Krievijas karogs, foto no arhīva

Krievija garantē: agresoram atmaksās dzelmes SBR "Skif"

82
(atjaunots 12:09 16.08.2020)
Krievija izmantos kodolpotenciālu jebkura pret valsts teritoriju vērsta raķešu uzbrukuma gadījumā, jo lidojumā nav iespējams identificēt palaistās kaujas galviņas saturu.

Par to informē KF Bruņoto spēku Ģenerālštābs rakstā "Par Krievijas Federācijas valsts politikas pamatiem kodolsavaldīšanas jomā", ko nesen publicēja avīze "Krasnaja zvezda", atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Par pretinieka mērķi šādā situācijā tiks uzskatīta Krievijas iznīcināšana, un "atbilde būs graujoša". Vienu no šīs atbildes variantiem var nodrošināt dzelmju starpkontinentālo ballistisko raķešu (SBR) "Skif" zalve. To skaits, bāzes vietas, trieciena spēks un lidojuma trajektorijas ir zināms tikai šauram speciālistu lokam.

Teorētiski pretinieks spēj izsekot un uzbrukt stratēģiskajiem raķešu zemūdens kreiseriem "Borei" kaujas patrulēšanas zonā, vērst preventīvu triecienu pret 150 raķešu kompleksiem "Jars" ar hiperskaņas manevrējošajiem individuālās tēmēšanas blokiem "Avangard", likvidēt zināmu skaitu Krievijas stratēģisko bumbvedēju-raķešnesēju laikā, kad tie tuvojas lādiņu palaišanas zonai.

Taču pat tādā gadījumā (ja pretiniekam neticami paveiksies) sekos atbildes trieciens no Pasaules okeāna dzīlēm. Atbruņojošs (preventīvs) uzbrukums "Skif" ir tehnoloģiski neiespējams.

Krievijas kodolspēku neredzamais elements, dzelmes ballistiskās raķetes "Skif" spēj gadiem ilgi atrasties kaujas dežūrā (gaidu režīmā) jūras dzīlēs un pēc komandas likvidēt mērķus uz sauszemes un jūrā. Par raķeti pieejams ļoti maz informācijas. Tas netieši liecina par centrālā konstruktoru biroja "Rubin" un Makejeva vārdā nosauktā Valsts raķešu centra izstrādātā bruņojuma augsto efektivitāti. Domājams, "Skif" ir pazīstamās jūras bāzes SBR "Siņeva" modifikācija ar pilnveidotām lidojuma īpatnībām un jauno mākslīgo intelektu. "Skif" svarīgākās priekšrocības ir izcila izdzīvotspēja un relatīvi zemas ekspluatācijas izmaksas.

Noslēpums konteinerā

Dzelmes SBR "Skif" pieder pie liela darbības rādiusa raķetēm, kas izstrādātas zemūdeņu vajadzībām. Tās "dienests" norit jūras dzīlēs starta konteinerā, kas to droši pasargā no milzīgā spiediena un agresīvās vides, kā arī nodrošina sakarus ar JKF komandpunktu. Hermētiskais un nerūsējušais "iesaiņojums", kas spēj ilgus gadus pasargāt raķeti no jūras ūdens, patiesībā radīja galveno tehnisko problēmu. Toties tagad vieglāk ir sameklēt adatu siena kaudzē, nekā "Skif" – jūrā.

Slepenība un unikālā spēja izdzīvot kaujā panākta, pateicoties SBR starta konteinera izvietošanai lielā dziļumā, kas nav pieejams potenciālā pretinieka torpēdām (tās var efektīvi vājināt pat kodoltriecienu jūrā). Speciāla zemūdene nogādā raķeti "Skif" bāzes vietā. Uzstādīšanas vietu ar pašreizējiem un perspektīvajiem izlūkošanas līdzekļiem ir neiespējami.

Ja radusies nepieciešamība palaist raķeti, konteiners pēc signāla izsūknē balastu (tāpat kā zemūdenē), uzpeld noteiktajā dziļumā, un raķete startē saskaņā ar programmu. SBR "Siņeva" darbības rādiuss pārsniedz 8000 km, tāpēc iespējams, ka pilnveidotā "Skif" pārvar lielāku attālumu.

Piezīmēsim, ka kaujas dežūra Krievijas iekšējos ūdeņos nepārkāpj Līgumu par jūras dzīlēm (no 1970. gada), kas liedz kodolieroču dislokāciju dzelmē aiz 12 jūdžu piekrastes zonas. Piemēram, arktiskajā šelfā un Klusā okeāna piekrastes ūdeņos ir virkne ērtu dziļūdens punktu dzelmes SBR uzstādīšanai – maksimāli tuvu mērķiem domājamā pretinieka teritorijā. Tie nav "Krievijas draudi", tas ir nopietns faktors, ar kura palīdzību savaldīt Rietumu agresīvos centienus, pretenzijas uz Ziemeļu jūras ceļu un Krievijas Arktikas, Tālo Austrumu un Kuriļu salu dabas bagātībām.

SBR "Skif" ekonomiskās priekšrocības ir acīmredzamas. Kodolzemūdeņu ražošana un ekspluatācija izmaksā ļoti dārgi, arī ekipāžas apmācības nav lētas.

Dzelmes raķete spēj bez papildu izdevumiem ekspluatācijas laika ziņā spēj "pārdzīvot" jebkuru zemūdeni un pie tam saglabāt sākotnējo kaujas potenciālu, spēju startēt un precīzi trāpīt mērķī. Tāda ir Krievijas atbilde uz kolektīvo Rietumu izsludinātajām jaunajām bruņošanās sacensībām.

Zināms, ka "Skif" pirmais izmēģinājums notika 2008. gadā, rūpnīcas izmēģinājumi sākās Baltajā jūrā 2013. gada vasarā, bet 2017. gadā Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas priekšsēdētājs Viktors Bondarevs informēja, ka dzelmes SBR jau ir Krievijas Bruņoto spēku arsenālā. Tātad jaunā raķete jau pārbaudīta laika gaitā un ir uzmanības vērta.

Ilūziju upuri

2. jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja "Valsts politikas pamatus kodolsavaldīšanas jomā". Dokuments paredz, ka potenciālajam pretiniekam jābūt informētam: atriebība par agresiju ir neizbēgama. Tomēr kodolieročus Krievija uzskata tikai par savaldīšanas līdzekli.

Atgādināšu, ka 70. gados Savienotās Valstis atteicās no idejas dislocēt raķetes dzelmē un pievērsās vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā. ASV kodolstratēģijas dokumentos parādījās agresīva doktrīna par uzvaras izcīnīšanu ierobežotā kodolkarā, pateicoties īsākam raķešu lidojuma laikam un dislokācijai Rietumeiropā.

Vašingtona plānoja, ka vairāk nekā 570 raķetes Pershing-2 ar cieto kurināmo nogādās pie mērķiem PSRS kodolblokus ar 80 kilotonnu jaudu līdz 1800 km attālumā (līdz Maskavai – 8 minūšu laikā).

Tātad šodien stāsts atkārtojas citādā tehnoloģiskajā līmenī, un avangarda bāzes sistēma (Forward Based System) mūsu acu priekšā dreifē no Vācijas uz Poliju. ASV soļi stratēģiskā bruņojuma jomā tiek sperti, lai īstenotu "globālā trieciena" koncepciju ar kodolieroču pielietojumu.

Savienotās Valstis un NATO aktīvisti cenšas ar militāriem instrumentiem "savaldīt" Krievijas ekonomisko attīstību un starptautiskās ietekmes izaugsmi – tā būtiski apsteigusi kolektīvos Rietumus hiperskaņas raķešu, kodolzemūdeņu, 5. paaudzes iznīcinātāju, tādu zemūdens bezpilota aparātu kā "Poseidon" un cita tehnoloģiskā bruņojuma izstrādes un ražošanas ziņā, kas garantē sakāvi jebkuram agresoram. Rodas paradoksāla situācija: militārie padomnieki baidās dot padomus pustrakajiem amerikāņu politiķiem, jo saskata starpību starp doktrīnu un realitāti.

Gandrīz divus gadu desmitus Pentagons ar saviem sabiedrotajiem organizē dārgas militārās operācijas Afganistānā, lai uzvarētu slikti bruņoto teroristisko organizāciju "Taliban" (Krievijā un vairākās citās valstīs aizliegta teroristiska organizācija). Galu galā ASV noslēdza miera līgumu ar pretiniekiem, kas dara kaunu visai amerikāņu armijai, un aiziet, pametot likteņa varā vājo Afganistānas Islāma Republiku.

Diemžēl pie pareiziem slēdzieniem Vašingtona nav nonākusi un aizrautīgi ķērusies pie "Eiropas glābšanas" no neesošajiem Krievijas draudiem. Tomēr "Skif" un citi Krievijas drošības garanti nesnauž.
82
Tagi:
kodolraķetes, Krievija
Pēc temata
Vašingtona atsvaidzina "ierobežota kodolkonflikta" ideju
Kodollādiņš – iegansts dialogam
Krievijai naidīgi scenāriji un kodoluzbrukuma izspēlēšana: NATO mācības rada bažas
Pavasara trakums: NATO ieviesīs jaunu stratēģiju Krievijas "kodoldraudu" dēļ
"Viņiem tāda nav": Krievijas ierocis, kas visvairāk satrauc ASV
Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu
ASV prezidenta amata kandidāts Džo Baidens, foto no arhīva

Vainu par Baidena zaudējumu neizdosies uzvelt krieviem

20
(atjaunots 16:27 22.10.2020)
Amerikas vēlēšanas izgājušas finiša taisnē: šodien Donalds Tramps un Džo Baidens pēdējo reizi tiksies televīzijas debatēs.

Turklāt šī tikšanās, principā, var kļūt arī par pēdējo viņu dzīvē – kaislību vilnis ASV šobrīd ir tik liels, ka ir ļoti sarežģīti iztēloties šos abus cilvēkus kopā jebkad. Pat ja notiks brīnums un Baidens uzvarēs vēlēšanās, Tramps var vienkārši neatzīt balsojuma rezultātus vai, pārkāpjot visas tradīcijas, neierasties inaugurācijas ceremonijā. Savukārt Baidens noteikti ne par kādu cenu neatnāks uz Trampa inaugurāciju – tādēļ ceturtdien viņiem būs pēdējā iespēja pateikt viens otram to, ko viņi vēlas. Un viņi šo iespēju izmantos pilnā apjomā. Par radušos situāciju portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.

Baidens
© Sputnik / Григорий Василенко

Tramps nosauks Baidenu par noziedzīgas grupas vadītāju un pieprasīs iesēdināt Džo (kopā ar dēlu Hanteru) cietumā. Uz cietumu Džo nedosies, taču, kad zaudēs vēlēšanās, mediji runās, ka viņu nogāza no kājām "oktobra pārsteigums" – pirms dažām dienām publicētais kompromitējošais materiāls no Hantera datora cietā diska, kurš pieķer bijušo viceprezidentu melos un korupcijā. Taču Baidens zaudētu arī bez šiem materiāliem – vienkārši tāpēc, ka Tramps bija nolemts uz uzvaru. Bet kā tad tā: aptaujas taču demonstrē milzīgu Baidena virsroku? Nevar taču tās visas būt izdomātas?

Var. Jo likmes ir augstas, kā nekad, un nav tādu melu, uz kuriem neuzdrīkstētos tie, kas spēlē pret Trampu. "Es balotējos ne tikai pret Baidenu, es balotējos pret kreisajiem medijiem, lielām tehnoloģiskām kompānijām-milžiem (Facebook, Twitter, Google), un "Vašingtonas purvu"," sacīja pirms dažām dienām Tramps.

Jā – un par labāko apliecinājumu tam kļuva šī trīsgalvainā monstra reakcija uz kompromitējošā materiāla pret Baidenu ģimeni parādīšanos. New York Post publikāciju vienkārši centās nobloķēt – Google neredzēja to savos meklēšanas rezultātos, savukārt Facebook un Twitter neļāva dalīties ar tās hipersaiti. Nu un pats par sevi saprotams, mediji centās vienkārši neredzēt skandalozo publikāciju, savukārt vairums politiķu izlikās, ka nekas nopietns nav noticis. Tātad visi trīs spēki uzstājās sinhroni, apliecinot Trampa taisnību.

Turklāt uzreiz izskanēja arī apsūdzības pret Krieviju – skaidrs taču, ka Maskava atkal iejaucās Amerikas vēlēšanas, piemetot klāt kompromitējošo materiālu pret Baidenu.

Par to runāja ne tikai komentētāji un kongresmeņi, bet arī specdienestu darbinieki. Bijušie darbinieki – jo ASV Nacionālā izlūkdienesta direktors Džons Retklifs paziņoja, ka informācija Baidena klēpjdatorā "nav daļa no kaut kādas Krievijas dezinformācijas kampaņas". Taču pussimts bijušo izlūkotāju (ieskaitot Retklifa priekšteci Džimu Kleperu, kuru pieķēra zvēresta laušanā) uzrakstīja atklātu vēstuli ar apgalvojumu, ka pieredze "liek mums nopietni uzskatīt, ka ievērojamu lomu šajā lietā spēlējusi Krievijas valdība":

"Elektronisko vēstuļu nokļūšanai ASV politiskajā arēnā, kuras, provizoriski, pieder ASV viceprezidenta Baidena dēlam Hanteram, vairums no kurām attiecas pie perioda, kad viņš strādāja Ukrainas gāzes kompānijas "Burisma" vadībā, ir visas klasiskās Krievijas informācijas kampaņas pazīmes."

Tātad Krieviju neapsūdz tajā, ka tā safabricējusi Baidena kompromitējošo materiālu, – lai gan arī šādas balsis skan, – nē, tā vienkārši to izplatīja. Bet kā tai tas izdevies, ja, pēc Rūdija Džuliani (Trampa advokāta un bijušā Ņujorkas mēra) sacītā, Hantera Baidena datora cietā diska saturs jau pirms septiņiem mēnešiem tika nodots FIB? Tātad Maskava turēja noslēpumā šos materiālus, gatavojot "oktobra pārsteigumu", vai arī to darīja Trampa štābs un viņa padomdevēji, ieskaitot to pašu Džuliani? Ak jā, Džuliani taču strādā pie Putina… Un tie nav joki: kā paziņoja senators Kriss Mērfijs, "šoreiz krievi nolēma izstrādāt amerikāņu pilsoņus kā savus aģentus. Viņi centīsies izplatīt savu propagandu meinstrīma medijos… Un viņi guvuši panākumus. Ziniet, Rūdijs Džuliani tagad, pēc būtības, ir Krievijas aģents".

Jā, protams, ja jau pats Tramps strādā pie Kremļa, tad ko tur vairs runāt par viņa darbiniekiem un pietuvinātām personām. Par to var smieties, taču tieši šāds situācijas vērtējuma neadekvātums un centieni pārdot amerikāņiem "Krievijas iejaukšanos" pat situācijā ar Baidenu ģimenītes kompromitējošo materiālu ir labākais apliecinājums tam, ka Tramps jau ir uzvarējis. Jo viņa pretinieki dzīvo absolūti izdomātā pasaulē, kurā krievi ietekmē ASV vēlēšanu iznākumu, savukārt starpība starp atbalstu Baidenam un Trampam ir mērāma divu ciparu skaitļos. Turklāt tas viss notiek vienlaikus un nekādā veidā neizraisa pretrunas.

Taču reālajā pasaulē mēs novērojam pavisam citu: milzīgi Trampa atbalstītāju pūļi viņa bezgalīgajos mītiņos visā valstī un pilns entuziasma trūkums retajās Baidena tikšanās reizēs ar nedaudziem atbalstītājiem. Atbalsta Trampam izaugsme ir vērojama pat minoritāšu vidū (piemēram, krāsaino un musulmaņu vidū), kuri vispār neattiecas pie viņa elektorāta. Absolūts Trampa "krievu sakaru" pierādījumu trūkums un arvien jaunāki Baidena ģimenes melīguma un korumpētības pierādījumi. Un pats galvenais – reālajā pasaulē amerikāņi sen jau ir vīlušies savā politiskajā elitē un tieši tāpēc vienīgā nopietnā alternatīva Trampam varēja būt ārpus sistēmas stāvošais senators Sanderss. Taču tieši nepiederības sistēmai dēļ kolektīvais "Baidens" arī nepielaida viņu pie vēlēšanām.

Parastie amerikāņi dzīvo reālā pasaulē, nevis propagandas pasaulē, un tāpēc 3. novembra vēlēšanu iznākums ir izlemts. Pat neskatoties uz centieniem uzskrūvēt balsis vajadzīgajos štatos, mobilizējot pasīvo demokrātisko elektorātu balsot pa pastu – jo arī tur notiek manāms priekšlaicīgi par republikāņiem nobalsojušo skaita kāpums.

Izdomātā pasaule zaudēs 3. novembrī, taču nekur nepazudīs. Trīsgalvainā hidra cerēs uz revanšu un strādās pie tā. Gan Amerikas, gan globālā mērogā – un te jau tai būs visas tiesības vainot krievus savās neveiksmēs.

20
Tagi:
Džo Baidens, Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV
Vakcīnas pret Covid-19 ražošana, foto no arhīva

Lepni, lai arī miruši? Kāpēc Latvija neparko nepirks Krievijas vakcīnu

53
(atjaunots 19:49 21.10.2020)
Latvija atteikusies pārbaudīt Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V", skaidrojot, ka jau izdarītas pirmās iemaksas Eiropas Savienības kasē par vakcīnas izgudrošanu. Interesanti, vai tas ir vienīgais iemesls atteikties no Krievijas preparāta.

Atvainojiet, taču nekādi nevarēju paiet garām tik ļoti acīs krītošai tēmai. Ko rakstīja jurists, tagadējais Latvijas prezidents Egils Levits slavenajā Satversmes preambulā? Ka šīs valsts pastāvēšanas galvenais mērķis ir nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu mūžīgi mūžos. Latviešu pastāvēšanu.

Te nu, lūdzu, atļaujiet uzdot vienu atklātu jautājumu. Ja mūsu austrumu kaimiņiene patiešām pirmā palaidīs orbītā savu "Sputnik V" – vakcīnu pret koronavīrusu? Protams, pēc visiem vajadzīgajiem izmēģinājumiem un ar attiecīgajiem sertifikātiem. Vai tas nenozīmē, ka cīņā par nācijas pastāvēšanu Levitam un veselības ministrei Viņķelei vajadzētu steigšus braukt uz Maskavu, slēgt līgumus, izlūgties piegādes ārpus rindas un izkaulēt atlaides piedevām.

Pat ne par baltu velti nevajag!

Nekā nebija. Mums pat par baltu velti nevajag. Tāpēc, ka nācijai mūžīgi mūžos jāpastāv lepnai. Neatkarīgai no kaimiņa. Ja tā nebūs lepna, priekš kam tad tādai nācijai pastāvēt. Tā tak nav ne graša vērta.

Starp citu, par grašiem. Ar Latviju lepnumā sacenšas Ukraina. Tur paziņoja, ka izskata iespējas nopirkt vakcīnu jebkur, tikai ne Krievijā. ASV vēstniecības Ukrainā pagaidu pilnvarotā ASV lietās Ukrainā Kristīne Kvīna pavakariņoja ar valsts veselības ministru Maksimu Stepanovu. Kas notika pēc vakariņām? Pēc vakariņām Kristīne paziņoja, ka Ukraina nepirks Krievijas vakcīnu no Covid-19, kuras drošība nav klīniski pārbaudīta.

Te nu partija "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" paziņoja, ka atteikšanās no Krievijas vakcīnas nozīmē nāves spriedumu lielam skaitam Ukrainas iedzīvotāju. Tomēr, šķiet, arī tur darbojas princips "Labāk beigts, toties lepns!"

Patiesībā Latvijas viedokli var saprast. Stāsta, ka ar potēm tagad varot čipēt un visvisādi zombēt cilvēkus. Tā, ka latvieši, visi kā viens, aizmirsīs dzimto valodu un sāks runāt krieviski, liks pie malas kokli, ņems rokās balalaiku. Stāsta, ka Indija, Brazīlija un Azerbaidžāna (smalka diplomātija) plāno pirkt "Sputnik V". Taču brazīliešu un indusu ir daudz. Bet latviešu – tikai mazliet pāri miljonam. Ar viņiem negribas riskēt. Tomēr riskēt vajadzēs, atliek tikai izlemt, uz kuru pusi riskēt – paciesties rindā pēc ideoloģiski labas vakcīnas vai saņemt "nepareizo".

Zinas tante saputrojusi spaiņus

Pie tam laikam jau daudzi neuzticēsies Krievijas preparātam pēc tādas antireklāmas kampaņas, kas vērsta pret Krievijas zinātni. Pēc tādas Medeļejevs kapā apgrieztos otrādi. Ja jau jūs nespējat radīt par kaujas indīgo vielu, kas varētu noslaktēt cilvēku, kur nu jums izgudrot līdzekli, kas atbrīvos cilvēci no pandēmijas.

Stāsta gan, ka esot vainīga slepenās laboratorijas apkopēja Zinas tante – viņa saputrojusi spaini "Novičok" un jauno perspektīvo Krievijas aizsardzības rūpniecības produktu – spaini īpašas samogonkas, no kuras sākas mūžīgas paģiras.

Un neizdosies nevienam ieskaidrot, ka notikusi kļūda un opozicionāri Krievijā vienkārši nepanes samogonku, viņi dzer tikai franču konjaku un amerikāņu burbonu.

53
Tagi:
Krievija, vakcīna, Latvija
Pēc temata
ASV vēstniecība Ukrainā ziņo, ka Kijeva nepirks Krievijā izstrādāto vakcīnu
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

0
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
0
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām