Krievijas karogs, foto no arhīva

Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"

103
(atjaunots 12:09 16.08.2020)
Krievija izmantos kodolpotenciālu jebkura pret valsts teritoriju vērsta raķešu uzbrukuma gadījumā, jo lidojumā nav iespējams identificēt palaistās kaujas galviņas saturu.

Par to informē KF Bruņoto spēku Ģenerālštābs rakstā "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā", ko nesen publicēja avīze "Krasnaja zvezda", atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Par pretinieka mērķi šādā situācijā tiks uzskatīta Krievijas iznīcināšana, un "atbilde būs graujoša". Vienu no šīs atbildes variantiem var nodrošināt dzelmju starpkontinentālo ballistisko raķešu (SBR) "Skif" zalve. To skaits, bāzes vietas, trieciena spēks un lidojuma trajektorijas ir zināms tikai šauram speciālistu lokam.

Teorētiski pretinieks spēj izsekot un uzbrukt stratēģiskajiem raķešu zemūdens kreiseriem "Borei" kaujas patrulēšanas zonā, vērst preventīvu triecienu pret 150 raķešu kompleksiem "Jars" ar hiperskaņas manevrējošajiem individuālās tēmēšanas blokiem "Avangard", likvidēt zināmu skaitu Krievijas stratēģisko bumbvedēju-raķešnesēju laikā, kad tie tuvojas lādiņu palaišanas zonai.

Taču pat tādā gadījumā (ja pretiniekam neticami paveiksies) sekos atbildes trieciens no Pasaules okeāna dzīlēm. Atbruņojošs (preventīvs) uzbrukums "Skif" ir tehnoloģiski neiespējams.

Krievijas kodolspēku neredzamais elements, dzelmes ballistiskās raķetes "Skif" spēj gadiem ilgi atrasties kaujas dežūrā (gaidu režīmā) jūras dzīlēs un pēc komandas likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā. Par raķeti pieejams ļoti maz informācijas. Tas netieši liecina par centrālā konstruktoru biroja "Rubin" un Makejeva vārdā nosauktā Valsts raķešu centra izstrādātā bruņojuma augsto efektivitāti. Domājams, "Skif" ir pazīstamās jūras bāzes SBR "Siņeva" modifikācija ar pilnveidotām lidojuma īpatnībām un jauno mākslīgo intelektu. "Skif" svarīgākās priekšrocības ir izcila izdzīvotspēja un relatīvi zemas ekspluatācijas izmaksas.

Noslēpums konteinerā

Dzelmes SBR "Skif" pieder pie liela darbības rādiusa raķetēm, kas izstrādātas zemūdeņu vajadzībām. Tās "dienests" norit jūras dzīlēs starta konteinerā, kas to droši pasargā no milzīgā spiediena un agresīvās vides, kā arī nodrošina sakarus ar JKF komandpunktu. Hermētiskais un nerūsējušais "iesaiņojums", kas spēj ilgus gadus pasargāt raķeti no jūras ūdens, patiesībā radīja galveno tehnisko problēmu. Toties tagad vieglāk ir sameklēt adatu siena kaudzē, nekā "Skif" – jūrā.

Slepenība un unikālā spēja izdzīvot kaujā panākta, pateicoties SBR starta konteinera izvietošanai lielā dziļumā, kas nav pieejams potenciālā pretinieka torpēdām (tās var efektīvi vājināt pat kodoltriecienu jūrā). Speciāla zemūdene nogādā raķeti "Skif" bāzes vietā. Uzstādīšanas vietu ar pašreizējiem un perspektīvajiem izlūkošanas līdzekļiem ir neiespējami.

Ja radusies nepieciešamība palaist raķeti, konteiners pēc signāla izsūknē balastu (tāpat kā zemūdenē), uzpeld noteiktajā dziļumā, un raķete startē saskaņā ar programmu. SBR "Siņeva" darbības rādiuss pārsniedz 8000 km, tāpēc iespējams, ka pilnveidotā "Skif" pārvar lielāku attālumu.

Piezīmēsim, ka kaujas dežūra Krievijas iekšējos ūdeņos nepārkāpj Līgumu par jūras dzīlēm (no 1970. gada), kas liedz kodolieroču dislokāciju dzelmē aiz 12 jūdžu piekrastes zonas. Piemēram, arktiskajā šelfā un Klusā okeāna piekrastes ūdeņos ir virkne ērtu dziļūdens punktu dzelmes SBR uzstādīšanai – maksimāli tuvu mērķiem domājamā pretinieka teritorijā. Tie nav "Krievijas draudi", tas ir nopietns faktors, ar kura palīdzību savaldīt Rietumu agresīvos centienus, pretenzijas uz Ziemeļu jūras ceļu un Krievijas Arktikas, Tālo Austrumu un Kuriļu salu dabas bagātībām.

SBR "Skif" ekonomiskās priekšrocības ir acīmredzamas. Kodolzemūdeņu ražošana un ekspluatācija izmaksā ļoti dārgi, arī ekipāžas apmācības nav lētas.

Dzelmes raķete spēj bez papildu izdevumiem ekspluatācijas laika ziņā spēj "pārdzīvot" jebkuru zemūdeni un pie tam saglabāt sākotnējo kaujas potenciālu, spēju startēt un precīzi trāpīt mērķī. Tāda ir Krievijas atbilde uz kolektīvo Rietumu izsludinātajām jaunajām bruņošanās sacensībām.

Zināms, ka "Skif" pirmais izmēģinājums notika 2008. gadā, rūpnīcas izmēģinājumi sākās Baltajā jūrā 2013. gada vasarā, bet 2017. gadā Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Bondarevs informēja, ka dzelmes SBR jau ir Krievijas Bruņoto spēku arsenālā. Tātad jaunā raķete jau pārbaudīta laika gaitā un ir uzmanības vērta.

Ilūziju upuri

2. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jomā". Dokuments paredz, ka potenciālajam pretiniekam jābūt informētam: atriebība par agresiju ir neizbēgama. Tomēr kodolieročus Krievija uzskata tikai par savaldīšanas līdzekli.

Atgādināšu, ka 70. gados Savienotās Valstis atteicās no idejas dislocēt raķetes dzelmē un pievērsās vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā. ASV kodolstratēģijas dokumentos parādījās agresīva doktrīna par uzvaras izcīnīšanu ierobežotā kodolkarā, pateicoties īsākam raķešu lidojuma laikam un dislokācijai Rietumeiropā.

Vašingtona plānoja, ka vairāk nekā 570 raķetes Pershing-2 ar cieto kurināmo nogādās pie mērķiem PSRS kodolblokus ar 80 kilotonnu jaudu līdz 1800 km attālumā (līdz Maskavai – 8 minūšu laikā).

Tātad šodien stāsts atkārtojas citādā tehnoloģiskajā līmenī, un avangarda bāzes sistēma (Forward Based System) mūsu acu priekšā dreifē no Vācijas uz Poliju. ASV soļi stratēģiskā bruņojuma jomā tiek sperti, lai īstenotu "globālā trieciena" koncepciju ar kodolieroču pielietojumu.

Savienotās Valstis un NATO aktīvisti cenšas ar militāriem instrumentiem "savaldīt" Krievijas ekonomisko attīstību un starptautiskās ietekmes izaugsmi – tā būtiski apsteigusi kolektīvos Rietumus hiperskaņas raķešu, kodolzemūdeņu, 5. paaudzes iznīcinātāju, tādu zemūdens bezpilota aparātu kā "Poseidon" un cita tehnoloģiskā bruņojuma izstrādes un ražošanas ziņā, kas garantē sakāvi jebkuram agresoram. Rodas paradoksāla situācija: militārie padomnieki baidās dot padomus pustrakajiem amerikāņu politiķiem, jo saskata starpību starp doktrīnu un realitāti.

Gandrīz divus gadu desmitus Pentagons ar saviem sabiedrotajiem organizē dārgas militārās operācijas Afganistānā, lai uzvarētu slikti bruņoto teroristisko organizāciju "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija). Galu galā ASV noslēdza miera līgumu ar pretiniekiem, kas dara kaunu visai amerikāņu armijai, un aiziet, pametot likteņa varā vājo Afganistānas Islāma Republiku.

Diemžēl pie pareiziem slēdzieniem Vašingtona nav nonākusi un aizrautīgi ķērusies pie "Eiropas glābšanas" no neesošajiem Krievijas draudiem. Tomēr "Skif" un citi Krievijas drošības garanti nesnauž.
103
Tagi:
kodolraķetes, Krievija
Pēc temata
Vašingtona atsvaidzina "ierobežota kodolkonflikta" ideju
Kodollādiņš – iegansts dialogam
Krievijai naidīgi scenāriji un kodoluzbrukuma izspēlēšana: NATO mācības rada bažas
Pavasara trakums: NATO ieviesīs jaunu stratēģiju Krievijas "kodoldraudu" dēļ
"Viņiem tāda nav": Krievijas ierocis, kas visvairāk satrauc ASV
Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu
Poseidon

Krievijas "Pastardienas torpēdu" nesējs iziet Klusajā okeānā

13
(atjaunots 16:42 10.04.2021)
NATO valstu mēģinājumi sarunāties ar Krievijas Federāciju no spēka pozīcijas, pats par sevi saprotams, saskaras ar stingru pretestību.

ASV armijas provokatīvā klātbūtne pe Krievijas rietumu robežām "atbalsojas" pie Savienoto Valstu rietumu – Klusā okeāna robežam. Par to "partneriem atgādina" eksperimentālā zemūdene "Belkgorod" un kodoltermiskais "Poseidon", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

5. aprīlī informācijas avots militārās rūpniecības kompleksā pastāstīja, ka jūras bezpilota aparātu "Poseidon" nesējs – eksperimentālā atomzemūdene "Belgorod" jau "dūmo", tas ir, palaists tās reaktors. Līdz septembrim tā noslēgs izmēģinājumus un sāks darbu okeānā. Norit izmēģinājumi piestātnē, proti, tiek pārbaudīta kuģa būve, iekārtu montāža un regulējums, galvenā energoiekārta ar slodzi, dzīvības saglabāšanas un drošības sistēmas.

"Poseidon" nesēja pastāvīgā dislokācijas vieta būs viena no bāzēm Klusajā okeānā, pie tam eksperimentālā zemūdene varēs atrisināt uzdevumus jebkurā Pasaules okeāna punktā. Saskaņā ar pašreizējo valsts bruņojuma programmu Krievija uzbūvēs trīs šāda veida zemūdenes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par darbu pie sistēmas "Poseidon" pirmo reizi pastāstīja 2018. gadā ("Belgorod" tika nolaista ūdenī 2019. gada 23. aprīlī) un pievērsa uzmanību tās plašajam mērķu spektram – pretinieka aviācijas bāzes grupējumi, krasta nocietinājumi un infrastruktūra. Tolaik ASV amatpersonas atklāti noniecināja jauno ieroci, to uzskatīja par "tehniski sadomātu un neticamu". Tagad Valsts departaments pauž īpašas bažas par starpkontinentālās kodoltorpēdas 2M39 parādīšanos. "Partnerus" satrauc augošā Krievijas Jūras kara flote, kuras sastāvā (saskaņā ar Business Insider informāciju) tā ir aptuveni 360 kuģi, ieskaitot 59 zemūdenes (12 zemūdens kreiseri – ar ballistiskajām raķetēm).

Unikālas īpašības

Daudzfunkcionālā kodolzemūdene "Belgorod" ir 3. paaudzes projekta "Antey" eksperimentāla "reinkarnācija", īpaši pielāgota sistēmas "Poseidon" vajadzībām (agrāk "Antey" saņēma pretkuģu raķetes "Granit").

© Photo Министерство обороны РФ

"Poseidon" ir ļoti nopietns savaldīšanas instruments. Stratēģiskais starpkontinentālais dziļūdes aparāts ar atomenerģētisko iekārtu, spēj pārvietoties 1000 metru dziļumā līdz 10 tūkstošu kilometru attālumā, ātrums – 100 mezgli (vairāk nekā 185 km/h). Izmēģinājumi apstiprināja "neticamās" īpašības un darbības rādiusu. Autonomais "Poseidon" spēj pārvietoties visām domājamā pretinieka esošajām un perspektīvajām zemūdenēm, torpēdām un raķetēm nepieejamā dziļumā un ātrumā. Nav viegli sameklēt tādu "torpēdu" okeānā. Nelielā ātrumā tā pārvietojas gandrīz bez trokšņa (un pat hidroakustiskā kontakta apstākļos pretiniekam nav līdzekļu, ar ko "tikt klāt" bezpilota aparātām). Autonomā vadības sistēma ļauj reģistrēt un pārvarēt pretzemūdeņu robežas, citas aizsardzības sistēmas, garantē neievainojamību, precizitāti, neticamu trieciena efektu. Aparāts ir 24 metrus garš un aptuveni 1,6 m diametrā. To var aprīkot ar parasto vai megatonnas šāviņu. Tāds ierocis ir vienīgi Krievijai, un nevienai pasaules valstij nav aizsardzības no "Poseidon".

 Burevestnik
© Photo Министерство обороны РФ

Iepriekš kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā mēģināja "nivelēt" Krievijas stratēģisko kodolspēku potenciālu ar NATO paplašināšanos uz austrumiem un globālās PRA sistēmas izveidi Austrumeiropā ar iespēju vēlāk izvietot uzbrukuma "Tomahawk"un citas vidēja darbības rādiusa raķetes netālu no Krievijas robežām (ar mērķi saīsināt lidojuma laiku). Starpkontinentālā sistēma "Poseidon" dāvā "partneriem" iespēju atgriezties daudzpolārās pasaules skarbajā realitātē, kur sods agresoram ir nenovēršams. Nav nekāds brīnums, ka "Pastardienas torpēda" satraukusi ASV stratēģisko vadību (STRATCOM) jau agrīnā izmēģinājumu stadijā, 2019. gada februārī. Debatēs Kongresā STRATCOM vadītājs Džons Haitens atzīmēja, ka "Poseidon" – principiāli jauna bruņojuma sistēma – neiekļaujas līguma NEW START ierobežojumos, un analogi ASV netiek izstrādāti. "Belgorod" ir pirmatklājēja. Starpkontinentālo bezpilota aparātu nesēju līniju atklās atomzemūdene "Habarovsk". Tās pamata īpašības ir aizslepenotas. Atklātos avotos pieejamie dati liecina, ka zemūdenei ir principiāli jauna atomenerģētiskā iekārta, tā var uzņemt līdz sešas bezpilota "Pastardienas torpēdas". Tonnāža – apmēram 10 tūkst. t., ātrums zem ūdens – līdz 32 mezgli, ieniršanas dziļums – 500 metri, autonoms darbs – 120 diennaktis, ekipāža – vismaz 100 cilvēki. Zemūdenes [korpuss atgādina jauno stratēģisko raķešnesēju "Borey".

Te jāpatur prārā, ka bezpilota aparāts spēj sasniegt ASV krasta līniju no jebkuras vietas ziemeļu puslodē, taču tiks izmantots vienīgi gadījumā, ja pret Krieviju vērsta agresija.

Atgādināšu: nevis Krievija, bet gan Savienotās Valstis ar sadomātu ieganstu izstājās no Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma, 2020. gadā palielināja militāro budžetu līdz 750 miljardiem dolāru (summa salīdzināma ar visu pārējo pasaules valstu aizsardzības izdevumiem). Krievijas daudzfunkcionālā okeāna sistēma ir brīdinājums "partneriem", asimetriska atbilde uz Pentagona un NATO trieciena potenciāla bīstamo koncentrāciju Austrumeiropā.

13
Tagi:
militārā tehnika, Krievija
Pēc temata
Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"
Valsts departaments bīstas, ka Krievijas "Poseidon" spēs radīt kodolcunami
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Krievijas atbilde uz agresīvu politiku – ziņas par "Poseidonu" nesēju

Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā

19
(atjaunots 16:37 10.04.2021)
Kopīgais paziņojums, ar ko nesen nāca klajā Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kancleres kundze Angela Merkele, "Rotšildu prezidents" Emanuels Makrons, PVO ģenerāldirektors un desmits dažādu, pārsvarā – Eiropas valstu vadītāju, ir pelnījis īpašu vērību.

Viņi konstatēja, ka nacionālās valdības nav spējušas pārvadēt pandēmijas sekas, un pieprasīja, lai cilvēce pēc iespējas ātrāk pārietu vispasaules valdības pakļautībā. Un šķiet, ka viņi jau laikus rezervē sev siltas vietiņas. Par līderu plāniem portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.

Jā, formāli runa ir vienīgi par "vispasaules līgumu par pandēmijas apturēšanu", tomēr piezīmes, kas pavada kolektīvo vēstuli, demonstrē: autoru ambīcijas ir plašākas. Piemēram, pašu koronavīrusa pandēmiju viņi dēvē par "lielāko izaicinājumu pasaulei kopš 40. gadiem", piedāvāto līgumu atklāti salīdzina ar "1945. gada līgumu" (proti, Jaltas līgumu).

Tīri cilvēcīgi viņus var saprast. Džonsons, Merkele un, iespējams, arī Makrons ir tipiskas "klibās pīles". Frau Kanzlerin nogrims politiskajā Lētā jau decembrī. Makrona perspektīvas tuvākajās prezidenta vēlēšanās ir skābas. Lielākā daļa britu nevēlas redzēt premjerministra krēslā Džonsonu. Bet viņiem tak gribas vēl pastūrēt.

Nav tikai skaidrs, ko visi šie grimstošie kuģi var piedāvāt pasaulei? Savu pārvaldes pieredzi. Tomēr savu valstu līmenī viņi tikuši galā ļoti slikti. Bezjēdzīgie lokdauni noveduši līdz bankrotam lielu skaitu vidējo un mazo uzņēmumu, gandrīz nobeiguši tūrismu. Atmiņā ataust Obamas nemirstīgā frāze: Eiropas ekonomika ir "saplosīta gabalos".

Vakcinācijas process ir pārvērties par bezgalīgu skandālu virkni. Līdz baltkvēlei novestie iedzīvotāji regulāri iziet ielās, rīko grautiņus un kaujas ar likumsargiem. Valdības vēl vairāk piegriež skrūves, piespriež drakoniskus sodus, organizē atklātu segregāciju ar savām kovidpasēm un, riskējot ar iedzīvotāju dzīvībām, vēl aizvien atsakās no Krievijā izstrādātās vakcīnas.

Vienlaikus valstis, ko nicinoši dēvēja par "jaunattīstības valstīm", sekmīgi cīnās ar koronavīrusu, iepērk Krievijas vakcīnu un, izmantojot lejupslīdi Eiropā, aktivizē savu ekonomiku.

Viss aizvadītais gads Eiropas līderiem ir izvērties par vienu vienīgu episku izgāšanos. Taču viņi nelūdz piedošanu, nedodas pensijā, viņi pēkšņi nolēmuši sevi iecelt vispasaules valdībā. Jā, protams, konspirologi jau brīdināja, ka tā būs, tikai nepateica, cik vājprātīgi tas viss izskatīsies.

Vispasaules valdības kandidāti lepni ziņo: viņiem padotās valstis cietušas krahu, kāds nav redzēts kopš Otrā pasaules kara gadiem. Ir tikai viena nianse: krahu organizējuši viņu pašu – nekāds koronavīruss nebūtu ticis galā viens pats. Rezultātā iedzīvotāji palikuši bez darba un bez perspektīvām, cer tikai uz kaut kādu valdības atbalstu.

Šie lieliskie vadītāji aizvadītajā gadā faktiski sākuši īstu karu pret savām tautām. Miljoniem cilvēku nonākuši uz nabadzības sliekšņa. Tagad Eiropas līderi nolēmuši, ka situācija dāvā viņiem izredzes uz "jaunu Jaltu". Sak, mēs te sarīkojām tādu melu karu, bet tagad pēc tā rezultātiem pārdalīsim pasauli sev par labu. ANO vairs nekam neder – tā mēs uzskatām. Valdības, kas sekmīgi pārvarējušas pandēmiju, jau anglosakšu presē apzieģelētas kā šausmīgi represīvas. Skaidrs taču: Eiropas polilitkajiem lūzeriem radusies neatkārtojama iespēja.

Piedāvātās vispasaules valdības galvenā "odziņa" – nevienu tur neievēlēs. Britu un amerikāņu mediji jau izskaidroja, kā to visu noformēs. Piemēram, žurnāls The Week piedāvā sēdināt pasaules galvas krēslā vienu cilvēku un piešķirt viņam vienkāršu "imperatora" titulu.

Iespējams, imperatora vietā organizēs veselu "politbiroju". Tomēr Briseles birokrātijas pieredze rāda, ka neviens par mūsu viedokli neinteresēsies. Vienkārši sanāks kopā godājami ļautiņi un iecels posteņos, ko vajag. Un viņi sēdēs savos krēslos līdz pastardienai. Demokrātija? Vēlēšanas? Nē, tādas lietas nav dzirdētas.

Pasaules valdības potenciālie locekļi savu darbību programmu cenšas turēt noslēpumā. Stāsta, ka tagad pandēmijas nāks viena pēc otras, tāpēc vakcinācijas režīms un kovidpases paliks uz mūžīgiem laikiem.

"Lielās atiestatīšanas" programma, ko lobē tie paši godājamie ļautiņi, kas plāno iecelt vispasaules valdību, liecina: karš Eiropā pret pašu tautu vēl nav galā. Valdības plānos ir piebeigt rūpniecību. Tas nesīs Eiropas tautām masveida bezdarbu un trūkumu. Garīgo barību dāvās transpersonas un LGBT. Kristīgās baznīcas aiznaglos – tās tak ir vīrusu un idejisku slimību perēklis.

Neskaidrs ir jautājums, kā patiesībā plānots organizēt astoņu miljardu cilvēku pāreju vispasaules vadības paspārnē. Kāds būs spaidu komplekss, kas ar spēku atbalstīs gubernatorus, iznīdēs partizānus mežos, spīdzinās dumpiniekus speciālos cietumos? Bijušie ANO mierneši, atšķaidīti ar NATO kareivjiem? Vācijas un Francijas apvienotā armija, par kuras izveidi tik ilgi spriež Makrons un Merkele? Nav zināms.

Īpašu baudu dāvā iespēja palasīt, kas parakstījis traģikomisko deklarāciju. Vispirms – kā tur nav? Tur nav ne ASV, ne Ķīnas. Ne Krievijas, ne Indijas. Ne Brazīlijas, ne Meksikas, ne Kanādas, ne Japānas. Atklāti sakot, tur nav apmēram simt septiņdesmit valstu no ANO locekļu saraksta. Toties dokumentu parakstījis PVO ģenerāldirektors, doktors Tedross Adhanoms Gebreiesuss. Protams, viņa organizācija jau kopš pašiem pirmsākumiem bija slīpēta tādam darbam. PVO dibinātājs Broks Čisholms bija atklāts, fanātisks vispasaules valdības idejas piekritējs. Nav pagājis ne gadsimts, un viņa idejai parādījušās izredzes.

Starp vispasaules valdības nākajiem locekļiem ir tādi ģeopolitiskie titāni kā Fidži, Albānija, pat Trinidade un Tobago. Tuvāk saraksta beigām pēkšņi ieraugām Ukrainu. Goda vārds, viņi tur ir ar "Volodimira Zelenska" parakstu.

Neviļus rodas doma, ka visa šī fantasmagorija ar vispasaules valdību iecerēta Ukrainas dēļ. Galu galā, Eiropai, kas sevi iedzinusi trūkumā, pat tik pieticīga teritorija būtu ļoti kārdinoša kolonija. Tur ir melnzeme, āboli, speķis, lēts un pieticīgs darba spēks. Cits jautājums – kā viņiem teritoriju turēt paklausībā. Pirms septiņiem gadiem vientiesīgos ukraiņus vilināja ar "dalību ES". Šīs himēras labad (vai atceraties "es gribu mežģīņu biksītes un ES?") slāvu tauta sagrāva savu valsti un noripoja līdz absolūti afrikāniskam dzīves līmenim.

Aleksandrs Frolovs
© Foto : фото из личного архива Александра Фролова

Ukraiņiem pamazām radās šaubas – vai tāds "burkāns" maz sasniedzams. Meitene, kas skandēja par mēžģīņu biksītēm, sāka meklēt darbu Krievijā. Līdz ar  "Ziemeļu straumes 2" virzību uz rietumiem šaubas tikai pieauga.

Bet te pēkšņi ukraiņus aicina vispasaules valdībā. Krievus neaicina, ukraiņus – aicina. Tas tik ir burkāns – jauns, varens! Var droši pavadīt vēl kādus gadus desmit, dzenoties tam pakaļ. Pēc tam godājamie ļautiņi no Eiropas izdomās vēl kaut ko.

19
Tagi:
valdība, pasaule
Pēc temata
Ukraina, bēgļi, Brexit, pandēmija: eksperts par Eiropas integrācijas krahu
Kas vakcinēs Eiropu no vājinātas neatkarības vīrusa