ASV karavīri

Līdz ar karu Irākā sākās Amerikas sakāve. tas notika?

54
(atjaunots 13:06 14.08.2020)
ASV nacionālās katastrofa lielā mērā skaidrojama ar neveiksmīgo avantūru Irākā – tā patlaban jau ir acīmredzama lieta.

Amerikā nesen klajā nākusi grāmata, kas detalizēti analizē: kas un kā pieņēma lēmumus par intervenci Irākā 2003. gada martā. piedevām tā provocē diskusiju par to, ka runa jau nav tikai par toreizējās valdošās komandas – Džordža Buša un pārējo – neadekvāto uztveri. Ir arī dziļāki iemesli, piemēram, "kur rodas neadekvātums", portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Runa ir par Roberta Dreipera darbu "Sākt karu. kā Buša administrācija ievilka Ameriku Irākā" (To Start a War, by Robert Draper). Autors draudzējās ar Buša ģimeni – līdz brīdim, kad ķērās pie šīs grāmatas un eksprezidents atteicās ar viņu runāt. Citi neatteicās. Dreipers intervēja simtiem tālaika ierēdņu, tāpēc vietām teksts nav viegli lasāms, tomēr noderīgs.

Paskatīsimies uz kopainu no mūsdienu cilvēka viedokļa. Līdz kam Ameriku un pasauli novedis karš Irākā?

  1. Acīmredzamākais faktors: pienācis gals 90. gadu ilūzijām par to, ka tagad pasaulē ir viena vienīga superlielvalsts, kas stūrē pasauli uz priekšu, - superlielvalsts visiem lika saprast, ka karā ar nepārprotami vājāku pretinieku tā spēj uzvarēt (ne tā, kā Indoķīnā pagājušā gadsimta 60.-70. gados), tomēr uzvara iznīcinās uzvarētāju.
  2. Izrādījās, ka pat tuvākajiem sabiedrotajiem (Vācija un Francija) un toreiz itin labvēlīgi noskaņotiem partneriem (Krievija) tādā situācijā var būt savs viedoklis, un vajadzības brīdī Ameriku var ignorēt.
  3. Iznāca tā, ka Amerika spēja iekarot valsti (tas ir, Irāku), taču pat ar visu savu finansiālo un pārējo spēku nevarēja padarīt valsti laimīgu un plaukstošu. Tātad ASV (un Rietumu) politiskā un vērtību sistēma eksportam nav piemērota. Šāds slēdziens uzvedina uz pareizām domām un darbībām desmitiem valstu visā pasaulē. Izrādījās, ka bez Amerikas var iztikt, tas pat ir nepieciešams.
  4. Pagaidām vēl nav īsti izpētīts jautājums par tagadējo šķelšanos un idejisko plaisu amerikāņu sabiedrībā un pārvaldes sistēmā, nerunājot jau par finansēm. Interesanti, vai šī katastrofa būtu notikusi, ja ne Irākas avantūra? Lai nu būtu, kā būdams, Irākas artava ir jūtama.

Dreipera grāmata lasītājam rāda it kā nejaušu sižetu: amerikāņu izlūkdienestu degradāciju. Izrādās, 90. gadu beigās CIP bija problēmas ar Bila Klintona administrāciju, pat vīdēja aģentūras sadalīšanas perspektīva. Taču tad nāca terorakts 2001. gada 11. septembrī, un toreizējam CIP vadītājam Džordžam Tenetam dzima cerības, ka izdosies ietekmi atjaunot.

Starp citu, CIP neveiksmēm 90. gados bija savi, ļoti dažādi iemesli, bet tālāk situācija kļuva amizanta – Tuvajos Austrumos (tas noskaidrojās Irākas sižeta noslēgumā) radās gudru un talantīgu speciālistu deficīts. Te nu CIP direktoram vajadzēja pierādīt nepierādāmo – ka Irākas līderis Sadams Huseins bija noslēdzis slepenu aliansi ar "Al Kaidu", kas organizēja 11. septembra teroraktu, un gatavojis pret ASV masu iznīcības ieroci. Kā tādos gadījumos rīkojas slikts izlūkošānas dienests? Vilto materiālus un lūdz tiem noticēs. Starp citu, salīdzinājumā ar 2003. gadu nekas daudz nav mainījies, nožēlojamais stāsts par "Krievijas iejaukšanos vēlēšanās ASV" arī būvēts uz absolūti nekam nederīga materiāla pamatiem. Vārdu sakot, gudrs izlūkdienests ietaupa valstij daudz naudas, dumjš – rada milzīgas problēmas.

Tomēr vienas struktūras izgāšanās, iespējams, ir atsevišķs gadījums. Nebūtu nekādas Irākas katastrofas, ja Džordž Bušs personīgi līdz ar cilvēkiem, ko viņš iecēla nozīmīgos posteņos, nebūtu pieprasījuši no CIP to pašu viltoto informāciju. Jā, Tenets pataisīja savu kantori par aģentūru, kas pārdeva publikai ideju "Sadams apdraud ASV". Taču tā rīkoties CIP piespieda gandrīz visi tālaika galvenie personāži: aizsardzības ministra vietnieks Pols Vulfovics un viņa priekšnieks Donalds Ramsfelds, viceprezidents Diks Čeinijs un pāri visam – pats prezidents.

© Sputnik / Михаил Воскресенский

Kāpēc viņi tā rīkojās? Tāpēc, ka viņi bija globālisma, tas ir, neviena nebremzētas amerikāņu globālās hegemonijas ideologi. Jau savos agrākajos posteņos 90. gadu beigās viņi panāca, ka Kongress pieņēma "Irākas atbrīvošanas aktu", sastādīja komisijas, kas savukārt pārmeta CIP – sak, dienests nav manījis Irākas (pie viena – arī Irānas un Ziemeļkorejas) "draudus". Kad teroristi uzbruka Ņujorkai, valstī sākās nekontrolējama histērija, un visi šie cilvēki nevarēja to neizmantot.

Savukārt Buša acīs, stāsta Dreipers, Huseins bija īsts briesmonis, tāds, kuru pie varas atstāt nedrīkst. Tāpat kā pārējos nepareizos ārzemju līderus: beidzot taču pienācis laiks Amerikai parādīt, ka tā tagad ir tā pat vienīgā superlielvalsts.

Galu galā, piezīmēja Dreipers, administrācijā nebija nevienas diskusijas par to, vai vajadzētu sākt karu Irākā. Runa bija tikai par to, kad un kā.

Kā nosaukt situāciju, kurā pie varas ir cilvēki ar kaut kādām gatavām idejām, bet viņu pakļautajiem atliek tikai atlasīt tos – un tikai tos – faktus, kuri atbilst iepriekš nospraustajām idejām? (Starp citu, tagad ASV notiek tas pats, tikai attiecībā pret Ķīnu; nesen tas pats notika pret Krieviju.)

Ziniet, kad idejas noteiktas iepriekš, un faktiem ir tām jāatbilst, to sauc par tumsonību un lielvalsts valdošo aprindu degradāciju, pat visas to veidojošās klases degradāciju. Prezidentus, premjerministrus vai karaļus var kaut kā nomainīt, bet visu nāciju – tas būs pagrūti. Šī doma pavīd atsauksmēs par Dreipera grāmatu: "mūsu sabiedrība ir antiintelektuāla", "skolas, kas izliekas, ka māca vēsturi, socioloģiju, kultūru", biežāk iekasē naudu un dod izglītības ilūziju...

Par izglītības degradāciju ASV un to sabiedrotajās valstīs nopietni sāka runāt 90. gados, laikā, kad parādījās "Irākas" un visu pārējo problēmu saknes. Un, šķiet, saruna būs ilga.

54
Tagi:
karš, Irāka, ASV
Pēc temata
Amerikāņu eksperts: tikai Putins varēs vest pie prāta Irānu un ASV
Suleimani paradokss: Irānas militārā atbilde dāvājusi nepatīkamu atklājumu ASV
ASV Valsts departaments atklājis valsts stratēģiju attiecībās ar Irānu
"Pienācis laiks patiesībai": Sīrijas prezidents Asads pārtraucis ilgu klusumu
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

8
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

8
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"
Rokudzelži

"Levita būda uzlidos gaisā": Latvijā apturēja teroristu

32
(atjaunots 09:14 21.09.2020)
Latvijas VDD uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu, kurš dzīvo Norvēģijā. 2020. gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Savulaik, jeb tieši 2018. gadā, "pētnieciskās" žurnālistikas portāls Re:Baltica uzdevās ar jautājumu: kāpēc Latvijas specdienesti ķer tik maz spiegu. Četru gadu laikā Baltijas valstīs par apsūdzību spiegošanā tika arestēti 20 cilvēki: desmit Igaunijā, astoņi Lietuvā un tikai divi Latvijā. Un tas, ka par vienu spiegotāju tika pasludināts dzelzceļnieks, kurš nofotografēja pa sliedēm vestos NATO dzelžus un nosūtīja bildes sociālajā tīklā savam biedram Krievijā. Lai gan šādas bildes ir lielā daudzumā pieejamas publiskā piekļuvē Latvijas Aizsardzības ministrijas lapās.

"Latvijā tās ir pirmās spiegošanas lietas kopš neatkarības atjaunošanas," uzsvēra Re:Baltica. Protams, sašutumu varēja saprast – īsti patrioti nevar pieļaut domu, ka viņu valsts nerada interesi ārvalstu izlūkošanas dienestiem.

Un pēc tam, protams, lieta nav tikai patriotismā. Vienkārši mūsu pretizlūkošanas dienestam vienmēr var pavaicāt – sakiet, par ko jums īsti maksā algu? Divi spiegu eksemplāri un tie paši sīki!

Bet vai bija spridzeklis?

Starp citu, mūsu Dieva glābtajā valstī arī teroristu raža nav liela. Kādam tā ir priecīga vēsts, bet, visticamāk, ne tiesībsargājošajām iestādēm. Kā vēsta portāls Pietiek.com, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) uzsācis lietu pret kādu Dzintaru Ansonu.

Dzintars dzīvo Norvēģijā. Šī gada 5. jūnijā, ap diviem naktī, bezmiega stāvoklī viņš uzrakstīja savā Facebook: "Rīt Levita būda plkst. 8:16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem."

Šī publikācija tika atzīta par bīstamu, un sakarā ar to ierosināja lietu pēc panta "apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu", paziņoja VDD. Tāpat tur ātri saprata, ka ar "Levita būdu" tika domāta Latvijas valsts vadītāja darba vieta – Rīgas pils.

Ansonu aizturēja Rīgas lidostā, kad viņš ieradās no Norvēģijas paviesoties dzimtenē. Uz izmeklēšanas laiku viņam bija aizliegts pamest tās robežas. Specdienestu dedzība, atkārtosimies, ir izskaidrojama. Tomēr diez vai tiesa var piekrist tam, ka aiz vārdu salikuma "uzlidos gaisā" obligāti slēpjas uzspridzināšanas draudi. Varbūt tā ir kaut kāda no augšas diktēta iedvesma, kristieša impulss? Varbūt prezidentu Levitu pacels debesīs eņģeļi par Satversmes preambulas uzrakstīšanu? Kopā ar miesassargiem, līdzīgi Ēģiptes faraonam?

Turklāt, ka arī pats Ansons, kurš dēvē sevi par "kristīgo anarhistu", savā Facebook skaidro, ka "uzlidot gaisā" – tā ir tikai metafora. Un patiešām, viņam inkriminētajā ierakstā nav ne vārda par sprāgstvielām.

"Uzlidot gaisā" var tikai un vienīgi paša Ansona domās, miesassargi – tā nav prezidenta apsardze, savukārt par būdu, protams jau, nevar būt atzīta prezidenta pils. Un pats svarīgākais - "rīt", kā raksta aizdomās turētais, vispār var nepienākt nekad, jo nav nekādas konstantas – atskaites punkta, kad būs šis liktenīgais rīt.

Nāvi nodevējiem!

Tā kā VDD izmeklētājiem var tikai izteikt līdzjūtību. Iespējams, nāksies pārlasīt Žanu Polu Sartru un Albēru Kamī (lai gan Kamī labāk ir dzert). Tiesa, viņiem arī nav jāpierod pie asprātīgo, viltīgo un daudz lasījušo teroristu atmaskošanas.

Varbūt dienesta dziļumos ir pat īpaša nodaļa, kura nodarbojas ar trako lietām. Simboliski, ka savulaik tas pats izmeklētājs, kurš tagad strādā ar Ansonu, lika arestēt vēl vienu dīvainu un nelīdzsvarotu cilvēku – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri un disidentu (grupas "Helsinki 86" dibinātāju) Linardu Grantiņu.

Viņš ir slavens ar to, ka viņa 2007. gadā izveidotā "Tautas tribunāla" vārdā cītīgi izsūtīja draudus un spriedumus Latvijas ierēdņiem un politiķiem. "Gods" saņemt nāves spriedumu tika toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, premjeram Aigaram Kalvītim un ārlietu ministram Artim Pabrikam.

Augstākais soda mērs tika piespriests arī toreizējam Rīgas mēram Jānim Birkam ar sprieduma izpildi "pēc tiesiskuma atjaunošanas LR".

2010. gada 31. oktobrī Tautas tribunāls piesprieda nāvessodu kultūras ministrei Sarmītei Elertei un ekonomikas ministram Aigaram Štokenbergam "par Dzimtenes nodevību, par sadarbību ar krievu šovinistiem un žīdu cionistiem, par latviešu tautas īpašumu izzagšanu milzu apmēros" ar mantas atsavināšanu par labu latviešu tautai.

Tika arī tādām odiozām personām, kā Latvijas Nacionālās frontes vadītājs Aivars Garda un pat žurnālistei Elitai Veidemanei. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vienkārši tika nosaukts par "čekas tarakānu".

Jaunā prezidenta funkcija

Aizturēšanas laikā gados vecajam Grantiņam salauza roku. Starp citu, toreizējā Drošības policijā pat nezināja, ka viņš atbrauks uz Latviju. "Terorists" atklāja sevi, pierakstoties uz pieņemšanu pie prezidenta.

Viņi ko tur, VDD, ķer teroristus un pārējos trakos "ar dzīvu ēsmu", izmantojot prezidentus? Bet jūs sakāt, ka Latvijas prezidentam maz funkciju.

Tomēr, jūs tur esiet uzmanīgāki, mums jau tā nav no kā izvēlēties prezidentus, nākas meklēt te zoodārzā, te Kanādā, te Vācijā. Te kaut kādā būdā.

32
Tagi:
terorists, Egils Levits, Drošības dienests
Pēc temata
Latvijas pilsonim piespriests cietumsods par spiegošanu Luganskā
Rusofobijas un spiegu mānijas upuris. Apsūdzība prasa "spiegam" 15 gadus cietumā
Latvijas VDD tur aizdomās Ķīnu par spiegošanu

Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"

0
(atjaunots 17:17 21.09.2020)
Vismaz pieci no sestdienas 17 Covid-19 inficēšanās gadījumiem tika reģistrēti Rīgas hokeja klubā "Dinamo".

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Šo informāciju apstiprināja kluba valdes padomes priekšsēdētājs Juris Savickis, paziņojot, ka saslimušie komandā patiešām ir, taču pilni testu rezultāti un informācija par saslimušo skaitu tiks sniegta vēlāk. Turklāt šodien komandai gaidāma atkārtota testēšana, savukārt kalendārā jau otrdien rīdziniekiem ir nākamais KHL čempionāta mačs mājās ar Ņižņijnovgorodas "Torpedo".

"Saņemsim rezultātus un pēc tam arī pieņemsim lēmumu," paziņoja Savickis. "Pagaidām konkrēti mums neko nav apstiprinājuši, bet jau ir skaidrs, ka pozitīvi testi būs. Šobrīd cenšamies saprast, cik, kā, kāpēc un kas."

Rīgas "Dinamo" spēlētāji ceturtdien atgriezās no šīs sezonas pirmās izbraukuma sērijas Novosibirskā un Habarovskā, bet trešā spēle Nursultanā tika atcelta koronavīrusa testa pozitīvo rezultātu dēļ vienlaikus 12 komandas "Baris" locekļiem.

Latvijā piektdien tika veikti 2402 Covid-19 testi un apstiprināti 17 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Seši saslimušie atgriezās no Lielbritānijas un Krievijas.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā