ASV karavīri Polijā, foto no arhīva

ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā pēc pulvera

108
(atjaunots 16:22 08.08.2020)
Vērā ņemamu ASV bruņoto spēku pastāvīga dislokācija Polijā atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmā.

Ja divu pasaules karu dalībnieks – ASV 5. armijas korpuss – negatavojas trešajam karam, ir grūti izprast, kāda iemesla dēļ tas pārvietots no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kas robežojas ar Krieviju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV un Polija saskaņojušas "pastiprinātas sadarbības aizsardzības jomā" noteikumus, un 4. augustā izskanēja ziņa, ka Polijas teritorijā darbu sāk ASV 5. armijas korpusa vadība. Saskaņā ar vienošanos, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl tūkstotis. Un tas ir tikai lielu pārmaiņu sākums.

Acīmredzot, Vašingtona izraudzījusies Poliju galvenā sabiedrotā lomai Austrumeiropā militāri politiskai konfrontācijai ar Krieviju. Var prognozēt ASV spēku tālāku migrāciju no Vācijas uz Baltijas reģionu, kur arī Lietuva, Latvija un Igaunija ir gatavas konkurēt par Pentagona "mīļākās sievas" statusu – par amerikāņu armijas vienību dislokāciju savā teritorijā.

Iepriekš vēstīts, ka ASV plāno samazināt savu 36 tūkstošus lielo kontingentu Vācijā par 11 900 kareivjiem, no kuriem 5600 tiks dislocēti citās Eiropas valstīs.

Par 5. armijas korpusa jaunās komandstruktūras formēšanu ASV ar mērķi paplašināt iespējas Eiropā – pievēršot uzmanību Krievijai – kļuva zināms jau februārī – par to informēja The Wall Street Journal.

Toreiz notikums nekādu lielo atbalsi neguva. Organizatoriska struktūra, militārā nozīme un ģeogrāfija nebija atspoguļoti pilnībā, turklāt amerikāņu "darbības pret Krievijas potenciālajiem draudiem" nav nekas jauns.

Šķita, ka Pentagons atjaunojis tikai 5. armijas korpusa štābu (tas oficiāli izformēts 2013. gadā), ko veidos 635 militārpersonas, lai "sinhronizēt ASV armijas taktisko vienību, sabiedroto un partneru darbības operācijās Eiropā". Par dislokācijas galveno punktu tika nosaukts Noksa forts Kentuki štatā, un tikai 200 virsniekiem vajadzēja pakot mugursomas tālākam dienestam ASV operatīvajā komandpunktā Eiropā.

Šodien mēs novērojam, kā ASV armijas korpusa štābs Polija "apaug" ar pakļautiem karaspēkiem. Sākumam – pilnvērtīga brigāde, gandrīz 6 tūkstoši cilvēku.

Korpuss ir nopietna lieta

Par armijas korpusa galveno darbības veidu tiek uzskatīts uzbrukums. ASV Lauka nolikumā teikts: "Tikai ar uzbrukumu var salauzt pretinieka pretestību, pārņemt iniciatīvu un galu galā izcīnīt uzvaru kaujā (operācijā)." Runa ir par pārrāvumiem, aplenkumiem un frontālu uzbrukumu īsā laikā ar efektīviem triecieniem ar kodolieročiem un konvenionālajiem līdzekļiem. Tas noteikti ir zināms arī Polijā.

Pēc septiņus gadus ilgas aizmirstības atjaunoto amerikāņu 5. korpusu ir vērts apskatīt tuvāk. ASV Sauszemes spēkos ir tikai četri tamlīdzīgi operatīvi taktiskie grupējumi. Korpusa analogs Krievijā – izvērsta vispārējā armija, ko veido vairākas divīzijas, brigādes un pulki.

Vācijas teritorijā ASV 5. armijas korpusa sastāvā bija trīs divīzijas (tostarp – viena tanku divīzija), sešas brigādes un liels skaits citu vienību – kopā aptuveni 45 tūkstoši karavīru. Tomēr Polijā (un citās Baltijas valstīs) itin labi var pakāpeniski atjaunot tādu struktūru, bruņojuma skaitu un kvalitāti. Pie tam relatīvā "rotācija" neko nemainīs – valstī pastāvīgi uzturēsies desmitiem tūkstošu amerikāņu karavīru ar saviem ieročiem un kara tehniku.

Nesenā pagātnē ASV armijas korpusu veidoja viena tanku un divas mehanizētās divīzijas, bruņu kavalērijas pulks, divas lauka artilērijas grupas. Kopā – līdz 60 tūkstoši karavīru, 900 tanki, aptuveni 20 operatīvi taktisko raķešu Lance starta iekārtas, vairāk nekā divi simti 203 mm un 155 mm kalibra haubices (tās var izmantot arī kodollādiņus), 300 mīnmetēji, līdz 3800 granātmetēji, 200 helikopteri, vairāk nekā 300 zenītlīdzekļu.

Pie tam Vašingtonas un Varšavas vienošanās paredz dislocēt Polijā amerikāņu armijas mācību centru, bezpilota lidaparātu eskadriļu Laskas pilsētā un speciālo uzdevumu vienības Ļubļiņecas pilsētā.

Pēc tam vienā brīdī būs loģiski pastiprināt PGA un PRA sistēmu, "savilkt" Polijā amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes. Kaut kādu iemeslu dēļ ASV taču izstājās no INF un plāno Krievijas "savaldīšanu" gadiem uz priekšu.

Veidojas ļoti labi saprotama situācija. Tā apdraud ne tikai Krievijas Federāciju vien. Pēc abiem pasaules kariem ASV 5. armijas korpuss piedalījās karadarbībā Dienvidslāvijā (1995. gads), Irākā (no 2002. gada), Afganistānā (no 2006. gada). Rezultātā minētās valstis tika lemtas gadiem ilgām nelaimēm, tajās sagrauta ekonomika, gājuši bojā tūkstošiem mierīgu iedzīvotāju.

ASV armijas korpusi netiek formēti miera misijām, un perspektīvā Polija nevar justies drošībā.

Akmens svešā dārziņā

Tomēr Polijas valdība ir sajūsmā par ASV armijas lielā štāba pārdislokāciju uz Poznaņu (300 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala) un amerikāņu militārā grupējuma pieaugumu. Politiķi dēvē savu valsti par NATO jaunās koncepcijas "stūrakmeni" austrumu virzienā. Varšavu priecē pat jaunā terminoloģija – amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā nevis par austrumu flanga aizsardzību, bet gan par "NATO austrumu fronti". Pārsteidzoša vieglprātība. Fronte neizbēgami nozīmē karu un tūkstošiem cilvēku nāvi. Nekā laba.

Protams, Krievija savlaicīgi, konsekventi un mūsdienīgi reaģēs uz ASV 5. armijas korpusa parādīšanos kaimiņos. Ja Pentagons reiz, nepūloties īpaši saskaņot rīcību ar Poliju, nolems iemest "stūrakmeni" kaimiņu "dārziņā", nav grūti iedomāties, kas un kādā skaitā atlidos atbildei.

2020. gadā Krievijas Bruņoto spēku bruņojuma modernizācija sasniegs 70%. Krievijas karaspēku un flotes cīņas gatavības pārbaude jūlijā 149 755 karavīri 52 sauszemes, aviācijas un jūras poligonos sekmīgi izpildīja manevrietilpīgas aizsardzības un uzbrukuma uzdevumus, kuros tika izmantotas  26 820 bruņojuma un kara tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Septembrī mēs ieraudzīsim daudz interesanta stratēģiskajās štāba mācībās "Kaukāzs 2020".

Lai arī Krievija ir daudz hiperskaņas "dūžu piedurknē", tai ir daudz vairāk valstiskās gudrības un savaldības attiecībās ar neadekvātiem "partneriem". Tāpēc globāls konflikts Eiropai un Amerikai nav nenovēršams.

Pentagona gājiens uz Tuvajiem Austrumiem var arī nākotnē būt "ASV lielākā kļūda". Tā būs  mazāka nekā karš ar Krieviju. Spriežot pēc ASV valsts sekretāra Maika Pompeo nesenā vērtējuma, Vašingtona un Maskava ir panākušas progresu pārrunās par bruņojuma kontroli. Tiesa, ASV bijusī valsts sekretāre Kondolīza Raisa drošības forumā Aspenā (Aspen Security Forum) tajā pašā dienā klāstīja: "Tā ir laba doma – izvest daļu spēku no Vācijas un dislocēt tālāk uz austrumiem" (ASV konkurējošie politiskie spēki ir aizkustinoši vienprātīgi "Krievijas savaldīšanas" stratēģijā).

Un tomēr ASV 5. armijas korpuss Polijā ne mazākā mērā neiekļaujas miermīlīgas līdzāspastāvēšanas  shēmā. Tā dēļ Baltijas valstis līdz ar visu Eiropu ir lemtas ilgstošai militāri politiskai turbulencei.

108
Tagi:
karaspēks, Polija, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

27
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

27
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

26
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

26
Tagi:
Ķīna, ASV
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums