ASV armijas karavīri, foto no arhīva

"Tas sācies nesen": kāpēc ASV armijas karavīri nogalina viens otru

272
(atjaunots 09:32 19.08.2020)
Nežēlīgas slepkavības, seksuāla uzmākšanās, masveida apšaudes – ASV Bruņotajos spēkos tamlīdzīgas traģēdijas notiek aizvien biežāk.

Nesen Huda forta bāzē tika atrasts pirms vairākiem mēnešiem pazudušās ierindnieces gabalos sadalītais līķis. Slepkavības un vardarbība armijas bāzē gadījušās arī iepriekš. Par disciplīnas problēmām ASV armijā portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Uzmākšanās un slepkavība

20 gadus vecā kareive Vanesa Gillena pazuda no Huda forta armijas bāzes Teksasā aprīlī. Vairākus mēnešus viņu meklēja simtiem karavīru un vietējo iedzīvotāju: pārmeklēja apkaimi, kazarmas, dienesta telpas. Jūnija beigās 50 kilometru attālumā no bāzes tika atrastas cilvēka mirstīgās atliekas. Ekspertīze apliecināja, ka Vanesa beidzot ir atrasta.

Tūlīt pēc viņas pazušanas aizdomās turamo lokā nokļuva viņas dienesta biedrs – ierindnieks Ārons Robinsons. Viņš bija pēdējais, ar ko runāja pazudusī meitene, turklāt liecinieki stāstīja, ka Gillenas pazušanas dienā viņa kopā ar Robinsonu atradusies vienā dienesta telpā. Vanesas mobilajā tālrunī tika atrasta viņu sarakste. Tomēr Ārons apgalvoja, ka vakarpusē Gillena, kā parasti, atvadījusies un devusies mājup.

Vēlāk policija nopratināja Robinsona draudzeni. Viņa atzinās, ka palīdzējusi slēpt līķi. Ārons kaut kādu iemeslu dēļ vairākkārt iesitis kareivei ar āmuru pa galvu. Vanesa no sitieniem mirusi. Slepkava ielicis līķi lielā metāla kastē un izvedis no kara bāzes. Tuksnesī viņš ar savu mīļāko sadalīja ķermeni, mēģināja sadedzināt un apraka to, kas nebija sadedzis.

Policistiem neizdevās arestēt Robinsonu – viņš nošāvās aizturēšanas laikā. Tomēr arestēta viņa līdzzinātāja, kam draud līdz 20 gadus ilgs cietumsods.

Šis stāsts raisīja plašu atbalsi ASV – Teksasas lielākajās pilsētās notika liela mēroga akcijas. Bojāgājušās ģimene uzskata, ka bāzes vadība ievilkusi garumā izmeklēšanu un nav pietiekami pūlējusies atrast pazudušo. Vanesas māte ziņoja: meita viņai stāstījusi par kolēģu seksuālo uzmākšanos – oficiālas sūdzības viņa nav iesniegusi, jo baidījusies no atriebības. Izmeklētāji pieļauj, ka Robinsons noslepkavojis meiteni tāpēc, ka viņa plānojusi vērsties pie komandiera.

Pazudušie "dezertieri"

Šis nav pirmais tāda veida gadījums Huda fortā. 2019. gada augustā bez vēsts pazuda 23 gadus vecs karavīrs Gregorijs Moraless. Viņa līķis tika atrasts pavisam nesen dažu kilometru attālumā no bāzes.

Moraless nogalināts ar šāvienu galvā. Kas to izdarījis, vēl joprojām nav noskaidrots.

Pazudušo karavīru ģimenes locekļi ir pārliecināti: bāzes vadībai šķiet vienkāršāk pasludināt pazudušos par dezertieriem, nekā iesaistīties slepkavību izmeklēšanā. Mēnesi pēc pazušanas cilvēku vienkārši svītro no personālsastāva sarakstiem un nodod lietu vietējai policijai. Moralesa tuvinieku sašutums ir saprotams – līdz līguma beigām viņam atlika dienēt tikai dažas dienas, un versija par dezertēšanu izskatās absolūti muļķīga.

Krievijas Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs, komentējot šos incidentus, norādīja, ka tie, tāpat kā daudzi citi, ir saistīti ar katastrofālu disciplīnas un apmācību līmeņa krišanos ASV Bruņotajos spēkos.

"Amerikāņi vienmēr ir vēlējušies profesionālu armiju, un tā bija valsts drošības pamats, - paskaidroja Sudakovs sarunā ar RIA Novosti. – Taču vienā brīdī rekrutētāji sāka strādāt pēc principa "catch all", tas ir, ķert visus, ko var. Tā armijā sāka iesaukt cilvēkus ar sodāmību un narkomānus. Nav svarīgi, kas tu esi, galvenais – paraksti līgumu. Galu galā daudzas armijas vienības ir pārvērtušās par izgāztuvēm ar bijušajiem noziedzniekiem."

Nolādēta vieta

Huda forts ir viena no lielākajām armijas bāzēm ASV. Šeit dien vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Pie tam bāze nerakstīti atzīta arī par skandalozāko – Huda fortā notiek ne tikai atsevišķas slepkavības dīvainos apstākļos, te atgadās pat masveida apšaudes.

Piemēram, 2009. gadā kara psihiatrs majors Maliks Hasans nošāva trīspadsmit un ievainoja trīsdesmit dienesta biedrus. Viņš atklāja uguni medicīnas centrā, kur karavīri apmeklēja medicīnisko komisiju pirms došanās uz Irāku un Afganistānu. Izrādījās, ka Hasans - palestīniešu izcelsmes amerikānis – bija islāmticīgais un asi kritizēja ASV militārās operācijas aiz valstis robežām. Karu viņš uzskatīja par "netaisnu", negribēja karot pret ticības brāļiem un ļoti baidījās, ka reiz viņu sūtīs komandējumā uz kādu no "karstajiem punktiem". Majors cerēja, ka prezidents Baraks Obama izvedīs bruņotos spēkus no Irākas un Afganistānas. Kad cerības neattaisnojās, viņš ņēma rokas ieroci. Hasanu neitralizēja policisti – viņš saņēma vairākus ložu ievainojumus un tika paralizēts. Noziedniekam piespriests nāves sods. Tagad Hasans gaida sprieduma izpildi cietumā.

"Agrāk karadienests ASV bija prestižs – armijā gāja no visiem sabiedrības slāņiem, - atgādināja Sudakovs. – Taču pēdējo divdesmit gadu laikā armijā pārsvarā piesakās mazturīgie, kam nav cita ienākuma. Degradācija ir acīmredzama. 90. un 2000. gados amerikāņi smējās par Krievijas armijā sastopamo terminu "dedovščina". Tagad, gluži pretēji, tā kļūst par normu un ikdienu viņu bruņotajos spēkos."

2014. gada aprīlī 34 gadus vecais Huda forta karavīrs, kravas automašīnas vadītājs Aivens Lopess atklāja uguni pa dienesta biedriem no pistoles. Viņš paspēja izšaut aptuveni divdesmit reizes. Trīs nogalināti, 16 ievainoti. Un tas viss – kaut kāda nenozīmīga strīda dēļ.

Jāpiebilst, ka iepriekš Lopess vairākus mēnešus dienēja Irākā, taču karadarbībā nepiedalījās. Tomēr komandieri uzskata, ka uzbrukums saistīts ar tā saucamo posttraumatisko sindromu, ko Lopess it kā esot guvis "karstajā punktā".

272
Tagi:
armija, ASV
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

13
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

13
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā

19
(atjaunots 16:37 10.04.2021)
Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

19
Tagi:
valdība, pasaule
Pēc temata
Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa