ASV karavīri Polijā, foto no arhīva

ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā pēc pulvera

110
(atjaunots 16:22 08.08.2020)
Vērā ņemamu ASV bruņoto spēku pastāvīga dislokācija Polijā atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmā.

Ja divu pasaules karu dalībnieks – ASV 5. armijas korpuss – negatavojas trešajam karam, ir grūti izprast, kāda iemesla dēļ tas pārvietots no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kas robežojas ar Krieviju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV un Polija saskaņojušas "pastiprinātas sadarbības aizsardzības jomā" noteikumus, un 4. augustā izskanēja ziņa, ka Polijas teritorijā darbu sāk ASV 5. armijas korpusa vadība. Saskaņā ar vienošanos, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl tūkstotis. Un tas ir tikai lielu pārmaiņu sākums.

Acīmredzot, Vašingtona izraudzījusies Poliju galvenā sabiedrotā lomai Austrumeiropā militāri politiskai konfrontācijai ar Krieviju. Var prognozēt ASV spēku tālāku migrāciju no Vācijas uz Baltijas reģionu, kur arī Lietuva, Latvija un Igaunija ir gatavas konkurēt par Pentagona "mīļākās sievas" statusu – par amerikāņu armijas vienību dislokāciju savā teritorijā.

Iepriekš vēstīts, ka ASV plāno samazināt savu 36 tūkstošus lielo kontingentu Vācijā par 11 900 kareivjiem, no kuriem 5600 tiks dislocēti citās Eiropas valstīs.

Par 5. armijas korpusa jaunās komandstruktūras formēšanu ASV ar mērķi paplašināt iespējas Eiropā – pievēršot uzmanību Krievijai – kļuva zināms jau februārī – par to informēja The Wall Street Journal.

Toreiz notikums nekādu lielo atbalsi neguva. Organizatoriska struktūra, militārā nozīme un ģeogrāfija nebija atspoguļoti pilnībā, turklāt amerikāņu "darbības pret Krievijas potenciālajiem draudiem" nav nekas jauns.

Šķita, ka Pentagons atjaunojis tikai 5. armijas korpusa štābu (tas oficiāli izformēts 2013. gadā), ko veidos 635 militārpersonas, lai "sinhronizēt ASV armijas taktisko vienību, sabiedroto un partneru darbības operācijās Eiropā". Par dislokācijas galveno punktu tika nosaukts Noksa forts Kentuki štatā, un tikai 200 virsniekiem vajadzēja pakot mugursomas tālākam dienestam ASV operatīvajā komandpunktā Eiropā.

Šodien mēs novērojam, kā ASV armijas korpusa štābs Polija "apaug" ar pakļautiem karaspēkiem. Sākumam – pilnvērtīga brigāde, gandrīz 6 tūkstoši cilvēku.

Korpuss ir nopietna lieta

Par armijas korpusa galveno darbības veidu tiek uzskatīts uzbrukums. ASV Lauka nolikumā teikts: "Tikai ar uzbrukumu var salauzt pretinieka pretestību, pārņemt iniciatīvu un galu galā izcīnīt uzvaru kaujā (operācijā)." Runa ir par pārrāvumiem, aplenkumiem un frontālu uzbrukumu īsā laikā ar efektīviem triecieniem ar kodolieročiem un konvenionālajiem līdzekļiem. Tas noteikti ir zināms arī Polijā.

Pēc septiņus gadus ilgas aizmirstības atjaunoto amerikāņu 5. korpusu ir vērts apskatīt tuvāk. ASV Sauszemes spēkos ir tikai četri tamlīdzīgi operatīvi taktiskie grupējumi. Korpusa analogs Krievijā – izvērsta vispārējā armija, ko veido vairākas divīzijas, brigādes un pulki.

Vācijas teritorijā ASV 5. armijas korpusa sastāvā bija trīs divīzijas (tostarp – viena tanku divīzija), sešas brigādes un liels skaits citu vienību – kopā aptuveni 45 tūkstoši karavīru. Tomēr Polijā (un citās Baltijas valstīs) itin labi var pakāpeniski atjaunot tādu struktūru, bruņojuma skaitu un kvalitāti. Pie tam relatīvā "rotācija" neko nemainīs – valstī pastāvīgi uzturēsies desmitiem tūkstošu amerikāņu karavīru ar saviem ieročiem un kara tehniku.

Nesenā pagātnē ASV armijas korpusu veidoja viena tanku un divas mehanizētās divīzijas, bruņu kavalērijas pulks, divas lauka artilērijas grupas. Kopā – līdz 60 tūkstoši karavīru, 900 tanki, aptuveni 20 operatīvi taktisko raķešu Lance starta iekārtas, vairāk nekā divi simti 203 mm un 155 mm kalibra haubices (tās var izmantot arī kodollādiņus), 300 mīnmetēji, līdz 3800 granātmetēji, 200 helikopteri, vairāk nekā 300 zenītlīdzekļu.

Pie tam Vašingtonas un Varšavas vienošanās paredz dislocēt Polijā amerikāņu armijas mācību centru, bezpilota lidaparātu eskadriļu Laskas pilsētā un speciālo uzdevumu vienības Ļubļiņecas pilsētā.

Pēc tam vienā brīdī būs loģiski pastiprināt PGA un PRA sistēmu, "savilkt" Polijā amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes. Kaut kādu iemeslu dēļ ASV taču izstājās no INF un plāno Krievijas "savaldīšanu" gadiem uz priekšu.

Veidojas ļoti labi saprotama situācija. Tā apdraud ne tikai Krievijas Federāciju vien. Pēc abiem pasaules kariem ASV 5. armijas korpuss piedalījās karadarbībā Dienvidslāvijā (1995. gads), Irākā (no 2002. gada), Afganistānā (no 2006. gada). Rezultātā minētās valstis tika lemtas gadiem ilgām nelaimēm, tajās sagrauta ekonomika, gājuši bojā tūkstošiem mierīgu iedzīvotāju.

ASV armijas korpusi netiek formēti miera misijām, un perspektīvā Polija nevar justies drošībā.

Akmens svešā dārziņā

Tomēr Polijas valdība ir sajūsmā par ASV armijas lielā štāba pārdislokāciju uz Poznaņu (300 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala) un amerikāņu militārā grupējuma pieaugumu. Politiķi dēvē savu valsti par NATO jaunās koncepcijas "stūrakmeni" austrumu virzienā. Varšavu priecē pat jaunā terminoloģija – amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā nevis par austrumu flanga aizsardzību, bet gan par "NATO austrumu fronti". Pārsteidzoša vieglprātība. Fronte neizbēgami nozīmē karu un tūkstošiem cilvēku nāvi. Nekā laba.

Protams, Krievija savlaicīgi, konsekventi un mūsdienīgi reaģēs uz ASV 5. armijas korpusa parādīšanos kaimiņos. Ja Pentagons reiz, nepūloties īpaši saskaņot rīcību ar Poliju, nolems iemest "stūrakmeni" kaimiņu "dārziņā", nav grūti iedomāties, kas un kādā skaitā atlidos atbildei.

2020. gadā Krievijas Bruņoto spēku bruņojuma modernizācija sasniegs 70%. Krievijas karaspēku un flotes cīņas gatavības pārbaude jūlijā 149 755 karavīri 52 sauszemes, aviācijas un jūras poligonos sekmīgi izpildīja manevrietilpīgas aizsardzības un uzbrukuma uzdevumus, kuros tika izmantotas  26 820 bruņojuma un kara tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Septembrī mēs ieraudzīsim daudz interesanta stratēģiskajās štāba mācībās "Kaukāzs 2020".

Lai arī Krievija ir daudz hiperskaņas "dūžu piedurknē", tai ir daudz vairāk valstiskās gudrības un savaldības attiecībās ar neadekvātiem "partneriem". Tāpēc globāls konflikts Eiropai un Amerikai nav nenovēršams.

Pentagona gājiens uz Tuvajiem Austrumiem var arī nākotnē būt "ASV lielākā kļūda". Tā būs  mazāka nekā karš ar Krieviju. Spriežot pēc ASV valsts sekretāra Maika Pompeo nesenā vērtējuma, Vašingtona un Maskava ir panākušas progresu pārrunās par bruņojuma kontroli. Tiesa, ASV bijusī valsts sekretāre Kondolīza Raisa drošības forumā Aspenā (Aspen Security Forum) tajā pašā dienā klāstīja: "Tā ir laba doma – izvest daļu spēku no Vācijas un dislocēt tālāk uz austrumiem" (ASV konkurējošie politiskie spēki ir aizkustinoši vienprātīgi "Krievijas savaldīšanas" stratēģijā).

Un tomēr ASV 5. armijas korpuss Polijā ne mazākā mērā neiekļaujas miermīlīgas līdzāspastāvēšanas  shēmā. Tā dēļ Baltijas valstis līdz ar visu Eiropu ir lemtas ilgstošai militāri politiskai turbulencei.

110
Tagi:
karaspēks, Polija, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā

49
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.

Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.

Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.

Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.

To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.

Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".

Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.

Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.

Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.

Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.

Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.

Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.

Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.

Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".

Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.

Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.

Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.

49
Tagi:
Kalnu Karabaha, Rietumi
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Karabaha: Krievijas mierneši atmīnējuši Lačinas koridoru
Turcijas mierneši Karabahā: būt vai nebūt
No kara Karabahā varēja izvairīties: atklāta saruna ar Vladimiru Putinu
Karabaha pēc kara: degošas mājas, pamests bruņojums un mierneši
Miernešu spēki

Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā

27
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās.

Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.

Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.

Novērošanas posteņi, patruļas un  policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.

Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.

Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.

Tuvākās ārvalstis

Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.

Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.

© Sputnik / Aram Nersesyan

Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.

Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.

Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.

No Dienvidslāvijas līdz Angolai

Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.

Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).

Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.

Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.

27
Tagi:
aizsardzība, bruņotie spēki, mierneši, Kalnu Karabaha, Krievija, ANO
Temats:
Spriedze Karabahā
Pēc temata
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krīze Karabahā un dronu pielietojuma pieredze Sīrijā
Septiņi tūkstoši eiro par nāvi – Kalnu Karabaha var kļūt par teroristu "Meku"
Ministru kabineta

Valstī pietiek naudas: Ministru kabinetā steigšus maina galdus un operatora pulti

0
(atjaunots 08:55 26.11.2020)
Latvijas ministri strādā attālināti, un Valsts kanceleja nolēma, ka šobrīd ir īstais laiks atjaunot sēžu zāli – par 42 tūkstošiem eiro.

RĪGA, 26. novembris – Sputnik. Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par deviņu galdu, operatora pults un galasienas apdares paneļu komplektu iegādi kabinetam, kur notiek valdības sēdes. Kopējā iepirkuma summa sastāda 41 999 eiro, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šāds iepirkums tiek kvalificēts kā "neliels"

"Iepirkums izsludināts, lai nodrošinātu Ministru kabineta Zaļās zāles modernizācijai nepieciešamo aprīkojumu. Galda materiāls (skaidu plate) ir sācis mehāniski bojāties, turklāt tehnoloģiju maiņu rezultātā konstrukcijas materiāli ar dažādiem tehnoloģiskajiem izgriezumiem ir zaudējuši sākotnējo stiprību. Tā rezultātā galda nesošās konstrukcijas un virsma ir sākusi deformēties," paskaidroja izdevumam Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis.

Pēc viņa sacītā, tiks iegādāts centrālais galds un trīs veidu perimetra galdi.

Līgums aprēķināts uz četriem mēnešiem, garantijas termiņš sastādīs 36 mēnešus. Valdības ēkas Zaļā zāle ir galvenā Ministru kabineta sēžu zāle, kur tās notiek kopš 1990. gada.

Visnozīmīgākā telpas renovācija notika 2011. gadā, toreiz kosmētiskajam remontam, logu un palodžu nomaiņai tika iztērēti 13,6 tūkstoši latu (19,4 tūkstoši eiro). 2013. gadā tika izremontētas Ministru kabineta ēkas kāpnes, izmaksas sastādīja 30 tūkstošus latu (42,7 tūkstošus eiro). Pirms trim gadiem Valsts kanceleja iztērēja 20 tūkstošus eiro preses konferenču telpu remontu.

Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins, komentējot šos "nelielos" tēriņus, atzīmēja, ka šobrīd, koronavīrusa pandēmijas laikā, kad Latvijas politiķi strādā attālināti, remonta pamatotība un savlaicīgums raisa šaubas.

"Īstais laiks pirkt, kad visi ministri piedalās sēdēs attālināti – katrs pie sevis, sava datora priekšā. Gan cena ir laba, gan naudas valstī pietiek, gan dizains neslikts, gan skaļruņa jauda…" uzrakstīja Mamikins savā Facebook lapā.

0
Pēc temata
"Pirmais Latvijas kosmonauts": prezidents Levits pasmīdinājis Twitter lasītājus
Apturēt "Vasiļisas lāstu": bankas piedāvā finanšu sektora "kapitālremonta" remonta plānu
ABLV īpašnieku radītais labdarības fonds gatavo prasību ECT pret Latviju
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu