(OTRK) Iskander

Jauni sveicieni NATO: "Iskander" pielāgosies mērķiem jūrā

83
(atjaunots 13:26 07.08.2020)
Krievija stiprina nacionālo un starptautisko drošību, piesedzot ar raķešu kompleksiem "Iskander" savas sauszemes un jūras robežas.

Stratēģija ir loģiska: jo vairāk raķešu kompleksu un iespējamā kaitējuma potenciālajam agresoram, jo stabilāks ir miers Eiropā un Āzijā, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Avīzes "Izvestija" informācijas avots Krievijas Aizsardzības ministrijā atklāja, ka operatīvi taktiskie raķešu kompleksi (OTRK) "Iskander" tiks izmantoti triecienam pa pretinieka jūras desantu un kuģiem. Sauszemes spēku raķešu brigādes sākušas apgūt jūras kauju taktiku. Komplekss pretinieka desanta atvairīšanai jau tehnoloģiski ir gatavs.  OTRK "Iskander M" atšķiras darbības rādiusa un precizitātes ziņā. Analogu tam nav visā pasaulē.

"Iskander" šaušanas mācības jūrā notika 20. jūlijā KF Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala raķešu grupējuma pēkšņās pārbaudes laikā. OTRK nosacīti likvidēja militārās tehnikas grupu, tai izsēžoties krastā no desanta kuģiem, un neļāva nosacītā pretinieka jūras desantam ieņemt Melnās jūras krastu.

Integrācijā ar bruņoto spēku kontroles automatizēto sistēmu "Iskander" krasta aizsardzības dziļumā spēj reālā laika režīmā saņemt informāciju par mērķiem no aviācijas, flotes, izlūkiem, bezpilota lidaparātiem un  apšaudīt kustīgus mērķus jūrā (ar pretinika kuģu kursa un ātruma korekciju). OTRK "Iskander M" raķetes nespēj pārtvert nekādas esošās un perspektīvās PRA sistēmas. Tās pārvar 500 km 4 minūšu laikā, pie tam kaujas galviņas 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par vienu metru. Sadraudzībā ar krasta raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion" (attālums jūrā – 260 un 350 km atbilstoši), spēcīgākais "Iskander" spēj nostiprināt ešelonēto aizsardzību un padarīt Krievijas jūras robežas patiešām nepieejamas.

Iepriekš Krievijas AM ziņoja, ka ar OTRK "Iskander M" tiks apbruņotas visas desmit raķešu brigādes un plānots savormēt vēl trīs. Krievijas aizsardzības rūpniecība laiž klajā divus brigāžu komplektus gadā. vienlaikus tiek modernizēti "Iskander" ar mērķi celt kompleksu efektivitāti.

Kuģu apšaude

Par Krievijas krasta aizsardzību atbild Baltijas, Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles kara kuģi, jūras aviācija un krasta spēki. Liela loma ir mobilajiem pretkuģu raķešu kompleksiem "Bal" un "Bastion". Laika gaitā ierinda krastā kļūst "blīvāka". Piemēram, 2019. gadā Baltijas flote saņēma pati savu tanku pulku – aizsardzībai no desanta, bet Melnās jūras floti nostiprina trešais gaisa desanta pulks Krimā.

Neordinārais lēmums – piesaistīt krasta aizsardzībai Sauszemes spēku raķešu brigādes ar kompleksiem "Iskander M" ļauj operatīvi paplašināt Krievijas precīzo ieroču potenciālu jūras karadarbības arēnā.

Saskaņā ar izstrādātāja datiem, Krievijas raķešu brigādes komplektu veido 51 mašīna, ieskaitot 12 starta iekārtas, 12 transporta-pielādēšanas, 11 štāba un 14 sagādes mašīnas. Tātad divu minūšu laikā brigāde var palaist 24 raķetes (līdz atkārtotai pielādēšana). Pastiprinātās brigādes zalve – 32 raķetes. Jo lielāku skaitu mērķu "Iskander" likvidēs jūrā, jo mazāk Krievijas karavīriem nāksies karot krastā. Tās nav liekas raizes, jo domājamā pretinieka mūsdienu uzbrukuma taktika paredz dažādus jūras desanta variantus (Baltija ir īpaši bagāta ar tamlīdzīgām NATO mācībām). Tiek izspēlēts desants neiekārtotā krastā un jūras kājnieku aizhorizonta izsēdinašana no desanta kuģiem – ātrgaitas kuteros un helikopteros ar eskorta  triecina kuģu un aviācijas atbalstu. "Iskander M" masveida trieciens 500 km attālumā var izjaukt tamlīdzīgu pretinieka operāciju pašā sākumā. Pie tam OTRK komandas var tikpat efektīvi atbalstīt arī Krievijas jūras kājnieku darbības.

Ne velti kompleksu "Iskander M" dalība mācībās vienmēr īpaši kaitina NATO vadību – tai nav nekā, ko likt pretī. Un tagad alianse saņem jaunus sveicienus – jūrā. Modernizētie "Iskander" kompleksi un jūras mērķiem pielāgotās raķetes ar palielinātu darbības rādiusu ("Rosteh" apsolīja) ļaus manāmi ierobežot NATO Jūras spēku provokatīvo aktivitāti un stiprināt starptautisko drošību Krievijas robežu perimetrā. Jāpiebilst, ka Krievija nevienu neapdraud, tā tikai asimetriski atbild uz Rietumu naidīgajiem soļiem, adekvāti reaģē uz Rietumu militārā bloka augošo trieciena potenciālu Baltijas un Melnās jūras reģionā. Ja alianse pārtrauks dislocēt Krievijas robežu tuvumā nepārprotami pret Krieviju vērstas PRA pozīcijas un jaunas militārās bāzes, "Iskander" demonstrēs savas unikālās iespējas tikai poligonos.

Neatvairāma kvaziballistika

OTRK "Iskander M" ir paredzēts neliela izmēra un teritorijā izkliedētu mērķu precīzai likvidācijai ar vairāku tipu kaujas galviņām, kuru vidū ir arī kodoltermiskais bruņojums līdz 500 km attālumā. tēmēšanai tiek izmantota inerciāla navigācijas sistēma un GLONASS satelītu signāls. Fināla zonā aktivizējas "gudrā" optiskā paštēmēšanas galviņa, kas nodrošina precizitāti līdz dažiem metriem. Raķešu mērķi iespējams mainīt lidojumā, tāpēc iespējams uzbrukt mobiliem mērķiem, ieskaitot pretinieka kuģus.

Kompleksa rīcībā ir divu tipou raķetes: aeroballistiskās 9M723, kas pārvietojas pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, un spārnotās 9M728, jeb R-500, kas tuvojas mērķim nelielā augstumā. "Iskander" raķetēm ir maza atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vada gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres), un tās nespēj pārtvert neviena esošā PRA un PGA sistēma. Pēc starta un mērķa tuvumā raķetes enerģiski manevrē ar pārslodzi 20-30g apmērā. Raķetes starta masa – 3,8 tonnas, garums – 7,2 metri, ātrums pārsniedz 2 km/sek., intervāls starp divu raķešu startiem – 1 minūte.

Galvenie likvidācijas objekti krastā – pretinieka raķešu kompleksi un reaktīvās zalves uguns sistēmas pozīcijās, kara aviācija aerodromos, komandpunkti un sakaru mezgli. OTRK "Iskander M" pārspēj labākos ārvalstu analogus (Lance, ATACMS, Pluton) precizitātes, raķešu starta sagatavošanas ātruma un citu īpašību ziņā. Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēgiskā mobilitāte, iespēja slēpti organizēt kaujas dežūru un palaist raķetes, lidojuma uzdevuma automātisks aprēķins un ievadīšāna, augsta kaujas uzdevuma izpildes ticamība apšaudes un radioelektroniskās cīņās apstākļos. Atgādināšu, ka Krievijas "Iskaner" ir sekmīgi pārbaudīti kaujas apstākļos Sīrijas Arābu Republikas teritorijā. Salīdzinājumam: ASV atteicās no sava "Iskander" analoga, jo kompānija "Raytheon" nespēja izstrādāt jaunu modernu OTRK Pentagona vajadzībām.

83
Pēc temata
Krievijas ĀM komentēja scenāriju par kodoluzbrukumu Baltijai
Amerikāņu medijs pastāstīja par Krievijas kompleksu, no kura baidās NATO
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"
"Maskavu noteikti sasniegs": ko amerikāņi vēlas uzstādīt Eiropā
ASV karavīri Afganistānā, foto no arhīva

Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu

21
(atjaunots 21:19 22.11.2020)
Mūzika būs mūžīga – amerikāņi atkal izved savus bruņotos spēkus no ārvalstīm. Trampa administrācija oficiāli informēja par kontingenta samazināšanu Afganistānā un Irākā.

Pēc diviem mēnešiem Afganistānā paliks 2500 cilvēki (tagadējo 4 tūkstošu vietā), par pieciem simtiem saruks kareivju skaits Irākā (līdz 2500). Tiesa, iepriekš Tramps bija apņēmies jau līdz Ziemassvētkiem izvest no Afganistānas visus amerikāņus, tomēr bija skaidrs, ka tie ir tukši vārdi. Pat līgums ar talibiem paredz: amerikāņiem jāpamet Afganistāna līdz nākamā gada pavasara beigām, portālā RIA Novosti pastāstīja Pjotrs Akopovs.

Vai patiešām visa šī apņemšanās ir nopietna? Ameriāņi tik un tā neaizies – tagad skaitu samazina, pēc tam palielinās? Viņiem taču ir simtiem bāzu visā pasaulē (Vašingtona pat stāstīja, ka amerikāņu karavīri dislocēti 177 valstīs) ko nozīmē divu tūkstošu kareivju izvešana no divām islāma valstīm?

Tur jau tā lieta, ka tā nav tikai kontingenta samazināšana vien, tas ir priekšpēdējais solis ceļā, kas pieliks punktu ilgākajai militārajai operācijai mūsdienu vēsturē: amerikāņu karam Tuvajos Austrumos. Karš Afganistānā ilgst jau 19 gadus, un tā apogejā ASV kontingents sasniedza gandrīz 100 tūkstošus. Karš Irākā – 17 gadus, taču tas ir vērienīgāks, valstī bija līdz 250 tūkstoši tikai amerikāņu vien (vēl jau bija arī sabiedrotie). Jā, ASV prezidenti ne vienu reizi vien jau stāstījuši par militārās misijas beigām – gan Bušs, gan Obama, gan Tramps. Tomēr spēkus izvest pilnībā neizdodas. Kāpēc tā?

Vienkāršākā atbilde – tāpēc, ka nevēlas – nebūs pareiza. Kurš tad nevēlas? Tas pats Tramps gribēja vest amerikāņus mājup no Afganistānas, pat parakstīja "kapitulāciju", tas ir, līgumu ar talibiem (par lielām dusmām kolaboracionistiem Kabulā). Arī tagad pat nepilnīgi lēmumi rada sašutumu gan Vašingtonā, gan NATO.

Jau pirms Pentagona oficiālā paziņojuma republikāņu vairākuma līderis Senātā Mičs Makkonels klāstīja, ka "amerikāņu spēku ātra izvešana no Afganistānas tagad kaitēs mūsu sabiedrotajiem un iepriecinās tos, kas vēl mums ļaunu. (..) Tas atgādinātu amerikāņu pazemojošo aiziešanu no Saigonas 1975. gadā".

Neapmierināts ir arī NATO ģenerālsekretārs, sak, ASV un sabiedroto spēku pārlieku ātras izvešanas rezultātā "valsts atkal kļūs par teroraktu organizācijas platformu". Nav nekādas nozīmes tam, ka 19 gadus ilgā okupācijas spēku uzturēšanās ir labākais iemesls uzbrukumiem. Agrāk tos sauca par partizāniem, tagad – par teroristiem. Droši vien ģenerālsekretārs runā par 2001. gada 11. septembri – sak, ben Ladens organizēja uzbrukumu ASV, sēdēdams Afganistānas kalnos? Vai atmaksas uzbrukums Afganistānai ļāva ASV mazināt terorisma draudus? Vai, gluži pretēji, tie ir pieauguši, piemēram, Eiropā? Bet agresija pret Irāku un tās tālākais sabrukums ir veicinājuši mieru, vai tomēr noveda pie simtiem tūkstošu bojāgājušo un veselas karu virknes, ieskaitot karu Sīrijā un karu ar "kalifātu"?

Īpaši daiļrunīga tomēr ir Eiropas atlantistu reakcija, piemēram, Vācijā (no kuras Tramps jau paspējis izvest daļu amerikāņu kontingenta). Piemēram, raksts "Karaspēka izvešana no Afganistānas un Irākas – bezatbildīgs Trampa lēmums" Deutche Welle portālā. Propagandisks nosaukums un atbilstoši secinājumi:

"Amerikāņu bruņoto spēku nekoordinēta izvešana ir spļāviens sejā ASV sabiedrotajiem, it īpaši NATO, kas pēc 11. septembra, lai atbalstītu ASV, pirmo reizi izmantoja kolektīvās pašaizsardzības principu, kas nozīmē palīdzību sabiedrotajam militāra uzbrukuma gadījumā. Tagad ASV prezidents pārkāpj dzelžaino noteikumu – kopā sākt un kopā noslēgt operāciju, kopā ieiet valstī un kopā pamest to. NATO partneri misijā Afganistānā ir atkarīgi no ASV loģistikas. (..) Ja pati svarīgākā alianses locekle neievēro vienošanos, NATO nav nākotnes. Tramps izved spēkus pretēji viņa ģenerāļu un vadošo republikāņu padomiem. Baidenam būs vajadzīgi lieli spēki, lai pārskatītu tādu lēmumu. Pie tam līdz 20. janvārim vēl daudz kas var notikt. Pēc paziņojuma par karaspēka izvešanu vairs nav nekādu šaubu: Donalds Tramps burtiski ir gatavs iet pa līķiem, lai iztaptu saviem piekritējiem un saglabātu viņu simpātijas pēc savas prezidentūras beigām."

Lūk, kā: izvest spēkus – tas nozīmē "iet pa līķiem". Karš ir miers, miers ir karš. Ak jā, runa taču ir par to, ka Trampa bezatbildība novedīs tiktāl, ka pēc tam ASV būs spiestas bēgt no Afganistānas, tāpat kā no Vjetnamas, un ies bojā liels skaits lielisko amerikāņu karavīru? Tomēr "zaļās beretes" aizgāja no Vjetnamas labu laiku pirms Saigonas krišanas, un toreiz karā dzīvības zaudēja ne tikai 50 tūkstoši amerikāņu, bet arī desmitkārt vairāk vjetnamiešu (upuru skaits vēl joprojām nav zināms).

Janvārī Afganistānā paliks 2500 amerikāņu kareivju, taču līdz pavasara beigām viņiem visiem nāksies pamest valsti. Nevar palikt pat privāto militāro kompāniju darbinieki (tagad viņu skaits valstī sasniedz vismaz vairākus simtus). Ja amerikāņi, tas ir, Baidena jaunā administrācija pieļaus pārkāpumus ar izvešanas termiņiem, talibi atsāks karadarbību. Agri vai vēlu – drīzāk gan agri – viņi ieņems Kabulu un amerikāņi būs spiesti bēgt no Afganistānas tieši tāpat, kā viņi bēga no Vjetnamas.

Tomēr tā vairs nebūs Trampa vaina – vainīgi būs tie, kas vēlas pagarināt okupāciju, tie, kam nav svarīgas ne afgāņu, ne amerikāņu dzīvības, tie, kas nevēlas organizētu aiziešanu un līgumu izpildi. Tie, kas domā, ka var mūžam okupēt svešas valstis un nemana, ka ne okupants, ne partizāns vairs negrib karot. Vieni vēlas ātrāk aiziet, otri – ātrāk padzīt svešzemniekus, un tikai trešais spēks ir gatavs liet asinis. Un tam vairs nav nekāda sakara ne ar Ameriku, ne Afganistānu.

21
Tagi:
bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Politologs: ASV paliks Afganistānā, neskatoties uz skaļajiem solījumiem
Ko tad mums iesākt: Igaunija noraizējusies par ASV plāniem pamest Afganistānu
ASV neatskaitījās par 1,5 miljardu dolāru izdevumiem Afganistānā
Maskavas Kremlis

Britānija plāno plašu melu ziņu kampaņu pret Krieviju

34
(atjaunots 21:11 22.11.2020)
Britānija sāk uzbrukumu Krievijai. Tiesa, to sauc par "pretuzbrukumu". Kārtējās Krievijai naidīgās kampaņas rezultātā noteikti tiks izdomātas jaunas, daudz izsmalcinātākas melu ziņas un nepamatotu pārmetumu virkne.

Patiesībā Krievijai jau sen vajadzēja pie tā pierast. Tomēr, šķiet, tagad Londonas dezinformācijas kampaņa iegūst absolūti jaunu līmeni – tajā sava loma būs armijai un speciālo uzdevumu vienībām, portālā RIA Novosti stāsta Vladimirs Korņilovs.

Londona, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Tāds slēdziens nāk prātā, lasot avīzes The Times atklāsmes – atsaucoties uz anonīmiem avotiem valdībā, izdevums vēsta, ka Valdības sakaru centrs (Government Communications Headquarters, jeb GCHQ) "sāk uzbrukuma kiberoperāciju ar mērķi neitralizēt naidīgu valstu izplatītu propagandu pret vakcīnu". Skaidrojumi, ar ko avīze pavada šos paziņojumus, neatstāj ne mazākās šaubas: runa ir tikai par vienu valsti – par Krieviju.

Pie tam, spriežot pēc visa, tā ir vairāku britu specdienestu kopīga operācija. Pats GCHQ oficiāli veido Ārlietu ministrijas struktūru, pie tam Apvienotās izlūkošanas komitejas ietvaros cieši sadarbojas ar MI5, MI6 un Lielbritānijas militāro izlūkdienestu. Pie tam The Times vēsta, ka operācijā pret Krieviju piedalās 77. armijas brigāde – pirms 5 gadiem radīta kibervienība psiholoģiskajām speciālajām operācijām sociālajos tīklos un internetā. Spriežot pēc izmantot spēku mēroga, piesaistīti lieli resursi.

Visa šī grandiozā jezga it kā radusies sakarā ar "Krievijas dezinformācijas kampaņu pret britu koronavīrusa vakcīnu" – to pašu, kas vēl nav izstrādāta un, iespējams, galu galā nemaz netiks izstrādāta. Atgādināsim: šausmonīgā kampaņa, ko it kā esot uzsākusi Krievija, pastāv vienīgi iztēlē. Domājams, to izgudrojusi tā pati The Times redakcija, kas bez mazākajiem pierādījumiem apsūdzēja Maskavu par mēģinājumiem diskreditēt neesošo vakcīnu. Tagad tā nākusi klajā ar stāstu par "pretuzbrukumu" Krievijai. Tātad varam pieņemt, ka reiz tik solīdā avīze kļuvusi par speciālās operācijas elementu.

Protams, pagaidām mēs varam tikai minēt, ko Krievijai gatavo britu specdienesti. Tomēr The Times avotu īsais komentārs liecina, ka GCHQ gatavojas pielietot pret Krieviju instrumentus, ko Londona lika lietā pret ISIS* un "teroristisko propagandu". Centrs klāstīja, ka jau sen organizē kiberuzbrukumus pret interneta resursiem, kas, pēc viņu domām, saistīti ar islāmistiem, ieskaitot "Al Kaidu*". Tiesa, centrs pats atzina, ka tā esot tikai "aisberga virsotne".

Par to, kas ir "aisberga" pamatā, var spriest pēc vairākiem skandāliem ap dažām britu struktūrām, kas saistītas ar valstības pasūtījumiem ārvalstīs organizēto psiholoģisko operāciju jomā. Starp tiem bija arī vairākus gadus ar Britānijas un ASV valdībām saistītās pazīstamās PR kompānijas "Bell Pottinger" metožu atmaskošana. 2016. gada rudenī tās bijušie darbinieki pastāstīja, kā, izpildot Pentagona un CIP pasūtījumu, vairākus gadus nodarbojušies ar slepenām informatīvām operācijām Irākā.

Viņu pienākumos ietilpa melīgu videoierakstu, filmu, "ziņu" sižetu un pat ziepju operu izstrāde. Tiem bija jāizskatās kā autentiskam "arābu" produktam. Izmantojot "Al Kaidas*" propagandistu oriģinālos kadrus, britu reklāmisti ķepināja viltotus ierakstus, ko publikai pasniedza kā islāmistu teroristu filmas ar mērķi viņus diskreditēt. Grūti teikt, kāds bija viltojumu skaits, tomēr par darba mērogu liecina budžets – no 2007. līdz 2011. gadam tikai šai firmai vien samaksāja 540 miljonus dolāru. Savukārt Žurnālistu izmeklēšanas biroja dati rāda, ka Irākā strādāja vairāk nekā 40 tamlīdzīgas struktūras.

Galu galā pēc skandāliem "Bell Pottinger" bija slēgta. Tomēr tālākie notikumi demonstrēja, ka briti aktīvi izmanto tās pašas metodes, tikai ar citu firmu rokām. Piemēram, viens no galvenajiem britu valdības un specdienestu apakšuzņēmējiem jau trīs gadu desmitus ir firma "SCL Group" (bijusī Strategic Communication Laboratories), kuras specialitāte ir psiholoģiskās specoperācijas visā pasaulē. Tās darba metodes kļuva zināmas pēc skandāla ap tās meitas uzņēmumu "Cambridge Analytica".

Tās vadītāji atklāti atzina (viņiem ne prātā nenāca, ka saruna tiek slepus ierakstīta): "Ja mēs strādājam, mēs varam radīt viltotas lietotāju lapas vai interneta vietnes. Mēs tēlojam studentus, kuri strādā pie pētījumu projektiem universitātes vajadzībām, mēs varam tēlot tūristus. Iespēju ir daudz... Šajā ziņā mums ir plaša pieredze." Pie tam runa taču bija par SCL metodēm, tomēr mediji visā pasaulē uzbruka tās meitas uzņēmumam, pie tam tikai tāpēc, ka tā strādāja Donalda Trampa labā 2016. gadā. Galu galā "Cambridge Analytica" tika iznīcināta, tās mātes struktūra arī ziņoja, ka kompāniju slēdz. Tomēr periodiski izceļas skandāli, kas liecina: SCL atlūzas joprojām aktīvi piedalās valdības pasūtījumu izpildē Rietumos, tikai ar citiem nosaukumiem.

Iespējams, ka viņi vai ar viņiem saistītas personas tiks izmantoti arī jaunajā "vakcīnas kampaņā" pret Krieviju, ņemot vērā arī viņu bagāto darba pieredzi "Krievijas virzienā" Ukrainā.

Starp citu, pāris vārdi par Ukrainu. Iespējams, ka šīs valsts prezidenta Vladimira Zeļenska nesenā mīklainā vizīte MI6 galvenajā mītnē Londonā un slepenā tikšanās ar struktūras direktoru Ričardu Mūru zināmā mērā saistīta ar gaidāmo speciālo operāciju pret Krieviju. Pats Ukrainas vadītājs atzinās, ka tikšanās laikā runa esot bijusi par "pretošanos dezinformācijai un melu ziņām". Pēc tam no Augstākās radas tribīnes viņš publiski aicināja "melu un dezinformācijas radīšanas ekspertus" iesaistīties darbā, ko nospraudusi Londona.

Interesanti, kāpēc pieredzējušajiem britu speciālistiem psiholoģiskajās operācijās būtu ievajadzējusies Ukrainas palīdzība? Lieta tāda, ka "Bell Pottinger" metožu izmeklēšana parādīja: netīrajā melu radīšanas darbā ļoti nepieciešami valodas nesēji, kurā tiek izplatīta dezinformācija. "Al Kaidas*" viltoto ierakstu radīšanai tika piesaistīti līdz 300 cilvēki, kuru vidū lielākā daļa bija irākieši. Ja britu specdienesti nolēmuši izmantot tādas pašas metodes pret Krieviju, viņiem ļoti vajadzīgi zinoši krievu valodas nesēji. Skaidrs taču, kur tādus meklēt.

Tātad varam iezīmēt, ar kādām metodēm briti plāno uzbrukt Krievijai. Ja viņi nolēmuši izmantot to pašu tumšo operāciju arsenālu, ko viņi izmanto Tuvajos Austrumos, gaidāms, ka parādīsies viltoti video, ieraksti krievu valodā, provokatīvas publikācijas internetā, ko izmantos tālākām apsūdzībām pret Krieviju. Pie tam, spriežot pēc iesaistītajiem resursiem, plānots vērā ņemams mērogs. Tas jāpatur prātā.

Rietumu informācijas avoti apgalvo, ka tas notiek, lai neitralizētu Maskavas mēģinājumus "sēt šaubas par iespējām izstrādāt drošu vakcīnu pret koronavīrusu". Interesanti, ka nesen Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons parlamentā publiski pauda bažas par iespējām radīt vakcīnu. Pret Krieviju vērsto apsūdzību loģika liecina, ka viens "antivakcīnas kampaņas aģents" jau atklājies. Tikai Krievijai ar to nav ne mazākā sakara.

* Krievija un vairākās citās pasaules valstīs aizliegti teroristiskie grupējumi

34
Tagi:
informācijas kari, viltus ziņas, Lielbritānija
Zvejas kuģis, foto no arhīva

Baltijas jūras aizsardzībai: mencu tralerus sagriezīs metāllūžņos

0
(atjaunots 19:50 23.11.2020)
Eiropas Komisija kompensēs Latvijas zvejniekiem mencu zvejošanas aizliegumu Baltijas jūras ūdeņos, taču no daļas kuģu nāksies atbrīvoties.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Pēc mencu zvejošanas aizliegšanas Latvijas piekrastes ūdeņos Eiropas Parlaments apstiprinājis atbalsta pasākumus zvejniecības nozares pārstāvjiem, vēsta Press.lv.

Šī gada oktobrī ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu nozveju Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Pašlaik Latvijas Zemkopības ministrijā precizē nepieciešamā finansējuma apmēru tā apstiprināšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Uzraudzības komitejā, paziņoja ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece. Pēc viņas sacītā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome vienojās par finansējumu aptuveni 3 miljonu eiro apmērā.

Zvejniekiem, kuri pārsvarā nodarbojas ar mencu zveju, atļauts likvidēt kuģus un saņemt kompensāciju. Ja zvejnieki, kuri strādāja uz šiem kuģiem, atradīs darbu citā nozarē, kompensācija vienalga tiks izmaksāta.

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo, ka uz šādām kompensācijām varētu pretendēt 12 Latvijas kuģi.

"Tie, kas mencas iegūs piezvejā, arī turpmāk tās varēs realizēt – pārdot, taču jāņem vērā, ka nozvejoto mencu apjoms nedrīkst pārsniegt citas nozvejotās zivis. Eiropas Komisijas nosacījums – piezvejas mencu apjoms nav lielāks par 20%," atzīmēja Riekstiņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka kuģu likvidācija nav piespiedu lieta – tā vietā zvejnieki drīkst pārorientēties uz citu zivju nozveju, piemēram, reņģes, ķilavas, laši u.c.

"Mencu zveja iepriekš vienmēr bija mūsu biznesa pamatā. Taču pēdējos piecos gados tā kļuva arvien sarežģītāka. Pat zinātnieki īsti nespēj izskaidrot, kāpēc mencu ir mazāk un kāpēc tās ir nelielas. Par maza izmēra mencām nepiedāvā ekonomiski izdevīgu vairumtirdzniecības cenu. Mūsu Baltikas tipa zvejas traleris "Briedis" būs viens no tiem, ko likvidēs. Mēs pilnībā sagriežam savu aktīvu, kas ir diezgan emocionāli, ņemot vērā to ilgo laiku, kurā zvejojām mencas. Tāpēc jau ir tā kompensācija.

Droši vien kuģus sagriezīs nākamajā gadā. Kompensācija ir pareizi jāiegulda, lai uzņēmums nākotnē varētu attīstīties. Mums jau ir vairākas iestrādes, kas ļauj turpināt darbību, piemēram, ir uzbūvēts zivju apstrādes cehs, esam kļuvuši par zivju uzpircējiem," pastāstīja Liepājā reģistrētā uzņēmuma "Ervils" valdes loceklis Aigars Laugalis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kuģis pacentīsies saglabāt zvejas licenci un mencu nozvejas kvotas gadījumam, ja pēc dažiem gadiem situācija šajā jomā mainīsies.

0
Tagi:
Latvija, zvejniecība, Baltijas jūra, menca
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs