju pasaules arēnā. Nē, mīts par Krievijas iejaukšanos pārsvarā vajadzīgs iekšpolitiskā uzdevuma risināšanai – nepieļaut Trampa pārvēlēšanu. Četrus gadus runāja par Trampa "sakariem ar krieviem", Kremļa iejaukšanos vēlēšanās, un tagad mēģina piebeigt viņu ar to pašu rungu.

Skaidrs, ka ASV un Krievijas attiecības, kas pēc Snoudena un Krimas (tas ir, kad Maskava galīgi apglabāja ilūzijas par amerikāņu hegemoniju pasaulē) jau bija nonākušas līdz skarbai konfrontācijai, pēc visas šīs bakhanālijas kritušās pavisam zemu. Problēmu rada nevis abu valstu cīņa, bet gan ārkārtīgi zemais kontaktu līmenis. Īstu "raganu medību" apstākļos amerikāņu ierēdņi un politiķi vienkārši baidās no kontaktiem ar kolēģiem Krievijā. Es nepārspīlēju. Nav gandrīz nekādu normālu sakaru kanālu. Protams, tie saglabājas prezidentu līmenī, tie ir arī slepenajā līmenī, ir mijiedarbība Ģenerālštābu vadītāju līmenī (pārsvarā – Sīrijas jautājumā), taču politiskajā līmenī tie novesti teju vai pie pusgadsimtu veciem notikumiem – stāvoklim, kāds valdīja pirms atkušņa Ričarda Niksona prezidentūras laikā. Tāds līmenis nevar gandarīt nevienu. Ne jau tāpēc, ka kāds cer mainīt naidu pret draudzību, bet gan dziļi pragmatisku apsvērumu dēļ. Jāsāk nopietna saruna, vismaz tāpēc ka pārāk daudz kas pasaulē ir atkarīgs no abām lielvalstīm.

Pastāv iespēja, ka pēc atkārtotas ievēlēšanas novembrī Donalds Tramps gūs zināmu rīcības brīvību Krievijas virzienā, tātad viņš beidzot varēs pildīt savu solījumu "salabt ar Putinu" (tagadējos apstākļos tas nozīmē tikai normāla, pilnvērtīga dialoga atsākšanu visos līmeņos). Tiesa, tādam nolūkam viņam ne tikai jāuzvar pašam, bet arī jāsaglabā kontrole pār Kongresa augšpalātu. Protams, uzvaras gadījumā Tramps būs spiests atvairīt jaunu, pašu nopietnāko uzbrukumu – mēģinājumus apstrīdēt un anulēt vēlēšanu rezultātus. Tad, iespējams, iekšpolitiskā krīze ASV mazliet vājināsies, un pienāks laiks remontēt Krievijas un ASV attiecības. Ko par to domā Savienotajās Valstīs? Galu galā, neskatoties uz visām iekšpolitiskajām jukām, valstī ir pietiekami daudz nopietnu cilvēku, kuri saprot, ka attiecības ar Krieviju pēc iespējas ātrāk jāizved no strupceļa, kurā tās iedzinusi pati Amerika.

Nē, tikai retais ASV ir gatavs atzīt savu vainu par abu valstu attiecību faktisko iesaldēšanu, tomēr ir cilvēki, kas atklāti saka: "Laiks pārskatīt mūsu politiku attiecībā pret Krieviju". Ar tādu virsrakstu 6. augustā izdevumā Politico nāca klajā 103 amerikāņu ārpolitikas speciālistu atklātā vēstule. Turklāt vēstuli parakstījusi virkne "smagsvarnieku" un vadošo speciālistu Krievijas jautājumos: trīs bijušie ministri (arī Reigana valsts sekretārs Džordžs Šulcs un bijušais aizsardzības ministrs Viljams Perijs), trīs bijušie vēstnieki Krievijā (arī nesenais – Hantsmans), bijušie augstu stāvošie Valsts departamenta, Aizsardzības ministrijas un Nacionālās drošības padomes ierēdņi (piemēram, valsts sekretāra vietniece Rouza Getemillere un NDP vecākie direktori Krievijas lietās Tomass Grems un Fiona Hilla, vairāki aizsardzības ministra un valsts sekretāra vietnieki), pazīstamais bijušais senators Sems Nanns, nerunājot jau par virkni ekspertu no universitātēm un "smadzeņu centriem". Viņu vidū ir gan republikāņi, gan demokrāti. Jā, ierēdņi ir bijušie, taču, ņemot vērā ASV specifiku, daudzi no viņiem vēl noteikti atgriezīsies valsts dienestā. Pietiekami nopietna kompānija.

Ko viņi raksta? Nekā sensacionāla vēstulē, protams, nav. Tomēr pašreizējā amerikāņu situācijā reālistisks viedoklis jau ir milzīgs sasniegums. Sākumā konstatēts, ka "Krievijas un ASV attiecības nonākušas bīstamā strupceļā" un "tas apdraud ASV nacionālās intereses":

"Militārās konfrontācijas risks, kas var izvērsties kodollkonfliktā, atkal ir reāls. Mēs dreifējam uz nogurdinošu kodolbruņošanās sacensību pusi, bet mūsu ārpolitikas arsenālā palikusi tikai reakcija, sankcijas, publiska nosodīšana un Kongresa rezolūcijas."

Neviens atklāti nesaka, ka tas viss nedarbojas, taču mājieni ir:

"Vienlaikus tiek ignorēti nopietni draudi pasaulei un mūsu labklājībai, kas pieprasa Krievijas un ASV sadarbību, arī tādos vitāli svarīgos jautājumos kā kodolkarš un klimata pārmaiņas. Likmes ir ļoti augstas, jo draudi pasaulei un zaudējumi ir kolosāli. Tāpēc mēs uzskatām, ka vajadzīga rūpīga, bezkaislīga analīze, bet pēc tam – arī mūsu pašreizējā kursa maiņa."

Kursa maiņa? Tas taču ir neiespējami – jau piecas dienas vēlāk tajā pašā izdevumā parādījās 33 ekspertu atbilde ar nosaukumu "Nē, laiks jaunai attiecību atiestatīšanai ar Krieviju vēl nav pienācis". To parakstījuši mazāka ranga ierēdņi (piemēram, bijušais Valsts departamenta speciālais pārstāvis Ukrainas lietās Kurts Volkers), daudzi no viņiem demonstrē atklātu rusofobiju. Piemēram, bijušais ASV spēku Eiropā komandieris Bens Hodžess nesen pavisam nopietni apgalvoja, ka Krievija gatavojoties uzbrukumam Baltijai. Tomēr par atbildes vēstuli parunāsim mazliet vēlāk, tagad – par 103 ekspertu aicinājumu. Runājot par nepieciešamību mainīt kursu, viņi min arī atrunas – atkārto visu tagadējā kursa arsenāla standarta kompleksu:

"Mēs pie tā ķeramies absolūti apzināti. Krievija sarežģī un pat izjauc mūsu plānus un darbības, it īpaši gar savu milzīgo perifēriju Eiropā un Āzijā. Tā ieņēmusi daļu Ukrainas un Gruzijas teritorijas. Tā apstrīd mūsu globālā līdera lomu un met izaicinājumu pasaules kārtību, ko esam palīdzējuši būvēt. Tā iejaucas mūsu iekšpolitikā, lai padziļinātu esošās domstarpības un nomelnotu mūsu demokrātijas reputāciju."

Tāpēc "labākajā gadījumā mūsu attiecības būs sāncensības un sadarbības kombinācija" – lai arī patiesībā pirmajā posmā runai vajadzētu būt par banālu dialoga atsākšanu. Lai "atrastu izdevīgāko un drošāko līdzsvaru starp mūsu sāncensību un sadarbību", autori piedāvā sešas vispārējas rekomendācijas amerikāņu kursa veidošanai.

To vidū nav nekā ārkārtēja.

Pirmajā vietā ir jautājums par to, kā nepieļaut Krievijas iejaukšanos vēlēšanās – ja šis punkts nebūtu minēts pašā sākumā, vēstules autorus nekavējoties pasludinātu par "Putina marionetēm". Piedāvāti standarta pasākumi – neļaut uzlauzt, neļaut graut, atmaskot, ieviest sankcijas. Taču – arī mēģināt vienoties, piedraudot Krievijai ar atbildi:

"Līdztekums mums vajag sakārtot kontaktus ar Krieviju mierīgu pārrunu ceļā un pievērst uzmanību abu pušu iespējām radīt nopietnu kaitējumu svarīgākajiem infrastruktūras elementiem."

Mīts par iejaukšanos ir kļuvis par amerikāņu dienas kārtības neatņemamu elementu, tāpēc nav jēgas te kaut ko analizēt. Taču nākamie punkti ir daudz saturīgāki.

"Nav nekādas jēgas tam, ka divām valstīm, kas spēj iznīcināt viena otru un pusstundas laikā pielikt punktu civilizācijai, nav pilnvērtīgu diplomātisko attiecību. Pēc krīzes Ukrainā svarīgākie kontakti valdības līmenī tika iesaldēti, konsulāti slēgti, vēstniecību personāls būtiski samazināts. Mēs pārāk bieži un kļūdaini uzskatām, ka diplomātiskie kontakti ir balva par labu uzvedību, taču patiesībā tie kalpo mūsu interešu virzīšanai un stingru signālu un vēstījumu nodošanai. Diplomātiskās attiecības mums vajadzīgas kā svarīgs drošības līdzeklis, lai minimizētu kļūdainus priekšstatus un kļūdas, kas var novest pie nevajadzīga kara. Normālu diplomātisko sakaru atjaunošanai jākļūst par augstāko prioritāti Baltajam namam, un Kongresam šos soļus jāatbalsta."

Ne tikai no jebkura viedokļa absolūti saprātīgs viedoklis, bet arī absolūta banalitāte, tomēr fakts, ka to nākas skaidrot amerikāņu publikai, ir gana daiļrunīgs.

Ceturtajā punktā vēstules autori stāsta, ka vajadzētu, gluži kā aukstā kara gados, apvienot "labi līdzsvarotu savaldīšanu un izlādi". Tas ir, "uzturot nepieciešamo aizsardzību, mums jāiesaista Krievija nopietnā un konsekventā dialogā".

Ir jārunā par "svarīgām un neatliekamām drošības problēmām, ar ko saskaras mūsu valstis". Vai tad kāds Krievijā pret to iebilst? Pie tam drīz beidzas NEW START darbības termiņš. Krievija ierosina to pagarināt. Neiebilst arī vēstules autori:

"Ir svarīgi atjaunot Krievijas un ASV līdera pozīcijas, ieviešot kārtību kodolpasaulē, kas kļuvusi vēl bīstamāka. (..) Tas nozīmē, ka vajag pagarināt līguma NEW START darbības termiņu un ātri pāriet pie bruņojuma kontroles nākamās fāzes ar mērķi stiprināt kodolstabilitāti, kas būtu rūpīgi izsvērta un labi pielāgota jaunajai situācijai pasaulē, kurā kodolvalstu skaits šodien ir daudz lielāks."

Iespējams aprunāties arī par militāro konfrontāciju kopumā:

"Ir svarīgi padarīt drošāku un stabilāku militāro konfrontāciju, kas šobrīd pastāv nestabilākajos Eiropas reģionos no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Ir svarīgi apņēmīgi saglabāt pašreizējos ierobežojumus, tādus kā Atklāto debesu līgumu, kas patlaban ir apdraudēts, gan Vīnes dokumentu no 2011. gada, kā arī izstrādāt jaunus pasākumus uzticības stiprināšanai."

Arī šajā punktā Krievija neteiks "nē".

Piektais punkts skar no ASV viedokļa sāpīgāko jautājumu – to, kura dēļ reālisti aicina mainīt attiecības ar Krieviju. Kā Amerikai atgūt iniciatīvu un izdevīgu pozīciju trijstūra ASV-Krievija-Ķīna attiecībās? Kā vājināt Krievijas un Ķīnas satuvināšanos, kā nepieļaut Maskavas un Pekinas alianses nostiprināšanos? Kā pārvilkt Krieviju savā pusē ASV un ĶTR augošajā konfrontācijā? Atklāti par to nav ne vārda, tomēr tāda ir būtība:

"ASV un Ķīnas politikas panākumi lielā mērā būs atkarīgi no tā, vai Krievijas un ASV attiecību stāvoklis pieļaus trīspusēju sadarbību svarīgākajos jautājumos. Ar savu tagadējo politiku mēs tikai pastiprinām Krievijas gatavību atbalstīt Ķīnas politikas nekonstruktīvākos aspektus attiecībā pret ASV. Nebūs viegli pagriezties pretējā virzienā, tomēr tādam ir jābūt mūsu mērķim."

Te nu diemžēl no ASV nekas vairs nav atkarīgs. Ne tikai tāpēc, ka tā paveikusi visu iespējamo un neiespējamo, lai padziļinātu globālo konfrontāciju ar Maskavu un Pekinu, tuvinot tās vienu otrai, bet arī tāpēc, ka ģeopolitikas objektīvie likumi diktē krieviem un ķīniešiem saskaņotu kursu – amerikāņu pasaules kārtības demontāžu. Pie tam gan trīspusējo attiecību ietvaros, gan uz visas pasaules šaha dēļa.

Pat ja ASV darītu visu iespējamo, lai "atbīdītu Maskavu no Pekinas", Krievija tādu soli nespertu – stratēģiskais kurss un nacionālās intereses nevar būt tirdzniecības priekšmets. ASV pagaidām nav gatavas pat atteikties no centieniem atlantizēt Ukrainu, lai arī reālisti iesaka mazināt tamlīdzīgu konfliktu ietekmi ASV un Krievijas attiecībās (interesanti, kā viņi to iedomājas – vai iesaldēt strīdu par Ukrainu?

Taču Krievijai nav pieņemams pat "gaisā piekārts" Kijevas "atlantiskās nākotnes" statuss):

"Aktuālākajos jautājumos, kuros ASV un Krievijas intereses nopietni konfliktē (teiksim, Ukraina un Sīrija), ASV ir jāpieturas pie stingras un principiālas pozīcijas, kam piekrīt mūsu sabiedrotie un kas ir ārkārtīgi svarīga taisnīgam iznākumam. Tomēr lielāka uzmanība jāvelta vispārējai ietekmei uz mūsu attiecībām, kas parādīsies, pateicoties apsvērtiem, savaldīgiem un pakāpeniskiem soļiem, kā arī iespējām, ko uzlabojošās attiecības rada tālākai virzībai uz priekšu."

Un pēdējā punktā nāk sankcijas – tās vajagot saglabāt, taču padarīt "pārdomātas un individuālas, un jāpielieto līdz ar citiem valstiskā spēka elementiem, it īpaši ar diplomātiju". Jo "Kongresa ieviesto sankciju stabila uzkrāšanās (..) atņem Maskavai jebkādu stimulu mainīt kursu, jo tā uzskata sankcijas par pastāvīgām un neizbēgamām". Tāpēc "vajag atjaunot sankciju režīma elastību, pievēršot uzmanību individuālajām sankcijām, ko var ātri atcelt, ja Krievija veicinās pārrunu panākumus ar mērķi atrast pieņemamus risinājumus konfliktu noregulēšanai, ieskaitot Krievijas acīmredzamās pūles pārtraukt iejaukšanos mūsu vēlēšanu procesā".

Izklausās sarežģīti, taču saprātīga doma te ir – ASV kaut kādā veidā būs jāatceļ sankcijas par izdomāto Krievijas iejaukšanos. Vajadzēs izdomāt, ka iejaukšanās vairs nav, un nojaukt šķēršļus normālam dialogam. Barikādes būs jānojauc tiem, kas tās cēlis, lai arī aizbildinoties ar to, ka "krievi labojušies". Pie tam Krievija necer uz sankciju atcelšanu – tas vajadzīgs pašām ASV, ja tās vēlas atjaunot pašu rokām sagrautās attiecības.

Pats galvenais speciālistu vēstulē ir tās noslēgums – to jāatzīst par amerikāņu ģeopolitiskās domas milzīgu sasniegumu.

"Realitāte ir tāda, ka Krievija Vladimira Putina vadībā rīkojas tādos stratēģiskajos ietvaros, kuru pamatā ir dziļi iesakņotas nacionālistiskās tradīcijas, pie kā pieturas gan elite, gan masas. Putina pēcnācējs, pie tam pat ar stabilākām demokrātiskajām slieksmēm, noteikti rīkosies tādos pašos stratēģiskajos rāmjos. Būtu kļūdaini veidot amerikāņu politiku, uzskatot, ka mēs varam mainīt šos ietvarus un mums tas jādara. Tāpat no mūsu puses būtu muļķīgi uzskatīt, ka mums nav citas izvēles – mums jāsaglabā tagadējā politika. Mums ir jāveido attiecības ar Krieviju, tādu, kāda tā ir, nevis tādu, kādu mēs to gribētu redzēt. Mums pilnā mērā jāizmanto savas priekšrocības, turklāt pieturoties pie diplomātijas līdzekļiem. Tā mums izdosies pārvarēt izaicinājumus, ko met Krievija, un veidot mūsu attiecības konstruktīvākā gultnē. Ja mēs to neizdarīsim, mums par to nāksies maksāt pārlieku dārgi."

Tas taču patiešām ir ģeniāli – veidosim attiecības ar Krieviju, kāda tā ir, nevis ar to, kādu mums gribētos! Cik gan tālu vajadzēja nonākt prātiem amerikāņu elitē, lai tāds aicinājums skanētu teju vai revolucionāri, vēl vairāk, lai tam sekotu, atklātu "kara vanagu" rājiens vēstulē dažas dienas vēlāk.

"Šis viedoklis ir pretrunā Amerikas vērtībām, interesēm un principiem, turklāt grauj Krievijas tautas uzticību, kad izsīkst tās pacietība pret režīmu. (..) Putinam šķiet, ka viņa pienākums ir stimulēt un ekspluatēt nacionālistisko noskaņojumu, lai saglabātu varu. Taču, pretēji vēstules autoru apgalvojumam par to, ka "Krievija Vladimira Putina vadībā rīkojas tādos stratēģiskajos ietvaros, kuru pamatā ir dziļi iesakņotas nacionālistiskās tradīcijas, pie kā pieturas gan elite, gan masas," tikai trīs procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata Savienotās Valstis par ienaidnieku – par to liecina šogad organizētā "Levada centra" aptauja. Putins strauji zaudē saikni ar Krievijas tautu" .

Tātad Putins nepauž Krievijas intereses – kāpēc tad ar viņu vajadzētu runāt? Lai vispirms maina savu politiku:

"Signāls par gatavību sadarboties ar Krievijas vadību Amerikai jāsūta tikai tad, kad kļūs skaidrs, ka Maskava neuzskata Savienotās Valstis par ienaidnieku un ir ieinteresēta sniegt ieguldījumu savas politikas maiņā un uzvedībā, lai attīstību attiecības. Līdz tam brīdim mums ir jāizvairās no bezjēdzīga bezgalīga dialoga, kas nekad neved pie problēmu risinājuma, bet tā vietā nes apņēmīgu un nepārtrauktu pretošanos Putina draudošajiem soļiem. Tas ietver nepieciešamību turpināt ciešāku sadarbību ar mūsu sabiedrotajiem Putina savaldīšanai, sankciju pastiprināšanai, atbalsta paplašināšanai Krievijas kaimiņiem, atbalsta nodrošināšanai Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai un stingrākiem soļiem pret korupciju Krievijā".

Tātad spiediens pret Krieviju jāturpina, vienkārši tāpēc, ka tā nevēlas būt tāda, kādu mēs to gribam redzēt. Runa nav tikai par to, ka tāda "stratēģija" nestrādā, bet gan par to, ka, ignorējot īsto Krieviju, Amerika rīkojas par ļaunu tikai pati sev. To mēģināja atgādināt reālisti savā vēstulē, atklāti paziņojot: ja attiecības ar Krieviju netiks ievirzītas konstruktīvā gultnē, Amerikai par to nāksies dārgi maksāt.

Dārgi – jo runa patiesībā nav par ASV un Krievijas attiecībām, ne arī par Krieviju. Runa ir par amerikāņu elites veselo saprātu, spēju novērtēt starptautisko situāciju un stāvokli pašās Savienotajās Valstīs. Šajā ziņā grūtības aug – "Vašingtonas purvs" nevēlas strādāt ar patiesajām ASV, tas dod priekšroku izdomātai Amerikai, kurai problēmas rada tikai "Krievijas iejaukšanās" un "Tramps – Putina marionete".

86
Tagi:
Putins, Tramps, Krievija, ASV
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

22
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

22
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

56
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

56
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

0
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

0
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19