ASV militārās tehnikas dislokācija Sīrijā

"Yankee go home!": kas sācies Sīrijā

69
(atjaunots 22:42 15.08.2020)
Uzbrukumi armijas bāzēm un patruļām, raķešu apšaudes un fugasu sprādzieni kolonnu maršrutā – ASV armijas karavīriem Sīrijā kļūst neomulīgi ap dūšu.

Pie tam uzbrukumus organizē ne tikai teroristiskie grupējumi. Nikolajs Protopopovs portālā RIA Novosti stāsta, kas vēl ir neapmierināts ar amerikāņu klātbūtni Arābu Republikā.

No visām pusēm

Nesen ASV nelikumīgā armijas bāze Hasakas provincē Sīrijas ziemeļaustrumos tika apšaudīta ar raķetēm. Šeit, sešdesmit kilometru attālumā uz dienvidiem no Hasakas pilsētas amerikāņi iekārtojuši aerodromu trieciena un transporta helikopteru un lidmašīnu uzņemšanai. Sīrijas mediji vēsta, ka bāzi apšaudījuši neidentificēti bruņotie formējumi.

Pēdējos mēnešos amerikāņus Sīrijā regulāri apšauda, viņi cieš zaudējumus. "Nezināmo" uzbrukumiem īpaši viegli ievainojamas ir mobilās patruļas. Piemēram, maija beigās automašīnu kolonnai ar ASV armijas karavīriem un grupējuma "Sīrijas demokrātiskie spēki" (SDS) kaujiniekiem Deirezoras provincē uzbruka ar automātiem, ložmetējiem un granātām bruņota nodaļa. Trīs amerikāņi un četri SDS locekļi ievainoti.

Aprīlī fiksēta vesela uzbrukumu sērija Hasakas provincē. Piemēram, bruņumašīnu "Hummer” ar amerikāņu kareivjiem un SDS locekļiem "nezināmas personas" apšaudīja netālu no Ruveišida ciema. Vairāki cilvēki ievainoti. Līdzīgā incidentā Deirezorā gājis bojā ASV armijas virsnieks un SDS kaujinieki. Pēc vēl viena uzbrukuma divi kareivji pazuduši bez vēsts. Viņu liktenis nav zināms.

Bieži vien patruļu ceļā iedarbojas spridzekļi. Piemēram, jūlijā automašīnu kolonna cieta sprādzienā Sabha ciemā tajā pašā Deirezoras provincē. Dažkārt uzbrūk pašnāvnieki mīnētās mašīnās. Lielākos zaudējumus amerikāņi cieta pērnā gada janvārī: Manbidžā Sīrijas ziemeļos pašnāvnieks uzspridzināja fugasu līdzās kājnieku patruļai: gāja bojā divi kareivji, ASV Aizsardzības ministrijas darbinieks un algotnis.

Savukārt Pentagons konsekventi noliedz lielāko daļu ziņojumu par uzbrukumiem Sīrijā – tos dēvē par melu ziņām.

Cīņa par resursiem

Militārais eksperts Jurijs Ļamins sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka uzbrukumus amerikāņu armijas objektiem un patruļām var organizēt vietējās ciltis, ko okupējušas ASV un to sabiedrotie.

Situācija Sīrijā, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Tie ir Sīrijas austrumos un ziemeļaustrumos dzīvojošie arābi, - paskaidroja Ļamins. – Tagad viņi faktiski ir kurdu varā, ko atbalsta amerikāņi. Protams, cilvēki ir neapmierināti, viņi kategoriski iebilst pret pašreizējo stāvokli, jo uzskata, ka reģionam jābūt Damaskas kontrolē. Tāpēc notiek protesti."

Pie tam šīs ciltis nereti ir labi bruņotas un apmācītas.

"Valstī jau ilgus gadus rit pilsoņu karš, iedzīvotāju rokās ir papilnam ieroču, - uzsvēra Ļamins. – Runa nav tikai par šaujamieročiem. Ir gan mīnmetēji, gan smagie ložmetēji, pat Sīrijā un Irākā plaši izplatītās vieglās 107 mm zalves uguns sistēmas, ražotas Ķīnā vai Saūda Arābijā."

Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, organizācijas "Krievijas virsnieki" ekspertu padomes loceklis Aleksandrs Perendžijevs uzskata, ka uzbrukumi amerikāņu kareivjiem, iespējams, ir daļa no koalīcijas iekšējās cīņas par Sīrijas resursiem.

"Faktiski tā ir sadursme starp pašiem laupītājiem, - viņš precizēja. – No vienas puses, ir Pentagons, no otras – dažādas finanšu un rūpniecības grupas, kas lobē privāto militāro kompāniju intereses, var apbruņot tos pašus teroristus."

Viņš atgādināja, ka arī Pentagons nav patstāvīgs spēks Sīrijas spēlē, - tas pārstāv noteiktas grupas ASV. Tamlīdzīgi slepeni triecieni liecina, ka cīņa par Sīrijas derīgajiem izrakteņiem turpinās.

"Ja būtu uzbrukusi Sīrijas armija, to Pentagons uzreiz atzītu, - piebilda Perendžijevs. – Bet, kad saka "nezināmas nodaļas", vienkārši nevēlas atklāt slepeno, iekšējo karu. Pie tam, esmu pārliecināts, amerikāņiem labi zināms, no kā viņi dabūjuši pa ādu."

Tautas dusmas

Vēl viens riska faktors, kas apdraud amerikāņus, ir tautas pretošanās. Valsts prezidents Bašars Asads konstatēja, ka tās galvenais mērķis ir atbrīvot Sīrijas teritoriju no ārvalstu okupācijas. Iemeslu neapmierinātībai ar amerikāņiem ir pietiekami daudz.

Jūnijā Abadas pilsētas iedzīvotāji (Hasakas province) organizēja piketu robežkontroles punktā – viņi pūlējās nepieļaut savu kviešu nelikumīgu izvešanu. Pirms incidenta Sīrijas ĀM paziņoja, ka turkiem lojālie kaujinieki un ASV sabiedrotās bandas vairākkārt nodedzinājušas kviešu un citas labības laukus, lai destabilizētu situāciju valstī. ASV militārpersonas un viņu sabiedrotie padara aizvien sarežģītāku humanitāro situāciju Sīrijas ziemeļos, lai noskaņotu iedzīvotājus pret oficiālo valdību.

Senās Palmīras pilsdrupas, foto no arhīva
пресс-служба Института наследия

Bieži amerikāņu vainas dēļ iet bojā civiliedzīvotāji. Maija beigās ASV  karavīri nošāva automašīnas vadītāju Deirezoras provincē – automašīna it kā esot nogriezusies no šosejas netālu no naftas atradnes. Kareivjiem šķita, ka tas ir draudīgi, un viņi atklāja uguni.

Februārī kontrolpostenī netālu no Kamišli pilsētas Sīrijas karavīri apturēja ASV armijas kolonnu, kas brauca pa nesaskaņotu maršrutu. Amerikāņi izprovocēja konfliktu ar vietējiem iedzīvotājiem. Rezultātā kareivji atklāja haotisku uguni pa civiliedzīvotājiem. Gāja bojā 14 gadus vecs zēns Feisals Halids Muhamads, vēl viens cilvēks tika ievainots. Incidentu izdevās noregulēt tikai pēc Krievijas karavīru iejaukšanās, kuru autokolonna devās uz bāzes vietu.

69
Tagi:
Sīrija, ASV
Pēc temata
Kvazivalsts Eifratas austrumu krastā: kādi ir ASV mērķi Sīrijā
Uz ceļa Sīrijā noticis incidents starp KF un ASV karavīriem
Krievijas pārstāvis ANO: Sīrijai ir tiesības likvidēt teroristus Idlibā
ASV izmanto pandēmiju, lai palīdzētu kaujiniekiem Sīrijā
Donald Cook

NATO iziet Melnajā jūrā. Vai alianse pabīdīs malā Krieviju Krimā

24
(atjaunots 11:56 04.12.2020)
Ziemeļatlantijas alianse iecerējusi reformas pirms Džo Baidena ievākšanās Baltajā namā. Nesenajā samitā alianses ārlietu ministri pārskatījuši tās pamatprincipus un ieviesuši izmaiņas darbā.

Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.

Pielāgot NATO krīzēm

Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.

Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.

Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.

Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.

Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".

Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.

"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.

Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.

Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.

Jau atkal "Maskavas roka"

Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.

"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.

"Kremlis tiecas pēc hegemonijas pār bijušajām padomju republikām un grauj to suverenitāti. NATO ir svarīgi pielāgoties jaunajai videi, kurā atgriezusies sāncensība ar pastāvīgi agresīvo Krieviju," ģenerālsekretāram piebalsoja pārskata autori.

"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.

Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.

Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.

Melnās jūras prioritātes

"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.

Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.

Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."

Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."

NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.

Atvadas no ilūzijām

NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.

"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.

Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."

Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.

24
Tagi:
Krima, NATO, Krievija, ASV
Pēc temata
Gluži kā kasīt lāci aiz auss: eksperti uzskata, ka NATO nelīdīs Azovā
Mediji: ASV flotes mācības Melnajā jūrā draud ar militāru konfliktu ar Krieviju

Kāpēc Armēnija zaudēja konfliktā tik lielu skaitu militārās tehnikas vienību?

32
(atjaunots 11:47 04.12.2020)
Kalnu Karabahas konflikta aktīvā posma periodā ekspertu aprindās un medijos sākās diskusijas par Armēnijas bruņoto spēku izmantotā Krievijā ražotās tehnikas efektivitāti.

Sputnik militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko pacentās noskaidrot, vai vaina meklējama bruņojumā, vai tomēr karavīru iemaņās un aizsardzības organizācijas jautājumos.

Šodien vērojami daži mēģinājumi attaisnot armēņu zaudējumus ar Krievijā ražotajiem "nederīgajiem" iznīcinātājiem Su-30SM, "pusaklajiem" zenītraķešu kompleksiem S-300, "neefektīviem" REC kompleksiem un "nepareizas sistēmas" tankiem. It kā Armēnija nekad nebūtu pirkusi bruņojumu citās valstīs (piemēram, radarus Swathi no Indijas), bet azerbaidžāņu spēki būtu bruņoti tikai ar Izraēlā un Turcijā tapušu produkciju (tādu, kā Bayraktar), kas izšķīrusi "lielo lūzuma punktu". Vispārējais diskurss: Karabaha koriģēs Krievijas bruņojuma piegādes sabiedrotajiem un partneriem. Tamlīdzīgas runas slēpj militāri politiskās vadības stratēģiskās kļūdas un aso konkurences cīņu pasaules bruņojuma tirgū. Labāk tomēr būtu atgriezties realitātē.

Maskava piešķīra Armēnijai vairākus militāros kredītus. Tālākie militārie projekti ir pašu armēņu ziņā. Ja Krievijā ražotie ZRK S-300 piedalījās karadarbībā Karabahā un guva bojājumus tāpēc, ka nebija nodrošināta uzticama, ešelonēta PGA sistēma, tad iepriekš pieminētie Indijā tapušie pretbateriju radari Swathi par 40 miljoniem dolāru nekādas aktivitātes pēdas neatstāja. Lai arī būtu varējuši, saskaņā ar reklāmām, fiksēt mīnmetēju šāvienus līdz 20 km, artilērijas – līdz 30 km, raķešu – līdz 40 km attālumā (katra iekārta it kā spējot fiksēt līdz 7 mērķus vienlaikus). Iespējams, karavīri nepaspēja apgūt jauno radaru ekspluatāciju. Armēņu speciālistu prasmes, iespējams, ir izšķirošais (vājais) posms arī Krievijā ražotās militārās tehnikas ekspluatācijā (paši no sevis ieroči nešauj). Un, protams, kaujās absolūti nepieņemams ir organizētības trūkums un pašpaļāvība.

Zaudējumi un trofejas

1. decembrī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzrunā nācijai detalizēti pastāstīja, kādi bija Armēnijas zaudējumi Kalnu Karabahā. Garā sarakstā – simtiem dažāda bruņojuma vienību, iznīcinātu vai saņemtu trofejās. Azerbaidžānas prezidents pieminēja gan raķešu kompleksus un zalves reaktīvās sistēmas, gan tankus un radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Šos datus var uztvert dažādi, tāpat kā pārdomāto lēmumu noklusēt Azerbaidžānas armijas zaudējumus (noteikti tie ir būtiski), taču pašreizējā situācijā, kad valsts atguvusi septiņus rajonus, prezidentam nav iemesla radikāli pārspīlēt datus par pretinieka zaudējumiem. Likumsakarīgi rodas jautājums par armēņu grupējuma militārās organizācijas līmeni 44 diennaktis ilgajās cīņās Kalnu Karabahā.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Armēņu spēku iznīcinātās tehnikas lielo skaitu iespējams skaidrot ar nežēlīgo konfrontāciju, tomēr pie tam pārsteidz pamestie 79 tanki, 47 kājnieku mašīnas, 104 artilērijas vienības (lielgabali un mīnmetēji), 5 zenītiekārtas "Šilka", 93 speciālās automašīnas, 270 kravas automašīnas (iespējams, trofejas tiks nodemonstrētas Baku, lai apliecinātu valsts vadītāja vārdus). Jāpiebilst: 79 cīņasspējīgi tanki – tas ir divarpus tanku bataljonu bruņojums, liels spēks gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Domāju, armēņu neticamajam "dāsnumam" ir tikai divi iemesli: militārā tehnika pamesta neorganizētas (stihiskas) atkāpšanās laikā, vai arī nav piegādāta degviela (sagādes problēmas), un mašīnas vienkārši vairs nespēja pārvietoties.

Jebkurā gadījumā ir vajadzīgi organizatoriski secinājumi, tomēr tā ir Armēnijas Ģenerālštāba un valsts militāri politiskās vadības prerogatīva.

32
Tagi:
aizsardzība, militārā tehnika, Armēnija, Krievija
Pēc temata
Miers Kalnu Karabahā: kas un par ko cīnījās
Kalnu Karabaha: jau gatavojāmies cīņām ielās
Armēnijas kļūdas Kalnu Karabahā
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
cietums

Pēc iziešanas brīvībā notiesātie vēlas atkal atgriezties cietumā

0
(atjaunots 08:27 05.12.2020)
Pēc soda izciešanas 7% ieslodzīto valstī paliek bez pajumtes un atkal atgriežas cietumos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Pēc soda izciešanas daudzi iedzīvotāji atkārtoti pastrādā noziegumus, lai nokļūtu atpakaļ cietumā, jo cita mājokļa viņiem nav, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure atklāja radio Baltkom ēterā.

Viņa konstatēja, ka no 3150 ieslodzītajiem, kuri atbrīvojušies 2019. gadā, 241 cilvēkam (7,6% no kopskaita) nebija deklarētas darba vietas.

"Ar šo problēmu saskaras visas cietumu sistēmas. Daļai ieslodzīto nekad nav bijis pastāvīgas dzīvesvietas brīvībā. Viņi to sen ir zaudējuši un nespēj problēmu atrisināt," uzsvēra Spure.

IVP vadītāja piezīmēja, ka Latvijā nav efektīvas sistēmas bijušo ieslodzīto adaptācijai, tāpēc daudzi brīvībā iznākušie cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas vēlāk atkal pastrādā noziegumus, lai atkal nokļūtu cietumā.

"Tā ir īpaši liela problēma tagad, pandēmijas laikā. Mēs saprotam, ka 241 cilvēks aiziet un viņiem nav jumta virs galvas, nav iztikas līdzekļu. Pirmā doma: varbūt atgriezties cietumā? Tur es esmu savējais, mani tur pieņem, ēdina. Tomēr mūsu cietumi nekādi nespēj izstrādāt konkrētu sistēmu tādu personu atbalstam, lai pēc viņu iziešanas brīvībā samazinātu atkārtotas noziegumu pastrādāšanas risku," viņa pastāstīja.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem līdera vietas ES ieslodzīto skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā – 232 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Igaunijā – 207, Latvijā 193, taču vidējais skaits ES – 116 ieslodzītie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Pie tam Latvija nespēj sarūpēt normālus dzīves apstākļus sodu izcietušajiem ieslodzītajiem, lai arī pēdējo desmit gadu laikā viņu skaits ir divkārt samazinājies – no 7 tūkstošiem līdz 3500 cilvēkiem.

Covid-19 pandēmijas laikā situācija ir vēl saasinājusies. 13. novembrī Rīgas Centrālcietumā tika izsludināta karantīna, ko vēlāk pagarināja līdz 14. decembrim – testēšanas gaitā Covid-19 fiksēts 65 ieslodzītajiem un 10 cietuma darbiniekiem.

0
Tagi:
cietums, Latvija
Pēc temata
Valsts kontrole: miljoniem eiro ieslodzīto uzturēšanai tiek tērēti velti
Cik izmaksā viens ieslodzītais Latvijā
Kauns pa visu pasauli: Latvijai varētu likt slēgt cietumu