Ukraina

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

91
(atjaunots 13:35 07.08.2020)
Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.

91
Tagi:
uzbrukums, NATO, Krievija, Gruzija, Ukraina
Pēc temata
Tramps aicina Eiropu nežēlot naudu Ukrainai
Bloķēt Krimu. ASV nopietni ķērušās pie Melnās jūras
Latvija sveic Ukrainu ar integrāciju, eksperti uzskata, ka tā neredzēs NATO 20 gadus
Jauniešu organizācijas Protests piķēts par LGBT pārstāvju tiesībām

Par TO. Krievu vecākus kaitina seksuālā audzināšana Vācijā

40
(atjaunots 17:35 11.05.2021)
Vācijas izglītības sistēma bieži tiek kritizēta. It īpaši negatīvi to vērtē emigranti no pēcpadomju valstīm. Lielākās raizes sagādā seksuālās izglītības mācības, obligātas sākumskolā.

Ar videoprogrammu, spilgtu ilustrāciju un uzskates materiālu palīdzību skolotāji stāsta "par to". Vecāki piekrīt tam, ka tamlīdzīgas zināšanas ir noderīgas pusaudžiem, taču pārdzīvo par jaunākiem bērniem. Pie tam par nodarbību kavēšanu var dabūt naudas sodu un visnotaļ lielu. Par mūsdienu audzināšanu portālā RIA Novosti pastāstīja Ksenija Meļņikova.

Mulsinoši un smieklīgi

"Meita atgriezās mājās ar veselu maisu brošūru, tur bildes ir spilgtākas un detalizētākas nekā bioloģijas mācību grāmatās. Viņa tajās vairs neieskatījās, viņai bija neveikli. Pēc nodarbības viņa bija šokēta. Līdz šim viņa nezināja, no kurienes rodas bērni. Savas domas viņai bija, izrādījās, ka viņa kļūdījās," stāsta Irina, Ziemeļreinas-Vestfālenes iedzīvotāja. Otrajā pusgadā viņas meitai – 1. klases skolniecei sākās seksuālās attīstības obligātās nodarbības.

"Bērni smējās, it īpaši puikas. Viņiem bija gan interesanti, gan kauns. Mūsu klases audzinātāja nosūtīja dokumentu, kurā informēja par mācību programmas startu," turpināja Irina. Viņa piebilda, ka daudzi vecāki bijuši neapmierināti, jo uzskata: tas ir pārlieku agri sākumskolā. Turklāt viņiem nepatīk pati metode: "Viņi noskatījās nodarbībā video ierakstu, kurā tuvplānā demonstrētas ģenitālijas, bija arī dzimumakts. Meita negribēja stāstīt sīkāk, viņa kautrējās."

Par seksuālās audzināšanas nodarbībām vācu skolās turpinās asi strīdi. Vieni uzskata, ka bērniem kopš pašas bērnības māca kaut ko nepieklājīgu vai pat mudina uz netradicionālu seksuālo orientāciju. Citi ir pārliecināti, ka tādas nodarbības ir vajadzīgas.

"Dēlam stāstīja, ka ir dažādi LGBT pārstāvji: homoseksuālisti, lesbietes, transpersonas. Pie tam uzsvēra, ka tas ir normāli. Es neiebilstu, tomēr man šķiet, ir pārāk agri dot bērniem tādu informāciju. Tas jādara mazliet vēlāk, kad viņiem izveidosies pašiem savs viedoklis. Sākumskolā ir risks, ka skolotāji uzspiež idejas. Mums paveicies: es uzticos mūsu klases audzinātājai un nešaubos, ka viņa vada stundas ļoti profesionāli," stāsta Hamburgas iedzīvotājs Nikolajs.

Pie tam visi lūdza neminēt uzvārdus – bīstas no problēmām ar skolu.

Vecāki ir noraizējušies

Pirmās seksuālās audzināšanas stundas vecāko klašu skolēniem VDR sākās jau 1959. gadā. 9 gadus vēlāk par to izšķīrās arī VFR. Izstrādāja "Dzimumaudzināšanas atlasu". Bērniem pārsvarā stāstīja par pubertāti un izmaiņām zēnu un meiteņu organismos. Jaunāko klašu apgaismošana sākusies tikai pēdējo 10 gadu laikā. Daudzi pieaugušie ar to bija neapmierināti.

Džonijs Deps
© Sputnik / Сергей Венявский

Visaktīvākā ir organizācija "Satrauktie vecāki" (Besorgte Eltern). Viņi noraizējušies par to, ka izglītības programma ir pārslogota ar lieku informāciju, turklāt paver iespējas manipulācijām. Grupā ir emigranti no pēcpadomju valstīm, taču ir arī liels skaits vāciešu.

"Es vēlos, lai tiktu nospraustas robežas, tāpat kā citās nodarbībās: šajā vecumā skolēnam jāzina konkrēts materiāls vēsturē, bioloģijā, matemātikā, ne vairāk. Citādi iznāk pilnīga izvēles brīvība – skolotāji var stāstīt, ko vien vēlas," sarunā sprieda divu bērnu tēvs Tobiass no Minhenes.

Visās federālajās zemēs ir pašām savas izglītības programmas, skolas pašas nosaka nodarbību skaitu. Vienās kurss aizņem tikai pāris nedēļas, citās – ilgst pat pusgadu.

"Satrauktie vecāki" periodiski organizē protesta akcijas lielās pilsētās ar tādiem plakātiem kā "Lai bērni paliek bērni", "Viņiem vajadzīga mīlestība, nevis sekss", "Rokas nost no mūsu bērniem". Barikāžu otrā pusē – demonstranti no zaļajiem un sociāldemokrātiem. Pārsvarā – seksuālo minoritāšu pārstāvji: viņi uzskata, ka "Satrauktie vecāki" esot viņu ideoloģiskie pretinieki.

"Mani dēli mācās sākumskolā. Es iebilstu pret seksuālās audzināšanas mācību. Taču es neesmu ne ultralabējais, ne homofobs, ne kristīgais fundamentālists, es vispār esmu ateists! Mēs esam absolūti neitrāla vecāku grupa, taču negribam, lai šīs nodarbības sāktos tik agri," uzsvēra Tobiass.

Bez kavējumiem

Dzimumaudzināšanas kurss turpinās 7.-8. klasē. Stāsta par kontracepcijas paņēmieniem. Skolotāji organizē ar skolēnu dzimuma un seksuālo identitāti saistītus testus. Vācu žurnāls Der Spiegel stāsta par vienu no jautājumiem, par ko vecāki bija sašutuši: "Cik liela ir iespēja, ka jūsu heteroseksualitāte ir pagaidu parādība un ar laiku mainīsies?"

Neapmierinātās mātes un tēvus mierināja Aņa Heningsena, dzimumaudzināšanas profesora Ķīles universitātē. Viņa stāstīja, ka daudzi vecāki nepareizi izprot nodarbību būtību: "Mēs izskatām jautājumus, kam ir liela loma bērnu un pusaudžu ikdienas dzīvē. Nevajag domāt, ka šīs nodarbības aģitē par pornogrāfiju un homoseksuālismu."

Daudzus tāds skaidrojums nevar nomierināt. Taču neizdosies arī mācības kavēt – par to draud naudas sods. Likums par skolu obligāto apmeklējumu (Schulpflicht) neatkarīgi no bērna un viņa vecāku pilsonības, ieviesa jau 1919. gadā. Tas ir spēkā arī šobaltdien. Katram bērnam vecumā no sešiem gadiem ir jāapmeklē nodarbības. Kavējums bez objektīva iemesla pielīdzināms administratīvam pārkāpumam. Piemēram, Diseldorfā par katru kavējumu nāksies maksāt 80 eiro, Ķelnē – 188 eiro.

Pirms dažiem gadiem Vāciju satrieca stāsts par daudzbērnu tēvu Oigenu: viņš izcieta cietumsodu par to, ka viņa meita Melita izlaida vairākas dzimumaudzināšanas nodarbības. Ģimenei piesprieda sodu, viņi atteicās to maksāt. Lieta nonāca apgabaltiesā. Oigenam piesprieda vienu dienu cietumā.

Daudziem tā bija mācība, atzīmēja 4. klases skolotāja Lara no Hamburgas. Viņa saprot vecāku raizes. Piemēram, skolas likumā noteikta nepieciešamība veidot audzēkņiem pozitīvu attieksmi pret seksualitāti: "Tas daudzus biesē. Es cienu vecāku tiesības pastāvīgi informēt bērnus par šiem jautājumiem. Lieta tāda, ka bieži vien viņi paši to nedara un arī mums neuzticas."

Viņa piezīmēja, ka zināšanas par savu ķermeni un jūtām "dāvā komforta sajūtu, palīdz uzturēt labas attiecības, bet nākotnē palīdzēs izvairīties no veneriskām saslimšanām un nevēlamas grūtniecības".

Lielākajā daļā federālo zemju mācību plānu teikts, ka seksuālā audzināšana ir skolotāju un ģimenes kopīgs uzdevums. Visiem pieaugušajiem ir jāzina, kādi jautājumi un mācību materiāli ir jāapspriež. Taču pie tam vecāki nevar lemt par izglītības programmu, ir pārliecināti vācu pedagogi. Tāda ir sistēma, un pagaidām tā nedāvā izvēles iespējas.

40
Tagi:
bērni, skola, izglītība, Vācija
Pēc temata
"Māciet ķīmiju, nevis homoseksuālismu!" Bērnu vecāki Eiropā ir sašutuši
Emigrācija padara Latviju latviskāku: kas patīk un kas nepatīk emigrantiem ārzemēs
Politkorektuma rezultāti: sarunas virtuvē un lokomotīvītes-transpersonas
Bet pie viņiem baltos linčo...
ASV armijas karavīri Ukrainā, foto no arhīva

"Nevar ne sagaidīt": ko NATO armijas darīs ar Ukrainu

34
(atjaunots 10:22 11.05.2021)
Rodas iespaids, ka Ukrainā drīz sāksies militāro būvdarbu bums. Prezidents Vladimirs Zeļenskis patētiski informēja par plāniem būvēt veselas divas jūras kara bāzes valsts dienvidos – "Melnās jūras reģiona aizsardzībai".

Iepriekš valsts ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba pūlējās uzvelt šo godpilno pienākumu rietumu sabiedrotajiem. Intervijā BBC viņš atzinās, ka Kijeva ir gatava piešķirt Lielbritānijas karaliskajiem JKS zemes gabalu bāzei Nikolajevskas apgabalā. Par to, vai Krievijas kaimiņos parādīsies jauna militārā infrastruktūra, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.

Iekšpagalms

Pēc militārajām mācībām "Apvienotās pūles 2020" Nikolajevskas apgabalā, kurās piedalījās 450 britu desantnieki, Kuļeba paziņoja, ka labprāt gribētu, lai viņi tur arī paliktu. politiķis uzsvēra, ka Lielbritānija vienmēr esot atbalstījusi Ukrainas cīņu par neatkarību un palīdzējusi pretoties "Krievijas agresijai". Ko par Ukrainas neatkarību patiesībā domā britu karavīri, daiļrunīgi demonstrē ieraksts Karalisko Bruņoto spēku lapā Twitter: "Mēs esam piezemējušies Krievijas iekšpagalmā".

Pagaidām Londona nav atbildējusi uz Kijevas aicinājumu, tomēr turpina aktīvu darbu šajā jomā. Karalisko JKS kuģi pastāvīgi apciemo Melno jūru. Oktobra vidū Odesas ostā ieradās pretgaisa aizsardzības eskadras kuģis HMS Dragon. Savukārt augusta beigās Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless informēja, ka Londona vadīs starptautisko programmu Ukrainas kara jūrnieku apmācībām.

Abu valstu militāri tehniskā sadarbība paplašinās. Iepriekš Vladimirs Zeļenskis parakstīja vienošanos ar Lielbritānijas kredītu aģentūru. Saskaņā ar tās noteikumiem briti uzbūvēs NATO standartiem atbilstošus raķešu kuterus Ukrainas Jūras kara spēku vajadzībām.

Tomēr pagaidām neviens pirms Kuļebas nav ne pušplēstu vārdu bildis par pilnvērtīgu britu bāzi Nikolajevskas apgabalā. Ārvalstu militārās infrastruktūras dislokāciju aizliedz Ukrainas Konstitūcijas 17. pants. Tiesa, ka Krima bija Kijevas varā, Sevastopolē bija Krievijas Melnās jūras bāze, taču par to bija noslēgts īpašs līgums. Teorētiski ukraiņi var pieļaut "izņēmumu" arī britiem.

Vietējos neielaist

Scenārijs nemaz nav tik fantastisks, jo britu tuvākie sabiedrotie – amerikāņi – jau sen met kāru aci uz Ukrainas krastiem. Piemēram, 2017. gada 25. jūlijā Očakovā, tikai 150 kilometru attālumā no Krimas svinīgā ceremonijā tika likti Jūras kara operatīvā centra pamati. Objektu būvē tikai amerikāņu speciālisti, ukraiņus bāzē neielaida. Pērnvasar valdība ziņoja, ka būvdarbi pabeigti. Tomēr visa informācija ir aizslepenota.

ASV JKS jūras kara operatīvie centri ir štābi operatīvā līmeņa pārvaldes organizācijai, kas paredzēti flotes spēku elastīgai pielietošanai dažādās operācijās. Objekts atrodas Ukrainas JKS Očakovas jūras kara bāzes teritorijā, netālu no 73. speciālo operāciju jūras centra, kura uzdevums cita starpā ir diversijas. Skaidrs, ka viena no amerikāņu bāzes galvenajām funkcijām ir Krievijas Melnās jūras flotes izspiegošana. Formāli centrs būvēts Ukrainas JKS vajadzībām, tomēr saimnieko tajā amerikāņi.
Vienlaikus ASV JKS modernizē piestātnes Očakovā un Nikolajevā, lai ostas varētu uzņemt vairākus NATO kara kuģus uzreiz. Tātad Ziemeļatlantijas ekspansija Melnajā jūrā ir acīm redzama. Un šajā reģionā Rietumiem ir tikai viens potenciālais pretinieks – Krievija.

Skolas un laboratorijas

Piekļuve Melnajai jūrai ir trim NATO valstīm – Turcijai, Bulgārijai un Rumānaijai. Tomēr amerikāņi nekad nav slēpuši vēlmi pavirzīties tālāk uz austrumiem. Par galveno balvu viņi uzskatīja Krimu. Pirmais zvans izskanēja 2006. gada vasarā, kad ASV un Ukrainas manevri "Sea Breeze" notika pussalas akvatorijā. Desmitiem tūkstošu krimiešu izgāja ielās, sašutuši par ASV "zaglīgo intervenci". Pa pussalu NATO karavīrus vadāja ar bruņotu apsardzi, un mācības ātri vien izbeidza. Tomēr amerikāņi pat nedomāja padoties. 2013. gada 5. septembrī ASV valsts iepirkumu portāls publicēja konkursu par Sevastopoles 5. skolas rekonstrukciju JKS inženieru bāzes vajadzībām. Darbi tika novērtēti 250-500 tūkstošu dolāru vērtībā. Pasūtītājs – JKS

Inženieru štābs. Tā speciālisti nodarbojas ar krasta objektu projektēšanu, būvdarbiem un apkalpošanu, kā arī infrastruktūras nodrošināšanu ASV flotes vajadzībām. Eksperti ir pārliecināti, ka Pentagons plānoja paklusām izveidot Krimā izlūkošanas centru, kas ļautu noklausīties telefona sarunas un militārās radiofrekvences. Taču drīz vien pēc pussalas iekļaušanās Krievijas sastāvā iepirkums tika atcelts.

Daudz lielākus panākumus amerikāņi ir guvuši ar bioloģiskajām bāzēm-laboratorijām. Aprīlī ASV vēstniecība oficiāli atzina, ka Ukrainā strādā vismaz 15 tādi objekti, ko uzrauga Pentagons. Ziņots, ka pirmās laboratorijas sāka darbu jau 2005. gadā, Viktora Juščenko prezidentūras laikā. Vašingtona apgalvo, ka tie ir miermīlīgi zinātniskie objekti, tomēr nekādas detaļas neatklāj. Analītiķi ir pārliecināti, ka laboratorijās tiek izstrādāti bioloģiskie ieroči.

Valsts-poligons

Jāpiebilst gan, ka NATO karavīri pastāvīgi uzturas Ukrainā pat bez jaunām bāzēm. Javorovas poligonā Ļvovas apgabalā NATO instruktori apmāca UBS karavīrus un virsniekus jau no 2014. gada.

Rietumvalstu kontingenti strādā pēc rotācijas principa un ik gadus nomainās. Poligonā uzbūvētas kazarmas un visa nepieciešamā infrastruktūra. Pieticīgākās aplēses liecina, ka alianses instruktori apmācījuši jau aptuveni desmit tūkstošus karotāju. Ukrainā ierodas militārie speciālisti no Lielbritānijas, Izraēlas, Kanādas, Lietuvas, Polijas, ASV, Horvātijas, Zviedrijas un Igaunijas.

Pēdējā laikā NATO regulāri organizē mācības arī Ukrainas gaisa telpā. Septembrī ASV GKS stratēģiskie bumbvedēji ne vienu reizi vien tuvojušies Krievijas robežām no Krimas puses. Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka amerikāņi izspēlēja kodoluzbrukumu pussalai. Bumbvedējus piesedza Ukrainas Gaisa spēku iznīcinātāji.

34
Tagi:
aizsardzība, Krievija, armija, flote, Ukraina, NATO
Pēc temata
Tas jau ir nopietnāk par "Javelin": ASV nodos Ukrainai jaunus ieročus
"Ķersies klāt nopietni": vai briti augšāmcels Ukrainas kara floti
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
No kurienes nākdami, puiši? Ukraiņu karavīri Donbasā pacēluši ASV karogu

Rets ciemiņš: Liepājas novadā video nonācis ziņkārīgs lācis

0
(atjaunots 23:01 11.05.2021)
Svētdien, Bārtas mežā Liepājas novadā fotolamatās iekļuva lācis. Vietējie atzīmēja, ka Kurzemes dienvidos ķepaiņi sastopami ļoti reti.

Videokamera bija novietota mednieku biedrības "Buvmeistars" teritorijā. Tās pārstāve Kate Šterna pastāstīja, ka lācis ir apmēram piecus gadus vecs. Viņa konstatēja, ka Kurzemes dienvidos lāči nav redzēti ilgu laiku, tā ir liela veiksme, ka izdevies fiksēt šo ķepaini.

Lācis nesteidzīgi devās pie barotavas, ko mednieki sarūpējuši savvaļas dzīvniekiem, izpētīja to un, neko interesantu neatradis, devās tālāk savās lāča darīšanās.

© Sputnik / Н. Герасимов

Nesenajā konferencē "Medības 2021" Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš atzīmēja, ka patlaban lielākais lāču skaits mīt Latvijas dienvidos. Speciālists ziņoja, ka monitorings atbilstoši četriem galvenajiem kritērijiem: īpatņu skaits, izplatība, mītnes vietu stāvoklis un tālākās perspektīvas – liecina, ka lāču stāvoklis Latvijā ir apdraudēts. Pēdējais plašais pētījums veikts no 2015. līdz 2018. gadam.

Ozoliņš atzīmēja, ka tik mazs dzīvnieku skaits, kāds pašlaik fiksēts valstī, nevar nodrošināt populācijas patstāvīgu atjaunošanos. Tomēr, pēc viņa domām, cerība vēl ir.

Speciālisti brīdina, ka, iestājoties pavasarim, vēlams būt piesardzīgākiem pastaigās pa mežu un tā apkaimi – lāči mostas no miega un var tuvoties cilvēku mitekļiem uztura meklējumos.

0
Tagi:
lācis, Liepāja