Krievijas JKF, Eugeny Kocheshkov

Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā

60
(atjaunots 16:56 06.08.2020)
Krievija liek atdzimt Jūras kara flotes tradīcijām. To apliecina Baltijas, Ziemeļu, Melnās jūras flotes un Kaspijas flotiles plašās mācības Baltijas jūrā.

Jūras kara mācībās "Okeāna vairogs 2020" piedalās vairāk nekā 30 kuģi, jūras aviācija un pretgaisa aizsardzības spēki, krasta spēki un jūras kājnieki. Tās sākušās Baltijas jūrā 3. augustā. Karakuģi izgājuši jūrā no bāzes punktiem, risina pretmīnu aizsardzības uzdevumus un izvēršas norādītajos rajonos, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Kara jūrnieki mācās atvairīt gaisa uzbrukumus, likvidēt pretinieka kuģus un zemūdenes. Tiek izspēlēta taktiskā desanta izsēšanās krastā, norit trieciena un zenītraķešu praktiskie starti, artilērijas apšaudes un citi uzdevumi. Manevrus "Okeāna vairogs 2020" vada Krievijas JKF komandieris admirālis Nikolajs Jevmenovs.

Mācību saspringtais plāns un JKF komandiera lēmums personīgi vadīt manevrus liecina par notikuma nozīmi, kura fonā rodas asociācijas ar vērienīgākajām operatīvi stratēģiskajām mācībām pasaules jūras kara vēsturē – Padomju Savienības JKF mācībām "Okeāns" pirms pusgadsimta. Toreiz manevri notika vienlaikus četru okeānu akvatorijās, tajos piedalījās aptuveni 300 karakuģi. Tika izspēlētas kuģu trieciena grupu darbības, pārbaudīta JKF spēku un līdzekļu centralizētās pārvaldes efektivitāte vairākos stratēģiskajos virzienos.

Šodien Krievijas flote atgriežas Pasaules okeānā augstākā tehnoloģiskajā līmenī, mazāks kuģu un zemūdeņu skaits dāvā daudz plašākas iespējas.

Manevri noslēgsies ar JKF spēku pārgājieniem uz pastāvīgajām bāzēm Baltijas, Ziemeļu un Melnajā jūrā, kā arī Kaspijā. Tomēr kuģi nepaliks bāzēs ilgu laiku. septembrī sāksies stratēģiskās komandieru-štāba mācības "Kaukāzs 2020", kurās liela loma piešķirta Melnās jūras flotei un Kaspijas flotilei.

Operatīvā situācija

3. augustā Baltijas flotes karakuģi atrisināja pretzemūdeņu un pretgaisa aizsardzības mācību-kaujas uzdevumu kompleksu, izpildīja dažāda sarežģītības līmeņa artilērijas apšaudes pa gaisa un jūras mērķiem sarežģītos apstākļos.

Vienlaikus Hmeļovkas poligonā Kaļiņingradas apgabalā daudzveidīgs Baltijas flotes spēku grupējums izspēlēja jūras desanta izsēšanos krastā. Šajā epizodē piedalījās aptuveni divi tūkstoši karavīru, vairāk nekā 20 kara kuģi un sagādes kuģi, 18 jūras aviācijas lidmašīnas un helikopteri, vairāk nekā 30 jūras kājnieku un inženieru kara tehnikas vienības.

Desanta laikā Baltijas flotes mīnu tralētāju grupas pavadīja desanta kuģus "Korolev", "Minsk", "Kaliningrad", "Eugeny Kocheshkov" un desanta kuterus. Glābšanas helikopteri Ka-27PS nogādāja krastā inženieru vienību sapieru grupas, kas nodrošināja pretmīnu koridorus jūras desanta drošam pārgājienam. Ar kuģu trieciena grupas atbalstu nosacītā pretinieka pozīcijām uzbruka vairāk nekā 25 bruņutransportieri BTR-82A ar jūras kājnieku desanta-trieciena bataljona vienības kareivjiem. Pretdesanta aizsardzības pārraušanas uzdevumu karavīri izpildīja sekmīgi un izpelnījās JKF komandiera Nikolaja Jevmenova atzinību.

Flotes spēki Baltijas jūrā strādā dienā un naktī. Jūras aviācija nepārtraukti atrodas gaisā. Taktisko mācību formātā ar kaujas šaušanas mācībām un praktiskajiem raķešu startiem pretgaisa aizsardzības vienības izspēlē mijiedarbību un flotes spēku piesegšanu. Šajos manevros iesaistīti 400 karavīri un 50 kara tehnikas vienības.

Vienlaikus krastā nosacītā pretinieka spēkus, tehniku un aviāciju likvidē "jūras tankisti". Aptuveni 400 karavīri no Baltijas flotes armijas korpusa atsevišķā tanku pulka devās 50 kilometrus garā pārgājienā un izcili izpildīja apšaudes uzdevumu, pie tam pretinieka masu iznīcības ieroču pielietojuma apstākļos (tanku bruņas mazina radioaktīvo izstarojumu aptuveni 100 reizes). Pat īss pārskats dāvā zināmu priekšstatu par Krievijas Jūras kara flotes mācību "Okeāna vairogs 2020" mērogu un saturu.

Flotes prioritātes

Vašingtona un Brisele sāpīgi uztvēra neseno Krievijas JKF papildinājumu – modernos stratēģiskās nozīmes zemūdens kreiserus "Borei A" un daudzfunkcionālās zemūdenes "Jasen M". Rietumi to nodēvēja par izaicinājumu, uz ko Pentagonam atbildes nav.

Vētrainā tempā attīstās Baltijas flote, kas pēdējos gados prioritārā kārtībā saņēmusi vairāk nekā 20 jaunus kuģus ar lielā darbības rādiusa recīzajām spārnotajām raķetēm. To starpā ir arī "Karakurt", kam nav analogu visā pasaulē. Drīz sagaidāms jaunās paaudzes hiperskaņas raķešu bruņojums.

Pastāvīgi nostiprinās grupējums Kaļiņingradas apgabalā, kur Baltijskas pilsētā izveidota viena no abām galvenajām Baltijas flotes bāzēm. Visas KF Bruņoto spēku raķešu brigādes saņēmušas OTRK "Iskander M" un apgūst "jūras tematu". Tomēr Krievija, būvējot jauno JKF, nav iecerējusi biedēt citas valstis.

Baltijas flotes galvenie uzdevumi ir Krievijas ekonomiskās zonas un rūpniecisko rajonu aizsardzība, kuģošanas brīvības garantija un Krievijas valdības ārpolitisko akciju izpilde Pasaules okeāna ekonomiski nozīmīgajos rajonos (lietišķas vizītes, kopīgas mācības, miernešu operācijas).

Par to, cik nozīmīgas ir šo JKF operatīvi stratēģiskā grupējuma funkciju izpilde, liecina NATO kuģu mīnu grupas pastāvīgā klātbūtne Baltijā, amerikāņu stratēģisko bumbvedēju B-52H lidojumi 180 km attālumā no Sanktpēterburgas, KF militāri ekonomiskās blokādes scenāriji, kas tiek regulāri izspēlēti alianses JKS mācību gaitā.

Polijā patlaban apmetusies ASV armijas 5. korpusa vadība. Jūlijā Latvijā noslēdzās NATO GKS trīs dienas ilgās mācības, kurās piedalījās 20 iznīcinātāji un palīglidmašīnas no 5 alianses dalībvalstīm un Somijas. Manevru izsludinātais mērķis: komandieru iemaņu un kontroles iespēju un sadarbības uzlabošana, gaisa patruļu procedūru pilnveidošana (ar AWACS spēkiem). Faktiski sešu valstu trieciena aviācija izspēlēja militāro sadarbību operācijā pret Krieviju Baltijā.

Iepriekš ASV GKD komandieris Eiropā Džefrijs Lī Harrigans informēja, ka Pentagonam ir plāns, kā pārraut Krievijas PGA sistēmu Kaļiņingradas apgabalā.

Maskava ir spiesta spert atbildes pasākumus, veidot būtisku jūras kara potenciālu rietumu stratēģiskajā virzienā – kuģu grupējumu, dīzeļa zemūdeņu divizionu, sagādes un glābšanas kuģu vienības, flotes jūras aviāciju, krasta spēkus, Baltijas flotes PGA vienības, kā arī projicēt uz rietumiem triju citu flotu operatīvās iespējas.

Baltijas flotes karakuģi piedalās plašās mācībās, strādā dzimto krastu tuvumā, pilda uzdevumus Indijas un Atlantijas okeānos, turklāt vienmēr ir gatavi atvairīt domājamā pretinieka raķešu un aviācijas uzbrukumu, reālu agresiju. Līdzīgi ir arī Ziemeļu, Melnās jūras un Klusā okeāna flotes uzdevumi. Pat Baltijas jūrā notiekošo Krievijas JKF manevru nosaukums ir pietiekami daiļrunīgs. "Okeāna vairogs" – tas ir vairogs, nevis "Zobena trieciens" (Saber strike) "septiņi pret vienu" stilā vai "Globālais pērkons" (Global Thunder) ar pretenzijām uz varu visā pasaulē.

60
Tagi:
militārās mācības, Krievijas Jūras kara flote, Baltijas jūra, Krievija
Pēc temata
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Ko dara Krievijas atomzemūdene Baltijas jūrā
Krievijā top jauna flote: 16. jūlijā tiks sākta sešu kuģu būve
Krievija audzē desanta floti: sākušies jauna lielā desanta kuģa valsts izmēģinājumi
Vakcīnas ražošana, foto no arhīva

Iznīcināt krievu vakcīnu: lielās politikas mazā šeftīte

27
(atjaunots 21:14 18.09.2020)
Krievijas līdera pozīcijas pret koronavīrusu paredzētās vakcīnas izstrādē Rietumiem bija īsts izaicinājums gan politisko, gan finansiālo apsvērumu ziņā.

No vienas puses, atpalikušajai, šausmīgi nedemokrātiskajai Krievijai vienkārši nav nekādu tiesību uz tādiem izrāvieniem sarežģītās un tehnoloģiski attīstītās jomās. No otras puses, uz spēles likta tik astronomiska peļņa, ka grēmas rada pat doma par to, ka tas varētu paiet gar degunu rietumu farmaceitiskajiem koncerniem. Ko vērta jau ir ziņa par vienošanos ar Indiju par simt miljonu vakcīnas devu piegādi. Nav nekāds brīnums, ka Krievija saskārusies ar virkni mēģinājumu diskreditēt Krievijas zinātnieku darba rezultātus: liela politika, liela nauda, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.

Tomēr haizivīm līdzās vienmēr ir piesūcekņi, kam šis un tas pastāvīgi atkrīt no saimnieka galda.

Līdzīgs stāsts izvērsies ap "Sputnik V" izmēģinājumu rezultātu publikāciju vienā no vecākajiem un ietekmīgākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē - The Lancet.

Raksts acumirklī saņēma kritiku. Skandalozu jaunumu, ko tiražēja pasaules mediji, sagādāja atklātā vēstule, kurā Templas universitātes bioloģijas profesors Enriko Buči pauda bažas par kļūdām, ko "iespējams, pieļāvuši Krievijas zinātnieki". Viņu atbalstīja divarpus desmiti citu zinātnieku. The Lancet ierosināja Krievijas speciālistiem atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Atbildes nāca klajā. Gamaleja centrs izsniedza izdevumam vakcīnas "Sputnik V" izmēģinājumu klīnisko protokolu pilnā apjomā. Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs publicēja rakstu, kurā izvērsti komentēja kritiķu galvenās pretenzijas un pie viena ieteica viņiem pameklēt baļķi pašiem savā acī un izgaisināt Krievijas šaubas par Rietumos veiktajiem pētījumiem.

Taču šajā gadījumā problēmu nebūt nerada tīri zinātniskas matērijas, kam pievērsās pētnieki Krievijā.

Lieta tāda, ka skandalozās vēstules autors ir visnotaļ vērā ņemama personība. BBC materiālā Enriko M. Buči nosaukts par "pazīstamu viltuszinātnes apkarotāju". Tomēr pareizāk gan būtu viņu dēvēt par "zinātnes biznesmeni".

2016. gadā Buči nodibināja kompāniju "Resis Srl.", kas verificē zinātniskos darbus, pārbauda to patiesīgumu un godprātību.

Mūsdienu zinātnē tā ir modīga tēma. Pēdējos gados pārlieku bieži pētnieki tiek pieķerti par pieļautajiem misēkļiem, pat rupjām kļūdām jau klajā nākušos rakstos. Ne vienmēr runa ir par ļaunprātību vai krāpšanos, bieži pieļautas nejaušas kļūdas, kas tomēr sāpīgi skar zinātnieku vai pat veselu zinātnisko institūtu reputāciju.

Lai izvairītos no tādām problēmām, autori un pētnieciskās iestādes tagad nereti vēršas pie attiecīgās specializācijas firmām un pasūta savu tekstu neatkarīgu auditu pirms to publikācijas. Piemēram, Buči kompāniju noalgoja Friča Lipmana institūts (Vācija), ap kuru pirms zināma laika izcēlās milzīgs skandāls sakarā ar rupjām kļūdām publikācijās. Par to pirms gada sīki stāstīja žurnāls Nature.

Tomēr ir viena nianse: tāds bizness uzliek noteiktus ētiskus ierobežojumus, un profesors Buči to, starp citu, ļoti labi saprot. 2019. gada decembrī tajā pašā Nature parādījās zinātniskā darba tīrībai un godaprātam veltīts materiāls, kura sagatavošanā piedalījās arī profesors Buči. Tajā bija godīgi norādīts, ka Enriko N. Buči ir saskāries ar interešu konfliktu.

Īsi sakot, ja komerciālas kompānijas īpašnieks publiski stāsta par jomu, kurā specializējas kompānija, tā patiesībā ir viņa firmas reklāma.

Nu, bet gadījumā, ja runa ir par Krievijas vakcīnas "atmaskošanu", tādiem sīkumiem vairs nav nekādas nozīmes.

Rietumi izmantoja Buči atklāto vēstuli (tā neapšaubāmi bija pašreklāma), lai vēlreiz vērstos pret vakcīnas izstrādātājiem no Krievijas cerībā sagraut vai vismaz pabojāt viņu līdera pozīcijas. Toties pats profesors dabūja tāda vēriena un līmeņa reklāmu, par kādu ne sapņot nevarētu citos apstākļos. Lūk, ko nozīmē "apseglot tīģeri". Pēc šī principa strādā simtiem un tūkstošiem mediju personāžu.

Neapšaubāmi, tas profesoram atbalsosies – nesīs jaunus un pievilcīgus komerciālos kontraktus. Ažiotāžas ķeršana lielās politikas duļķainajā ūdenī reizēm ir ļoti izdevīga.

Tikai tam nav ne mazākā sakara ar zinātni, medicīnu un simtiem tūkstošu dzīvību glābšanu visā pasaulē.

27
Tagi:
Rietumi, Krievija, vakcīna
Pēc temata
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Koronavīrusa vakcīna "Sputnik V" laista klajā apgrozībā
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Šeņdžeņa, Ķīna

Kur atrodas Amerikai bīstamākā pilsēta

26
(atjaunots 13:50 18.09.2020)
Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pamazām kvantitāte pārauga kvalitātē: globālajā mērogā Pekina bīda malā Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Ķīna prot sarīkot sev svētkus. Tikai pavisam nesen noslēdzās interesanti pasākumi. Lieta tāda, ka pirms 40 gadiem 26. augustā valsts dienvidos zvejnieku ciema vietā tika likti pamati Šeņdžeņas pilsētai. Šodien tas ir gigants – 13 miljoni iedzīvotāju ar IKP 389 miljardu dolāru apmērā – vairāk nekā Singapūrai un Honkongai, kas sākas pie Šeņdženas dienvidu robežām, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.

Tomēr runa nav par milzīgajai valstij raksturīgajiem milzīgajiem cipariem, runa ir par Šeņdženas pašreizējo lomu – tas ir Ķīnas globālās tehnoloģiskā līdera vietas simbols. Līdera pozīcija nebūtu tik labi manāma, ja ne ASV augošā histērija: Ķīna kļuvusi par bijušās superlielvalsts konkurentu, pārsvarā – tehnoloģiju jomā.

Paskatieties, kāda ir republikāņu priekšvēlēšanu programma, kas tika prezentēta partijas nesenajā kongresā Šarlotē: cita starpā tajā ir punkts par nepieciešamību "uzvarēt sacensībās" par 5G tehnoloģijām. Ar kādām metodēm? Tas jau ir zināms – vairs nav ne runas par godīgu spēli. Ko uzvarēt? Arī tas ir zināms, cīņai ar Ķīnu veltīts īpašs punkts programmā.

Demokrātu rindās izskan vēl trakākas idejas, piemēram, atrast iespēju nogremdēt visu Ķīnas jūras kara floti 72 stundu laikā. Par to runāja Mišela Flērnoja, jo daudzi uzskata par Baidena nākamo aizsardzības ministru. Gribēt jau nav kaitīgi, tomēr ASV Kongresa pētījumu dienesta pārskatā par nākotnes militārajām tehnoloģijām, kam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņām, teikts: Ķīna ir Savienoto Valstu spēcīgākais konkurents mūsdienīgāko militāro tehnoloģiju, piemēram, mākslīgā intelekta vai kvantu aprēķinu ziņā (runa ir par to, kā Ķīnas jaunā ballistiskā raķete it kā pati saviem spēkiem lidojumā izvēlas sev mērķi un lidojuma trajektoriju).

Kādam šķitīs aizvainojoši tas, ka Krievija ar tās iespējām (piemēram, virsskaņas ātrumu jomā) šajā pārskatā par pussoli atpaliek no Ķīnas. Tomēr Krievija neapvainojas. Vienkārši atzīmēsim (kontekstā par Ķīnas flotes iznīcināšanu 72 stundu laikā), ka, saskaņā ar Austrālijas militārā analītiķa Malkolma Deivisa vērtējumu, Pekinas JKF apsteidz amerikāņus kvantitatīvi un jau panāk kvalitatīvi, tas ir, tehnoloģiju jomā. Nav nemaz tik droši zināms, vai ASV ar saviem sabiedrotajiem konfliktā ar šo valsti gūs uzvaru.

Tā iznācis, ka Ķīnas tehnoloģiskā līdera lomu simbolizē Šeņdzeņas pilsēta, lai arī tā nav vienīgā, kur apmetušās atbilstošās kompānijas, laboratorijas un ražotnes. Pirms 40 gadiem viss sākās gluži pieticīgi. Britu (toreiz) Honkonga bija un palika osta, caur kuru rit preču eksports un imports uz Ķīnu, krastā, Lielbritānijas teritorijā strādāja tirdzniecības kompānijas un bankas tirdzniecības finansēšanai. Bet kā tad ar ražotnēm? Galu galā 70. gadu beigās radās ideja radīt Ķīnas teritorijā četras speciālās zonas ar īpašiem privileģētiem noteikumiem, kur ārvalstnieki varētu ieguldīt naudu vajadzīgajās ražotnēs. Šeņdžeņa bija īpaši ērta – no Honkongas līdz tai varēja pat kājām aiziet.

Pirms 40 gadiem neviens pat nedomāja par Ķīnas tehnoloģiskā līdera vietu ar reālām izredzēm apsteigt ASV. Ambīcijas bija pieticīgas. Pašmāju pētījumu un izstrāžu idejas pakāpeniski auga augumā atbilstoši tirgus reālajām vajadzībām. Tā soli pa solim valsts izdevumi tādām izstrādēm pieauga 3% 1997. gadā līdz 27% no pasaules apjoma 2017. gadā. Kvantitāte pārauga kvalitātē: pērn līdz 60% Ķīnas ekonomikas pieauguma deva inovācijas, bet globālajā mērogā Pekina bīda malā vai jau pabīdījusi Ameriku no pirmās vietas uz tehnoloģisko līderu pjedestāla.

Attīstības gaitā Šeņdžeņā apmetās astoņas no 500 lielāko kompāniju pasaulē no Fortune saraksta, ieskaitot slaveno Huawei – tā jau kļuvusi par kaut kādu sakrālu simbolu atpaliekošās Amerikas naidam pret konkurentu. Nav nekāds brīnums, ka Šeņdžeņa ir pirmā pilsēta pasaulē, kur tiek noslēgta 5G autonomās sistēmas izveide. Paskatieties – ASV tikai plāno "uzvarēt sacensībās" par šīm tehnoloģijām.

Tātad iznāk (ja Amerika uzskata, ka Ķīnas tehnoloģiskais izaicinājums apdraud tās pastāvēšanu), ka Šeņdžeņa ir kļuvusi par bīstamāko pilsētu ASV visā pasaulē.

Starp citiem pilsētas un valsts demonstrētajiem brīnumiem jāpiemin fakts, ka Ķīnā mīt trīs no desmit lielākajām kompānijām pasaulē – "vienradžiem". Tā dēvē tehnoloģiskās burvju radības, kuru vērtība īsā laikā pieaug līdz miljardam dolāru un pārsniedz to. Tagad tās izpletušās visā Ķīnā, bet Šeņdžeņa par godu jubilejai nolēmusi kardināli pārslogot tajā izvietoto tehnoloģisko kompāniju biržu ChiNext, kam jāpārvēršas ne tikai par Ķīnas, bet arī visas pasaules analogu amerikāņu Nasdaq.

Protams, tā ir militāra akcija, runājot par Pekinas un Vašingtonas tehnoloģisko karu. Viena puse cenšas atņemt otrai ārzemju naudu inovācijām, otra pretojas un meklē iespējas vēl ātrāk piesaistīt tādu naudu. Viena puse cenšas, kamēr vēl nav par vēlu atņemt otrai piekļuvi pusvadītājiem (tā ir Ķīnas hitech vājā vieta), otra vēlas radīt pati savu pusvadītāju bāzi, vēl labāku nekā ASV. Pekina ir sapratusi, ka jebkādas ASV administrācijas laikā karš bez noteikumiem un kaut mazākā goda turpināsies. Un vēl – ka (šo frāzi piedēvē Staļinam sarunā ar Čērčilu) "karā bez zaudējumiem neiztikt".

Tomēr jāšaubās, vai valsts, kas moderno tehnoloģiju ziņā apsteigusi eiropiešus, japāņus un daudzus citus, karā paliks bez sabiedrotajiem, kuri saskata, kādu labumu nes partnerattiecības. Starp citu, nesen sākās Krievijas un Ķīnas Zinātniski tehnisko inovāciju un sadarbības gads. Ķīnas mediji citē vēstījumus, ko par godu šim notikumam nosūtījuši abu valstu vadītāji. Īpaši tiek akcentēta ideja, ka sadarbība sekmēs globālās pārvaldes sistēmas reformu un tā izšķirs abu valstu nākotni.

26
Tagi:
Ķīna, ASV
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums