ASV karavīri Polijā, foto no arhīva

ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā pēc pulvera

116
(atjaunots 16:22 08.08.2020)
Vērā ņemamu ASV bruņoto spēku pastāvīga dislokācija Polijā atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmā.

Ja divu pasaules karu dalībnieks – ASV 5. armijas korpuss – negatavojas trešajam karam, ir grūti izprast, kāda iemesla dēļ tas pārvietots no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kas robežojas ar Krieviju, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

ASV un Polija saskaņojušas "pastiprinātas sadarbības aizsardzības jomā" noteikumus, un 4. augustā izskanēja ziņa, ka Polijas teritorijā darbu sāk ASV 5. armijas korpusa vadība. Saskaņā ar vienošanos, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl tūkstotis. Un tas ir tikai lielu pārmaiņu sākums.

Acīmredzot, Vašingtona izraudzījusies Poliju galvenā sabiedrotā lomai Austrumeiropā militāri politiskai konfrontācijai ar Krieviju. Var prognozēt ASV spēku tālāku migrāciju no Vācijas uz Baltijas reģionu, kur arī Lietuva, Latvija un Igaunija ir gatavas konkurēt par Pentagona "mīļākās sievas" statusu – par amerikāņu armijas vienību dislokāciju savā teritorijā.

Iepriekš vēstīts, ka ASV plāno samazināt savu 36 tūkstošus lielo kontingentu Vācijā par 11 900 kareivjiem, no kuriem 5600 tiks dislocēti citās Eiropas valstīs.

Par 5. armijas korpusa jaunās komandstruktūras formēšanu ASV ar mērķi paplašināt iespējas Eiropā – pievēršot uzmanību Krievijai – kļuva zināms jau februārī – par to informēja The Wall Street Journal.

Toreiz notikums nekādu lielo atbalsi neguva. Organizatoriska struktūra, militārā nozīme un ģeogrāfija nebija atspoguļoti pilnībā, turklāt amerikāņu "darbības pret Krievijas potenciālajiem draudiem" nav nekas jauns.

Šķita, ka Pentagons atjaunojis tikai 5. armijas korpusa štābu (tas oficiāli izformēts 2013. gadā), ko veidos 635 militārpersonas, lai "sinhronizēt ASV armijas taktisko vienību, sabiedroto un partneru darbības operācijās Eiropā". Par dislokācijas galveno punktu tika nosaukts Noksa forts Kentuki štatā, un tikai 200 virsniekiem vajadzēja pakot mugursomas tālākam dienestam ASV operatīvajā komandpunktā Eiropā.

Šodien mēs novērojam, kā ASV armijas korpusa štābs Polija "apaug" ar pakļautiem karaspēkiem. Sākumam – pilnvērtīga brigāde, gandrīz 6 tūkstoši cilvēku.

Korpuss ir nopietna lieta

Par armijas korpusa galveno darbības veidu tiek uzskatīts uzbrukums. ASV Lauka nolikumā teikts: "Tikai ar uzbrukumu var salauzt pretinieka pretestību, pārņemt iniciatīvu un galu galā izcīnīt uzvaru kaujā (operācijā)." Runa ir par pārrāvumiem, aplenkumiem un frontālu uzbrukumu īsā laikā ar efektīviem triecieniem ar kodolieročiem un konvenionālajiem līdzekļiem. Tas noteikti ir zināms arī Polijā.

Pēc septiņus gadus ilgas aizmirstības atjaunoto amerikāņu 5. korpusu ir vērts apskatīt tuvāk. ASV Sauszemes spēkos ir tikai četri tamlīdzīgi operatīvi taktiskie grupējumi. Korpusa analogs Krievijā – izvērsta vispārējā armija, ko veido vairākas divīzijas, brigādes un pulki.

Vācijas teritorijā ASV 5. armijas korpusa sastāvā bija trīs divīzijas (tostarp – viena tanku divīzija), sešas brigādes un liels skaits citu vienību – kopā aptuveni 45 tūkstoši karavīru. Tomēr Polijā (un citās Baltijas valstīs) itin labi var pakāpeniski atjaunot tādu struktūru, bruņojuma skaitu un kvalitāti. Pie tam relatīvā "rotācija" neko nemainīs – valstī pastāvīgi uzturēsies desmitiem tūkstošu amerikāņu karavīru ar saviem ieročiem un kara tehniku.

Nesenā pagātnē ASV armijas korpusu veidoja viena tanku un divas mehanizētās divīzijas, bruņu kavalērijas pulks, divas lauka artilērijas grupas. Kopā – līdz 60 tūkstoši karavīru, 900 tanki, aptuveni 20 operatīvi taktisko raķešu Lance starta iekārtas, vairāk nekā divi simti 203 mm un 155 mm kalibra haubices (tās var izmantot arī kodollādiņus), 300 mīnmetēji, līdz 3800 granātmetēji, 200 helikopteri, vairāk nekā 300 zenītlīdzekļu.

Pie tam Vašingtonas un Varšavas vienošanās paredz dislocēt Polijā amerikāņu armijas mācību centru, bezpilota lidaparātu eskadriļu Laskas pilsētā un speciālo uzdevumu vienības Ļubļiņecas pilsētā.

Pēc tam vienā brīdī būs loģiski pastiprināt PGA un PRA sistēmu, "savilkt" Polijā amerikāņu vidēja darbības rādiusa raķetes. Kaut kādu iemeslu dēļ ASV taču izstājās no INF un plāno Krievijas "savaldīšanu" gadiem uz priekšu.

Veidojas ļoti labi saprotama situācija. Tā apdraud ne tikai Krievijas Federāciju vien. Pēc abiem pasaules kariem ASV 5. armijas korpuss piedalījās karadarbībā Dienvidslāvijā (1995. gads), Irākā (no 2002. gada), Afganistānā (no 2006. gada). Rezultātā minētās valstis tika lemtas gadiem ilgām nelaimēm, tajās sagrauta ekonomika, gājuši bojā tūkstošiem mierīgu iedzīvotāju.

ASV armijas korpusi netiek formēti miera misijām, un perspektīvā Polija nevar justies drošībā.

Akmens svešā dārziņā

Tomēr Polijas valdība ir sajūsmā par ASV armijas lielā štāba pārdislokāciju uz Poznaņu (300 km attālumā no Kaļiņingradas apgabala) un amerikāņu militārā grupējuma pieaugumu. Politiķi dēvē savu valsti par NATO jaunās koncepcijas "stūrakmeni" austrumu virzienā. Varšavu priecē pat jaunā terminoloģija – amerikāņu politiķi un ģenerāļi aizvien biežāk runā nevis par austrumu flanga aizsardzību, bet gan par "NATO austrumu fronti". Pārsteidzoša vieglprātība. Fronte neizbēgami nozīmē karu un tūkstošiem cilvēku nāvi. Nekā laba.

Protams, Krievija savlaicīgi, konsekventi un mūsdienīgi reaģēs uz ASV 5. armijas korpusa parādīšanos kaimiņos. Ja Pentagons reiz, nepūloties īpaši saskaņot rīcību ar Poliju, nolems iemest "stūrakmeni" kaimiņu "dārziņā", nav grūti iedomāties, kas un kādā skaitā atlidos atbildei.

2020. gadā Krievijas Bruņoto spēku bruņojuma modernizācija sasniegs 70%. Krievijas karaspēku un flotes cīņas gatavības pārbaude jūlijā 149 755 karavīri 52 sauszemes, aviācijas un jūras poligonos sekmīgi izpildīja manevrietilpīgas aizsardzības un uzbrukuma uzdevumus, kuros tika izmantotas  26 820 bruņojuma un kara tehnikas vienības, 414 lidaparāti, 106 kuģi. Septembrī mēs ieraudzīsim daudz interesanta stratēģiskajās štāba mācībās "Kaukāzs 2020".

Lai arī Krievija ir daudz hiperskaņas "dūžu piedurknē", tai ir daudz vairāk valstiskās gudrības un savaldības attiecībās ar neadekvātiem "partneriem". Tāpēc globāls konflikts Eiropai un Amerikai nav nenovēršams.

Pentagona gājiens uz Tuvajiem Austrumiem var arī nākotnē būt "ASV lielākā kļūda". Tā būs  mazāka nekā karš ar Krieviju. Spriežot pēc ASV valsts sekretāra Maika Pompeo nesenā vērtējuma, Vašingtona un Maskava ir panākušas progresu pārrunās par bruņojuma kontroli. Tiesa, ASV bijusī valsts sekretāre Kondolīza Raisa drošības forumā Aspenā (Aspen Security Forum) tajā pašā dienā klāstīja: "Tā ir laba doma – izvest daļu spēku no Vācijas un dislocēt tālāk uz austrumiem" (ASV konkurējošie politiskie spēki ir aizkustinoši vienprātīgi "Krievijas savaldīšanas" stratēģijā).

Un tomēr ASV 5. armijas korpuss Polijā ne mazākā mērā neiekļaujas miermīlīgas līdzāspastāvēšanas  shēmā. Tā dēļ Baltijas valstis līdz ar visu Eiropu ir lemtas ilgstošai militāri politiskai turbulencei.

116
Tagi:
karaspēks, Polija, ASV
Pēc temata
Nesavaldība savaldīšanas labad. ASV pārsviež spēkus tuvāk Krievijas robežām
Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru
Eksperts: Poliju neinteresē, vai ASV dislocēs spēkus Baltijā
Polijā sākušās mācības, kas varēja kļūt par ASV spēku masveida pārvietošanu uz Eiropu

Spēcīga roka ir laba, ar ieroci vēl labāk. Cilvēki gatavi nomainīt Saeimu pret huntu?

19
(atjaunots 13:30 10.05.2021)
Valdībai neuzticas, partijām neuzticas, toties uzticas bruņotam cilvēkam. Kāpēc Latvijas iedzīvotāji noticējuši armijai?

Dažādas aptaujas Latvijā parasti paslīd garām sabiedriskajam viedoklim. Tā gadijās arī ar kārtējo Eurobarometer pētījumu. Iespējams, tāpēc, ka esam iemācīti ne īpaši ticēt aptaujām. Taču simboliski, ka šīs aptaujas rezultāti publiskoti īsi pirms pareizticīgo Lieldienām. Runa tajā bija par ticību – kam tic Eiropā un Latvijā, kam - ne.

Pavēlēts ticēt!

Principā, neko sensacionālu Eirospas barometrs neuzrādīja. Ir tikai viens izņēmums, kas man lika saspringt. Paskatieties, it kā uzskatām sevi par demokrātisku valsti, lepojamies ar šādām tādām no Eiropas importētām brīvībām. Bet ko iesākt ar tādiem cipariem: Latvijā parlamentam uzticas 21%. Saeimu veidojošajām partijām – uzmanību! – tikai 7%. Toties armijai tic veseli 72% iedzīvotāju.

Kur te ir āķis? Tas ir vēstures smagais mantojums, kas liek uzticēties cilvēkam ar šauteni? Varbūt Latvijas iedzīvotāji, it īpaši no nabadzīgajiem, depresīvajiem rajoniem, tic armijai kā uzticamam darba devējam, kas piedāvā stabilu algu no 900 eiro uz rokas, apdrošināšanu, sociālos labumus, stiprus apavus un reizēm pat ārvalstu komandējumus ar garantētu līķa nogādi mājās, ja kaut kas aizgājis greizi?

Bet 80. gadu beigās vairums jauno un progresīvo PSRS iedzīvotāju armiju uzskatīja par valsts uzmāktu lietu, brīvības trūkumu, tumsonību, personiskā viedokļa trūkumu utt. Kas tad noticis ar sabiedrību Latvijā, ja tā tik radikāli mainījusies 30 gadu laikā?

Mūs glābs "kazarmokrātija"?

Patiesībā "Eurobarometer" skaidri norāda uz lielu problēmu. Iedzīvotājiem radījusi vilšanos demokrātija. Viņi netic, ka pašreizējās sistēmas apstākļos, kad mums vēlēšanās uzspiež partiju sarakstus, kas pārstāv nevis tautu, bet gan šauras interešu grupas, var ievēlēt normālus likumdevējus un izpildvaru.

Pēdējo reizi īpaši naivie apsvilinājās, nobalsojot par populistiem, kuri izcēlās ar to, ka skandālu un kašķu plosītā partija sabruka acu priekšā, ministri un deputāti sacenšas politiskajā prostitūcijā un pārdodas uz kaimiņpartijām.

Kas notiks tālāk? Tālākā perspektīva ir satraucoša. Ja tauta netic parlamentārajai demokrātijai, pie varas var nākt kazarmu demokrātija. It īpaši, ja tādas tendences augs arī citās ES valstīs, un tas izskatās ticami pandēmijas raisīto pilsonisko tiesību ierobežojumu fonā.

Starp citu, "spēcīga roka ar šauteni" var atrisināt milzum daudz problēmu. Pirmkārt, var ietaupīt milzum daudz līdzekļu, ja likvidēt vēlēšanas un pašu parlamentu, samazināt valdību, pēc tam – piespiest pie sienas korupciju, nodokļu maksātājiem smagu biznesa projektu lobēšanu, protekcionismu, eirofondu līdzekļu piesavināšanos, aizbildinoties ar dažādiem projektiem Covid-19 seku likvidāciju. Principā – pielikt punktu visam šim balagānam!

Otrkārt, tā var pārtraukt darba migrāciju, aizliedzot izbraukšanu no valsts.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Treškārt, var uzlabot demogrāfisko situāciju un pacelt dzimstību, izdodot atbilstošas pavēles un iedibinot titulus "māte varone" un "tēvs patriots". Starp citu, bērnus var atdot militāri patriotiskās nometnēs, kur viņi uzreiz sāks apgūt cīņas paņēmienus, sapiera darbu, teoriju un militāri patriotiskās dziesmas.

Ceturtkārt, nekādu problēmu ar vakcināciju. Pavēle ir un paliek pavēle.

Nu, bet pastāvīgie hipotētiskie "ārējie draudi" kļūs par labāko motivāciju iedzīvotājiem strādāt, maksāt nodokļus, nākt pasaulē un nesūkstīties.

19
Tagi:
armija, valdība, Latvija
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Politiķu vakcinācija saliedējusi cilvēkus – pret politiķiem

"Viņi bija sajūsmā": kādu iemeslu dēļ tiek nomelnoti padomju karavīru varoņdarbi

39
(atjaunots 17:58 09.05.2021)
Faktu izkropļošana, cīņa ar pieminekļiem un centieni noliegt Sarkanās armijas vadošo lomu uzvarā pār fašismu – pēdējos gados Rietumi visiem spēkiem pūlas mazināt PSRS nopelnus Hitlera režīma sakaušanā.

Aizviel lielāks skaits Eiropas valstu cenšas sagrozīt vēsturi un atbīdīt otrajā plānā padomju tautas varoņdarbus. Kāpēc tā? Ko darīt? Par to materiālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Nesalīdzināmi zaudējumi

Runājot par PSRS lomu un ieguldījumu uzvarā pār fašismu, paskatīsimies uz skaitļiem. Lielā Tēvijas kara periodā pret Sarkano armiju vienlaikus darbojās 190-270 teicami apmacītas divīzijas.

Četru kara gadu laikā Vācijas-PSRS frontē bija likvidētas 607 vērmahta divīzijas. Pretinieks neatgriezeniski zaudēja vairāk nekā 8,5 miljonus cilvēku, kopējie zaudējumi pārsniedza 10 miljonus karavīru un virsnieku. Citas antihitleriskās koalīcijas valstis visas kopā sakāva 176 vācu divīzijas.

Mobilizācijas mērogi PSRS, padomju pilsoņu vēlme un gatavība nosargāt Dzimteni atstāj iespaidu ne tikai uz vēsturniekiem. Jau pirmajā Lielā Tēvijas kara nedēļā ieročus rokā ņēma 5 300 000 cilvēki.

Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais vadītājs Mihails Mjagkovs sarunā ar RIA Novosti atgādināja, ka Sarkanā armija sastapās ar triecienu, ko deva trīs ceturtdaļas Vācijas un tās sabiedroto spēks.

"Kopā ar vērmahtu cīņās gāja itāļu, ungāru un rumāņu armijas, somu, slovāku un horvātu spēki, SS franču, beļģu, flamandiešu leģioni un tā tālāk, - viņš atzīmēja. – Pat tad, kad rietumvalstis 1944. gada jūnijā atklāja otro fronti, divas trešdaļas divīziju – lielākā daļa vērmahta – karoja pret PSRS."

Sarkanā armija salauza mugurkaulu vācu kara mašīnai, sagādāja tai nelabojamus zaudējumus. Mjagkovs pieminēja Staļingradas kauju, kurā tika likvidēts vairāk nekā pusotrs miljons vērmahta kareivju un virsnieku. Pie tam arī padomju spēki cieta kolosālus zaudējumus – vairāk nekā 1,1 miljonu cilvēku.

"Aptuveni tajā pašā laikā notika cīņa pie Alameinas, ko Rietumu historiogrāfija šodien uzskata par svarīgāko un izšķirošo Otrā pasaules kara epizodi, - piebilda vēsturnieks. – Salīdzinājumam: briti toreiz zaudēja 13-15 tūkstošus kareivju, 35-40 tūkstošus – vācu un itāļu spēki. Vai kauja pie Midvejas atola 1942. gada vasarā. Japāņu flote zaudēja četrus aviācijas bāzes kuģus, ASV – vienu. Japāņi zaudēja trīs tūkstošus cilvēku, amerikāņi – dažus simtus. To nevar ne salīdzināt ar notikumiem PSRS-Vācijas frontē."

Atzina visā pasaulē

Pie tam, turpināja vēsturnieks, iepriekš PSRS vadošo lomu hitleriskās Vācijas sakaušanā atzina Rietumu militārā un politiskā vadība. Piemēram, ASV prezidents Franklins Rūzvelts paziņoja, ka par pašiem nozīmīgākajiem un izšķirošajiem Otrā pasaules kara notikumiem jāpateicas PSRS.

Vēstulē Staļinam viņš Sarkanās armijas uzvaru un "paša spēcīgākā ienaidnieka" sakaušanu nosauca par episku un lielisku. Staļingradas iedzīvotājiem un aizstāvjiem viņš nosūtīja godarakstu, kurā pauda sajūsmu par drosmi, pašaizliedzību un gara spēku, kas apturēja "uzbrukuma vilni".

Lielbritānijas karalis pavēlēja izgatavot un pasniegt dāvanā īpašu zobenu ar gravējumu "Staļingradas pilsoņiem, izturīgiem kā tērauds, no karaļa Georga VI par britu tautas dziļas sajūsmas zīmi".

Mjagkovs atgādināja arī to, ka Rūzvelts ne vienu vien reizi uzsvēra, ka militārā tehnika un produkti, kas tika piegādāti Maskavai uz lendlīzes noteikumiem, kara iznākumu ietekmēja vien nenozīmīgi.

"Rietumu līderi saprata, ka krievi paši rada vēsturi un spēj patstāvīgi sakaut Hitleru un atjaunot savu valsti, - uzsvēra Mjagkovs. – Lielā mērā arī šī iemesla dēļ tika atklāta otrā fronte. Rietumos saprata: ja krievi vieni atbrīvos gan savu valsti, gan visu Eiropu, angļi un amerikāņi paliks tukšām rokām."

Jau kopš vācu uzbrukuma PSRS vadība lūdza sabiedrotos atklāt otro fronti un sākt karadarbību pret Vāciju Rietumeiropā. Taču ASV un Lielbritānijas valdības kavējās, aprobežojoties ar spēku izsēdināšanu Ziemeļāfrikā.

"Kamēr viņi gatavojās atklāt otro fronti – no 1942. gada jūnija līdz 1944. gada 6. jūnijam, PSRS-Vācijas frontē dzīvības zaudēja vairāk nekā 5 miljoni Sarkanās armijas karavīru un virsnieku, - norādīja Mjagkovs. – Taču PSRS būtu uzvarējusi karā arī bez otrās frontes. Protams, citā laika periodā, būtu lielāki zaudējumi. Tomēr lielākā daļa kara vēsturnieku uzskata: PSRS būtu uzvarējusi. Par to liecina skaitļi un fakti."

Spēks ir patiesībā

Pat aukstā kara laikos padomju ērā bija grūti iedomāties, ka nopietnu Rietumu vēsturnieku un zinātnisko līdzstrādnieku aprindās kāds būtu apstrīdējis PSRS izšķirošo lomu uzvarā pār Vāciju. Bet šodien viss ir otrādi: baltais kļuvis melns, melnais – balts. Staļinam pārmet Otrā pasaules kara sākšanu, "līķu gāšanu pār ienaidnieku", apgalvo, ka bez lendlīzes Sarkanā armija nebūtu spējusi uzvarēt.

Ģenerālleitnants K.A.Veršiņins ar pilotiem Lielā Tēvijas kara gados
© Photo Минобороны России

"Un tikai drosmīgais kareivis Raiens, ko glābj pazīstamajā Holivudas filmā, izrādās, atbrīvojis visu Eiropu, - stāstīja vēsturnieks. – Krievija pašlaik saskaras ar smagu ideoloģisko un ekonomisko spiedienu. Tas atgādina 30. gadus, kad PSRS bija ielenkta cietokšņa stāvoklī: Vācija atklāti uzstājās pret mums, gribēdama sagrābt teritorijas, citas rietumvalstis veicināja Hitlera agresiju."

Mjagkovs ir pārliecināts: tādos apstākļos, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Krievijai ir jāieņem aktīvāka uzbrukuma pozīcija. Tāpat jāatgādina Eiropas valstīm, ka to teritorijā savulaik pastrādāta virkne smagu noziegumu pret veselām tautām.

"Piemēram, uzdot jautājumu par ukraiņu, baltkrievu un ebreju genocīdu no Polijas puses Rietumukrainas un Baltkrievijas teritorijā, kas turpinājās līdz pat 1939. gadam, - precizēja Mjagkovs. – Koncentrācijas nometnē pie Belostokas pabija tūkstošiem cilvēku, viņi dzīvoja šausmīgos apstākļos, pārcieta nežēlīgu ņirgāšanos. Bet visa Eiropa pirms kara un kara gados faktiski apvienojās zem nacistiskās svastikas. Pat neitrālā Zviedrija piegādāja Vācijai ogles, bet Šveice glabāja nacistu naudu. To vajag apspriest, arī Eiropas Parlamentā."

Lai nu būtu, kā būdams, vēsturisko faktu apzināta izkropļošana turpinās. Pie tam zaimo apbedījumus, nojauc pieminekļus padomju karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem. Īpaši aktīva ir Polija un Baltijas valstis. Ar dažādiem ieganstiem tiek iznīcināta simtiem tūkstošu sarkanarmiešu piemiņa, kuri atdevuši dzīvību par eiropiešu brīvību. Piemēram, negaidot noskaidrojas, ka skulptūra bojā kāda parka ainavu vai apdraud garāmgājējus.

2017. gadā Polijā pieņēma grozījumus likumā par komunisma propagandu. Tagad pašvaldību pienākums ir nojaukt padomju monumentus. Runa ir par aptuveni 230 pieminekļiem Sarkanās armijas karavīriem visā valstī. Memoriālos ansambļus bieži sagrauj ar gluži barbariskām metodēm. 2017. gadā Tščankas pilsētā Polijā, pārkāpjot visas juridiskās normas un starptautiskos līgumus, tika nojaukts padomju karavīru brāļu kaps-mauzolejs. Krievijas vēstniecība Polijā vēsta, ka valstī palikušas aptuveni 100 memoriālās būves.

2017. gadā Lietuvā nojauca pieminekli padomju aktīvistiem, ko 1946. gadā nogalināja "meža brāļi", gadu vēlāk – padomju karavīriem-atbrīvotājiem veltīto monumentu. Prāgas pilsētas dome 2020. gadā demontēja maršala Ivana Koņeva pieminekli – viņš 1945. gadā komandēja spēkus, kuri atbrīvoja Prāgu. Šādu piemēru skaits pieaug.

Neatpaliek arī eiropieši un ukraiņi. Piemēram, nesen Ļvovā deemontēja 30 metrus augsto granīta stēlu, kas tika uzstādīta 1970. gadā par godu Ukrainas atbrīvošanai no fašistiem. Atsevišķus tā elementus izvietos muzejā "Terora teritorija". Ukraiņu nacionālisti vairākkārt nesodīti apzaimojuši karavīru pieminekļus. Piemēram, vairākas reizes ar krāsu aplēja un pat mēģināja nojaukt skulptūru pie ģenerāļa Vatutina, Kijevas atbrīvotāja, kapa vietas.

39
Tagi:
Uzvaras diena, Sarkanā armija, Hitlers, PSRS
Pēc temata
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Vai Eiropa vēlas pārskatīt robežas? Pie kā novedīs kara vēstures noliegšana
The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, kā Baltijā izkropļo vēsturi

Rīdzinieki plūst uz restorānu terasēm: aculiecinieki sašutuši un prasa paskaidrojumus

0
(atjaunots 17:28 10.05.2021)
Ne velti restoratori runāja par ažiotāžu, kāda vērojama galdiņu rezervēšanā: Twitter lietotājs publicēja fotogrāfiju, kurā iemūžināti masu prieki pie atklātās terases Vecrīgā.

RĪGA, 9. maijs — Sputnik. Pēc Latvijas valdības lēmuma atļaut apmeklēt restorānu un kafejnīcu terases, restoratori ziņoja, ka galdiņi tiek rezervēti ļoti lielā apjomā. Jau piektdien, 7. maijā laimīgie rīdzinieki organizēja improvizētus tautas svētkus galvaspilsētas centrā, vēsta Mixnews.lv.

Vienlaikus pieaug Covid-19 infekcijas gadījumu skaitls, un nevar apgalvot, ka iedzīvotājus šī problēma neuztrauktu. Par to liecina lietotāja Naura sašutuma pilnais tvīts – viņš publicēja sociālajā tīklā fotogrāfiju no Vecrīgas, kur pie resotorāna terases sapulcējušies vairāk nekā 40 cilvēki.

Ilgi gaidītā iespēja apmeklēt restorānu spārnojusi, rīdzinieki pavisam piemirsuši sociālo distanci un citus ierobežojumus.

​"Vai pagātne atkārtosies?" viņš jautāja, atsaukdams atmiņā pērno koncertu Tērbatas ielā.

Naura jautājums piesaistīja uzmanību – uz to reaģēja Saeimas deputāts Krišjānis Feldmanis un Rīgas domes deputāte Linda Ozola. Politiķi lūdza policijas skaidrojumus.

Pie tam Feldmanis atgādināja, ka par ierobežojumu pārkāpumiem paredzēti naudas sodi.

"Cik man zināms, sodus 2k€ FP un 5k€ JP neviens nav atcēlis. Beidzot ir jāsāk runāt par ierobežojumu kontroles trūkumu. Skaidrs, ka tikai apzinīgās sabiedrības daļas ierobežošana nedod nekādu efektu. To pierādīja infekcijas rādītāju stagnācija augstā līmenī pēdējās nedēļās," viņš rakstīja.

​Kafejnīcu un restorānu terases lemts atvērt no 7. maija, taču pie tam saglabājas virkne epidemioloģisko ierobežojumu, kas jāievēro, apmeklējot tās.

​Pirmkārt, ierobežots terašu darba laiks – no 6.00 līdz 21.00. Otrkārt, pie viena galdiņa var sēdēt ne vairāk kā desmit cilvēki no divām mājsaimniecībām, tostarp – ne vairāk kā četri pieaugušie. Treškārt, stakrp galdiņiem jābūt starpsienai vai vismaz 2 metru attālumam. Personālam un apmeklētājiem jāvalkā maskas.

Tomēr, spriežot pēc pūļa pie Pulvertorņa un Jēkaba kazarmām Vecrīgā, rīdzinieki visus noteikumus ir aizmirsuši.

0
Tagi:
sociālie tīkli, ierobežojumi, valdība
Pēc temata
Cilvēki sāk pirkt traktorus: piegādes dienesti strādā dienām un naktīm
"Normālā" valstī Kariņš būtu demisionējis: politologs par Saeimas un MK domstarpībām
Kā strādās restorānu terases Latvijā un kā būs ar alkohola tirdzniecību
Eksperts: cilvēki pandēmijas laikā sakrājuši daudz naudas un būs gatavi to tērēt